Rīgā

 

 

2018.gada 12.decembrī

Nr.________________

 

SAEIMAS PREZIDIJAM

 

Pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 39.pantu, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ierosina turpināt 13.Saeimā izskatīt likumprojektu “Vietējo pašvaldību referendumu likums” (Nr. 76/Lp12).

 

Pielikumā: 12.Saeimas otrajā lasījumā pieņemtā likumprojekta “Vietējo pašvaldību referendumu likums” (Nr. 76/Lp12) redakcija uz ___ lpp.

 

 

 

Ar cieņu

Komisijas priekšsēdētājs                                            S.Dolgopolovs

 

 

 

 

Vietējo pašvaldību referendumu likums (Nr. 76/Lp12)

I nodaļa

Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likuma mērķis ir veicināt vietējās pašvaldības iedzīvotāju līdzdalību vietējās nozīmes jautājumu lemšanā.

2.pants. Likums nosaka jautājumus, par kuriem var ierosināt un rīkot vietējās pašvaldības referendumu (turpmāk — pašvaldības referendums), pašvaldības referenduma finansēšanas avotu, kā arī kārtību, kādā ierosināms un rīkojams pašvaldības referendums un paziņojami tā rezultāti.

3.pants. (1) Pašvaldības referendumu sagatavo un vada attiecīgās republikas pilsētas vai novada vēlēšanu komisija (turpmāk — vēlēšanu komisija).

(2) Centrālā vēlēšanu komisija, ja nepieciešams, sniedz vēlēšanu komisijai metodisku palīdzību pašvaldības referenduma sagatavošanā un vadīšanā.

(3) Republikas pilsētas dome vai novada dome (turpmāk — dome) un vēlēšanu komisija šajā likumā minētos lēmumus un sēdes protokola izrakstus paziņo, publicējot vietējā laikrakstā vai bezmaksas izdevumā, ievietojot pašvaldības tīmekļa vietnē, kā arī izliekot redzamā vietā domes ēkā, pilsētu un pagastu pārvaldēs, pašvaldības centrālās administrācijas un tās struktūrvienību telpās (turpmāk — publiski paziņo), ja šajā likumā nav noteikts citādi.

(4) Valsts pārvaldes iestāžu pārziņā esošajās tīmekļa vietnēs aģitējošu informāciju par pašvaldības referendumu ievietot aizliegts.

(5) Izdevumus, kas saistīti ar pašvaldības referenduma sagatavošanu un norisi klātienē, izņemot izdevumus parakstu vākšanai par pašvaldības referenduma ierosināšanu, finansē no pašvaldības budžeta. Finansējumu parakstu vākšanai par pašvaldības referenduma ierosināšanu nodrošina personas, kas organizē parakstu vākšanu, izņemot finansējumu elektroniskai parakstu vākšanai vienotajā valsts un pašvaldību pakalpojumu portālā www.latvija.lv (turpmāk — portāls www.latvija.lv).

(6) Pašvaldības referendumu var rīkot vienlaikus ar Saeimas, Eiropas Parlamenta vai domes vēlēšanām, kā arī vienlaikus ar tautas nobalsošanu.

4.pants. (1) Parakstu vākšana pašvaldības referenduma ierosināšanai notiek vienlaikus klātienē un elektroniski. Parakstīties par pašvaldības referenduma ierosināšanu var vienu reizi un vienā veidā – vai nu klātienē, vai elektroniski. Elektroniskai parakstu vākšanai izmanto vietējo pašvaldību referendumu parakstu vākšanas elektronisko pakalpojumu (turpmāk – e-pakalpojums) portālā www.latvija.lv.

(2) E-pakalpojuma pārzinis ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (turpmāk — e-pakalpojuma pārzinis), bet turētājs — Valsts reģionālās attīstības aģentūra (turpmāk — e-pakalpojuma turētājs).

(3) Balsošana pašvaldības referendumā notiek tikai klātienē pašvaldības vēlēšanu iecirkņos.

(4) Šā likuma II nodaļā noteiktā pašvaldības referenduma ierosināšanas kārtība attiecināma arī uz šā likuma IV nodaļā minēto pašvaldības referenduma ierosināšanu elektroniski, ciktāl IV nodaļā nav noteikts citādi.

(5) Ministru kabinets nosaka minimālās drošības, tehniskās un organizatoriskās prasības elektroniskai parakstu vākšanai par pašvaldības referenduma ierosināšanu portālā www.latvija.lv.

5.pants. Pašvaldības referendumu var rīkot par:

1) pašvaldības ilgtspējīgas attīstības stratēģiju;

2) domes lēmumu, ar kuru pašvaldība ierosinājusi publiskas ēkas (jaunbūves) būvniecību;

3) domes atlaišanu.

6.pants. (1) Pašvaldības referendumu par pašvaldības ilgtspējīgas attīstības stratēģiju var ierosināt divu mēnešu laikā pēc stratēģijas apstiprināšanas.

 (2) Pašvaldības referendumu par domes lēmumu, ar kuru pašvaldība ierosinājusi publiskas ēkas (jaunbūves) būvniecību, var ierosināt mēneša laikā pēc domes lēmuma publicēšanas pašvaldības tīmekļa vietnē.

(3) Pašvaldības referendumu par domes atlaišanu nevar ierosināt gadu pēc domes sanākšanas un gadu pirms domes pilnvaru beigām.

 

 

II nodaļa

Pašvaldības referenduma ierosināšana klātienē

7.pants. Pašvaldības referenduma ierosināšanā un pašvaldības referendumā var piedalīties visi tie Latvijas pilsoņi un Eiropas Savienības pilsoņi, kuri saskaņā ar Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumu ir tiesīgi ievēlēt attiecīgās pašvaldības domi (turpmāk – balsotāji).

8.pants. (1) Pašvaldības referendumu var ierosināt:

1) dome, ja par to nobalso vismaz divas trešdaļas no domes deputātu kopskaita;

2) balsotāji:

a) par šā likuma 5.panta 1. un 2.punktā minētajiem jautājumiem – galvaspilsētā Rīgā ne mazāk kā 10 procentu, pārējās pašvaldībās ne mazāk kā 15 procentu no to balsotāju skaita, kuri pēdējās domes vēlēšanās vēlēšanu dienā bija iekļauti attiecīgās pašvaldības vēlēšanu iecirkņu vēlētāju sarakstos,

 b) par šā likuma 5.panta 3.punktā minēto jautājumu – ne mazāk kā 30 procentu no to balsotāju skaita, kuri pēdējās domes vēlēšanās vēlēšanu dienā bija iekļauti attiecīgās pašvaldības vēlēšanu iecirkņu vēlētāju sarakstos.

(2) Pašvaldības referendumu par domes atlaišanu nevar ierosināt dome.

9.pants. Dome pašvaldības referendumu ierosina ar domes lēmumu, kurā norāda jautājumu, par kuru notiks pašvaldības referendums. Jautājumu formulē tā, lai atbilde uz šo jautājumu būtu “par” vai “pret”. Dome lēmumu iesniedz vēlēšanu komisijai, un vēlēšanu komisija nosaka datumu, kurā rīkojams pašvaldības referendums.

10.pants. (1) Balsotājs, kurš uzņēmies iniciatīvu organizēt parakstu vākšanu pašvaldības referenduma ierosināšanai, iesniedz pašvaldībai iesniegumu par pašvaldības referenduma ierosināšanu (turpmāk — iesniegums). Iesniegumā norāda:

1) jautājumu (5.pants), par kuru tiek ierosināts pašvaldības referendums;

2) pamatojumu nepieciešamībai rīkot pašvaldības referendumu par attiecīgo jautājumu;

3) ziņas par iesnieguma iesniedzēju — vārds, uzvārds, personas kods un dzīvesvieta.

(2) Ja iesniegumu iesniedz vairāki iesniedzēji, tad šajā likumā paredzētie lēmumi, kas iesniedzējam paziņojami saskaņā ar Paziņošanas likumu, tiek paziņoti pirmajiem trim balsotājiem, kuri parakstījuši iesniegumu, vai ne vairāk kā trim citiem iesniegumā norādītajiem iesnieguma iesniedzējiem (balsotājiem).

(3) Pašvaldība 15 dienu laikā pēc tam, kad beidzies šā likuma 6.panta pirmajā vai otrajā daļā minētais termiņš, pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

1) lēmumu, ka par attiecīgo jautājumu var ierosināt pašvaldības referendumu;

2) lēmumu, ka par attiecīgo jautājumu nevar ierosināt pašvaldības referendumu, ja attiecīgais jautājums neatbilst šā likuma 5. vai 6.pantam un šā panta pirmajai daļai.

(4) Ja pašvaldība pieņēmusi šā panta trešās daļas 1.punktā minēto lēmumu, tā sagatavo referendumā uzdodamā jautājuma formulējumu. Jautājumu formulē tā, lai atbilde uz šo jautājumu būtu “par” vai “pret”.

(5) Pašvaldība šā panta trešās daļas 2.punktā minēto lēmumu triju darbdienu laikā paziņo iesnieguma iesniedzējam vai iesniedzējiem (10.panta otrā daļa) un e-pakalpojuma turētājam.

 (6) Iesnieguma iesniedzējs vai iesniedzēji (10.panta otrā daļa), kuriem paziņots šā panta trešās daļas 2.punktā minētais pašvaldības lēmums, to var apstrīdēt pašvaldības domē. Pašvaldības domes lēmumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā.

(7) Ja pašvaldība pieņēmusi lēmumu, ka par attiecīgo jautājumu var ierosināt pašvaldības referendumu, balsotājs ir tiesīgs uzsākt parakstu vākšanu pašvaldības referenduma ierosināšanai. Parakstu vākšana sākas pēc šā likuma 25.panta pirmajā daļā minētā paziņojuma publicēšanas dienas un ilgst 30 dienas.

11.pants. (1) Parakstu vākšanu klātienē organizē balsotājs, kurš saskaņā ar šā likuma 10.panta pirmo daļu iesniedzis iesniegumu. Parakstu vākšanas lapās balsotāji saskaņā ar ierakstu personu apliecinošā dokumentā norāda savu vārdu, uzvārdu un personas kodu, kā arī parakstīšanās datumu. Katram parakstam ne agrāk kā 30 dienas pirms parakstu vākšanas beigām jābūt apliecinātam pie zvērināta notāra vai pašvaldības institūcijā, kura veic notariālas darbības.

(2) Pēdējā parakstu vākšanas lapā zem pēdējā paraksta norāda pilnvarotos novērotājus, kuriem ir šā likuma 18.panta trešajā daļā, 19.panta pirmajā daļā un 20.panta otrajā daļā minētās tiesības.

(3) Ja savākts pašvaldības referenduma ierosināšanai nepieciešamais parakstu skaits, aizpildītās parakstu vākšanas lapas sanumurē, cauršuj un triju darbdienu laikā pēc parakstu vākšanas beigām iesniedz domei. Dome parakstu vākšanas lapas reģistrē un kopā ar iesniegumu ne vēlāk kā nākamajā darbdienā iesniedz vēlēšanu komisijai.

(4) Ja pašvaldības referenduma ierosināšanai nepieciešamais parakstu skaits nav savākts, balsotājs, kurš iesniedzis iesniegumu, triju darbdienu laikā pēc parakstu vākšanas beigām informē par to domi.

12.pants. Dome aptur tāda lēmuma virzību, ar kuru pašvaldība ierosinājusi publiskas ēkas (jaunbūves) būvniecību, līdz:

1) šā likuma 6.panta otrajā daļā minētā termiņa beigām, ja noteiktajā termiņā pašvaldības referendums nav ierosināts;

2) dienai, kad noslēdzies administratīvais process par šā likuma 10.panta trešās daļas 2.punktā vai 13.panta trešajā daļā minēto lēmumu;

3) pašvaldības referenduma rezultātu paziņošanai.

13.pants. (1) Vēlēšanu komisija ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā no iesnieguma saņemšanas dienas pieņem lēmumu par pašvaldības referenduma rīkošanu vai par atteikumu rīkot pašvaldības referendumu. Pirms lēmuma pieņemšanas vēlēšanu komisija:

1) izmantojot sasaisti ar Iedzīvotāju reģistru un Valsts vienoto datorizēto zemesgrāmatu, pārbauda, vai balsotājam bija tiesības parakstīties par pašvaldības referenduma ierosināšanu, un svītro no saraksta balsotājus, kuriem nebija tiesību parakstīties par pašvaldības referenduma ierosināšanu;

2) salīdzinot klātienē parakstījušos balsotāju sarakstu ar elektroniski parakstījušos balsotāju sarakstu un Iedzīvotāju reģistrā iekļauto informāciju, pārbauda, vai balsotāji par pašvaldības referenduma ierosināšanu nav parakstījušies vairākkārt. Ja tiek konstatēts, ka viens balsotājs ir parakstījies gan klātienē, gan elektroniski, atstāj spēkā klātienē veikto parakstu;

3) saskaita parakstus.

(2) Ja iesniegums atbilst šā likuma 8.panta pirmās daļas 2.punkta un 11.panta pirmās, otrās un trešās daļas prasībām, vēlēšanu komisija pieņem lēmumu par pašvaldības referenduma rīkošanu un nosaka datumu, kurā notiks pašvaldības referendums. Pašvaldības referendums notiek ne vēlāk kā četrus mēnešus pēc tam, kad pieņemts lēmums par tā rīkošanu.

(3) Ja iesniegums neatbilst šā likuma 8.panta pirmās daļas 2.punkta vai 11.panta pirmās, otrās vai trešās daļas prasībām, vēlēšanu komisija pieņem lēmumu par atteikumu rīkot pašvaldības referendumu.

(4) Ja pēc tam, kad publiski paziņots vēlēšanu komisijas lēmums par pašvaldības referenduma rīkošanu, bet ne vēlāk kā 20 darbdienas pirms pašvaldības referenduma norises dienas vēlēšanu komisija ir saņēmusi iesniegumu par referenduma rīkošanu par citu šā likuma 5.pantā minēto jautājumu, ierosinātie pašvaldības referendumi rīkojami vienā dienā, ja ir iespējams ievērot šā panta otrajā daļā norādīto termiņu.

(5) Vēlēšanu komisija ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā no šā panta otrajā vai trešajā daļā minētā lēmuma pieņemšanas dienas informē par to domi un saskaņā ar Paziņošanas likumu paziņo to iesnieguma iesniedzējam vai iesniedzējiem (10.panta otrā daļa).

(6) Iesnieguma iesniedzējs vai iesniedzēji (10.panta otrā daļa) ir tiesīgi vēlēšanu komisijas lēmumu apstrīdēt domē piecu darbdienu laikā no attiecīgā lēmuma paziņošanas dienas. Dome ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā no dienas, kad saņēmusi iesniegumu par vēlēšanu komisijas lēmuma apstrīdēšanu, to izskata un pieņem lēmumu rīkot pašvaldības referendumu vai atstāt negrozītu vēlēšanu komisijas lēmumu. Lēmumu par pašvaldības referenduma rīkošanu dome iesniedz vēlēšanu komisijai. Vēlēšanu komisija nosaka datumu, kurā notiks pašvaldības referendums. Lēmumu, ar kuru vēlēšanu komisijas lēmums atstāts negrozīts, dome paziņo iesnieguma iesniedzējam vai iesniedzējiem (10.panta otrā daļa)  saskaņā ar Paziņošanas likumu.

(7) Iesnieguma iesniedzējs vai iesniedzēji (10.panta otrā daļa) šā panta piektajā daļā minēto domes lēmumu piecu darbdienu laikā var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā.

14.pants. (1) Vēlēšanu komisija šā likuma 9.pantā un 13.panta otrajā un sestajā daļā minēto lēmumu par pašvaldības referenduma rīkošanu vai šā likuma 13.panta trešajā daļā minēto lēmumu par atteikumu rīkot pašvaldības referendumu publiski paziņo 10 darbdienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas.

(2) Paziņojumā par pašvaldības referenduma rīkošanu norāda:

1) jautājumu, par kuru notiks pašvaldības referendums;

2) informāciju par to, kad un kur notiks balsošana par pašvaldības referendumam nodoto jautājumu;

3) ja nepieciešams, citu informāciju, lai veicinātu balsotāju izpratni par pašvaldības referendumam nodoto jautājumu, izņemot aģitējošu informāciju.

(3) Paziņojumā par atteikumu rīkot pašvaldības referendumu norāda jautājumu, par kuru bija ierosināts rīkot pašvaldības referendumu, un atteikuma pamatojumu.

15.pants. (1) Vēlēšanu komisija triju darbdienu laikā pēc tam, kad paziņots lēmums par pašvaldības referenduma rīkošanu, informē par to Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde ne vēlāk kā mēnesi pirms pašvaldības referenduma norises dienas sagatavo informāciju par balsotāju skaitu pašvaldībā.

(2) Vēlēšanu komisija triju darbdienu laikā pēc tam, kad saņēmusi informāciju par balsotāju skaitu, iesniedz Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei ziņas par visiem pašvaldības administratīvajā teritorijā izveidotajiem vēlēšanu iecirkņiem, norādot katra vēlēšanu iecirkņa numuru un adresi, kā arī vienas darbdienas laikā informē Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi par visām izmaiņām šajās ziņās.

(3) Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde ne vēlāk kā 15 darbdienas pirms pašvaldības referenduma norises dienas nosūta vēlēšanu komisijai vēlēšanu iecirkņu balsotāju sarakstus, kuros iekļauj visus balsotājus, kuri deklarējuši dzīvesvietu attiecīgajam vēlēšanu iecirknim piederīgajās adresēs vai kuriem šajās adresēs bijusi pēdējā reģistrētā dzīvesvieta, vai kuriem attiecīgajam vēlēšanu iecirknim piederīgajās adresēs atrodas likumā noteiktajā kārtībā reģistrēts nekustamais īpašums, ja dzīvesvieta ir deklarēta vai reģistrēta citā pašvaldībā. Vēlēšanu komisija ne vēlāk kā 10 dienas pirms pašvaldības referenduma norises dienas nosūta balsotājam pa pastu uz viņa deklarētās vai reģistrētās dzīvesvietas adresi Latvijā informāciju par to, kura vēlēšanu iecirkņa balsotāju sarakstā viņš iekļauts.

(4) Vēlēšanu komisija ne vēlāk kā divas nedēļas pirms pašvaldības referenduma norises dienas nodrošina balsotājam iespēju pašvaldības tīmekļa vietnē bez maksas saņemt informāciju par to, kura vēlēšanu iecirkņa balsotāju sarakstā viņš iekļauts.

III nodaļa

Pašvaldības referenduma norise klātienē un rezultātu paziņošana

16.pants. (1) Balsošana par pašvaldības referendumam nodoto jautājumu notiek sestdienā no pulksten 7.00 rītā līdz pulksten 10.00 vakarā pēc vietējā laika.

(2) Pirms pulksten 7.00 no rīta vēlēšanu iecirkņa komisijas priekšsēdētājs vai sekretārs vēlēšanu iecirkņa komisijas klātbūtnē pārliecinās par to, vai balsošanas kastes, kurās paredzēts iemest balsošanas zīmes, ir tukšas. Pēc tam balsošanas kastes aizzīmogo.

(3) Balsotājs, uzrādot Latvijas Republikā derīgu personu apliecinošu dokumentu, balso tajā vēlēšanu iecirknī, kura balsotāju sarakstā viņš ir reģistrēts.

(4) Vēlēšanu iecirkņa komisija nodrošina, lai pie ieejas balsošanas telpās:

1) tiktu pārbaudīts, vai atnākušās personas ir šā vēlēšanu iecirkņa balsotāji;

2) būtu pieejams šā vēlēšanu iecirkņa balsotāju alfabētiskais saraksts, kurā norādīts balsotāja vārds, uzvārds, dzimšanas gads un kārtas numurs balsotāju sarakstā.

17.pants. (1) Balsošana notiek aizklāti, izmantojot balsošanas zīmes. Katrs balsotājs balso personiski, izņemot šā likuma 19.pantā minētos gadījumus.

(2) Balsošanas telpās vēlēšanu iecirkņa komisijas loceklis, izmantojot sasaisti ar vēlētāju reģistru, pārliecinās, vai balsotājs jau nav nobalsojis pašvaldības referendumā, izdara vēlētāju reģistrā atzīmi par balsošanu un izsniedz balsotājam balsošanas zīmi. Balsotājs parakstās balsotāju sarakstā par balsošanas zīmes saņemšanu.

(3) Balsošanas zīmē ir norādīts pašvaldības referendumam nodotais jautājums, kā arī atbildes varianti: “par” un “pret”.

(4) Balsošanas telpās ierīkojama atsevišķa istaba vai nodalījums, kur balsotājs vienatnē var izdarīt atzīmi balsošanas zīmē. Balsotājs pēc savas izvēles atzīmē ar atzīmi “+” vēlamo atbildi: “par” vai “pret”. Kad balsotājs balsošanas zīmē izdarījis atzīmi, viņš saloka balsošanas zīmi un vēlēšanu iecirkņa komisijas locekļa klātbūtnē iemet to balsošanas kastē.

(5) Balsošanas dienā pēc pulksten 10.00 vakarā balsošanas zīmes var nodot tikai tie balsotāji, kuri ieradušies balsošanas telpās pirms pulksten 10.00 vakarā. Pēc tam balsošanas telpas slēdz.

18.pants. (1) Vēlēšanu iecirkņa komisija protokolē balsošanas gaitu balsošanas gaitas protokolā.

(2) Balsošanas laikā kārtību balsošanas telpās uzrauga vēlēšanu iecirkņa komisijas priekšsēdētājs. Viņš raugās, lai balsošanas telpās un tuvāk par 50 metriem no ieejas ēkā, kurā atrodas vēlēšanu iecirknis, nenotiktu balsošanas brīvības ierobežošana un kārtības traucēšana, kā arī aģitācija.

(3) Netraucējot vēlēšanu iecirkņa komisijas darbu, balsošanas norisi vēlēšanu iecirknī vienlaikus var novērot ne vairāk kā divi pašvaldības referenduma ierosinātāju pilnvaroti novērotāji, kā arī Centrālās vēlēšanu komisijas un attiecīgās pašvaldības vēlēšanu komisijas locekļi un šo komisiju pilnvarotas personas, plašsaziņas līdzekļu pārstāvji. Minēto personu izteiktie iebildumi un priekšlikumi par balsošanas gaitu norādāmi šā panta pirmajā daļā minētajā protokolā.

19.pants. (1) Ja atsevišķi balsotāji veselības stāvokļa dēļ nevar ierasties balsošanas telpās, vēlēšanu iecirkņa komisija, pamatojoties uz šo balsotāju vai viņu pilnvarotu personu rakstveida iesniegumu, kas reģistrēts īpašā žurnālā, organizē balsošanu šo balsotāju atrašanās vietā, nodrošinot aizklātību. Šo balsošanu ir tiesīgi uzraudzīt tam pilnvaroti novērotāji.

(2) Balsošana balsotāju atrašanās vietā tiek organizēta arī šā panta pirmajā daļā minēto balsotāju kopējiem, ja viņi iesnieguši rakstveida iesniegumu par balsošanu savā atrašanās vietā.

(3) Šā panta pirmajā, otrajā un sestajā daļā neminētu balsotāju balsošana ārpus balsošanas telpām nav pieļaujama.

(4) Balsošana balsotāja atrašanās vietā notiek tikai tad, ja balsotājs atrodas tā vēlēšanu iecirkņa teritorijā, kura balsotāju sarakstā par viņu iekļautas ziņas.

(5) Vēlēšanu iecirkņa komisija balsošanas dienā turpina pieņemt rakstveida iesniegumus par balsošanu balsotāju atrašanās vietā. Iesniegumi reģistrējami īpašā žurnālā. Ja iesniegums iesniegts pēc pulksten 12.00 dienā, vēlēšanu iecirkņa komisija organizē balsošanu balsotāja atrašanās vietā, ja ir iespējams tur ierasties līdz pulksten 10.00 vakarā.

(6) Aizdomās turētajām, apsūdzētajām vai tiesājamām personām, kurām kā drošības līdzeklis piemērots apcietinājums, kā arī personām, kuras atrodas īslaicīgās aizturēšanas vietās, balsošana tiek organizēta šo balsotāju atrašanās vietā šā panta pirmajā un ceturtajā daļā noteiktajā kārtībā. Šo balsotāju iesniegumus attiecīgajai vēlēšanu komisijai nogādā iestādes administrācija.

(7) Balsotāji, kuri saskaņā ar šā panta pirmo, otro un sesto daļu balso savā atrašanās vietā, tiek ierakstīti atsevišķā balsotāju sarakstā, un balsošanas zīmes tiek iemestas atsevišķā aizzīmogotā kastē.

20.pants. (1) Balsu skaitīšanu veic vēlēšanu iecirkņa komisija atklātā sēdē Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā. Par balsu skaitīšanu vēlēšanu iecirkņa komisija raksta balsu skaitīšanas protokolu divos eksemplāros. Balsu skaitīšanas protokolu paraksta visi klātesošie vēlēšanu iecirkņa komisijas locekļi.

(2) Netraucējot vēlēšanu iecirkņa komisijas darbu, sēdē vienlaikus drīkst būt klāt ne vairāk kā divi pašvaldības referenduma ierosinātāju pilnvaroti novērotāji, kā arī Centrālās vēlēšanu komisijas un attiecīgās pašvaldības vēlēšanu komisijas locekļi un šo komisiju pilnvarotas personas, plašsaziņas līdzekļu pārstāvji. Pēc balsu skaitīšanas pabeigšanas minētajām personām ir tiesības iepazīties ar balsu skaitīšanas protokolu. Iepazīšanos ar šo protokolu apliecina ar parakstu (norādot atšifrējumu) zem vēlēšanu iecirkņa komisijas locekļu parakstiem.

(3) Iesnieguma iesniedzējs vai iesniedzēji (10.panta otrā daļa) triju darbdienu laikā no balsu skaitīšanas protokola parakstīšanas dienas to var apstrīdēt vēlēšanu komisijā. Vēlēšanu komisija izskata sūdzību un pieņem lēmumu triju darbdienu laikā no sūdzības saņemšanas dienas. Balsotājs, kurš iesniegumu parakstījis pirmais, vēlēšanu komisijas lēmumu piecu darbdienu laikā no tā saņemšanas dienas var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā.

(4) Pēc balsu skaitīšanas pabeigšanas un balsu skaitīšanas protokola parakstīšanas visas nodotās derīgās balsošanas zīmes, kā arī nederīgās balsošanas zīmes un vienu vēlēšanu iecirkņa komisijas balsu skaitīšanas protokola eksemplāru iesaiņo un aizzīmogo. Klātesošajiem pilnvarotajiem novērotājiem arī ir tiesības aizzīmogot šo saini ar saviem zīmogiem vai parakstīties uz tā, un par to izdarāma atsauce balsošanas gaitas protokolā. Pēc tam Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā vēlēšanu iecirkņa komisija nosūta balsošanas materiālus vēlēšanu komisijai.

(5) Vēlēšanu komisija pašvaldības referenduma rezultātus aprēķina, pamatojoties uz vēlēšanu iecirkņu komisiju iesniegtajiem balsu skaitīšanas protokoliem.

(6) Pašvaldības referenduma rezultātus vēlēšanu komisija apstiprina ar lēmumu. Lēmumu kopā ar vēlēšanu iecirkņu komisiju sēžu protokoliem nosūta Centrālajai vēlēšanu komisijai. Pārējie balsošanas materiāli tiek glabāti Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā.

21.pants. Vēlēšanu komisija publiski paziņo lēmumu par pašvaldības referenduma rezultātu apstiprināšanu septiņu darbdienu laikā no pašvaldības referenduma norises dienas.

22.pants. (1) Pašvaldības referendums par šā likuma 5.panta 1. vai 2.punktā minēto jautājumu uzskatāms par notikušu, ja tajā piedalījusies ne mazāk kā viena trešdaļa no to balsotāju skaita, kuri pēdējās domes vēlēšanās vēlēšanu dienā bija iekļauti attiecīgās pašvaldības vēlēšanu iecirkņu vēlētāju sarakstos.

(2) Pašvaldības referendumam nodotais šā likuma 5.panta 1. vai 2.punktā minētais jautājums uzskatāms par atbalstītu, ja vairāk nekā puse no pašvaldības referendumā piedalījušos balsotāju skaita nobalsojusi par jautājuma atbalstīšanu.

(3) Pašvaldības referendums par domes atlaišanu uzskatāms par notikušu un jautājums par domes atlaišanu — par atbalstītu, ja par domes atlaišanu nobalso vairākums balsotāju un vismaz divas trešdaļas no pēdējās domes vēlēšanās piedalījušos vēlētāju skaita.

23.pants. (1) Ja pašvaldības referendumā par domes atlaišanu dome nav atlaista, tad pašvaldības referendumu par to pašu jautājumu atkārtoti var ierosināt ne agrāk kā gadu pēc pašvaldības referenduma rezultātu publiskas paziņošanas dienas, un ievērojot šā likuma 6.panta trešajā daļā noteikto.

(2) Ja pašvaldības referendumā nobalsots pret šā likuma 5.panta 1. vai 2.punktā minēto lēmumu, dome var atkārtoti lemt par noraidīto lēmumu ne agrāk kā nākamā domes sasaukuma laikā.

24.pants. (1) Pašvaldības referendumā pieņemtais lēmums (atbalstītais jautājums), izņemot lēmumu par domes atlaišanu, stājas spēkā ar brīdi, kad publiski paziņots vēlēšanu komisijas lēmums par pašvaldības referenduma rezultātu apstiprināšanu.

(2) Pašvaldības referendumā pieņemtais lēmums, izņemot lēmumu par domes atlaišanu, piecu darbdienu laikā no attiecīgā lēmuma spēkā stāšanās dienas ir izskatāms domes sēdē. Dome šajā sēdē vai ne vēlāk kā mēnesi pēc šīs sēdes pieņem visus nepieciešamos lēmumus, lai izpildītu pašvaldības referendumā pieņemto lēmumu.

(3) Ja pašvaldības referendumā ir pieņemts lēmums par domes atlaišanu, atlaistās domes deputāti turpina pildīt savus pienākumus, līdz Saeima saskaņā ar Ministru kabineta ieteikumu ar likumu ieceļ attiecīgajā administratīvajā teritorijā pagaidu administrāciju.

(4) Saeima, ieceļot pagaidu administrāciju, vienlaikus nosaka, kādā termiņā jānotiek jaunām domes vēlēšanām.

(5) Jaunas domes vēlēšanas organizējamas divu mēnešu laikā no dienas, kad stājies spēkā likums par pagaidu administrācijas iecelšanu. Ja līdz kārtējām domes vēlēšanām ir palikuši mazāk nekā 15 mēneši, jaunas domes vēlēšanas nenotiek.

(6) Pagaidu administrācija pilda likumos domei paredzētās funkcijas un darbojas līdz dienai, kad uz pirmo sēdi sanāk jaunievēlētā dome.

(7) Pēc tam, kad lēmums par pašvaldības referenduma rezultātu apstiprināšanu publiski paziņots, vēlēšanu komisija nosūta lēmuma kopiju Vides aizsardzības un reģionālās attīstības  ministrijai.

IV nodaļa

Pašvaldības referenduma ierosināšana elektroniski

25.pants. (1) Balsotājs, kurš uzņēmies iniciatīvu organizēt parakstu vākšanu pašvaldības referenduma ierosināšanai, nosūta e-pakalpojuma turētājam paziņojumu, ka ir uzsākta elektroniska parakstu vākšana pašvaldības referenduma ierosināšanai.

Paziņojumā norāda:

1) pašvaldību, kurā uzsākta parakstu vākšana pašvaldības referenduma ierosināšanai;

2) jautājumu, par kuru uzsākta parakstu vākšana pašvaldības referenduma ierosināšanai;

3) ja nepieciešams, citu informāciju, lai veicinātu balsotāju izpratni par jautājumu, par kuru tiek ierosināts pašvaldības referendums.

(2) E-pakalpojuma turētājs ievieto paziņojumu portālā www.latvija.lv trešajā darbdienā pēc paziņojuma saņemšanas.

26.pants. (1) Pēc parakstu vākšanas beigām e-pakalpojuma turētājs liedz piekļuvi konkrētajai parakstu vākšanai portālā www.latvija.lv un triju darbdienu laikā elektroniski nodod domei parakstījušos balsotāju sarakstu.

(2) E-pakalpojuma turētājs triju darbdienu laikā informē balsotāju, kurš uzņēmies iniciatīvu organizēt parakstu vākšanu pašvaldības referenduma ierosināšanai, par parakstījušos balsotāju skaitu.

(3) Ministru kabinets nosaka šā panta pirmajā daļā minētajā sarakstā iekļaujamo informāciju par balsotāju.

27.pants. Vēlēšanu komisija elektroniski savāktos parakstus par pašvaldības referenduma ierosināšanu pārbauda un saskaita šā likuma 13.panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā.

28.pants. E-pakalpojuma turētājs un vēlēšanu komisija nodrošina pašvaldības referenduma ierosināšanas rezultātu un šā likuma 26.panta pirmajā daļā minētā saraksta glabāšanu un iznīcināšanu saskaņā ar normatīvo aktu prasībām.

 

V nodaļa

Pieteikumu izskatīšana Administratīvajā apgabaltiesā

29.pants. (1) Administratīvā apgabaltiesa pieteikumus par šā likuma 10.panta trešās daļas 2.punktā, 13.panta sestajā daļā un 20.panta trešajā daļā minētajiem lēmumiem izskata 30 dienu laikā no pieteikuma saņemšanas dienas.

(2) Ja likums nosaka termiņu kādas procesuālās darbības izpildei, bet, izpildot attiecīgo procesuālo darbību šajā termiņā, netiktu ievēroti šā panta pirmās daļas nosacījumi, tiesa pati nosaka atbilstošu termiņu attiecīgās procesuālās darbības izpildei.

(3) Tiesas nolēmums, kā arī citi lēmumi, kurus tā pieņem, veicot procesuālās darbības iesniegtā pieteikuma vai ierosinātās lietas izskatīšanai, nav pārsūdzami.

Pārejas noteikumi

1. Šā likuma IV nodaļa stājas spēkā 2016.gada 1.janvārī.

2. Līdz šā likuma IV nodaļas spēkā stāšanās brīdim balsotāji var parakstīties par pašvaldības referenduma ierosināšanu, izmantojot drošu elektronisko parakstu. Balsotājs, kurš ierosinājis pašvaldības referendumu, elektroniski parakstītas parakstu vākšanas lapas elektroniskajā datu nesējā iesniedz domei kopā ar šā likuma 11.panta trešajā daļā minētajām parakstu vākšanas lapām. Balsotāja drošu elektronisko parakstu nav nepieciešams apliecināt.