Drukāt    Aizvērt

 

 

 

 

 

 

 

Rīgā,

2022. gada 8. septembrī

Nr.111.9/1- 31 - 13/22

 

 

Saeimas Prezidijam

 

 

 

Ārlietu komisija lūdz iekļaut Saeimas  sēdes darba kārtībā Ārlietu komisijas izstrādāto  likumprojektu "Grozījums likumā “Par Latvijas Republikas valdības un Baltkrievijas Republikas valdības vienošanos par Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas pierobežas teritoriju iedzīvotāju savstarpējo braucienu vienkāršošanu””.

 

 

Komisija lūdz nodot minēto likumprojektu tikai Ārlietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

 

Saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 86. pantu komisija lūdz virzīt minēto likumprojektu izskatīšanai 1. lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā.

 

Saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 92. pantu, Ārlietu komisija ierosina atzīt minēto likumprojektu par steidzamu.

 

 

Par likumprojektu atbildīgais referents – Rihards Kols.

 

Pielikumā:

1)likumprojekts " Grozījums likumā “Par Latvijas Republikas valdības un Baltkrievijas Republikas valdības vienošanos par Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas pierobežas teritoriju iedzīvotāju savstarpējo braucienu vienkāršošanu"" uz 1.lpp.;

2) likumprojekta anotācija uz 4.lpp.

 

 

 

 

 

Cieņā,

 

 

Rihards Kols

Ārlietu komisijas priekšsēdētājs


 

 

 

 

 

 

Likumprojekts

 

 

Grozījums likumā “Par Latvijas Republikas valdības un Baltkrievijas Republikas valdības vienošanos par Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas pierobežas teritoriju iedzīvotāju savstarpējo braucienu vienkāršošanu

 

 

Izdarīt likumā “Par Latvijas Republikas valdības un Baltkrievijas Republikas valdības vienošanos par Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas pierobežas teritoriju iedzīvotāju savstarpējo braucienu vienkāršošanu” (Latvijas Vēstnesis, 2010, 178. nr.) šādu grozījumu:

 

Papildināt likumu ar 5. pantu šādā redakcijā:

 

5. pants. Šā likuma 1. pantā minētās Vienošanās darbība tiek apturēta no 2022. gada 10. oktobra līdz brīdim, kad Baltkrievijas Republika izbeidz starptautisko tiesību pārkāpumus attiecībā uz Ukrainu un pilnībā atlīdzina Ukrainai par jau izdarītājiem starptautisko tiesību pārkāpumiem.”

 

 

 

 

Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.

 

 

 

 

Likumprojekta

Grozījums likumā “Par Latvijas Republikas valdības un Baltkrievijas Republikas valdības vienošanos par Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas pierobežas teritoriju iedzīvotāju savstarpējo braucienu vienkāršošanu

anotācija

 

1. Kādēļ likums ir vajadzīgs

Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas pilsoņi un iedzīvotāji ieceļo un uzturas otras valsts teritorijā saskaņā ar Eiropas Savienības un nacionālajiem normatīvajiem aktiem un divpusējiem līgumiem. 2010. gada 10. augustā Rīgā tika parakstīta Latvijas Republikas valdības un Baltkrievijas Republikas valdības vienošanās par Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas pierobežas teritoriju iedzīvotāju savstarpējo braucienu vienkāršošanu (turpmāk – Vienošanās). Vienošanās ir vērsta uz to, lai savstarpēji atvieglotu abu valstu iedzīvotāju braucienus pierobežu teritorijās. 2010. gada 28. oktobrī Saeima ar likumu pieņēma un apstiprināja šo Vienošanos, kas stājās spēkā 2011. gada 1. decembrī.

Latvijas puse ir pildījusi savas starptautiskās saistības labā ticībā un arī turpmāk apņemas rīkoties atbilstoši starptautisko tiesību prasībām. Vienlaikus, ņemot vērā Baltkrievijas veiktos vispārējo starptautisko tiesību imperatīvo normu pārkāpumus, Saeima uzskata par nepieciešamu veikt starptautiskajās tiesībās atzītus pasākumus, kas vērsti uz šo pārkāpumu pārtraukšanu un pilnīgu jau izdarīto pārkāpumu atlīdzināšanu. 

          Krievijas Federācijas prezidents 2022. gada 24. februārī izsludināja militāru operāciju Ukrainā, un Krievijas bruņotie spēki sāka uzbrukumu Ukrainai, tostarp no Baltkrievijas teritorijas. Iebrukums Ukrainā ir uzskatāms par agresiju (agression). Valsts īstenots agresijas akts ir definēts ANO Ģenerālās asamblejas 1974. gada 14. decembra rezolūcijā 3314 (XXIX). Atbilstoši šai rezolūcijai agresija cita starpā ietver: valsts bruņoto spēku iebrukumu citas valsts teritorijā vai jebkādu militāru okupāciju, vai jebkādu citas valsts teritorijas vai tās daļas aneksiju, lietojot spēku; bombardēšanu vai arī jebkādu ieroču lietošanu, ko veic valsts bruņotie spēki attiecībā pret citas valsts teritoriju; valsts ostu vai krastu blokādi; bruņoto spēku uzbrukumu citas valsts sauszemes, jūras vai gaisa spēkiem vai jūras un gaisa flotei; valsts vai tās vārdā nosūtītus bruņotus grupējumus, grupas, neregulārā karaspēka karavīrus vai algotņus, kuri, lieto bruņotu spēku pret citu valsti; un citi līdzīga veida pārkāpumi.

Iebrukums Ukrainas teritorijā ir rupjš Ukrainas suverenitātes un teritoriālās integritātes pārkāpums, kas ir klajā pretrunā ar Krievijas un Baltkrievijas saistībām, kuras izriet no ANO Statūtu 2. panta, kas atspoguļo imperatīvas vispārējo starptautisko tiesību normas. Baltkrievija pārkāpj starptautiskās saistības attiecībā uz agresijas aizliegumu, kas atbilstoši ANO Ģenerālās asamblejas 1974. gada 14. decembra rezolūcijas 3314 (XXIX) 3. panta (f) daļai ietver aizliegumu ļaut citai valstij izmantot savu teritoriju agresijai pret trešo valsti, kā arī vispārējo valstu pienākumu nepieļaut apzinātu savas teritorijas izmantošanu trešo valstu tiesības aizskarošām darbībām (sk. Corfu Channel (United Kingdom v. Albania) [1949] ICJ Rep 4, 22).Baltkrievija pārkāpj šos pienākumus, apzināti pieļaujot Krievijas militāro agresiju pret Ukrainu no savas teritorijas, cita starpā, ļaujot Krievijai izšaut ballistiskās raķetes no Baltkrievijas teritorijas, ļaujot transportēt Krievijas militāro personālu un smagos ieročus, tankus un militāros pārvadātājus, ļaujot Krievijas militārajiem gaisa kuģiem lidot pāri Baltkrievijas gaisa telpai uz Ukrainu, nodrošinot uzpildes punktus un uzglabājot Krievijas ieročus un militāro ekipējumu Baltkrievijā. Attiecīgi starptautiskā sabiedrībā vairākkārt nosodījusi Baltkrievijas iesaisti Krievijas uzsāktajā karā pret Ukrainu (sk., piemēram, United Nations General Assembly Resolution ES11/1 “Aggression against Ukraine” 2 March 2022, UN Doc. A/RES/ES-11/1).

Baltkrievija ir atbildīga gan par saistību tiešu pārkāpumu, gan par atbalstu Krievijas veiktajiem starptautisko tiesību pārkāpumiem. Saskaņā ar ANO Starptautisko tiesību komisijas 2001. gadā pieņemto Pantu par valstu atbildību par starptautiski prettiesisku rīcību (International Law Commission, Draft Articles on Responsibility of States for Internationally Wrongful Acts, November 2001, Supplement No. 10 (A/56/10), chp.IV.E.1)  (turpmāk - Panti par valsts atbildību) noteikumiem Baltkrievija ir atbildīga par savu palīdzību Krievijas nelikumīgajai spēka pielietošanai pret Ukrainu. Proti,  Pantu par valsts atbildību 16. pantā noteikts, ka valsts, kas sniedz palīdzību vai atbalstu citai valstij starptautiski prettiesiskas rīcības īstenošanai, ir starptautiski atbildīga par šādu rīcību. ANO Starptautiskā tiesa šo noteikumu ir atzinusi par starptautisko paražu tiesību normu (sk. ICJ, Application of the Convention on the Prevention and Punishment of the Crime of Genocide (Bosnia and Herzegovina v. Serbia and Montenegro) [2007] ICJ Rep 43 420. paragrāfu).

Ļaujot Krievijas karaspēkam izvietoties Baltkrievijā un šķērsot robežu Ukrainas teritorijā, kā arī loģistiski atbalstot šo pārvietošanos, Baltkrievija apzināti sniedz būtisku atbalstu Krievijas uzbrukumam Ukrainai. Pantu par valsts atbildību 16. panta komentāros (8. paragrāfs) skaidrots, ka “pienākumu neizmantot spēku var pārkāpt arī valsts, kas sniedz palīdzību, atļaujot citai valstij izmantot tās teritoriju, lai veiktu bruņotu uzbrukumu trešai valstij”. Attiecīgi Baltkrievija ir pārkāpusi starptautisko tiesību normas, tostarp vispārējo starptautisko tiesību imperatīvās normas.

Latvijas Republika, tostarp Saeima savos publiskajos paziņojums ir daudzkārt kategoriski nosodījusi Krievijas Federācijas militāro agresiju un Baltkrievijas iesaisti šajā plaša mēroga iebrukumā Ukrainā (sk., piemēram, Saeimas 2022. gada 24. februāra paziņojumu “Par Ukrainas suverenitāti un teritoriālo integritāti”. Latvijas Vēstnesis, 39A, 24.02.2022.; Saeimas 2022. gada 11. augusta paziņojums “Par Krievijas mērķtiecīgiem militāriem uzbrukumiem Ukrainas civiliedzīvotājiem un sabiedriskajai telpai”. Latvijas Vēstnesis, 155, 12.08.2022.) Tāpat Saeima nosoda visus noziegumus pret cilvēci un genocīdu un apzinās savu pienākumu atzīt un novērst šos noziegumus, lai nodrošinātu to neatkārtošanos (sk., piemēram, Saeimas 2022. gada 21. aprīļa paziņojums "Par Krievijas Federācijas agresiju un kara noziegumiem Ukrainā". Latvijas Vēstnesis, 78, 22.04.2022.).

Atbilstoši mūsdienu starptautiskajām tiesībām, jebkurai valstij ir tiesības veikt pasākumus pret valsti, kas pārkāpj saistības pret starptautisko sabiedrību kopumā, lai nodrošinātu pārkāpuma novēršanu un reparācijas cietušās valsts interesēs vai pārkāpto saistību labuma guvēju interesēs (sk. Pantu par valsts atbildību 54. pantu un 48. pantu). Agresijas aizliegums ir erga omnes pienākums (sk. Barcelona Traction, Light and Power Company, Limited (Belgium v. Spain) (New Application: 1962) [1970] ICJ Rep 3 34. paragrāfu), kā arī vispārējo starptautisko tiesību imperatīva norma (jus cogens) (sk. International Law Commission, Draft Conclusions on Peremptory Norms of General International Law (Jus Cogens), Report of the International Law Commission: Seventy-first session (18 April - 3 June and 4 July–5 August 2022) UN Doc A/77/10 (Advance Access) 11 Pielikums(a)). Tādējādi visām valstīm ir tiesības veikt pretpasākumus pret Baltkrieviju, ņemot vērā tās veikto pārkāpumu raksturu (sk. arī Tams, Christian, Enforcing Obligations Erga Omnes in International Law. Cambridge Studies in International and Comparative Law. Cambridge: Cambridge University Press, 2005; Dawidowicz, Martin. Third-Party Countermeasures in International Law. Cambridge Studies in International and Comparative Law. Cambridge: Cambridge University Press, 2017). Turklāt visām valstīm, gadījumos, kad kāda valsts rupji pārkāpj vispārējo starptautisko tiesību imperatīvajās normās noteiktās saistības, ir pienākums sadarboties, lai ar tiesiskiem līdzekļiem izbeigtu būtiskus un sistemātiskus starptautisko tiesību imperatīvo normu pārkāpumus, un valstis nevar atzīt par tiesisku nopietna pārkāpuma radītu situāciju vai atbalstīt šādas situācijas uzturēšanu (sk. Pantu par valsts atbildību 40. un 41. pantu). Tādējādi starptautiskajai kopienai, tostarp Latvijai, ir pienākums sadarboties, kā arī tiesības veikt pretpasākumus, lai motivētu Baltkrieviju pārtraukt starptautisko tiesību pārkāpumus un pilnībā atlīdzināt Ukrainai par jau izdarītajiem pārkāpumiem.

Līdz ar to, ņemot vērā Saeimas Ārlietu komisijas 2022. gada 8. jūnija un 15. jūnija sēdēs izskanējušo vērtējumu par Baltkrievijas veiktajiem starptautisko tiesību pārkāpumiem, noslēgto divpusējo līgumu, tostarp Vienošanās, saturu un valsts iespējamo tiesisko rīcību attiecībā uz Vienošanās darbību, Saeimas Ārlietu komisija pieņēma lēmumu apturēt Vienošanās darbību līdz brīdim, kad Baltkrievija izbeidz starptautisko tiesību pārkāpumus attiecībā uz Ukrainu un pilnībā atlīdzina Ukrainai par jau izdarītājiem starptautisko tiesību pārkāpumiem.

Šis grozījuma likums ir nepieciešams, lai nodrošinātu Vienošanās darbības apturēšanu atbilstoši likuma “Par Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem” 14. panta otrās daļas prasībām. Proti, ņemot vērā, ka Vienošanos ar likumu ir apstiprinājusi Saeima, tad tikai Saeima ar likumu ir tiesīga šīs Vienošanās darbību apturēt.

 

2. Kāda var būt likuma ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

 

Likumprojekts šo jomu neskar.

 

3. Kāda var būt likuma ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

 

Likumprojektam pašam par sevi nav ietekmes uz pašvaldību budžetiem. Tajā piedāvātā regulējuma ieviešanai nav nepieciešami arī papildu valsts budžeta līdzekļi.

 

4. Kāda var būt likuma ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

 

Likumprojekts šo jomu neskar. Likumprojekta pieņemšanas rezultātā nav nepieciešami citu likuma grozījumi vai jauni likumi.

 

5. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst likumprojekts

 

Skatīt šī likumprojekta anotācijas 1. punktu.

 

 

6. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot likumprojektu

 

Likumprojekts sagatavots balstoties uz 2022. gada 8. jūnija un 15. jūnija Ārlietu komisijas sēdēs uzklausīto nozaru ministriju pārstāvju un ekspertu ziņojumiem.

 

7. Kā tiks nodrošināta likuma izpilde

 

Likuma izpilde tiks nodrošināta ar jau esošo institūciju palīdzību. Jaunas institūcijas netiek radītas.

 

 

Izvērst Oriģinālais dokumenta saturs
Savērst Oriģinālais dokumenta saturs

1609.docx1609.docx

Start time: 14.12.2023 20:57:05 After doc accessing: 14.12.2023 20:57:05 After doc copying: 14.12.2023 20:57:05 End time: 14.12.2023 20:57:05 Doc created: 08.09.2022 14:53:29 Doc last mod: 08.09.2022 14:55:41 Doc manual: