SAEIMAS PREZIDIJAM

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lūdz izdarīt grozījumu šā gada 13.decembra Saeimas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā izskatīšanai Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas izstrādāto likumprojektu “Grozījumi Republikas pilsētu un novadu vēlēšanu komisiju un vēlēšanu iecirkņu komisiju likumā”.

Komisija lūdz nodot minēto likumprojektu tikai Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 86.pantu komisija lūdz minēto likumprojektu izskatīt pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā 13.decembra Saeimas sēdē.

Komisija lūdz atzīt minēto likumprojektu par steidzamu.

Pielikumā:

1. Likumprojekts “Grozījumi Republikas pilsētu un novadu vēlēšanu komisiju un vēlēšanu iecirkņu komisiju likumā”.

uz __ lpp.;

2. Likumprojekta anotācija uz __ lpp.

Ar cieņu

Komisijas priekšsēdētājs S.Dolgopolovs

Iesniedz Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Likumprojekts

Grozījumi Republikas pilsētu un novadu vēlēšanu komisiju un vēlēšanu iecirkņu komisiju likumā

Izdarīt Republikas pilsētu un novadu vēlēšanu komisiju un vēlēšanu iecirkņu komisiju likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 12. nr.; 1998, 15. nr.; 2000, 23. nr.; 2002, 15. nr.; 2004, 5. nr.; 2006, 20. nr.; 2008, 24. nr.; Latvijas Vēstnesis, 2012, 203. nr.; 2017, 47. nr.; 2018, 105. nr.) šādus grozījumus:

1. Izteikt 1. panta piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Saeimas vēlēšanām, Eiropas Parlamenta vēlēšanām un tautas nobalsošanai ārvalstīs, ievērojot vēlēšanu likumu nosacījumus, Centrālā vēlēšanu komisija var izveidot vēlēšanu iecirkņus ārvalstīs:

1) Latvijas Republikas diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecībās ārvalstīs – pēc Ārlietu ministrijas priekšlikuma;

2) uz kuģiem ar Latvijas karogu, kas pierakstīti Latvijas Republikā – pēc kuģa īpašnieka priekšlikuma;

3) citās piemērotās vietās – pēc vismaz 36 vēlētāju priekšlikuma.”

2. Papildināt likumu ar 1.¹ pantu šādā redakcijā:

“1.¹ pants.

(1) Priekšlikumi par vēlēšanu iecirkņu izveidošanu ārvalstīs iesniedzami Centrālajai vēlēšanu komisijai ne agrāk kā 120 dienas un ne vēlāk kā 75 dienas pirms vēlēšanām vai tautas nobalsošanas. Centrālā vēlēšanu komisija nosaka priekšlikuma noformēšanas prasības, arī priekšlikumā norādāmo informāciju.

(2) Centrālā vēlēšanu komisija vēlēšanu iecirkņus ārvalstīs izveido ne vēlāk kā 70 dienas pirms vēlēšanām vai tautas nobalsošanas un pieņemto lēmumu paziņo priekšlikumu iesniedzējam 5 dienu laikā no lēmuma pieņemšanas dienas.

(3) Informāciju par ārvalstīs izveidotajiem vēlēšanu iecirkņiem Centrālā vēlēšanu komisija iesniedz Ārlietu ministrijai, kura par to informē iecirkņu atrašanās vietu valstis.”

3. 5. pantā:

izteikt trešo un ceturto daļu šādā redakcijā:

“(3) Iecirkņu komisijas ārvalstīs no Latvijas pilsoņiem apstiprina un skaitlisko sastāvu nosaka Centrālā vēlēšanu komisija attiecīgi pēc Ārlietu ministrijas, vēlētāju vai kuģa īpašnieka priekšlikuma. Iecirkņa komisijā ārvalstīs nedrīkst būt mazāk par trim un vairāk par septiņiem locekļiem.

(4) Eiropas Parlamenta vēlēšanām ārvalstīs Centrālā vēlēšanu komisija ieceļ iecirkņa komisiju balsošanai pa pastu un nosaka tās skaitlisko sastāvu, ievērojot šā panta trešajā daļā noteikto minimālo un maksimālo iecirkņa komisijas locekļu skaitu.”;

izslēgt piekto daļu.

ANOTĀCIJA

likumprojektam “Grozījumi Republikas pilsētu un novadu vēlēšanu komisiju un vēlēšanu iecirkņu komisiju likumā”

1. Kādēļ likums ir vajadzīgs

Saskaņā ar spēkā esošajiem tiesību aktiem Eiropas Parlamenta vēlēšanās vēlētāji, kuri uzturas ārvalstīs, var nobalsot vai nu pa pastu, vai savlaicīgi reģistrējoties balsošanai klātienē kādā no iecirkņiem Latvijā. Latvijā var nobalsot tikai vēlēšanu iecirknī, kuru vēlētājs ir akceptējis 18 dienu pirms vēlēšanu dienas.

Likumprojekts sagatavots, lai nodrošinātu 25.10.2018. Saeimā pieņemtā likuma “Grozījumi Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā” (stājas spēkā 28.11.2018.) paredzētos papildu risinājumus, ka vēlētājs var nobalsot klātienē arī vēlēšanu iecirknī ārvalstī, un, ka vēlētājs iepriekšējās balsošanas dienās var nobalsot jebkurā iecirknī, pastāvot noteiktiem nosacījumiem. Līdz ar to Republikas pilsētu un novadu vēlēšanu komisiju un vēlēšanu iecirkņu komisiju likumā tiek paredzēta vēlēšanu iecirkņu izveidošana un iecirkņu komisiju iecelšana ārvalstīs arī Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Likumprojekts paredz, ka Centrālā vēlēšanu komisija izveidos vēlēšanu iecirkņus Latvijas Republikas diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecībās ārvalstīs – pēc Ārlietu ministrijas priekšlikuma; citās piemērotās telpās – pēc vismaz 36 vēlētāju priekšlikuma un uz kuģiem ar Latvijas karogu, kas pierakstīti Latvijas Republikā – pēc kuģa īpašnieka priekšlikuma.

Spēkā esošais likums nosaka, ka Eiropas Parlamenta vēlēšanām ārvalstīs iecirkņa komisiju balsošanai pa pastu ieceļ Ārlietu ministrija. Izvērtējot līdzšinējo pieredzi un ņemot vērā likumā “Par Centrālo vēlēšanu komisiju” noteikto kompetenci, likumprojektā paredzēts, ka iecirkņa komisiju balsošanai pa pastu ieceļ Centrālā vēlēšanu komisija.

2. Kāda var būt likuma iespējamā ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

Likumprojektam ir pozitīva ietekme uz vēlēšanu sistēmas attīstību kopumā, nodrošinot vēlētājiem, kuri uzturas ārvalstīs, papildu iespēju Eiropas Parlamenta vēlēšanās balsot klātienē vēlēšanu iecirknī.

3. Kāda var būt likuma iespējamā ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

Ietekme uz 2019. gada valsts budžetu tika iekļauta 25.10.2018. Saeimā pieņemtā likuma “Grozījumi Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā” anotācijā.

4. Kāda var būt likuma iespējamā ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

Likumprojekts nodrošinātu 25.10.2018. Saeimā pieņemtā likuma “Grozījumi Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā” izpildi, vienlaikus izskatāms arī likumprojekts “Grozījumi Vēlētāju reģistra likumā”.

5. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst likumprojekts

Likumprojekts šo normu neskar.

6. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot likumprojektu

Notikušas konsultācijas ar Centrālo vēlēšanu komisiju, Ārlietu ministriju, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi un Saeimas Juridisko biroju.

7. Kā tiks nodrošināta likuma izpilde

Likuma izpilde tiks nodrošināta saskaņā ar likumā un normatīvajos aktos noteikto kārtību. Jaunu institūciju izveide nav nepieciešama.