2018. gada 19.decembrī
Nr. 111.9/3-13-13/18
Saeimas Prezidijam
Juridiskā komisija lūdz grozīt 2018. gada 20. decembra Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā 12. Saeimā neizskatīto likumprojektu “Grozījumi Saeimas kārtības rullī”” (Nr.922/Lp12), kuru, pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 39. pantu, komisija lūdz turpināt izskatīt 13. Saeimā.
Pielikumā: likumprojekts un tā anotācija.
Komisijas priekšsēdētājs J. Bordāns
Likumprojekts
Grozījumi Saeimas kārtības rullī
Izdarīt Saeimas kārtības rullī (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 17., 24.nr.; 1995, 10., 24.nr.; 1996, 13., 22.nr.; 1997, 12., 21.nr.; 1998, 22.nr.; 2000, 2.nr.; 2001, 5., 10.nr.; 2002, 12., 22.nr.; 2004, 23.nr.; 2005, 14.nr.; 2006, 8., 14., 24.nr.; 2008, 3., 13.nr.; 2009, 2., 6., 12., 15., 17.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2009, 205.nr.; 2010, 178., 206.nr.; 2011, 99.nr.; 2012, 18.nr.; 2014, 218.nr.; 2015, 209.nr.; 2016, 104.nr.) šādus grozījumus:
1. 5. pantā:
izteikt pirmās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:
“Saeimas loceklim uz Ministru kabineta locekļa amata pildīšanas laiku, kā arī uz grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma, atvaļinājuma adoptētājam vai bērna kopšanas atvaļinājuma laiku ir tiesības nolikt deputāta mandātu.”;
izteikt otro daļu šādā redakcijā:
“(2) Ministru kabineta loceklis, kurš šajā pantā noteiktajā kārtībā ir nolicis deputāta mandātu, var to atjaunot, ja viņš atkāpjas no Ministru kabineta locekļa amata vai ja atkāpjas Ministru kabinets. Attiecīgais Ministru kabineta loceklis iesniegumu par deputāta pilnvaru atjaunošanu var iesniegt Prezidijam 10 dienu laikā no dienas, kad viņš beidzis pildīt Ministru kabineta locekļa pienākumus.”;
aizstāt 2.1 daļā vārdus “septiņas dienas” ar skaitli un vārdu “10 dienas”;
aizstāt trešajā un ceturtajā daļā vārdus “Ministru prezidenta, Ministru prezidenta biedra vai ministra amata” ar vārdiem “Ministru kabineta locekļa amata”.
2. Aizstāt 6. panta trešajā daļā vārdus “Ministru prezidenta, Ministru prezidenta biedra vai ministra amata” ar vārdiem “Ministru kabineta locekļa amata”, kā arī vārdus “Ministru prezidentam, Ministru prezidenta biedram, ministram” — ar vārdiem “Ministru kabineta loceklim”.
3. 8. pantā:
izteikt otro daļu šādā redakcijā:
“(2) Prezidijs lemj par atvaļinājuma piešķiršanu vai pagarināšanu deputātam un ziņo par to Saeimai nākamajā kārtējā Saeimas sēdē.”;
izslēgt trešo daļu.
4. Izslēgt 9. pantā vārdus „kā arī savu adresi sesiju starplaikā”.
5. Izteikt 10. pantu šādā redakcijā:
“10. Saeimas deputātu amatu savienošanas, ienākumu gūšanas un komercdarbības ierobežojumus, interešu konflikta novēršanas un mantiskā stāvokļa deklarēšanas pienākumu, kā arī citus ierobežojumus un pienākumus nosaka likums “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”.”
6. Izteikt 17. pantu šādā redakcijā:
“17. (1) Par piekrišanu kriminālvajāšanas uzsākšanai pret Saeimas locekli, viņa apcietināšanai, kratīšanas izdarīšanai pie viņa, kā arī par piekrišanu Saeimas locekļa piespiedu atvešanai, personas vai mantas apskatei, dokumentu izņemšanai pie Saeimas locekļa vai citādai personas brīvības ierobežošanai Saeima lemj pēc Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas ziņojuma. Saeimas piekrišana nepieciešama arī tāda kriminālprocesa turpināšanai, kurā kriminālvajāšana uzsākta pirms Saeimas locekļa pilnvaru apstiprināšanas.
(2) Ja Saeima piekrīt kriminālvajāšanas uzsākšanai pret Saeimas locekli, tad līdz brīdim, kad stājas spēkā galīgais nolēmums kriminālprocesā, procesa virzītājam ir tiesības attiecībā uz šo Saeimas locekli veikt jebkuru Kriminālprocesa likumā paredzēto procesuālo darbību.
(3) Ja deputāts apcietināts, viņš zaudē tiesības piedalīties Saeimas un tās komisiju sēdēs, kā arī citu to institūciju sēdēs, kurās Saeima viņu ievēlējusi vai apstiprinājusi.
(4) Saskaņā ar šā panta pirmo daļu iesniegtais Saeimas lēmuma projekts nav uzskatāms par patstāvīgo priekšlikumu.”
7. Izteikt 18. panta pirmo daļu šādā redakcijā:
“(1) Deputāts, kurš izdarījis noziedzīgu nodarījumu, uzskatāms par izslēgtu no Saeimas sastāva ar dienu, kad stājas spēkā notiesājošs spriedums vai prokurora priekšraksts par sodu.”
8. 19. pantā:
izslēgt pirmo teikumu;
izteikt otro un trešo teikumu šādā redakcijā:
“Ja deputātam tiek piemērots drošības līdzeklis, kas liedz viņam piedalīties Saeimas sēdē, deputāts zaudē tiesības uz šā likuma 14. pantā paredzēto kompensāciju un uz attiecīgo laiku viņam tiek pārtraukta mēnešalgas izmaksa. Ja krimināllieta izbeigta, nekonstatējot deputāta vainu, vai arī deputāts tiek attaisnots, viņš saņem visu neizmaksāto mēnešalgu, kā arī kompensāciju.”
9. Izteikt 23. panta otrās daļas otro un trešo teikumu kā šīs daļas otro teikumu šādā redakcijā:
“Prezidija sēdes sasaukšanas, norises un dokumentu noformēšanas kārtību nosaka Prezidijs.”
10. Izteikt 23.1 pantu šādā redakcijā:
“23.1 (1) Saeimas Administrācijas un citu Saeimas struktūrvienību, izņemot Saeimas komisijas, administratīvos aktus un faktisko rīcību var apstrīdēt Saeimas Administrācijas ģenerālsekretāram. Saeimas Administrācijas ģenerālsekretāra lēmumu var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.
(2) Saeimas amatpersonu (20. p.) un Saeimas komisiju izdotos administratīvos aktus un faktisko rīcību var apstrīdēt Prezidijā. Saeimas Prezidija lēmumu var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.”
11. Izslēgt 24. pantu.
12. Izslēgt 25. pantā vārdus “un valsts kontroliera”.
13. 27. pantā:
izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:
“(1) Par Ministru kabineta sastādīšanu Valsts prezidenta aicinātais Ministru prezidenta amata kandidāts iesniedz Saeimas priekšsēdētājam deklarāciju par Ministru kabineta iecerēto darbību un Saeimas lēmuma projektu par uzticības izteikšanu Ministru kabinetam.”;
izteikt trešo daļu šādā redakcijā:
“(3) Ja nav priekšlikuma vai prasības par Saeimas ārkārtas sesijas vai ārkārtas sēdes sasaukšanu, Prezidijs deklarāciju par Ministru kabineta iecerēto darbību un Saeimas lēmuma projektu par uzticības izteikšanu Ministru kabinetam iekļauj Saeimas nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā kā pirmo jautājumu.”
14. Izteikt 28. pantu šādā redakcijā:
“28. Saeimas lēmuma projektu par uzticības izteikšanu personai, kuru Ministru prezidents aicina Ministru kabineta locekļa amatā pēc tam, kad Saeima pieņēmusi lēmumu par uzticības izteikšanu Ministru kabinetam, Ministru prezidents iesniedz Saeimas priekšsēdētājam.”
15. 29. pantā:
aizstāt pirmajā daļā vārdus “Ministru prezidentam, Ministru prezidenta biedram vai ministram” ar vārdiem “vai Ministru kabineta loceklim”;
aizstāt otrajā daļā vārdu “Šādu” ar vārdiem “Šā panta pirmajā daļā minēto”;
aizstāt trešajā daļā vārdu “Šāds” ar vārdiem “Šā panta pirmajā daļā minētais”;
izslēgt trešajā daļā vārdus “un izskatāms vienā lasījumā”;
papildināt trešo daļu ar teikumu šādā redakcijā:
“Šāds Saeimas lēmuma projekts nav uzskatāms par patstāvīgo priekšlikumu.”
16. Aizstāt 30.1 panta pirmajā daļā vārdus “Saeimas priekšsēdētājam” ar vārdiem “Prezidijam”.
17. 31. panta pirmajā daļā:
papildināt pēc vārda “direktora” ar vārdiem “valsts kontroliera”;
aizstāt skaitli un vārdu “32. pantā” ar skaitli un vārdiem “32. panta trešajā daļā”.
18. Izteikt 32. pantu šādā redakcijā:
“32. (1) Deputāti no sava vidus ievēlē balsu skaitītājus.
(2) Balsu skaitītāji skaita balsis gadījumā, ja Saeimas sēdē balsošana notiek ar vēlēšanu zīmēm, aizklātas balsošanas gadījumā, kā arī citos nepieciešamos gadījumos.
(3) Saeimas komisiju locekļu, balsu skaitītāju un Centrālās vēlēšanu komisijas locekļu kandidatūras deputāti iesniedz Prezidijam šā likuma 25. pantā noteiktajā kārtībā.
(4) Kārtību, kādā ievēlējamas šā panta trešajā daļā minētās amatpersonas, nosaka Saeima.”
19. Aizstāt 34. pantā skaitli un vārdu “32. un” ar skaitli un vārdiem “32. panta trešajā un ceturtajā daļā, kā arī”.
20. Izteikt 35. pantu šādā redakcijā:
“35. (1) Par Saeimas pārstāvjiem starpparlamentārajās organizācijās lemj Saeima.
(2) Saskaņā ar šā panta pirmo daļu iesniegtais Saeimas lēmuma projekts nav uzskatāms par patstāvīgo priekšlikumu.”
21. Izteikt 38. panta trešo daļu šādā redakcijā:
“(3) Paziņojumu par ārkārtas sesijas vai ārkārtas sēdes sasaukšanu Saeimas Administrācija publicē Saeimas mājaslapā internetā, kā arī paziņo elektroniski katram deputātam individuāli un Saeimas frakcijām.”
22. Izslēgt 41. panta otro teikumu.
23. 42. pantā:
aizstāt pirmajā daļā vārdus “Kārtējo sēžu” ar vārdiem “Saeimas kārtējās sēdes”;
izslēgt otro teikumu.
24. Izteikt 43. pantu šādā redakcijā:
“43. Saeimas kārtējās sēdes darba kārtību izsludina, izliekot rakstveida paziņojumu Saeimas telpās un publicējot Saeimas mājaslapā internetā.”
25. 51. pantā:
izteikt pirmās daļas pirmo teikumu kā pirmo un otro teikumu šādā redakcijā:
“Pēc Saeimas kārtējās sēdes atklāšanas, sēdes vadītājs informē par saņemtajiem darba kārtības grozījumiem izsludinātajā darba kārtībā. Saeima pēc Valsts prezidenta, Ministru prezidenta, Saeimas komisijas, frakcijas vai ne mazāk kā piecu deputātu priekšlikuma var izdarīt grozījumus izsludinātajā darba kārtībā.”;
izteikt otro daļu šādā redakcijā:
“(2) Ja iepriekšējā sēdē kādas lietas izskatīšana ir iesākta, bet nav pabeigta, tā iekļaujama izskatīšanai nākamajā sēdē kā pirmā lieta.”
26. Izslēgt 54. panta pirmajā daļā skaitli un vārdu “8. pantā”.
27. Izteikt 56. panta ceturto daļu šādā redakcijā:
“(4) Deputāts, kurš ir Ministru kabineta loceklis vai parlamentārais sekretārs, pieteikumā norāda, vai viņš runās kā deputāts vai kā Ministru kabineta loceklis, vai kā parlamentārais sekretārs. Ja pieteikumā tas nav norādīts, viņam vārdu dod kā deputātam.”
28. Aizstāt 57. panta pirmajā daļā vārdus “Ministru prezidentam, Ministru prezidenta biedriem, ministriem un ministriju parlamentārajiem sekretāriem” ar vārdiem “Ministru kabineta locekļiem un parlamentārajiem sekretāriem”.
29. Aizstāt 58. panta otrās daļas pirmajā teikumā vārdus “Ministru prezidenta biedru, ministru vai ministrijas parlamentāro sekretāru” ar vārdiem “ministru, Ministru prezidenta biedru, īpašu uzdevumu ministru vai parlamentāro sekretāru” un otrajā teikumā vārdus “Ministru
kabinets” — ar vārdiem “Ministru prezidents”.
30. 64. pantā:
papildināt pantu ar 2.1 daļu šādā redakcijā:
“(21) Pārējiem runātājiem, apspriežot pirmajā lasījumā gadskārtējā valsts budžeta likuma vai tā grozījumu projektu vai vidēja termiņa budžeta ietvara likuma vai tā grozījumu projektu (turpmāk — budžeta likumprojekti) un likumprojektus, kuri nosaka vai groza valsts budžetu vai vidēja termiņa budžeta ietvara likumu (turpmāk — ar budžetu saistītie likumprojekti), runas laiks par katru budžeta likumprojektu nedrīkst pārsniegt piecpadsmit minūtes pirmo reizi un piecas minūtes otro reizi; apspriežot ar budžetu saistītos likumprojektus, runas laiks par katru likumprojektu nedrīkst pārsniegt piecas minūtes pirmo reizi, bet, runājot otro reizi, — divas minūtes.”;
papildināt trešo daļu ar vārdiem “vai abu runas laiku apvienošanu”.
31. 69. pantā:
aizstāt otrajā daļā vārdus “paceļot roku” ar vārdiem “piesakoties elektroniski”;
papildināt ceturto daļu pēc vārdiem “sēžu zālē” ar vārdiem “par šā panta otrajā daļā minētajiem jautājumiem”.
32. 77. pantā:
aizstāt pirmajā daļā vārdus “Ministru prezidenta, Ministru prezidenta biedra vai ministra” ar vārdiem “Ministru kabineta locekļa”;
aizstāt otrajā daļā vārdus “valsts radio” ar vārdiem “radio un Saeimas mājaslapā internetā”.
33. Aizstāt 82. panta piektajā daļā vārdus “nosūtāmi Valsts prezidentam un Ministru prezidentam” ar vārdiem “publicējami Saeimas mājaslapā internetā”.
34. 86. pantā:
izslēgt sestajā daļā vārdus “nosūtīts Valsts prezidentam”;
izteikt desmito daļu šādā redakcijā:
“(10) Par likumprojekta atsaukšanu, kas nav izdarīta Saeimas sēdē, paziņo Saeimas Administrācijai attiecīgas atzīmes izdarīšanai Likumprojektu reģistrā.”
35. Izslēgt 87.1 panta otro daļu.
36. Aizstāt 88. pantā vārdus “par likumprojekta principiem” ar vārdiem “par likumprojektu”.
37. Papildināt 90. panta ceturto daļu ar vārdiem “vai saīsināšanu, ievērojot šā panta otrajā daļā noteikto”.
38. Izslēgt 90.1 panta otrajā daļā vārdus “un ir izskatāms vienā lasījumā”.
39. Izteikt 95. panta pirmās daļas 5. punktu šādā redakcijā:
“5) Ministru kabineta loceklis;’.
40. Papildināt 95.1 panta pirmās daļas otro teikumu pēc vārda “atsaukt” ar vārdu “arī”.
41. 98. pantā:
izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:
“(1) Otrajā lasījumā debates ir atļautas tikai par konkrēto iesniegto priekšlikumu. Ja priekšlikums ir atsaukts, debates par to nenotiek.”;
izteikt otrās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:
“Likumprojekta pielikums izskatāms atsevišķi.”;
aizstāt trešajā daļā vārdus “pantiem (pantu daļām)” ar vārdu “priekšlikumiem”.
42. 99. pantā:
izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:
“(1) Otrajā lasījumā notiek balsošana par katru priekšlikumu.”;
izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:
" (4) Ja attiecībā uz gadskārtējā valsts budžeta likuma vai tā grozījumu projektu iesniegts priekšlikums, kas ir vienāds ar tā paša iesniedzēja iesniegtu tādu priekšlikumu, kurš ir pieņemts vai noraidīts izskatot vidēja termiņa budžeta ietvara likuma vai tā grozījumu projektu, tad par šo attiecībā uz gadskārtējā valsts budžeta likuma vai tā grozījumu projektu iesniegtu priekšlikumu debates neatklāj un par to atsevišķi nebalso. Šāds priekšlikums ir uzskatāms vai nu par pieņemtu, vai par noraidītu atkarībā no tā, vai attiecībā uz vidēja termiņa budžeta ietvara likuma vai tā grozījumu projektu attiecīgajam gadam iesniegtais priekšlikums, to izskatot un par to balsojot atsevišķi vai arī piekrītot atbildīgās komisijas atzinumam, ir pieņemts vai noraidīts."
papildināt pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:
"(5) Par šā panta ceturtajā daļā minēto gadskārtējā valsts budžeta likuma vai tā grozījumu projektam iesniegtu priekšlikumu, kas ir vienāds ar tā paša iesniedzēja vidēja termiņa budžeta ietvara likumam vai tā grozījumu projektam iesniegtu un pieņemtu vai noraidītu priekšlikumu, uzskatāms priekšlikums, kurš atbilst visiem šādiem nosacījumiem:
1) ieņēmumu vai izdevumu izmaiņu pamatojums ir tāds pats kā attiecībā uz vidēja termiņa budžeta ietvara likuma vai tā grozījumu projektu iesniegtajam priekšlikumam;
2) ieņēmumu vai attiecīgi izdevumu avots ir tas pats, kas attiecībā uz vidēja termiņa budžeta ietvara likuma vai tā grozījumu projektu iesniegtajam priekšlikumam;
3) ieņēmumu vai izdevumu attiecīgo budžeta pozīciju izmaiņu summa ir tāda pati kā attiecībā uz vidēja termiņa budžeta ietvara likuma vai tā grozījumu projektu iesniegtajā priekšlikumā minēto summu."
43. Izteikt 100. pantu šādā redakcijā:
“100. Otrajā lasījumā balsojami tikai tie priekšlikumi, kuri noteiktā termiņā (90. un 92. p.) iesniegti atbildīgajai komisijai vai Saeimas Administrācijai un līdz balsošanai nav atsaukti, kā arī atbildīgās komisijas priekšlikumi.”
44. Izteikt 109. panta otro teikumu šādā redakcijā:
“Apspriežami un balsojami tikai tie priekšlikumi, kuri iesniegti pēc otrā lasījuma.”
45. Izteikt 110. pantu šādā redakcijā:
“110. Trešajā lasījumā balsojami tikai tie priekšlikumi (arī priekšlikumi par pārejas noteikumiem), kuri noteiktā termiņā (104. p.) iesniegti atbildīgajai komisijai vai Saeimas Administrācijai un līdz balsošanai nav atsaukti, kā arī atbildīgās komisijas priekšlikumi.”
46. Aizstāt 111. panta pirmajā daļā vārdu “valdībai” ar vārdiem “ Ministru kabinetam”.
47. Izteikt 114. panta otrās daļas 3. punktu šādā redakcijā:
“3) likumprojektu, kas paredz starptautiskā līguma apstiprināšanu, un likumprojektu, kas groza likumu, ar kuru apstiprina starptautisko līgumu.”
48. Aizstāt 118.1 panta otrajā daļā skaitli “20” ar skaitli “30”.
49. Izteikt 4. nodaļu šādā redakcijā:
“4. Jautājumu izskatīšanu
119. (1) Ne mazāk kā pieci deputāti var rakstveidā iesniegt jautājumu Ministru kabineta locekļiem par viņu kompetencē esošajām lietām.
(2) Jautājums formulējams tā, lai uz to būtu iespējams atbildēt īsi un konkrēti. Nav pieļaujams jautājumā ietvert vērtējumu.
(3) Jautājums iesniedzams Saeimas Administrācijai vai Saeimas sēdes laikā — Prezidijam. Iesniegtos jautājumus Saeimas Administrācija Prezidija noteiktajā kārtībā fiksē Jautājumu reģistrā un paziņo Ministru prezidentam, kā arī Ministru kabineta loceklim, kuram jautājums adresēts.
(4) Ja jautājuma iesniedzēji uzskata, ka viņiem nepieciešama tikai rakstveida atbilde, tad tas norādāms, iesniedzot jautājumu.
(5) Par iesniegtajiem jautājumiem, uz kuriem nav atzīmes “steidzams”, Prezidija noteiktajā kārtībā izliekams paziņojums Saeimas telpās. Ja jautājuma iesniedzēji uzskata, ka jautājums ir steidzams, tas iesniedzams ar atzīmi “steidzams” un papildus norādot motivāciju par steidzamību. Steidzamu jautājumu kopijas nekavējoties izsniedz deputātiem.
(6) Ja jautājums iesniegts vismaz 72 stundas pirms Saeimas kārtējās sēdes, Prezidijs iekļauj to Saeimas kārtējās sēdes darba kārtībā un ziņo par to. Saeimas kārtējā sēdē Prezidijs ziņo arī par tādiem jautājumiem, kas iesniegti vēlāk nekā 72 stundas pirms Saeimas kārtējās sēdes vai sēdes laikā.
(7) Prezidijs ziņo par iesniegto jautājumu, norādot, kas jautājumu iesniedzis, kam tas adresēts un vai jautājuma iesniedzēji norādījuši, ka viņiem nepieciešama tikai rakstveida atbilde.
(8) Pēc Prezidija ziņojuma pirmais jautājuma parakstītājs vai kāds cits no parakstītājiem pēc viņu savstarpējas vienošanās var izteikties, lai motivētu jautājumu, ja par to norādīts, iesniedzot jautājumu. Runas laiks šajā gadījumā nedrīkst pārsniegt vienu minūti.
120. (1) Atbilde uz jautājumu iekļaujama Saeimas nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā pēc Prezidija ziņojumiem par saņemtajiem likumprojektiem.
(2) Pēc attiecīgā Ministru kabineta locekļa motivēta rakstveida lūguma Prezidijs ir tiesīgs pārcelt atbildes sniegšanu uz nākamo kārtējo Saeimas sēdi. Šāds lūgums iesniedzams ne vēlāk kā līdz Saeimas kārtējai sēdei. Par atbildes sniegšanas pārcelšanas iemesliem Prezidijs informē jautājuma iesniedzējus.
121. Atbildi uz jautājumu sniedz tas Ministru kabineta loceklis, kuram jautājums adresēts, izņemot šādus gadījumus:
1) atbildi uz jautājumu, kas adresēts Ministru prezidentam, viņa pilnvarojumā var sniegt Ministru prezidenta biedrs vai ministrs;
2) atbildi uz jautājumu, kas adresēts Ministru prezidenta biedram, viņa pilnvarojumā var sniegt ministrs;
3) atbildi uz jautājumu, kas adresēts konkrētam ministram, var sniegt tas ministrs, kurš konkrētajā brīdī aizstāj šo ministru.
122. (1) Ja Ministru kabineta loceklis ir iesniedzis rakstveida atbildi, to nekavējoties izsniedz deputātiem. Runas laiks mutvārdu atbildei uz jautājumu nedrīkst pārsniegt 10 minūtes.
(2) Pēc 5 deputātu priekšlikuma Saeima var (54. p.) nolemt, ka pēc atbildes uz jautājumu viens no jautājuma iesniedzējiem pēc savstarpējas vienošanās var uzdot vienu ar jautājumu saistītu papildjautājumu, uz kuru Ministru kabineta loceklis atbildi sniedz uzreiz.
(3) Nekāda balsošana pēc debatēm par atbildi uz jautājumu nav pieļaujama.
123. (1) Atbildi uz jautājumu, kas nav sniegta Saeimas kārtējās sesijas laikā, iekļauj Saeimas nākamās kārtējās sesijas kārtējās sēdes darba kārtībā.
(2) Ja atbildēm uz iesniegtajiem jautājumiem paredzamais laiks būtiski aizkavē Saeimas kārtējo lietu izskatīšanu, Prezidijs ir tiesīgs noteikt atbilžu sniegšanai atvēlēto maksimālo laiku.”
50. Aizstāt 128. pantā vārdus “attiecīgā resora vadītājam, kā arī Pieprasījumu komisijai” ar vārdiem “attiecīgajam ministram”.
51. 131.1 panta otrajā daļā:
aizstāt skaitli “20” ar skaitli “30”;
papildināt daļu ar teikumu: “Ja tiesībsarga ziņojums iesniegts Saeimas sesiju starplaikā, to iekļauj nākamās kārtējās sesijas darba kārtībā, ja Saeima nav lēmusi citādi.”
52. 131.5 pantā:
aizstāt pirmajā daļā vārdus “ne vēlāk kā mēnesi pēc kolektīvā iesnieguma saņemšanas Saeimā” ar vārdiem “ne vēlāk kā divus mēnešus pēc kolektīvā iesnieguma saņemšanas Saeimā”;
aizstāt ceturtajā daļā vārdus “Ne vēlāk kā triju mēnešu laikā pēc kolektīvā iesnieguma saņemšanas” ar vārdiem “Ne vēlāk kā triju mēnešu laikā pēc kolektīvā iesnieguma saņemšanas Mandātu, ētika un iesniegumu komisijā”.
53. Izteikt 132. pantu šādā redakcijā:
“132. Ja nepieciešams, pirms balsošanas sēdes vadītājs paziņo balsošanas kārtību.”
54. Izslēgt 138. panta pirmajā daļā vārdus “par likumprojektu un lēmuma projektu kopumā”.
55. Papildināt 142. pantu ar teikumu šādā redakcijā:
“Priekšlikums par pārbalsošanu iesniedzams līdz Saeimas sēdes beigām.”
56. Papildināt likumu ar 144.1 pantu šādā redakcijā:
“144.1 Uzreiz pēc tam, kad paziņoti balsojuma rezultāti par gadskārtējo valsts budžeta likumu vai tā grozījumu likumu vai vidēja termiņa budžeta ietvara likumu vai tā grozījumu likumu, vārds tiek dots, ja to vēlas, Ministru prezidentam vai Ministru kabineta pārstāvim apspriežamajā lietā. Runas laiks šajā gadījumā nedrīkst pārsniegt 10 minūtes.”
57. Papildināt 147. panta pirmo daļu pēc vārda “publicējami” ar vārdiem “Saeimas mājaslapā un”.
58. Izteikt 155. pantu šādā redakcijā:
“155. Darbu sagatavošanai vai sevišķu uzdevumu veikšanai komisija var izveidot ne vairāk kā divas apakškomisijas. Apakškomisijas izveidošanas principus nosaka attiecīgā komisija.”
59. Papildināt 156. pantu ar teikumu šādā redakcijā:
“Ja apakškomisijas priekšsēdētājs sēdē nepiedalās, to vada apakškomisijas sekretārs.”
60. Papildināt 159. pantu ar teikumu šādā redakcijā:
“Nacionālās drošības komisijas sēdes ir aizklātas, ja komisija nav lēmusi citādi.”
61. Papildināt 163. panta trešo daļu ar teikumu šādā redakcijā:
“Komisijas sēdes gaitu var fiksēt tikai ar Saeimas iekārtām, kā arī Saeimā akreditēti masu informācijas līdzekļu pārstāvji.”
62. Izteikt 168. pantu šādā redakcijā:
“168. Ziņas par komisijas slēgtajām sēdēm atklātībai var sniegt, ja par to vienojas komisijas priekšsēdētājs, priekšsēdētāja biedrs (ja tāds ir ievēlēts) un sekretārs.
63. Izteikt 171. pantu šādā redakcijā:
“171. Komisiju sēdēs var piedalīties ar padomdevēja tiesībām arī Ministru kabineta loceklis un viņu pilnvarotas valsts amatpersonas, kā arī parlamentārais sekretārs.”
64. Izslēgt 174. panta trešo daļu.
65. 179. pantā:
izteikt pirmās daļas 2. punktu šādā redakcijā:
“2) sagatavo Saeimas lēmuma projektu par piekrišanu šā likuma 17. pantā minēto darbību veikšanai, pamatojoties uz Ģenerālprokuratūras vai tiesas iesniegumu;”;
papildināt pantu ar 3.1 daļu šādā redakcijā:
“(31) Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas locekļi ir tiesīgi lemt par Saeimas deputātu ētikas kodeksa pārkāpumu lietas ierosināšanu bez rakstveida iesnieguma, ja ir pamats uzskatīt, ka noticis Saeimas deputātu ētikas kodeksa pārkāpums un nav saņemts deputāta, deputātu grupas vai frakcijas rakstveida iesniegums.”
66. Aizstāt 185. panta otrajā daļā vārdus “Saeimas Prezidijam” ar vārdu “Prezidijam”.
“Grozījumi Saeimas kārtības rullī”
anotācija
| I Kādēļ likumprojekts ir vajadzīgs |
| 2016. gada 23. februārī Saeimas Juridiskā komisija nolēma izveidot darba grupu darbam ar grozījumiem Saeimas kārtības rullī, lai izvērtētu Saeimas kārtības ruļļa regulējumu un Saeimas Prezidija apkopotos priekšlikumus par nepieciešamajiem grozījumiem tajā. Saeimas kārtības rullī ir veikti vairāki būtiski grozījumi: 1. Grozījumi 17. pantā paredz, ka deputāts tikai apcietinājuma gadījumā zaudē tiesības piedalīties Saeimas un tās komisiju sēdēs, kā arī citu to institūciju sēdēs, kurās Saeima viņu ievēlējusi vai apstiprinājusi. Veiktajā informācijas apkopojumā par ES valstu parlamentu deputātu kriminālprocesuālo imunitāti, gandrīz visās dalībvalstīs deputāts, pret kuru notiek kriminālprocess, var brīvi piedalīties parlamenta darbā. Ir tikai daži atrunāti izņēmumi, kad parlamenta deputāts pret kuru notiek kriminālprocess, nevar, piemēram, piedalīties parlamenta balsojumā par sevis izdošanu kriminālvajāšanai (Igaunija). Otrs būtisks grozījums 17. pantā –Saeimas piekrišana nepieciešama arī tāda kriminālprocesa turpināšanai, kurā kriminālvajāšana uzsākta pirms Saeimas locekļa pilnvaru apstiprināšanas. Minētie grozījumi šajā pantā ir cieši saistīti ar grozījumu 179. panta 2. punktā, kurā noteikts, ka Mandātu komisija sagatavo Saeimas lēmuma projektu ne tikai uz Ģenerālprokuratūras, bet arī uz tiesas iesnieguma pamata. 2. Mainīta 4. nodaļas “Jautājumu izskatīšana” redakcija. Ieviesta jautājumu dalījuma sistēma: 1) jautājumi uz kuriem vēlas rakstveida atbildi un 2) parasts jautājums. Pie tam jautājuma iesniedzēji var norādīt, ka jautājums ir steidzams un tas nekavējoties izsniedzams deputātiem. Rakstveida atbilde tiek izdalīta deputātiem, savukārt mutvārdu atbildes uz jautājumiem tiek sniegtas Saeimas sēdes ietvaros. Atbildes uz jautājumiem iekļaujamas nākamās kārtējās Saeimas sēdes darba kārtībā kā darba kārtības punkts. Atbildes sniegšanai tiek paredzēts laiks –10 minūtes. Pēc mutvārdu atbildes sniegšanas un pēc 5 deputātu priekšlikuma Saeima var nolemt, ka viens no jautājuma iesniedzējiem pēc savstarpējas vienošanās var uzdot vienu ar jautājumu saistītu papildjautājumu, uz kuru Ministru kabineta loceklis atbildi sniedz uzreiz. Būtisks grozījums šajā nodaļā ir arī tas, ka jautājumi pāriet no vienas Saeimas sēdes uz nākamo un Prezidijs ir tiesīgs noteikt atbilžu sniegšanai atvēlēto maksimālo laiku, ja atbildēm uz iesniegtajiem jautājumiem paredzamais laiks būtiski aizkavē Saeimas kārtējo lietu izskatīšanu. 3. Vēl viena būtiska izmaiņa Saeimas kārtības rullī ir saistīta ar debatēm par valsts budžeta likumprojektu un ar to saistītajiem likumprojektiem. Līdz šim debates notika par visu budžeta likumprojekta paketi kopumā. Šajā likumprojektā piedāvātais grozījums 64. pantā noteic, ka debates notiek par katru budžeta likumprojektu un par katru ar budžetu saistīto likumprojektu. Tāpat grozījums 64. pantā paredz konkrētu laika ierobežojumu runas laikam par katru budžeta likumprojektu un par katru ar budžetu saistīto likumprojektu. Par valsts budžeta likumprojektu pavadošajiem likumprojektiem runas laiks – 5 minūtes pirmo reizi un 2 minūtes otro reizi. Savukārt par vidējā termiņa budžeta likumprojektu un gadskārtējā valsts budžeta likumprojektu runas laiks – 15 minūtes pirmo reizi un 5 minūtes otro reizi. 4. Tāpat ļoti būtiski grozījumi ir ietverti Kārtības ruļļa 99. pantā. Ja attiecībā uz gadskārtējā valsts budžeta likuma vai tā grozījumu projektu iesniegts priekšlikums (99. panta piektā daļa), kas ir vienāds ar tā paša iesniedzēja iesniegtu tādu priekšlikumu, kurš ir pieņemts vai noraidīts izskatot vidēja termiņa budžeta ietvara likuma vai tā grozījumu projektu, tad par šo attiecībā uz gadskārtējā valsts budžeta likuma vai tā grozījumu projektu iesniegtu priekšlikumu debates neatklāj un par to atsevišķi nebalso. Respektīvi, ja Saeima, izskatot vidēja termiņa budžeta ietvara likuma vai tā grozījumu projektu jau pieņēmusi lēmumu par tādu pašu priekšlikumu, kas iesniegts arī gadskārtējā valsts budžeta likuma vai tā grozījumu projektā, par to vēlreiz atsevišķi nedebatē un nebalso. 5. Par deputātu atvaļinājumiem līdz šim lēma Saeima. Grozījumi Kārtības ruļļa 8. pantā paredz, ka par deputātu atvaļinājumiem un to pagarināšanu lems Prezidijs, paziņojot par to Saeimas sēdē. 6. Grozījums 114. panta 3. punktā paredz, ka arī tos likumprojektus, kas groza likumu, ar kuru apstiprināts starptautiskais līgums, pieņem tikai divos lasījumos. Līdz šim divos lasījumos pieņēma tikai tos likumprojektus, kuri paredz starptautisko līgumu apstiprināšanu. 7. Grozījums 179. pantā par tā papildināšanu ar 3.1 daļu paredz, ka Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas locekļi varēs lemt par Saeimas deputātu ētikas kodeksa pārkāpumu lietas ierosināšanu arī bez rakstveida iesnieguma. Spēkā esošā redakcija paredz, ka to var darīt, tikai pamatojoties uz deputāta, deputātu grupas vai frakcijas rakstveida iesniegumu. 8. Grozījumi 27., 28. un 30.1 pantā saskaņoti ar Ministru kabineta iekārtas likumu. 32. panta redakcija ir izveidota no spēkā esošā 24. un 32. panta. Jaunajā 32. pantā ir noteikts, ka deputāti no sava vidus ievēl balsu skaitītājus uz visu Saeimas laiku. Līdz šim tas Saeimas kārtības rullī nebija regulēts. Grozījumi 51. pantā izsaka normu atbilstoši reālajai situācijai. Grozījums 69. pantā noteiks, ka deputāts no savas vietas varēs runāt pēc rakstveida pieteikuma vai piesakoties elektroniski. Iepriekš – pēc rakstveida pieteikuma vai paceļot roku. Grozījums 95.1 pantā paredz, ka parlamentārā sekretāra iesniegtu priekšlikumu varēs atsaukt gan pats parlamentārais sekretārs, gan attiecīgais ministrs. |
|
|
| |
| II Kāda var būt likuma ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību |
| Likumprojekts šo jomu neskar. |
|
|
| III Kāda var būt likuma ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem |
| Likumprojekts šo jomu neskar. |
|
|
| IV Kāda var būt likuma ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu |
| Jāizdara grozījums Valsts kontroles likumā. |
|
|
| V Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst likumprojekts |
| Likumprojekts šo jomu neskar. |
| |
| VI Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot likumprojektu |
| Ar Saeimas Juridisko biroju un visām Saeimas frakcijām. |
| |
| VII Kā tiks nodrošināta likuma izpilde |
| Likumprojekta izpildi atbilstoši savai kompetencei nodrošinās jau izveidotās institūcijas. |
Oriģinālais dokumenta saturs
Oriģinālais dokumenta saturs