Rīgā
2018. gada ___. decembrī
Nr.______________________
SAEIMAS PREZIDIJAM
Pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 39. pantu, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ierosina turpināt 13. Saeimā izskatīt likumprojektu “Grozījumi Valsts kontroles likumā” (Nr. 354/Lp12).
Pielikumā: likumprojekta teksts uz ____ lpp.
Ar cieņu
Komisijas priekšsēdētājs S.Dolgopolovs
Grozījumi Valsts kontroles likumā
(Nr. 354/Lp12)
Izdarīt Valsts kontroles likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2002, 12. nr.; 2005, 2., 14. nr.; 2009, 2., 21. nr.; Latvijas Vēstnesis, 2009, 196. nr.; 2011, 99. nr.) šādus grozījumus:
1. Izteikt 1. panta trešo daļu šādā redakcijā:
“(3) Valsts kontrole veic revīzijas atbilstoši Latvijas Republikā atzītiem starptautiskajiem revīzijas standartiem un valsts kontroliera noteiktiem augstāko revīzijas iestāžu starptautiskā kongresa atzītiem un apstiprinātiem starptautiskajiem standartiem augstākajām revīzijas iestādēm, kā arī likumā noteiktajā kārtībā rīkojas attiecībā uz revīzijā konstatētajiem tiesību normu pārkāpumiem.”
2. 2. panta pirmajā daļā:
izteikt ievadteikumu šādā redakcijā:
“(1) Valsts kontrole, veicot revīzijas, kontrolē:”;
izteikt 1. punktu šādā redakcijā:
“1) valsts, pašvaldību un citu atvasināto publisko personu budžetu līdzekļu ieņēmumus un izdevumus, publiskas personas kapitālsabiedrību, publiski privāto, privāto kapitālsabiedrību finanšu līdzekļus Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma izpratnē, kā arī to kapitālsabiedrību finanšu līdzekļus, kuru kapitāla daļas vai akcijas pieder publiskas personas kapitālsabiedrībām, publiski privātām vai privātām kapitālsabiedrībām Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma izpratnē;”;
izteikt 3. punktu šādā redakcijā:
“3) rīcību ar valsts, pašvaldību un citu atvasināto publisko personu, publiskas personas kapitālsabiedrību, publiski privāto, privāto kapitālsabiedrību mantu vai tās daļu Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma izpratnē, kā arī to kapitālsabiedrību mantu vai tās daļu, kuru kapitāla daļas vai akcijas pieder publiskas personas kapitālsabiedrībām, publiski privātām vai privātām kapitālsabiedrībām Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma izpratnē.”
3. 3. pantā:
izteikt 1. punktu šādā redakcijā:
“1) katru gadu iesniedz Saeimai atzinumu un revīzijas ziņojumu par saimnieciskā gada pārskatu līdz pārskata gadam sekojošā saimnieciskā gada 15. oktobrim;”;
izslēgt 3. punkta “a” apakšpunktā vārdu “finanšu”;
izslēgt 3. punkta “b” apakšpunktu;
papildināt 4. punktu ar vārdiem “un seko to izskatīšanas gaitai”;
izteikt 4.1 punktu šādā redakcijā:
“41) ierosina Ministru kabinetam veikt pasākumus Valsts kontroles revīziju rezultātu izvērtēšanai;”;
papildināt pantu ar 4.2 punktu šādā redakcijā:
“42) sadarbojas ar Saeimas komisijām, informējot par revīziju rezultātiem, revīzijās atklāto trūkumu novēršanu, kā arī par revīzijā konstatēto tiesību normu pārkāpumu izskatīšanu;”;
izteikt 5. punktu šādā redakcijā:
“5) sadarbojas savas kompetences ietvaros ar Eiropas Savienības institūcijām un citām starptautiskajām organizācijām vai institūcijām, kā arī citu valstu augstākajām revīzijas iestādēm.”
4. 8. pantā:
izteikt pirmās daļas 11. punktu šādā redakcijā:
“11) nosaka revīzijās lietojamos revīzijas standartus atbilstoši Latvijas Republikā atzītiem starptautiskajiem revīzijas standartiem un starptautiskajiem standartiem augstākajām revīzijas iestādēm, kā arī revīzijas metodoloģiju un prasības revīziju kvalitātes kontrolei;”;
papildināt otro daļu ar teikumu šādā redakcijā:
“Reizi gadā valsts kontrolieris Saeimas kārtības rullī noteiktajā kārtībā ziņo Saeimai par Valsts kontroles darbību.”
5. 11. pantā:
izteikt 6. punktu šādā redakcijā:
“6) apstiprina šā likuma 3. panta 1. punktā minēto atzinumu un pieņem lēmumu par tā iesniegšanu Saeimai;”;
izteikt 8. punktu šādā redakcijā:
“8) pieņem lēmumu sakarā ar sūdzībām, kas iesniegtas par revīzijas departamenta lēmumu, ar kuru apstiprināts revīzijas ziņojums vai atzinums;”.
6. Izteikt 12. panta trešās daļas otro teikumu šādā redakcijā:
“Protokols ir vispārpieejama informācija, ja tas nesatur ar normatīvajiem aktiem noteiktu ierobežotas pieejamības informāciju.”
7. Izteikt 17. panta 3. punktu šādā redakcijā:
“3) pārrauga revīziju plānošanu;”.
8. Izteikt 19. panta 2. punktu šādā redakcijā:
“2) nodrošina revīziju plānošanu;”.
9. 46. panta pirmajā daļā:
aizstāt 2. punktā vārdus “valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrības” ar vārdiem “publiskas personas kapitālsabiedrības” un vārdus “likuma “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām”” — ar vārdiem “Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma”;
aizstāt 2.1 punktā vārdus “valsts vai pašvaldību kapitālsabiedrībām” ar vārdiem “publiskas personas kapitālsabiedrībām” un vārdus “likuma “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām”” — ar vārdiem “Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma”.
10. Papildināt 48. pantu ar vārdiem “kā arī informē par to revidējamo vienību”.
11. Papildināt 49. panta pirmo daļu pēc vārda “apmeklēt” ar vārdiem “revidējamās vienības un”.
12. Papildināt 53. pantu ar teikumu šādā redakcijā:
“Termiņu paskaidrojumu sniegšanai par revīzijas ziņojuma projektu nosaka ne mazāku par 10 dienām.”
13. Papildināt likumu ar 57.1 pantu šādā redakcijā:
“57.1 pants. Valsts kontrole pēc tam, kad stājies spēkā lēmums par revīzijas apstiprināšanu, veic šajā likumā noteiktos pasākumus, lai informētu kompetentās iestādes par revīzijā konstatētajiem tiesību normu pārkāpumiem, sekotu to izskatīšanai, kā arī lemj par revīzijā konstatētās nelikumīgās rīcības rezultātā nodarīto zaudējumu piedziņu.”
14. Izteikt 64. panta pirmo daļu šādā redakcijā:
“(1) Revidējamā vienība vai cita valsts vai pašvaldības institūcija, uz kuru attiecas revīzijas ziņojumā norādītais, ir tiesīga apstrīdēt lēmumu par revīzijas ziņojuma apstiprināšanu Valsts kontroles padomē. Privātpersona ir tiesīga apstrīdēt lēmumu par revīzijas ziņojuma apstiprināšanu Valsts kontroles padomē, ja tas tieši aizskar šīs privātpersonas tiesības vai likumiskās intereses. Lēmumu par revīzijas ziņojuma apstiprināšanu var apstrīdēt Valsts kontroles padomē 15 dienu laikā no tā pieņemšanas dienas.”
15. Izslēgt 67.1 panta otrajā daļā vārdus “likumības un lietderības”.
16. Izslēgt 68. pantu.
17. Papildināt likumu ar XIV nodaļu šādā redakcijā:
Lēmuma pieņemšana par zaudējumu piedziņu
70. pants. Ja revīzijā konstatē nelikumīgu rīcību ar finanšu līdzekļiem vai mantu, revīzijas departaments pēc tam, kad ir stājies spēkā lēmums par revīzijas ziņojuma apstiprināšanu, iesniedz priekšlikumu Valsts kontroles padomei lemt par nelikumīgas rīcības rezultātā nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu, norādot personas, pret kurām vēršama zaudējumu piedziņa, katras personas nodarīto zaudējumu apmēru un pamatojumu zaudējumu piedziņai no konkrētās personas.
71. pants. Šā likuma 70. pantā minēto lēmumu pieņem attiecībā uz tādu revidējamo vienību, kas ir publiska persona, tās institūcija vai publiskas personas kontrolēta kapitālsabiedrība.
72. pants. (1) Valsts kontroles padome izvērtē šā likuma 70. panta kārtībā iesniegto priekšlikumu un pieņem lēmumu par nelikumīgas rīcības rezultātā nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas uzsākšanu, kuru nosūta revidējamai vienībai un tās augstākajai iestādei (kapitāla daļu turētājam). Šis lēmums uzskatāms par starplēmumu un nav pārsūdzams.
(2) Augstākā iestāde (kapitāla daļu turētājs) trīs nedēļu laikā no Valsts kontroles padomes lēmuma saņemšanas informē revidējamo vienību un Valsts kontroli, – vai tā izmantos tiesības veikt revidējamās vienības amatpersonu atbildības izvērtējumu. Ja augstākā iestāde (kapitāla daļu turētājs) ir informējusi revidējamo vienību un Valsts kontroli, ka tā neveiks revidējamās vienības amatpersonu vai darbinieku atbildības izvērtējumu, tad to veic revidējamā vienība un par izvērtēšanas rezultātiem šajā likumā paredzētajā kārtībā informē Valsts kontroli un arī augstāko iestādi (kapitāla daļu turētāju).
(3) Ja augstāka iestāde (kapitāla daļu turētājs) veic revidējamās vienības amatpersonu vai darbinieku atbildības izvērtējumu, tad uz to attiecas šajā nodaļā noteiktais attiecībā uz revidējamo vienību.
73. pants. Pēc Valsts kontroles padomes lēmuma par nelikumīgas rīcības rezultātā nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas uzsākšanu saņemšanas revidējamā vienība sešu mēnešu laikā no lēmuma saņemšanas veic amatpersonu un darbinieku atbildības izvērtējumu un Valsts kontrolē iesniedz:
1) informāciju par zaudējumu apmēru un citiem ar lietu saistītiem apstākļiem;
2) informāciju par personām (neatkarīgi no tā, vai viņas bijušas norādītas šā likuma 70. pantā minētajā lēmumā), no kurām ir pilnībā vai daļēji piedzīti zaudējumi vai uzsākts zaudējumu piedziņas process, vai noslēgta vienošanās par zaudējumu labprātīgu atlīdzināšanu;
3) motivētu priekšlikumu izbeigt administratīvo lietu un neveikt zaudējumu piedziņu, ja aprēķinātā summa nav uzskatāma par faktiski nodarītu zaudējumu vai ir konstatēts pietiekams likumā noteikto attaisnojošo apstākļu kopums zaudējumu nepiedzīšanai;
4) motivētu priekšlikumu atlikt piedziņu līdz lēmuma pieņemšanai kriminālprocesuālā kārtībā, administratīvā pārkāpuma lietā vai disciplinārlietā.
74. pants. Valsts kontrole izvērtē šā likuma 73. panta kārtībā saņemto informāciju un, ja nepieciešams, pieprasa papildu informāciju. Revidējamai vienībai un citām šā likuma 49. pantā minētajām iestādēm un jebkurai personai ir pienākums sniegt pieprasīto informāciju. Valsts kontroliera pilnvarotajam darbiniekam lēmuma sagatavošanai ir tiesības apmeklēt revidējamo vienību un saņemt dokumentus, kā arī saņemt paskaidrojumus no jebkuras personas.
75. pants. Personai, attiecībā uz kuru uzsākta administratīvā lieta, ir visas Administratīvā procesa likumā noteiktās tiesības, tajā skaitā iesniegt pierādījumus, tikt uzklausītai un iepazīties ar visiem Valsts kontroles un revidējamās vienības rīcībā esošajiem materiāliem, kas nepieciešami viņas interešu aizstāvēšanai, neatkarīgi no dienesta, darba vai amata tiesisko attiecību turpināšanas vai izbeigšanas. Ja Valsts kontroles padome izskata lietu par zaudējumu piedziņu, personai, attiecībā uz kuru paredzēta piedziņa, ir tiesības pašai vai ar pārstāvja starpniecību sniegt paskaidrojumus un piedalīties Valsts kontroles padomes sēdē.
76. pants. Valsts kontroles padome četru mēnešu laikā no šā likuma 74. pantā minētās informācijas saņemšanas pēc savas iniciatīvas vai pēc revidējamās vienības lūguma, izvērtējot personas viedokli, pieņem lēmumu:
1) atlikt zaudējumu piedziņu sakarā ar kriminālprocesu, administratīvā pārkāpuma lietu vai disciplinārlietu par to pašu pārkāpumu;
2) atlikt jautājuma izskatīšanu, līdz revidējamā vienība veiks normatīvajos aktos noteiktās darbības, lai pati veiktu zaudējumu piedziņu vai panāktu vienošanos par labprātīgu to atlīdzināšanu;
3) nepiedzīt zaudējumus, jo:
a) nav konstatēti obligātie zaudējumu piedziņas priekšnoteikumi (nelikumīga un vainojama rīcība, kas ir cēloniskā sakarā ar nodarītajiem faktiskajiem zaudējumiem),
b) iestājies noilgums,
c) konstatēts pietiekams likumā noteikto attaisnojošo apstākļu kopums, lai secinātu, ka zaudējumu piedziņa nebūtu samērīga,
d) piedziņa pilnībā vai daļēji ir veikta vai tiek veikta citā procesā,
e) noslēgta vienošanās par zaudējumu pilnīgu vai daļēju labprātīgu atlīdzināšanu;
4) piedzīt zaudējumus faktiski nodarītajā apmērā vai kādā daļā, ja konstatēti obligātie zaudējumu piedziņas priekšnoteikumi, un ņemot vērā likumā noteiktos attaisnojošo apstākļus, kas jāizvērtē, lemjot par zaudējumu piedziņu.
77. pants. Ja pieņemts lēmums atlikt piedziņu līdz nolēmuma kriminālprocesā, administratīvā pārkāpuma lietā vai disciplinārlietā spēkā stāšanās dienai, šādu lēmumu nosūta arī personai, no kuras paredzēta zaudējumu piedziņa. Lēmums aptur noilguma tecējumu zaudējumu piedziņai šajā likumā noteiktajā kārtībā, līdz stājas spēkā nolēmums administratīvā pārkāpuma lietā vai disciplinārlietā, vai lēmums par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu. Ja personu sauc pie kriminālatbildības, jautājumu par zaudējumu piedziņu izskata Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā.
78. pants. Pēc tam, kad stājies spēkā nolēmums administratīvā pārkāpuma lietā, kurā tiesa nav izlēmusi jautājumu par vainīgā pienākumu atlīdzināt mantisko zaudējumu, vai disciplinārlietā, vai lēmums par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu, Valsts kontrole lūdz revidējamo vienību sniegt informāciju par rīcību zaudējumu piedziņai. Ja revidējamā vienība četru mēnešu laikā nav uzsākusi zaudējumu piedziņu vai panākusi vienošanos par to labprātīgu atlīdzināšanu, Valsts kontroles padome lemj, vai ir pamats zaudējumu piedziņai, ņemot vērā tiesas nolēmumā secināto par personas vainu un citiem faktiskajiem un tiesiskajiem apstākļiem. No aprēķinātās zaudējumu summas, ko paredzēts piedzīt šajā likumā noteiktajā kārtībā, atņem naudas summu, kuru persona ir samaksājusi vai kura ieturēta kā piemērotais sods.
79. pants. Lēmumu par zaudējumu piedziņu var pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Ja pieņemts lēmums par zaudējumu piedziņu, to noformē un izpilda Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Pēc zaudējumu atgūšanas Valsts kontrole tos ieskaita valsts pamatbudžeta ieņēmumos vai revidējamās vienības budžetā, ja revidējamai vienībai ir patstāvīgs budžets.
80. pants. Ja lēmums par zaudējumu piedziņu kļuvis neapstrīdams un persona likumā noteiktajā kārtībā nav labprātīgi atlīdzinājusi zaudējumus, Valsts kontroles mājaslapā internetā publicē informāciju, kurā norāda personas, pret kuru vērsta piedziņa, vārdu, uzvārdu un amatu, kā arī pārkāpuma būtību un zaudējumu apmēru. Šī informācija Valsts kontroles mājaslapā internetā nav pieejama ilgāk par vienu gadu.
81. pants. Ja ar Valsts kontroles padomes lēmumu privātpersonai nodarīti zaudējumi, tos atlīdzina saskaņā ar Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likumu.”
Oriģinālais dokumenta saturs
Oriģinālais dokumenta saturs