Rīgā
Datums skatāms laika zīmogā
SAEIMAS PREZIDIJAM
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija 17. maija komisijas sēdē izskatīja deputātu iesniegto likumprojektu “Grozījumi Azartspēļu un izložu likumā” (Nr. 1416/Lp13), nolēma noraidīt iepriekš minēto likumprojektu un iesniegt Saeimai izskatīšanai komisijas izstrādāto alternatīvo likumprojektu “Grozījumi Azartspēļu un izložu likumā”.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz iekļaut Saeimas kārtējās sēdes darba kārtībā deputātu iesniegto likumprojektu “Grozījumi Azartspēļu un izložu likumā” (Nr. 1416/Lp13) un komisijas izstrādāto alternatīvo likumprojektu “Grozījumi Azartspēļu un izložu likumā” izskatīšanai 1.lasījumā.
Pielikumā:
1. Likumprojekts “Grozījumi Azartspēļu un izložu likumā” uz 2 lapām;
2. Likumprojekta “Grozījumi Azartspēļu un izložu likumā” anotācija uz 6 lapām;
3. Elektroniski parakstīts Finanšu ministra J. Reira atzinums uz 4 lapām.
* Šis dokuments ir elektroniski parakstīts ar drošu elektronisko parakstu un satur laika zīmogu
Iesniedz Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija
Likumprojekts
Grozījumi Azartspēļu un izložu likumā
Izdarīt Azartspēļu un izložu likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru kabineta Ziņotājs, 2006, 1., 14. nr.: Latvijas Vēstnesis, 2011, 65. nr.; 2013, 188. nr.; 2015, 248. nr.; 2016, 241. nr.; 2017, 222., 242. nr.; 2019, 75. nr., 2021, 73. nr.) šādus grozījumus:
1. Aizstāt 22. panta pirmajā daļā skaitli “20” ar skaitli “25”.
2. Aizstāt 37. panta pirmās daļas 3.punktā skaitli un vārdu “18 gadu” ar skaitli un vārdu “21 gada”’.
3. Izteikt 39. panta pirmo daļu šādā redakcijā:
“(1) Kazino apmeklētāju reģistrācijas mērķis ir noteikt visu kazino apmeklētāju identitāti, lai nepieļautu personu, kura nav sasniegusi 21 gada vecumu, apmeklējumus un novērstu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu.”
4. Aizstāt 41. panta pirmās daļas 6.punktā skaitli un vārdu “18 gadu” ar skaitli un vārdu “21 gada”.
5. Papildināt 41. panta otro daļu ar 12., 13. un 14.punktu šādā redakcijā:
“12) vismaz 250 metru attālumā no centrālās ieejas ēkās un būvēs, kur izvietotas pirmsskolas izglītības iestādes, pamata un vidējās izglītības iestādes;
13) publiskos spēļu un rekreācijas laukumos un 250 metru attālumā no to ieejas;
14) dzīvojamās ēkās ārpus Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas, kā arī dzīvojamās ēkās citās Latvijas pilsētās.”
6. Aizstāt likuma 53. panta otrās daļas 4.punktā skaitli un vārdu “18 gadu” ar skaitli un vārdu “21 gada”.
7. Izteikt 54.1 panta pirmo daļu šādā redakcijā:
“(1) Interaktīvo azartspēļu spēlētāju reģistra mērķis ir noteikt spēlētāju identitāti, nepieļaut personu, kuras nav sasniegušas 21 gada vecumu, dalību interaktīvajās azartspēlēs un novērst no interaktīvajām azartspēlēm atkarīgo spēlētāju tālāku dalību interaktīvajās azartspēlēs, nodrošinot šā likuma mērķa īstenošanu.”
8. Izteikt 79.1 panta pirmo daļu šādā redakcijā:
“ (1) Interaktīvo izložu spēlētāju reģistra mērķis ir noteikt spēlētāju identitāti, nepieļaut personu, kuras nav sasniegušas 21 gada vecumu, dalību interaktīvajās izlozēs un novērst no interaktīvajām izlozēm atkarīgo spēlētāju tālāku dalību interaktīvajās izlozēs, nodrošinot šā likuma mērķa īstenošanu.”
9. Izteikt 89. panta astoto daļu šādā redakcijā:
“(8) Par personas, kura nav sasniegusi 21 gada vecumu, ielaišanu azartspēļu organizēšanas vietā vai pieļaušanu, ka tā piedalās azartspēļu organizētāja piedāvātajās azartspēlēs, piemēro naudas sodu juridiskajai personai tūkstoš četrsimt naudas soda vienību apmērā.”
10. Papildināt Pārejas noteikumus ar 32.punktu šādā redakcijā:
“32. Šā likuma 22. panta pirmā daļa stājas spēkā 2023. gada 1. jūlijā.”
Likumprojekta “Grozījumi Azartspēļu un izložu likumā” anotācija
1. Kādēļ likums ir vajadzīgs?
Grozījumi “Azartspēļu un izložu likumā” (turpmāk – Likumprojekts) izstrādāti ar mērķi uzlabot sabiedrības aizsardzību (ieskaitot atkarības no azartspēlēm novēršanas pasākumus), kā arī ierobežot azartspēļu pieejamību (ieskaitot to fizisko izvietojumu). Ar likumprojektu tiks veicināta sabiedrības interešu aizstāvība, mazinot ar azartspēlēm saistītos riskus, nodrošinot kontrolētu, caurskatāmu, legālu, sociāli atbildīgu un atkarības riskus neradošu azartspēļu organizēšanas vidi.
Personas, kas piedalās azartspēlēs, ir pakļautas pārmērīgas aizraušanās ar šo darbību riskam. Azartspēļu atkarība jeb patoloģiska tieksme uz azartspēlēm, saskaņā ar Starptautisko slimību klasifikāciju (SSK-10, F63.0), raksturojas ar biežām un atkārtotām azartspēļu epizodēm, kas ieņem galveno vietu cilvēka dzīvē un atstāj kaitīgu ietekmi uz viņa sociālās, profesionālās un ģimenes dzīves vērtībām un saistībām, kā arī viņa materiālo stāvokli.[1]
2019.gada jūnijā Veselības ministrija ir publicējusi pētījumu “Pētījums par procesu atkarību (azartspēļu, sociālo mediju, videospēļu atkarība) izplatību Latvijas iedzīvotāju vidū un to ietekmējošiem riska faktoriem”[2] (turpmāk - Pētījums), tā ietvaros aptaujājot 4912 Latvijas iedzīvotājus. Pētījumā secināts, ka personu loks, kuru varētu skart problemātiska azartspēļu spēlēšana, tajā skaitā loterijas, attiecīgi pētījuma respondentu vidū ir 6,4%. Attiecinot šo respondentu grupu uz ģenerālkopu, Latvijā no azartspēlēm dažādā pakāpē varētu ciest 79 119 personas 15 - 64 gadu vecumā, no kurām 16 162 personām problēmas ir smagākajā pakāpē.
Latvijā azartspēļu organizētāju uzņēmumiem jānodrošina šo pakalpojumu sniegšana likumīgā un stingri kontrolētā veidā, tādējādi radot drošu un godīgu vidi, mazinot iespējamo negatīvu ietekmi sabiedrības kopējām interesēm, tajā skaitā cilvēku fiziskai drošībai un veselībai. Valsts līmenī azartspēļu nozare tiek normatīvi regulēta un kontrolēta, ievērojot sabiedrības intereses un personu/spēlētāju tiesības. Ir nepieciešams sistēmiski nodrošināt preventīvus, kā arī atkarību mazinošos pasākumus azartspēļu organizēšanas procesā.
Valsts un azartspēļu nozares kopīgais uzdevums ir maksimāli samazināt riskus, kuri objektīvi un pamatoti rada kaitējumu sabiedrībai, nodrošinot šīs nozares pakalpojumu sabiedrībai kā brīvā laika pavadīšanas veidu, vienlaikus ievērojot samērīgumu leģitīmo azartspēļu organizatoru uzņēmējdarbības ierobežošanā.
Ievērojot minēto, Likumprojekts paredz:
[1] noteikt vecuma ierobežojumu dalībai azartspēlēs no 21 gada vecuma. Esošais AIL regulējums paredz aizliegumu piedalīties azartspēlēs personām, kuras nav sasniegušas 18 gadu vecumu. Likumprojekts paredz noteikt vecuma ierobežojumu dalībai azartspēlēs no 21 gada vecuma.
Vienlaikus tendence, ka visas spēles un loterijas, izņemot spēles bingo zālēs, vairākums respondentu, kas tās spēlē, sāk spēlēt līdz 20 gadu vecumam, norāda uz specifisku risku klātbūtni un šīs jaunākās spēlētāju grupas augstāku sociālo, ekonomisko un psiholoģisko ievainojamību.
Minētie dati liecina vienīgi par konkrēto kategoriju vecuma personu dalību azartspēlēs, kas nozīmē, ka interese par azartspēlēm rodas vēl agrākā vecumā.
Atbilstoši Ziemeļamerikas azartspēļu atkarības palīdzības fonda 2016.gada pētījumam, visjutīgākā sabiedrības daļa, kas ir visaugstākajā atkarības riska grupā, ir iedzīvotāji vecumā no 16 līdz 24 gadiem un 35 līdz 44 gadiem. Tieši tā sabiedrības daļa, kas cieš no azartspēļu atkarības, tajā skaitā, kas iegūta nekontrolētajā vidē, tiek pakļauta papildu riskiem, kas ir saistīti ar:
1) nespēju konkurēt darba spēka tirgū;
2) noslieci uz kriminālsodāmo darbību veikšanu;
3) demogrāfisko rādītāju pasliktināšanos utt.[3]
Vecuma ierobežojums 21 gads attiecināms uz azartspēļu organizēšanas vietā esošajām personām, nosakot izņēmuma gadījumus, t.i., personas, kuras sasniegušas 18 gadu vecumu var atrasties azartspēļu organizēšanas vietā, ja tās ir azartspēļu organizēšanas vietas apkalpojošais personāls vai citi pakalpojumu sniedzēji, kas saistīti ar azartspēļu organizēšanas vietas pakalpojuma nodrošināšanu.
Ievērojot minēto, Likumprojekts paredz paaugstināt minimālo robežu dalībai azartspēlēs, kā rezultātā tiktu pasargāta mazāk aizsargātā sabiedrības daļa, kurai vēl nav izstrādājies priekšstats un izpratne par finansiālo neatkarību, kā arī azartspēļu negatīvo ietekmi uz turpmāko personas attīstību un tās spējām iekļauties sabiedrībā.
[2] Paaugstināt minimāli pieļaujamo azartspēļu automātu skaitu vienā azartspēļu zālē no 20 uz 25 vienībām.
Viens no efektīvākajiem pasākumiem spēlēšanas ierobežošanai gan starptautiskajā pieredzē, gan ekspertu un pašu spēlētāju perspektīvā ir azartspēļu pieejamības mazināšana.
Kazino skaita ierobežojums pastāv Austrijā, Beļģijā (ne vairāk kā 9), Itālijā (ne vairāk kā 5), Anglijā (ne vairāk kā 150), Nīderlandē, Portugālē, Slovēnijā un Zviedrijā. Dienvidāfrikā (maksimums 40 kazino), ka arī dažās Kanādas provincēs (piemēram, Ontārio un Britu Kolumbijā).
Vērtējot, citu valstu praksi secināms, ka pārsvarā tiek ierobežots nevis spēļu zāļu skaits, bet azartspēļu automātu skaits, nosakot limitus atkarībā no iedzīvotāju skaita konkrētajā teritorijā (valstī, štatā, pilsētā, pilsētas apkaimēs) vai prasības minimālajam spēļu automātu skaitam vienā azartspēļu spēļu zālē (piemēram, Lietuvā ir jābūt ne mazāk kā 20 spēļu automātiem azartspēļu zālē[4], Igaunijā ir jābūt ne mazāk kā 40 spēļu automātiem azartspēļu zālē[5]).
Ar prasību azartspēļu zālēs nodrošināt noteiktu spēļu automātu skaitu, ir iespējams novērst maza izmēra spēļu zāļu izvietojumu valsts teritorijā. Tādēļ likumprojekts paredz palielināt minimāli pieļaujamo azartspēļu automātu skaitu vienā azartspēļu zālē no 20 uz 25 vienībām.
Papildus iepriekš minētajam, jāņem vērā, ka palielinot minimāli pieļaujamo azartspēļu spēļu automātu skaitu spēļu zālē, azartspēļu organizētājiem būs nepieciešams veikt papildus ieguldījumus, piemēram, jaunu telpu iegādē, esošo telpu pielāgošanā, kā arī papildus iekārtu iegādē, likumprojektam ir jāparedz samērīgs pārejas periods, šādas prasības ieviešanai.
[3] Paplašināt to vietu uzskaitījumu, kur aizliegts organizēt azartspēles.
Ar Likumprojektu tiek paredzēts paplašināt to vietu uzskaitījumu, kur aizliegts organizēt azartspēles, kā rezultātā Likumprojekts paredz noteikt, ka azartspēles aizliegts organizēt ēkās vai būvēs, kur izvietotas pirmsskolas izglītības iestādes, pamata un vidējās izglītības iestādes un 250 metru attālumā no to ieejas, publiskos spēļu un rekreācijas laukumos un 250 metru attālumā no to ieejas, kā arī dzīvojamās ēkās ārpus Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas, kā arī dzīvojamās ēkās citās Latvijas pilsētās.
1) Azartspēļu norises vietu teritoriālā ierobežošana.
Azartspēļu norises vietu ierobežojumu ieviešanas mērķis ir mazināt problemātisku spēlēšanas paradumu attīstības riskus sabiedrībā. Pieejamie pierādījumi balstās uz starptautiski veiktiem pētījumiem, kuru ietvarā veikta izpēte par ietekmi, kādu spēļu zāļu vai kazino teritoriāli ierobežojumi vai noteikta azartspēļu veida aizliegšana ir atstājusi uz problemātisku spēlēšanas paradumu attīstības riska mazināšanu.
Saskaņā ar pētījumu datiem spēļu zāļu vai kazino pieejamības lokalizācijas ierobežošana ir viens no līdzekļiem azartspēļu problemātisku spēlēšanas paradumu ierobežošanā.[6]
Citu valstu statistika un fakti liecina par tendenci pēc pilnīga aizlieguma noteikšanas attiecīgajai nozarei pārvirzīties uz nelegālo vidi. Vienlaikus pētījumi ir apliecinājuši, ka azartspēļu norises vietu attālumam līdz iedzīvotāju dzīves vietai ir statistiski nozīmīga saikne ar paredzamo problemātisko paradumu izplatību pieaugušo populācijā. Iedzīvotājiem, kuri dzīvo 16 km rādiusā no spēļu zālēm vai kazino, pastāv divas reizes augstāks problemātisku spēlēšanas paradumu attīstības risks nekā iedzīvotājiem, kuri dzīvo lielākā attālumā. Šis risks visaugstākais ir 30 gadus vecu, kā arī vecāku iedzīvotāju vidū.[7]
Arī attiecībā uz citiem azartspēļu veidiem šāda saikne ir konstatēta, proti iedzīvotājiem, kuri dzīvo tuvāk nekā 0,7 km no jebkādas azartspēļu norises vietas, ir 2,05 reizes lielāks problemātisku paradumu attīstības risks nekā iedzīvotājiem, kuri dzīvo vairāk nekā 3 km attālumā. Ņemot vērā, ka risks, ka iedzīvotāji spēlēs azartspēles un ka viņiem izveidosies problemātiski spēlēšanas paradumi, ievērojami palielinās, ja dzīvesvietas tuvumā atrodas spēļu zāle vai kazino, tad šādu azartspēļu vietu ierobežošana ir visbūtiskākā teritorijās, kurās ir liels iedzīvotāju blīvums.
Vācijas Federālajās zemēs pastāv attāluma ierobežojums starp spēļu zālēm, sākot ar 50 metriem (Lejassaksijā) līdz 500 metriem starp azartspēļu zālēm (Bavārija). Berlīnē attāluma ierobežojums ir 500 metri no līdzīgas zāles. Dažās Federālajās zemēs azartspēļu zālēm ir jābūt attālinātām no skolām, citām bērnu un jauniešu institūcijām, kā arī atkarības mazināšanas centriem.[8]
Itālijas Reģioniem ir piešķirtas tiesības noteikt minimālos attāluma ierobežojumus no 200 līdz 500 metriem no "ievainojamiem" objektiem (skolām, slimnīcām, kā arī baznīcām).[9]
Arī Beļģijas Karalistē pastāv attāluma ierobežojums spēļu zāļu organizēšanai tuvu skolām, slimnīcām, ieslodzījumu vietām, reliģiskām organizācijām, kā arī citām vietām, kurās regulāri tiekas jauni cilvēki.[10] Līdzīgs aizliegums pastāv Maltā, nosakot spēļu zāļu attālumu no skolām, reliģiskām organizācijām un citām spēļu zālēm.[11]
Ņemot vērā starptautiskos labas prakses piemērus, judikatūrā nostiprinātās atziņas, kā arī pētījumos konstatētos secinājumus, Likumprojekts paredz paplašināt AIL 42.panta otro daļu ar papildus vietu uzskaitījumu, kur azartspēles nav atļauts organizēt.
2. Kāda var būt likuma ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību?
Likumprojektā paredzētajiem grozījumiem ilgtermiņā ir pozitīva ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību, jo, uzlabojot sabiedrības aizsardzību, kā arī ierobežojot azartspēļu pieejamību, tiks veicināta sabiedrības interešu aizstāvība, mazinot ar azartspēlēm saistītos riskus, nodrošinot kontrolētu, caurskatāmu, legālu, sociāli atbildīgu un atkarības riskus neradošu azartspēļu organizēšanas vidi.
3. Kāda var būt likuma ietekme uz valsts budžetu?
Likumprojektam šobrīd nav paredzama ietekme uz valsts budžetu, ņemot vērā, ka nav iespējams prognozēt iespējamo spēļu zāļu skaitu, kuras spēs izpildīt Likumprojekta ietvaros paredzētās prasības attiecībā uz spēļu automātu palielināšanu.
4. Kāda var būt likuma ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu?
Likumprojekts ir izstrādāts ar mērķi uzlabot esošo regulējumu, kā arī veicināt sabiedrības interešu aizstāvību no pāragras dalības azartspēlēs, mazinot ar azartspēlēm saistītos riskus.
5. Kāda ir likumprojekta atbilstība Latvijas starptautiskajām saistībām?
Likumprojekts šo jomu neskar.
6. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot likumprojektu?
Likumprojekta izstrāde balstīta uz veiktajiem secinājumiem, kas iegūti gan diskusiju starp valsts pārvaldes iestādēm un nevalstiskajām organizācijām. Izstrādājot tiesisko regulējumu, ir notikušas konsultācijas ar Finanšu ministriju, kura šobrīd ir uzsākusi darbu pie apjomīgiem un konceptuāliem grozījumiem Azartspēļu un izložu likumā “Azartspēļu un izložu politikas pamatnostādnes 2021.-2027. gadam” iekļauto uzdevumu izpildei izveidotajā darba grupā, ar mērķi visām iesaistītajām pusēm nonākt pie pamatotiem un sabiedrības interesēm atbilstošiem risinājumiem.
7. Kā tiks nodrošināta likuma izpilde?
Likuma izpilde tiks nodrošināta pastāvošo institūciju kompetences ietvaros.
Jaunu institūciju dibināšana nav nepieciešama.
Komisijas priekšsēdētājs M.Bondars
Rīgā
| |
Nr. |
||
| |
|
|
|
| Uz |
Nr. |
| Par likumprojektu "Grozījumi Azartspēļu un izložu likumā" (Nr. 1416/Lp13) |
Finanšu ministrijā 2022. gada 17. maijā ir saņemta Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vēstule Nr.
Finanšu ministrija ir izskatījusi Likumprojektu, kā arī tā anotāciju, un savas kompetences ietvaros sniedz viedokli par Likumprojektu.
Ar Ministru kabineta 2021. gada 14. jūlija rīkojumu Nr. 509 Ministru kabinets pieņēma “Azartspēļu un izložu politikas pamatnostādnes 2021.-2027. gadam” (turpmāk – Pamatnostādnes) un par atbildīgo institūciju Pamatnostādņu īstenošanas koordinēšanā noteica Finanšu ministriju. Savukārt saskaņā ar 2022. gada 23. marta Ministru kabineta rīkojumu Nr.193 “Par Azartspēļu un izložu politikas pamatnostādņu 2021.-2027. gadam darba plānu”, lai izpildītu Pamatnostādnēs pieņemto, Finanšu ministrijai tika dots uzdevumus īstenot darba plānā noteiktos pasākumus, tajā skaitā, izstrādāt grozījumus Azartspēļu un izložu likumā. Pamatojoties uz iepriekš minēto, Finanšu ministrija veic aktīvu darbu pie Pamatnostādņu darba plānā iekļauto pasākumu izpildes ministrijas izveidotā darba grupā, kurā tiek izstrādāti priekšlikumi normatīvajos aktos veicamajiem grozījumiem, arī pie virzieniem, kuri ir ietverti Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā virzītajā Likumprojektā. Šobrīd attiecīgās darba grupas darbs vēl nav pabeigts, līdz ar to arī nav izvērtēta konkrēto prasību un nosacījumu ietekme uz nozari. Attiecīgi, Finanšu ministrija var sniegt savu viedokli par Likumprojektā iekļauto grozījumu konceptuālu atbilstību iepriekš minētajiem politikas plānošanas dokumentiem.
Saskaņā ar Pamatnostādņu rīcības virziena Nr. 1 “Atkarības profilakses, preventīvie, problemātiskā spēlētāja atbalsts un sabiedrības izglītojoši pasākumi” 10. uzdevumu, līdzīgi kā Likumprojektā, Pamatnostādnēs ir plānots noteikt vecuma ierobežojumu dalībai azartspēlēs no 21 gada vecuma. Papildus minētajam, Likumprojektā ir iekļauts arī Pamatnostādņu rīcības virziena Nr. 3 “Azartspēļu un izložu pieejamības regulēšana” 1. uzdevums, kas paredz paplašināt to vietu uzskaitījumu, kur aizliegts organizēt azartspēles, nosakot, ka aizliegts organizēt azartspēles:
· ēkās vai būvēs, kur izvietotas pirmsskolas izglītības iestādes, pamata un vidējās izglītības iestādes un 250 metru attālumā/ perimetrā no to ieejas;
· publiskos spēļu un rekreācijas laukumos un 250 metru attālumā/ perimetrā no to ieejas;
· dzīvojamās ēkās ārpus Rīgas centra un tā aizsardzības zonas, kā arī dzīvojamās ēkās citās Latvijas pilsētās.
Būtiski atzīmēt, ka šobrīd Likumprojektā nav atrunāta pieeja, kā tieši šis attālums tiks noteikts, kam varētu būt ievērojama nozīme, nosakot ietekmi, bet Pamatnostādnēs pieejas koncepts ir sniegts tikai aprakstošā formā problemātikas un risinājuma izklāstā.
Savukārt Pamatnostādņu rīcības virziena Nr. 3 “Azartspēļu un izložu pieejamības regulēšana” 2. uzdevums paredz paaugstināt minimāli pieļaujamo azartspēļu automātu skaitu vienā azartspēļu zālē no divdesmit uz divdesmit piecām vienībām, kas arī ir iekļauts Likumprojektā.
Informējam, ka Finanšu ministrija lūdza sniegt informāciju Latvijas Spēļu biznesa asociācijai, Latvijas interaktīvo azartspēļu biedrībai un Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijai, lai Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai sagatavotu detalizētāku informāciju par Likumprojektā iekļauto grozījumu iespējamo ietekmi. Gan Latvijas Spēļu biznesa asociācija, gan Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija norādīja, ka visi sniegtie dati ir balstīti tikai uz pieņēmumiem, kuri ir atkarīgi no vairākiem apstākļiem, par kuriem šobrīd nav iespējams spriest.
Attiecībā uz Likumprojektā iekļautajiem grozījumiem, kas paredz palielināt vecuma ierobežojumus dalībai azartspēlēs no 18 līdz 21 gada vecuma, Latvijas Spēļu biznesa asociācija informēja, ka atsevišķus statistikas datus par to, cik personu izmanto azartspēļu pakalpojumus konkrētā vecuma grupā, neapkopo, tomēr norādīja, ka nozarē parasti tiek pieņemts, ka tas veido aptuveni 5 % no kopēja pakalpojumu saņēmēju skaita. Savukārt Latvijas interaktīvo azartspēļu biedrība informēja, ka pēc 2022. gada datiem 18 līdz 21 gada vecuma grupa veido 2 % - 3 % no kopējā klientu skaita. Papildus iepriekš minētajam, Latvijas interaktīvo azartspēļu biedrība norāda, ka nepieciešams noteikt samērīgu pārejas periodu, lai būtu iespējams tehniski nodrošināt, personu, kuras nav sasniegušas 21 gada vecumu, spēlētāju kontu slēgšanu un finanšu līdzekļu izmaksu par iegūtajiem laimestiem un iemaksātajām likmēm. Latvijas interaktīvo azartspēļu biedrības ieskatā, minētajam pārejas periodam, būtu jābūt vismaz sešus mēnešus garam. Finanšu ministrijas rīcībā nav informācijas par to, kādu apgrozījumu nozarē veido konkrētas pakalpojumu saņēmēju grupas atbilstoši vecuma sadalījumam. Neizceļot pakalpojumu saņēmēju tēriņu intensitāti atbilstoši to vecumam, aprēķinā pieņemts, ka apgrozījums azartspēļu nozarē varētu kristies par 5%. 2021. gadā kopējais apgrozījums azartspēļu jomā (interaktīvajā vidē un “zemes” spēlēs) ir 126 232 milj. euro.[12] 5% no kopējā apgrozījuma ir 6,3 milj. euro. Samazinoties azartspēļu nozares apgrozījumam, proporcionāli samazināsies ieņēmumi valsts budžetā no azartspēļu nodevas un nodokļa.
Likumprojektā iekļautie grozījumi, kas paredz noteikt vietu, kur azartspēles ir aizliegts organizēt, kā arī noteikt minimāli pieļaujamo spēļu automātu skaitu vienā azartspēļu spēļu zālē, rada ietekmi uz azartspēļu organizēšanas vietas iespējamo darbību. Proti, iepriekš minētie grozījumi atsevišķi vai kopā var būt par iemeslu, kādēļ konkrēta azartspēļu organizēšanas vieta vairs nevarēs turpināt nodrošināt azartspēļu pakalpojumus. Vienlaikus, komersanti katrā individuālajā gadījumā izvērtēs iespējas pielāgot savu darbību, izpildot Likumprojektā izvirzītās prasības. Tādēļ pastāv būtiski šķēršļi, lai iegūtu precīzus datus par azartspēļu organizēšanas vietu, kuras ietekmēs Likumprojektā iekļautie grozījumi, skaitu.
Attiecībā uz vietu ierobežojumiem, kur azartspēles ir aizliegts organizēt, saskaņā ar Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas rīcībā esošo informāciju, Likumprojekts provizoriski varētu skart 162 spēļu zāles (no kopumā Latvijā esošām - 251) un 36 (no kopumā Latvijā esošām - 67) totalizatora likmju pieņemšanas vietas, kuras, iespējams, būtu jāslēdz. Vienlaikus ņemot vērā, ka saskaņā ar likumu “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli” ar azartspēļu nodokli un nodevu apliekamais objekts ir azartspēļu norises vieta un spēļu iekārtas, paredzams, ka azartspēļu organizēšanas vietu samazinājums attiecīgi radīs samazinājumu iekasētajā azartspēļu nodokļa un nodevas apmērā. Kopumā Likumprojektā iekļautie ierobežojumi varētu samazināt budžeta ieņēmumus no azartspēļu nodokļa un nodevas par aptuveni 17 558 280 euro gadā[13].
Saskaņā ar Latvijas Spēļu biznesa asociācijas sniegtajiem datiem, provizoriski minimālā spēļu automātu skaita palielināšana līdz 25 vienībām (Likumprojekta 1. pants), provizoriski ietekmētu 129 spēļu zāles, kurās kopumā tiktu uzstādīti aptuveni 548 spēļu automāti. Tāpat būtu nepieciešams slēgt 29 spēļu zāles, kurās nav iespējams palielināt attiecīgo automātu skaitu un vairs netiktu izmantoti 454 spēļu automāti. Attiecīgi, pēc Latvijas Spēļu biznesa asociācijas sniegtās informācijas, spēļu automātu skaita palielināšanas rezultātā darba tiesiskās attiecības tiktu izbeigtas ar aptuveni 236 darbiniekiem (neskaitot tās zāles, kuras tiks slēgtas, ieviešot attāluma ierobežojumus).
Slēdzot 29 spēļu zāles valsts nodevas ieņēmumi par azartspēļu organizēšanas vietas licencēm var samazināties par 130 500 euro gadā, proti,
4500 euro[14] x 29 = 130 500 euro. Vienlaikus, pieņemot, ka papildus tiks pievienoti 94 spēļu automāti, tad azartspēļu nodokļa ieņēmumi var palielināties par
486 168 euro gadā, proti, 5172 euro[15] x 94 = 486 168 euro.
Saskaņā ar Latvijas Spēļu biznesa asociācijas sniegtajiem datiem, vienā spēļu zālē vidēji tiek nodarbināti 8 darbinieki, un viena darbinieka vidējais atalgojums sasniedz 1195,66 euro mēnesī. Darbaspēka nodokļi uz vienu nodarbināto ar attiecīgo atalgojumu ir 575,14 euro. Vienas zāles slēgšana pie šādiem pieņēmumiem rada negatīvu ietekmi uz darbaspēka nodokļu ieņēmumiem 4601,12 euro apmērā. Šis pieņēmums neņem vērā atlaišanas pabalstus, bezdarbnieka pabalstu, alternatīvās darba vietas nodrošināto atalgojumu u.c. maksājumus.
Vienlaikus atzinumā atspoguļotie dati attēlo tikai daļu no iespējamās Likumprojekta ietekmes uz valsts budžetu, jo pašreiz nav iespējams prognozēt, cik daudz azartspēļu organizēšanas vietas tiks slēgtas, pielāgotas vai atvērtas jaunas. Tādēļ iepriekš minētie aprēķini ir provizoriski ar lielu iespējamās novirzes amplitūdu.
| Ministrs |
J.Reirs |
|
| |
|
|
Bless 25725910
Alvis.Bless@fm.gov.lv
[1] SSK-10 klasifikācijas diagnožu grupa F63.0, pieejams: https://ssk10.spkc.gov.lv/ssk/g_121
[2] Pētījums par procesu atkarību (azartspēļu, sociālo mediju, videospēļu atkarība) izplatību Latvijas iedzīvotāju vidū un to ietekmējošiem riska faktoriem, pieejams: https://esparveselibu.lv/sites/default/files/2020-04/Petijums-par-azartspelu-socialo-mediju-datorspelu-un-citu-procesu-atkaribu-izplatibu-Latvija.pdf
[3] Ziemeļamerikas azartspēļu atkarības palīdzības fonda 2016.gada pētījums, pieejams: http://nafgah.org/statistics-gambling-addiction-2016/
[4] Gaming Law of the Republic of Lithuania, Article 81, pieejams: https://lpt.lrv.lt/en/legal-information/gaming-law-of-the-republic-of-lithuania
[5] Estonia. Gambling Act § 37. Requirements for gaming location, pieejams: https://www.riigiteataja.ee/en/eli/515012016007/consolide
[6] Williams, R.J., West, B.L., & Simpson, R.I. (2012). Prevention of Problem/Pathological Gambling: A Comprehensive Review of the Evidence. Report prepared for the Ontario Problem Gambling Research Centre. Guelph, Ontario, Canada. October 1, 2012. Pieejams: http://hdl.handle.net/10133/414
[7] St-Pierre, Renee & Walker, Douglas & Derevensky, Jeffrey & Gupta, Rina. (2014). How Availability and Accessibility of Gambling Venues Influence Problem Gambling: A Review of the Literature. Gaming Law Review and Economics. 18. 150-172.
[8] The Interstate Treaty (section 25(2)). Pieejams: Gambling Report 2022 Germany (iclg.com)
[9] Quirino Mancini, Tonucci & Partners, “Gaming in Italy: overview”. Pieejams: https://uk.practicallaw.thomsonreuters.com
[10] Vlaemminck P., Verbeke R.. The Gambling Law Review - Edition 4. Belgium. Pieejams: https://thelawreviews.co.uk/edition/the-gambling-law-review-edition-4/1194851/belgium#footnote-030
[11] Zammit A.J., Kimberley G.,Vella A., GVZH Advocates. Gaming in Malta: overview. Pieejams: https://uk.practicallaw.thomsonreuters.com
[12] Avots: Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas pārskats par azartspēļu nozari 2021.gadā. Pieejams: https://www.iaui.gov.lv/lv/publikacijas-un-parskati.
[13] Aprēķins iegūts, balstoties uz Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas aprēķiniem, ņemot vērā azartspēļu zāļu skaitu, kuru var ietekmēt Likumprojektā paredzētie grozījumi, kā arī ņemot vērā iespējamo azartspēļu iekārtu samazinājumu kopumā.
[14] Saskaņā ar likuma “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli” 2. panta piektās daļas 2. punktu azartspēļu nodeva par azartspēļu organizēšanas vietas licences izsniegšanu vai pārreģistrāciju, kas dod tiesības organizēt azartspēles konkrētā azartspēļu organizēšanas vietā (kazino, spēļu zāle, bingo zāle, totalizatora vai derību dalības likmju pieņemšanas vieta), ir 4500 euro.
[15] Saskaņā ar likuma “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli” 3. panta pirmās daļas 3. punktu par katra azartspēļu automāta katru spēles vietu maksājama 5172 euro azartspēļu nodoklis (par katru kalendāro kārtējo gadu).
Oriģinālais dokumenta saturs
Oriģinālais dokumenta saturs