1.

Kādēļ likums ir vajadzīgs?

Likumprojekta mērķis ir nodrošināt, ka nepilngadīgajiem Ukrainas civiliedzīvotājiem, kuri izglītības iestādēs klātienē apgūst pamatizglītības programmas 1., 2., 3. un 4. klasē, ēdināšana pašvaldības un privātajās izglītības iestādēs tiks segta no valsts budžeta tādā pašā apmērā, kādā tā tiek segta vienam izglītojamam valsts izglītības iestādē – 2,15 euro.

 Izglītības likuma 59.panta 31 daļa nosaka, ka to izglītojamo ēdināšanu, kuri izglītības iestādēs klātienē apgūst pamatizglītības programmas 1., 2., 3. un 4. klasē, finansē no valsts budžeta Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apjomā. 2022.gada 1.septembrī stājās spēkā grozījums Ministru kabineta 2019. gada 10. decembra noteikumos Nr. 614 "Kārtība, kādā aprēķina, piešķir un izlieto valsts budžetā paredzētos līdzekļus izglītojamo ēdināšanai", kas nosaka, ka valsts budžeta līdzekļu apmērs vienam izglītojamam valsts izglītības iestādēs ir 2,15 euro dienā, bet pašvaldību un privātajās izglītības iestādēs - 1,075 euro dienā.

Ņemot vērā Izglītības likumā noteikto regulējumu un to, ka jaunais 2022./2023.mācību gads jau ir sācies, nepilngadīgajiem Ukrainas civiliedzīvotājiem, uzsākot mācības 1., 2., 3. un 4. klasē kopā ar izglītojamajiem, uz kuriem tiek attiecināti Ministru kabineta 2019. gada 10. decembra noteikumi Nr. 614 "Kārtība, kādā aprēķina, piešķir un izlieto valsts budžetā paredzētos līdzekļus izglītojamo ēdināšanai", pašreizējais Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likuma 13.1 panta septītā daļas regulējums ir precizējams, nosakot nepilngadīgo Ukrainas civiliedzīvotāju, kuri izglītības iestādēs klātienē apgūst pamatizglītības programmas 1., 2., 3. un 4. klasē, ēdināšanas izmaksas tādā pašā apmērā, kā citiem izglītojamajiem - 2,15 euro dienā.

Likumprojekts paredz noteikt, ka, lai saņemtu izdevumu kompensāciju par to nepilngadīgo Ukrainas civiliedzīvotāju ēdināšanu, kuri izglītības iestādēs klātienē apgūst pamatizglītības programmas 1., 2., 3. un 4. klasē, bet uzņemti izglītības programmā pēc kārtējā gada 1. septembra, pašvaldība, izmantojot Valsts kases e-pakalpojumu ePārskati, atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā Valsts kase nodrošina informācijas apriti, izmantojot Valsts kases e-pakalpojumus, iesniedz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai pārskatu par minētajiem izdevumiem. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija kompensē pašvaldībām iepriekš minēto nepilngadīgo Ukrainas civiliedzīvotāju ēdināšanas izdevumus, pieprasot līdzekļu piešķiršanu no budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmas 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”.

 Attiecībā uz tiem izglītojamajiem, kuri būs uzņemti izglītības iestāde līdz 2022. gada 1.septembrim, Izglītības un zinātnes ministrija iesniegs izskatīšanai Ministru kabinetā rīkojuma projektu par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem", kurā ietvers arī prasību pašvaldībām sagatavot pārskatu par pārskaitītā finansējuma izlietojumu. Vienlaikus tiks noteikta norma, ka, pašvaldībām finansējumu, kas netiks izlietots līdz 2022. gada 31. decembrim jāatmaksā Izglītības un zinātnes ministrijai līdz 2023. gada 30. janvārim.

 Dzīvesvietas deklarēšanas likuma 6. panta pirmās daļas 4. punkts nosaka, ka pienākums deklarēt dzīvesvietu ir ārzemniekam, kurš ir saņēmis Latvijas Republikā izdotu uzturēšanās atļauju. Līdz ar to tiem Ukrainas civiliedzīvotājiem, kuriem ir izdota termiņuzturēšanās atļauja Latvijas Republikā, ir noteikts pienākums deklarēt savu dzīvesvietu.

Praksē ir konstatēts, ka attiecīgajos gadījumos ir apgrūtināta iespēja Ukrainas civiliedzīvotājam deklarēt savu dzīvesvietu Latvijas Republikā, vai arī, ja dzīvesvieta tiek deklarēta, bet Ukrainas civiliedzīvotājs izceļo no Latvijas Republikas, tad nekustamā īpašuma īpašniekam rodas administratīvais slogs saistībā ar deklarētās dzīvesvietas adreses anulēšanas procesu.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2022. gada 15. marta noteikumiem Nr. 172 “Noteikumi par informāciju, kas nepieciešama, lai nodrošinātu atbalsta sniegšanu Ukrainas civiliedzīvotājiem” sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisija, vienotais valsts un pašvaldības sniegtā atbalsta koordinācijas punkts, vienotais valsts un pašvaldības klientu apkalpošanas centrs vai pašvaldības klientu apkalpošanas struktūrvienība vai Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests atbalsta sniegšanai noskaidro un fiksē arī informāciju par uzturēšanās (izmitināšanas) vietas adresi. Tādējādi nodrošinot, ka Ukrainas civiliedzīvotājs ir sasniedzams tiesiskajās attiecībās ar valsti un pašvaldību.

Atbilstoši Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likuma 2. panta piektajai daļai un 3. panta piektajai daļai kompetentā institūcija nodrošina attiecīgu ziņu iekļaušanu Fizisko personu reģistrā, tai skaitā, ziņas par Ukrainas civiliedzīvotāja kontaktadresi.

Ievērojot norādīto, likumprojekts nosaka, ka ziņu par Ukrainas civiliedzīvotāja uzturēšanās (izmitināšanas) vietas adresi (kontaktadresi) iekļaušana Fizisko personu reģistrā saskaņā ar Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumu ir uzskatāma par dzīvesvietas deklarēšanas pienākuma izpildi.

Ievērojot to, ka Ukrainas civiliedzīvotāji atgriežas Ukrainā vai arī ceļo uz citu valsti, likumprojekts paredz Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā noteikt nosacījumus, kuros gadījumos Ukrainas civiliedzīvotājs zaudē pagaidu aizsardzību, un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes rīcību šajā gadījumā. Šāds tiesiskais regulējums būtiski arī samazina administratīvo slogu Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei attiecībā uz lēmumu par pagaidu aizsardzības statusa zaudēšanu pieņemšanu. Tāpat ir būtiski, ka par pagaidu aizsardzības statusa zaudēšanu tiek aktualizētas ziņas Fizisko personu reģistrā, lai attiecīgajām institūcijām būtu tiesiskais pamats izbeigt atbalsta sniegšanu Ukrainas civiliedzīvotājam.

Papildus minētajam, likumprojekts paredz, ka Ministru kabinets pēc pamatota nozares ministrijas pieprasījuma var pieņemt lēmumu par finansējuma piešķiršanu no vienota valsts un pašvaldību klientu apkalpošanas centra darbības nodrošināšanai nepieciešamā aprīkojuma un telpu nomas, apsaimniekošanas un komunālo izdevumu segšanai.

2.

Kāda var būt likuma iespējamā ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību?

Likumprojekts šo jomu neskar.

3.

Kāda var būt likuma iespējamā ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem?

Tiks nodrošināta vienlīdzīga attieksme pret Ukrainas civiliedzīvotāju bērniem, kā arī samazināts administratīvais slogs saistībā ar dzīvesvietas adreses un pagaidu aizsardzības statusa zaudēšanas datu apstrādi.

4.

Kāda var būt likuma ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu?

Likumprojekts šo jomu neskar.

5.

Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst likumprojekts?

Likumprojekts šo jomu neskar.

6.

Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot likumprojektu?

Notikušas konsultācijas ar Izglītības un zinātnes ministriju, Iekšlietu ministriju un Finanšu ministriju.

7.

Kā tiks nodrošināta likuma izpilde?

Likuma izpilde tiks nodrošināta saskaņā ar likumā un normatīvajos aktos noteikto kārtību un ar jau esošo valsts institūciju palīdzību. Jaunu institūciju dibināšana nav nepieciešama.