Rīgā
Datums skatāms laika zīmogā
Nr. 111.9/9-37-13/22
SAEIMAS PREZIDIJAM
Sociālo un darba lietu komisija lūdz iekļaut kārtējās Saeimas sēdes darba kārtībā šādu likumprojektu:
1. Likumprojektu Grozījumi likumā “Brīvprātīgā darba likums” (1538/Lp13) (Dok.Nr.6174) – komisija minēto likumprojektu neatbalsta.
2. Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 85.panta pirmo daļu Sociālo un darba lietu komisijas izstrādātais alternatīvais likumprojekts Grozījumi “Brīvprātīgā darba likumā” – komisija minēto likumprojektu atbalsta.
Komisija lūdz nodot minēto likumprojektu tikai Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.
Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 86.pantu komisija lūdz virzīt minēto likumprojektu izskatīšanai 1.lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā.
Pielikumā: Likumprojekts Grozījumi “Brīvprātīgā darba likumā” uz 3lpp un Anotācija uz 4lpp.
* Šis dokuments ir elektroniski parakstīts ar drošu elektronisko parakstu un satur laika zīmogu
Grozījumi “Brīvprātīgā darba likumā”
Izdarīt "Brīvprātīgā darba likumā” (Latvijas Vēstnesis, 2015, 127. nr., 2017, 212. nr.) šādus grozījumus:
1) Papildināt 2.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:
“(3) Brīvprātīgā darba veicēja iegūtās zināšanas, prasmes, iemaņas un saskarsmes spējas atzīstamas darba tirgū, ja to esamību rakstveidā ir apliecinājis brīvprātīgā darba organizētājs.”
2) Papildināt likumu ar 3.1 pantu šādā redakcijā:
“3.1 pants. Valsts pārvaldes institūciju kompetence brīvprātīgā darba jomā
“(1) Labklājības ministrija nodrošina brīvprātīgā darba politikas izstrādi sadarbībā ar nozaru ministrijām, citām valsts pārvaldes institūcijām, pašvaldībām un nevalstiskajām organizācijām, veicot šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus.
(2) Sabiedrības integrācijas fonds atbilstoši savai kompetencei nodrošina brīvprātīgā darba aktivitāšu koordinētu īstenošanu, sniedz informatīvu un konsultatīvu atbalstu brīvprātīgā darba politikas izstrādē un īstenošanā iesaistītajām institūcijām, pašvaldībām, nevalstiskajām organizācijām un sabiedrībai kopumā.”
3) Papildināt likumu ar 3.2 pantu “Brīvprātīgā darba konsultatīvā padome” šādā redakcijā:
“ (1) Brīvprātīgā darba konsultatīvā padome ir padomdevēja institūcija, kuras mērķis ir veicināt saskaņotu priekšlikumu izstrādi brīvprātīgā darba politikai un tās īstenošanai. Brīvprātīgā darba konsultatīvās padomes uzdevums ir noteikt ikgadējos stratēģiskos darbības virzienus brīvprātīgā darba jomā un koordinēt iesaistīto pušu sadarbību.
(2) Sabiedrības integrācijas fonds nodrošina Brīvprātīgā darba konsultatīvās padomes darbības organizēšanu un tās sekretariāta funkciju nodrošināšanu.
(3) Brīvprātīgā darba konsultatīvās padomes sastāvu un nolikumu apstiprina Ministru kabinets.”.
4) Papildināt likuma 3. pantu ar 5. punktu šādā redakcijā:
“5) reliģiskām organizācijām”
5) Izteikt likuma 4. panta otro daļu šādā redakcijā:
“(2) Personas, kuras sasniegušas no 13 līdz 16 gadu vecumu, ir tiesīgas veikt brīvprātīgā darbu, ja vismaz viens likumiskais pārstāvis devis rakstveida piekrišanu.”
6) Izteikt likuma 4. panta trešo daļu šādā redakcijā:
“(3) Nepilngadīga persona veic tās vecumam atbilstošu un tās drošībai, veselībai un tikumībai nekaitīgu brīvprātīgo darbu, kas veicina zināšanu, prasmju, iemaņu un saskarsmes spēju attīstību.“
7) Izteikt likuma 7. panta otrās daļas 5. punktu šādā redakcijā:
“5) izsniegt brīvprātīgā darba veicējam izziņu par veikto brīvprātīgo darbu un tā ilgumu. Šajā izziņā norāda tās zināšanas, prasmes, iemaņas un saskarsmes spējas, kas iegūtas, veicot brīvprātīgā darbu.”
8) Izteikt likuma 7. panta otrās daļas 9. punktu šādā redakcijā:
"9) reizi gadā, iesniedzot gada pārskatu, sniegt informāciju par brīvprātīgo darbu, norādot:
a) brīvprātīgā darba vietu,
b) brīvprātīgā darba veicēju kopskaitu konkrētā brīvprātīgā darba vietā,
c) brīvprātīgā darba veicēju nostrādāto stundu kopskaitu,
d) pēc brīvprātīgā darba organizatora ieskatiem, nozīmīgākos pasākumus, projektus, aktivitātes un citu informāciju."
9) Papildināt likuma 7. pantu ar jaunu 3. daļu, attiecīgi mainot tālāko numerāciju:
“(3) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā brīvprātīgā darba organizētājs, iesniedzot gada pārskatu, norāda informāciju par brīvprātīgā darba apjomu."
10) Izteikt 10.pantu šādā redakcijā:
“10.pants. Brīvprātīgā darba veicēju informācijas platforma
(1) Brīvprātīgā darba informācijas platformas (turpmāk — Informācijas platforma) mērķis ir attīstīt brīvprātīgā darba iespējas, veicināt sabiedrības informētību un iesaisti brīvprātīgā darba veikšanā.
(2) Informācijas platformas darbību nodrošina Sabiedrības integrācijas fonds.
(3) Personas dati Informācijas platformā tiek apstrādāti, pamatojoties uz personas piekrišanu.
(4) Ministru kabinets nosaka Informācijas platformā iekļaujamās informācijas apjomu, kā arī informācijas iekļaušanas un izmantošanas kārtību.”
11) Papildināt likumprojekta pārejas noteikumus ar šādā redakcijā:
“Pārejas noteikums
Ministru kabinets līdz 2023.gada 30.jūnijam izdod šā likuma 7.panta ceturtajā daļā un 10.panta ceturtajā daļā minētos noteikumus.”
Grozījumi “Brīvprātīgā darba likumā”
anotācija
- Kādēļ likuma grozījumi ir vajadzīgi
Likumprojekta mērķis ir veicināt brīvprātīgā darba pieejamību sabiedrībai, brīvprātīgā darba kā nodarbinātības veida uzskaiti, radīt elastīgākus nosacījumus brīvprātīgā darba organizētājiem tā īstenošanā un uzlabot brīvprātīgā darba standartus atbilstoši pilsoniskās līdzdalības izpausmei pilnveidotajā mācību saturā izglītībā. Programma “Skola 2030” nosaka prasību visiem vidusskolas beidzējiem īstenot patstāvīgu projekta darbu, kas var būt pētniecības, jaunrades vai sabiedriskais darbs. Demokrātija tiek stiprināta, ja pilsoniskā aktivitāte ir daudz pieejamāka. Izglītības un zinātnes ministrijas kompetencē esošajā jaunatnes politikas plānošanā brīvprātīgajam darbam tiek paredzēta nozīmīga vieta. “Jaunatnes politikas pamatnostādņu 2021. – 2027.gadam projektā” brīvprātīgais darbs ir 4.rīcības virziena “Darba tirgum un patstāvīgai dzīvei nepieciešamo prasmju un iemaņu apguves veicināšana” būtisks elements. Rīcības virziena 4.1. uzdevums norāda nepieciešamību “Veicināt sabiedrībā, t.sk. darba devēju vidū, izpratni par neformālās izglītības un ikdienas mācīšanos, t.sk. brīvprātīgā darba, lomu darba tirgum un patstāvīgai dzīvei nepieciešamo prasmju un iemaņu apguvē”, un 4.2. uzdevums – ““Veicināt brīvprātīgā darba kā pirmās darba pieredzes jaunietim prestiža paaugstināšanu, uzlabojot brīvprātīgā darba īstenošanas sistēmu”. Abu iepriekšminēto uzdevumu īstenošana turpmāk sniegs ievērojamu atbalstu brīvprātīgā darba jomas attīstībai Latvijā kopumā, kuri tiks nostiprināti ar regulējuma grozīšanu.
Valstī nav noteikta kompetentā iestāde, kas atbildētu par brīvprātīgā darba īstenošanu. Pašlaik atsevišķas nozares ministrijas ir piesaistītas brīvprātīgā darba īstenošanā. Tas rada brīvprātīgā darba sadrumstalotu īstenošanu, veicina atšķirīgu normu interpretāciju un piemērošanu, kas var novest pie tiesiskās paļāvības principa zušanas sabiedrībā. Tāpat nav skaidrs, ar ko brīvprātīgā darba iesaistītajiem konsultēties, lai likuma normas piemērotu. Likumā ieviešot jaunu pantu, būtu noteikta valsts iestāžu kompetence brīvprātīgā darba jomā.
Likumprojekta īstenošanai būtu nepieciešams izveidot arī jaunu struktūru - padomi, kas koordinē visus jautājumus saistībā ar brīvprātīgo darbu, iesaista visas ieinteresētās puses, apkopo visu informāciju, sniedz atbalstu, organizē papildus aktivitātes, veic brīvprātīgā darba lobēšanu. Tāda struktūra kā padome tiek izmantota arī citās valstīs, piemēram, Kiprā.
Sabiedrības integrācijas fonds, nodrošinot informatīvo un atbalsta funkciju un kļūstot par sistēmas pārzini un konsultatīvās padomes sekretariātu, nodrošina padomes sēdes vismaz 2 reizes gadā, kā arī pēc nepieciešamības steidzamu jautājumu gadījumā.
Sabiedrības integrācijas fonds kļūstot par konsultatīvās padomes sekretariātu:
- Nodrošina informācijas apriti starp sekretariātu un padomes locekļiem par padomes sēžu sasaukšanu;
- Sagatavo padomes sēdes darba kārtības projektu un materiālus, kas iesniegti izskatīšanai padomes sēdē, kā arī veic padomes sēdes protokolēšanu;
- Nodrošina informācijas apmaiņu starp padomi, institūcijām, amatpersonām un citām personām, kuras iesaistītas padomes kompetencē esošo jautājumu risināšanā;
- Nodrošina padomes pieņemto lēmumu izpildes kontroli.
Esošā sistēma neveicina nepilngadīgu personu iesaisti brīvprātīgajā darbā un pašreizējais normatīvais regulējums ir pārāk deklaratīvs. Dzīvei nepieciešamās prasmes iespējams iegūt arī paralēli mācībām skolā. Tādēļ nepieciešams radīt sistēmu, ar kuras palīdzību tiktu veicināta cilvēku iesaiste brīvprātīgā darbā un tajā iegūto zināšanu, prasmju, iemaņu atzīšana, likumā nosakot, ka brīvprātīgā darbā iegūtās zināšanas, prasmes, iemaņas un saskarsmes spējas atzīstamas darba tirgū, ja to esamību rakstiski apliecinājis brīvprātīgā darba organizētājs.
Lai veicinātu to, ka brīvprātīgie saņemtu izziņu par veikto brīvprātīgo darbu, būtu jānosaka, ka brīvprātīgā darba organizētājām ir atbildība sniegt informāciju brīvprātīgā darba veicējam, ka var saņemt izziņu par veikto brīvprātīgo darbu, ilgumu un informāciju par iegūtajām zināšanām, prasmēm, iemaņām un saskarsmes spējām.
Atsevišķiem amatiem normatīvie akti nosaka, ka tos var veikt tikai, ja ir atbilstoša profesionālā kvalifikācija vai izglītība. Var rasties situācijas, ka brīvprātīgā darba organizētāja nezināšanas vai neinformētības dēļ, brīvprātīgo darbu veic persona, kas to nevar veikt. Tādejādi brīvprātīgā darba organizētājam var iestāsies juridiskā atbildība par tādas personas nodarbināšanu bez attiecīgiem izglītību vai prasmju apliecinošiem dokumentiem, ja to pieprasa normatīvie akti.
Valsts kanceleja sadarbībā ar Saeimas Sociālo un darba lietu komisiju, nevalstiskajām organizācijām un valsts institūcijām 2017. gada sākumā izveidoja kopīgu darba grupu un izstrādāja anketu likuma izpētei. Līdz 2017. gada 10. aprīlim tika veikta aptauja par brīvprātīgā darba tiesisko regulējumu – vai likums “Brīvprātīgā darba likums” sasniedz tā mērķi? Lai to veiktu, īpaši svarīgs bija valsts iestāžu, pašvaldību, nevalstisko organizāciju un politisko partiju viedoklis, jo šīs ir tiešās mērķgrupas likuma īstenošanā. Vairāk kā puse respondentu – 60% norādīja, ka brīvprātīgie darbinieki nav būtisks atspaids organizācijas veiksmīgai funkcionēšanai. Vērts uzsvērt, ka vairāk nekā pusē pārstāvēto organizāciju bija nodarbināti brīvprātīgie gada laikā.
Tika arī noskaidrots, kas kavē brīvprātīgo darbinieku iesaisti respondentu organizācijās. No respondentu apkopotajām atbildēm secināms, ka iemesli ir ļoti dažādi, taču pamatā brīvprātīgo darbinieku iesaistīšana organizācijai ir nepieciešama, kā arī trūkst finanšu līdzekļu šo darbinieku apmācīšanai. Samērā liels organizāciju skaits norādīja, ka viens no iemesliem ir intereses trūkums no brīvprātīgo darbinieku puses. Vērā ņemams ir arī sniegto atbilžu skaits opcijai “informācijas trūkums”, kas liecina par brīvprātīgā darba iespēju popularizēšanas nepieciešamību. Analizējot respondentu piesaistītos brīvprātīgos, secināms, ka pamatā tās ir personas darba spējīgā vecumā, tādējādi apgalvojums, ka brīvprātīgais darbs būtu tikai jauniešu vai senioru nodarbošanās, ir nekorekts. Tomēr pastāv tendence, ka brīvprātīgo darbinieku skaits ir lielāks vecuma grupā no 18 līdz 30 gadiem, no kā var spriest, ka brīvprātīgajā kustībā vairāk iesaistās jaunieši, kas vēl ir ceļā uz savu profesionālo izaugsmi.
Ievērojams skaits brīvprātīgo ir arī senioru grupā, taču kādas citas tendences identificēt nav iespējams. Respondenti minēja arī trīs galvenos iemeslus, kas kavē nodarbināt vairāk brīvprātīgo darbinieku - esošajiem darbiniekiem nepietiek administratīvās kapacitātes brīvprātīgo darbinieku apmācībai, brīvprātīgo darbinieku trūkums un dokumentācija, administratīvais slogs, neskaidrības par datu uzkrāšanu un apdrošināšanu.
Vaicājot, vai šādi darbinieki aizstāj potenciālus algotus darbiniekus, gandrīz puse no tiem, kuri izmanto brīvprātīgos darbiniekus (44%) atbild, ka “jā” vai “daļēji”. Tas nozīmē, ka brīvprātīgais darbs kļūst par nozīmīgu organizācijas resursu. Savukārt, vaicājot, kādus tieši darbus veic brīvprātīgie, ir gūtas ļoti dažādas atbildes, sākot no projektu vadītājiem, tulkiem, pasākumu vadītājiem, beidzot ar autovadītājiem, dzirdināšanas/ēdināšanas punktu apkalpošanu sacensību trasē, pienākumiem pie dalībnieku reģistrēšanas u.c. Kā nozīmīgākie šķēršļi brīvprātīgo darbinieku piesaistē tiek minēti “birokrātiskums”, “Brīvprātīgā darba likums”, “brīvprātīgais darbs bērniem un jauniešiem”, “prasības nav precīzi definētas” u.c. - tas varētu būt saistīts gan ar metodiskā atbalsta trūkumu, lai izprastu likuma dotās iespējas brīvprātīgo darbinieku nodarbināšanā, gan ar regulējuma nepilnībām. Atbildes par to, vai brīvprātīgajiem darbiniekiem tiek veiktas apmācības (puse no aptaujātajiem norāda, ka “jā, tiek veiktas”), ņemot vērā, ka lielai daļai brīvprātīgo darbu arī to specifikas dēļ nav nepieciešamas apmācības, ir likumsakarīgas. Brīvprātīgā darba likums paredz, ka ar brīvprātīgo darbinieku var tikt slēgts līgums par darba attiecībām, tomēr statistika rāda, ka tikai pusē gadījumu šis līgums tiek slēgts.
- Kāda var būt likuma ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību
Likuma grozījumi pozitīvi ietekmētu sabiedrības līdzdalības rādītājus un palielinātu brīvprātīgā darba atspoguļojumu tautsaimniecības rādītājos.
- Kāda var būt likuma ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Likumprojekts šo jomu neskar.
- Kāda var būt likuma ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Likumprojekts šo jomu neskar.
- Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst likumprojekts
Likumprojekts šo jomu neskar.
- Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot likumprojektu
Labklājības ministrija, Kultūras ministrija, Latvijas Jaunatnes padome, Sabiedrības integrācijas fonds, Skauti un gaidas, Valsts Ieņēmumu dienests, Finanšu ministrija, Latvijas Samariešu apvienība, Valsts Probācijas dienests, Latvijas Pilsoniskā alianse
- Kā tiks nodrošināta likuma izpilde
Brīvprātīgā darba likuma grozījumi tiks izpildīti kārtībā, kādos to noteiks Ministru kabineta izstrādātie noteikumi.
Oriģinālais dokumenta saturs
Oriģinālais dokumenta saturs