Tiesību akta projekta anotācijas kopsavilkums

Mērķis, risinājums un projekta spēkā stāšanās laiks

Ar likumprojektu “Grozījumi Darba likumā” (turpmāk – Likumprojekts) paredzēts papildināt Darba likuma 74. pantā ietverto regulējumu:

1) nosakot, ka darba devējs attaisnojošu iemeslu dēļ atbrīvo no darba pienākumu veikšanas darbinieku – zemessargu, kurš piecas darba dienas pēc kārtas kalendārā gada ietvaros neveic darba pienākumus sakarā ar zemessargu kolektīvo apmācību, saņemot par to atlīdzību (tiesību norma stājas spēkā 2020. gada 1. janvārī);

2) nosakot, ka darba devējs pēc savas izvēles var izmaksāt atlīdzību (darba samaksu vai vidējo izpeļņu) darbiniekam, kurš, iepriekš par to paziņojot darba devējam, neveic darbu sakarā ar zemessarga apmācību vai rezerves karavīra militārajām mācībām (izņemot gadījumu, kad darbinieks tiek iesaistīts zemessargu kolektīvajā apmācībā). Līdz 2020. gada 1. janvārim darba devējs pēc savas izvēles var izmaksāt atlīdzību arī par darbinieka iesaisti zemessargu kolektīvajā apmācībā.

Likumprojekts paredz kompensēt darba devējiem izdevumus, kas tiem radušies izmaksājot darbiniekiem atlīdzību (darba samaksu vai vidējo izpeļņu) par darbinieka – zemessarga atrašanos zemessargu kolektīvajā apmācībā līdz piecām darba dienām kalendārā gada ietvaros Ministru kabineta noteiktā apmērā un kārtībā.

Likumprojekta mērķis ir Darba likumā skaidri noteikt, ka darba devējs darbinieku, kurš darba dienās tiek iesaistīts zemessargu kolektīvajā apmācībā, atbrīvo no darba pienākumu veikšanas attaisnojošu iemeslu dēļ, atbilstoši Darba likuma 74. pantam, jo šis gadījums ir raksturojams kā darbinieka darbība visas sabiedrības interesēs, proti, šajā gadījumā – valsts aizsardzības interesēs. Tāpat šie grozījumi darba devējam nosaka pienākumu izmaksāt atlīdzību darbiniekam, kurš tiek iesaistīts zemessargu kolektīvajā apmācībā reizi gadā līdz piecām darba dienām, saglabājot darba (amata) vietu uz minēto mācību laiku.

Tāpat ar Likumprojektu tiek ieviests regulējums, kas paredz iespēju darba devējam savu finansiālo iespēju un brīvas izvēles, kā arī iekšējas pārliecības ietvaros darbiniekam, kurš neveic darbu sakarā ar zemessarga apmācību vai rezerves karavīra militārajām mācībām, izmaksāt atlīdzību, izņemot gadījumu pēc 2020. gada 1. janvāra, kad darbinieks tiek  iesaistīts zemessargu kolektīvajā apmācībā.

Likumprojekta spēkā stāšanās paredzēta normatīvajos aktos noteiktajā vispārējā kārtībā, izņemot grozījumu par Darba likuma 74. panta pirmās daļas 10. punktu, kuram spēkā stāšanās termiņš ir noteikts 2020. gada 1. janvārī.

I. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.

Pamatojums

Ministru kabineta 2017. gada 19. decembra protokollēmuma Nr. 63 63. § (TA-1511) “Informatīvais ziņojums “Par valdības rīcības plāna 2016. gadam 77. punkta “Izstrādāt priekšlikumus ekonomiskajiem stimuliem uzņēmējiem, lai motivētu viņu darbinieku regulāru piedalīšanos Zemessardzes mācībās” izpildes organizēšanu”” (turpmāk – Ministru kabineta 2017. gada 19. decembra protokollēmums) 2. punkts paredz Aizsardzības ministrijai līdz 2018. gada 1. martam sagatavot nepieciešamos grozījumus Militārā dienesta likumā, Latvijas Republikas Zemessardzes likumā, Darba likumā un Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā, lai darba devējiem nodrošinātu iespēju piešķirt uz militāro mācību laiku apmaksātu mācību atvaļinājumu vai papildu atvaļinājumu rezerves karavīriem un zemessargiem. Ar nosacījumu, ka grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā īstenojami institūcijām piešķirto resursu ietvaros un tas nav pamats papildu finansējuma pieprasīšanai konkrēto pasākumu īstenošanai.

Ministru kabineta 2017. gada 19. decembra protokollēmuma 2. punkta izpildes procesā tika identificēta objektīva nepieciešamība aizstāt apmaksātu mācību atvaļinājumu vai papildu atvaļinājumu rezerves karavīriem un zemessargiem uz militāro mācību laiku ar vienu, daudz atbilstošāku tiesisku instrumentu - attaisnotu prombūtni Darba likuma 74. panta izpratnē, lai veicinātu tiesisko noteiktību un vienveidību līdzīgu situāciju noregulēšanai ar daudz atbilstošākām tiesiskām sekām, atbilstoši plānotajai politiskajai ievirzei šajā jomā.

2.

Pašreizējā situācija un problēmas, kuru risināšanai tiesību akta projekts izstrādāts, tiesiskā regulējuma mērķis un būtība

Aizsardzības ministrija jau ilgstoši un mērķtiecīgi strādā pie Nacionālo bruņoto spēku (turpmāk – NBS), tajā skaitā Zemessardzes, attīstības, kur Zemessardzes loma arvien tiek palielināta, attiecīgi uzlabojot un paaugstinot zemessargu un rezerves karavīru sagatavotības līmeni. Šis process tiek nodrošināts, aktīvāk iesaistot zemessargus un rezerves karavīrus militārajās mācībās. Lai paaugstinātu NBS kaujas spējas un nodrošinātu plānveida militāro apmācību norisi, nepieciešama visaptveroša un ilgtspējīga darba devēju un darba ņēmēju interešu līdzsvarošana, sākotnēji definējot un strukturizējot zemessargu un rezerves karavīru militāro mācību statusu un lomu darba devēja un darbinieka savstarpējās tiesiskajās attiecībās, nosakot šī brīža ekonomiskajā situācijā pusēm pieņemamu un akceptējamu risinājumu un izveidojot tiesisku platformu nākotnē iespējamajai darba devēju, pie kuriem strādā zemessargi un rezerves karavīri, motivēšanai, izmantojot gan finanšu, gan cita veida instrumentus. Tas pats ir attiecināms uz zemessargu un rezerves karavīru motivēšanu aktīvāk piedalīties militārajās mācībās.

Ar 2014. gada 23. oktobra likumu “Grozījumi Darba likumā”, kas stājās spēkā 2015. gada 1. janvārī, tika precizēts to personu loks, kurām darba devējs obligāti piešķir atvaļinājumu bez darba samaksas saglabāšanas. Šis regulējums (Darba likuma 153. panta pirmās daļas 1². punkta un otrās daļas noteikumi) attiecināms arī uz zemessargiem, kuri pilda dienestu Latvijas Republikas Zemessardzē, paredzot, ka darba devējs piešķir atvaļinājumu bez darba samaksas saglabāšanas, ja par viņu iesaisti Zemessardzes uzdevumu izpildē vai apmācībā tiek informēts normatīvajos aktos noteiktā kārtībā. Atvaļinājumu bez darba samaksas saglabāšanas darba devējs piešķir uz laiku, kāds norādīts Zemessardzes vienības komandiera, kura pakļautībā atrodas konkrētais zemessargs, izdotajā izziņā par norādīto laika periodu. Tāpat ar šo regulējumu darba devējam ir saistošs pienākums atvaļinājuma laikā saglabāt darbiniekam iepriekšējo darbu, bet, ja tas nav iespējams, nodrošināt līdzvērtīgu darbu ar darbiniekam ne mazāk labvēlīgiem apstākļiem. Šis regulējums ir spēkā arī šobrīd.

Atsaucoties uz Latvijas Republikas Zemessardzes likuma 6. panta regulējumu, secināms, ka dienests Zemessardzē ietver gan Zemessardzes uzdevumu pildīšanu, gan zemessarga apmācību. Zemessargu šajos procesos var iesaistīt līdz 30 dienām gadā (izņēmuma gadījumā – līdz 90 dienām) no pamatdarba vai mācībām brīvajā laikā, kā arī atsevišķos likumā noteiktajos gadījumos – atbrīvojot zemessargu no pamatdarba vai mācībām. Zemessarga iesaiste zemessargu apmācībā notiek gan darba dienās, gan brīvdienās, nosakot, ka zemessargu apmācību darba dienās var veikt līdz piecām darba dienām gadā, kas ir saistošas darba devējiem, jo šajā gadījumā saskaņā ar Darba likuma 153. panta 1². daļas noteikumiem darbiniekam ir piešķirams  atvaļinājums bez darba samaksas saglabāšanas. Tāpat saskaņā ar Latvijas Republikas Zemessardzes likuma 6. panta ceturtās daļas 1. punkta redakciju darba devējam ir pienākums atbrīvot darbinieku no darba pienākumu pildīšanas, neizmaksājot viņam darba samaksu, nedefinējot formu, kādā tas īstenojams.

Esošais regulējums paredz, ka zemessargs, iesaistoties zemessarga apmācībā līdz piecām darba dienām gadā, cieš finansiālus zaudējumus, jo nesaņem atalgojumu, tādēļ nereti ir gadījumi, kad zemessargi, lai novērstu šos zaudējumus, izmanto ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, apzināti samazinot savai atpūtai paredzēto laiku. Turklāt neoficiālās sarunās ar darba devējiem ir izskanējis viedoklis, ka atsevišķos gadījumos darba devēji būtu gatavi savu iespēju robežās izmaksāt šo atlīdzību saviem darbiniekiem.

Darba likums šobrīd neregulē jautājumu par to, kādā veidā darba devējam būtu jāatbrīvo rezerves karavīrs no darba pienākumu pildīšanas, ja militārās mācības ir ieplānotas arī darba dienās. Savukārt Militārā dienesta likuma 66. panta septītajā daļā ir noteikts, ka uz militārajām mācībām iesauktajam rezerves karavīram darba devējs piešķir atvaļinājumu bez darba samaksas saglabāšanas, no kura secināms, ka šis noteikums attiecināms arī uz militārajām mācībām, kas noris darba dienās. Militārā dienesta likumā atsevišķi nav nodalīti ierobežojumi militāro mācību norisei darba dienās, tādēļ prezumējams, ka tās var notikt Militārā dienesta likuma 66. panta trešajā daļā noteikto laika vienību ietvaros, proti, virsnieka sastāva karavīriem – līdz 60 dienām gada laikā, savukārt instruktoru un kareivju sastāva karavīriem – līdz 30 dienām gada laikā.

Ar Ministru kabineta 2017.gada 19.decembra protokollēmumu pieņemtajā informatīvajā ziņojumā Aizsardzības ministrija norāda, ka Militārā dienesta likumā noteiktais dienu skaits rezerves karavīru militārajai apmācībai un Latvijas Republikas Zemessardzes likumā noteiktais dienu skaits zemessargu apmācībai ir pietiekams, lai nodrošinātu kvalitatīvu apmācību, tādēļ neviens no likumprojektiem, kas tiek izstrādāts, atsaucoties uz Ministru kabineta 2017. gada 19. decembra protokollēmuma 2. punktu, neparedz palielināt apmācībai paredzēto darba dienu skaitu, bet mainīt tā attaisnojamības pamatu.

Darba likumā konceptuāli ir vērojams darba kavējumu attaisnojamības sadalījums atbilstoši interešu aizsardzības subjektam, proti, var izšķirt tos gadījumus, kad likums aizsargā darbiniekus kā subjektus dažādos sociāli apdrošinātos vai atsevišķi likumā atzītos gadījumos, kas saistāmi ar darbinieka vai tā ģimenes locekļu noteiktu statusu. Piemēram, darbinieks attaisnoti var neveikt savus darba pienākumus pārejošas darbnespējas laikā, grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma laikā, kā arī aprūpējot citas personas bērnu audžuģimenes vai aizbildņa statusā, diplomdarba izstrādāšanas un valsts pārbaudījumu kārtošanas laikā un citos gadījumos. Šie gadījumi ir konkrēti uzskaitīti likumā, un tiem ir piemēroti dažādi noteikumi, kā tiek noformēti šie darba pienākumu neveikšanas periodi, tajā skaitā atlīdzības izmaksāšanas jautājumi.

Visi iepriekšminētie gadījumi ir saistīti ar darbinieka kā privātpersonas tiesību aizsardzību, savukārt Darba likuma 74. pantā uzskaitītie darba pienākumu neveikšanas attaisnojošie gadījumi gandrīz visi ir vērsti uz visas sabiedrības vai atsevišķu tās grupu interešu aizsardzību, piemēram, piedalīšanos nepārvaramas varas, nejauša notikuma vai citu ārkārtējo apstākļu izraisītu seku novēršanā, kuras apdraud vai var apdraudēt sabiedrisko drošību vai kārtību, ierašanos izziņas iestādē, prokuratūrā vai tiesā atbilstoši izsaukumam uz to, kā arī piedalīšanos asinsdonoru kustībā, nododot asinis vai asins komponentus. Uzskaitītie gadījumi ir vērsti uz visas sabiedrības interešu aizsardzību, kas tiek īstenota caur valstij piekrītošu funkciju realizēšanu, sabiedriskās drošības un kārtības nodrošināšanu, privātpersonu tiesību uz veselību un taisnīgu tiesu nodrošināšanu. Pēc mērķa arī zemessarga vai rezerves karavīra piedalīšanās apmācībā ir pielīdzināma uzskaitītajiem gadījumiem, tādēļ tiesiski pareizi būtu to atrunāt tiesību normā Darba likuma 74. pantā. 

  Ar Likumprojektu paredzēts papildināt Darba likuma 74. pantā  ietverto regulējumu, nosakot, ka darba devējs pēc savas izvēles var izmaksāt atlīdzību (darba samaksu vai vidējo izpeļņu) darbiniekam, kurš, neveic darbu sakarā ar zemessarga apmācību vai rezerves karavīra militārajām mācībām.

Darbiniekam būs pienākums pašam informēt savu darba devēju par plānotajām rezerves karavīra militārajām mācībām normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, savukārt, par zemessarga apmācībām informāciju zemessarga darba devējam nodos Zemessardzes vienības komandieris normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

  Ar Likumprojektu paredzēts precizēt un papildināt Darba likuma 74. pantā  ietverto regulējumu, nosakot, ka darba devējs darbinieku, kurš darba dienās tiek iesaistīts zemessargu apmācībā vai rezerves karavīra militārajās mācībās, atbrīvo no darba pienākumu veikšanas attaisnojošu iemeslu dēļ, jo šis gadījums ir raksturojams kā darbinieka darbības visas sabiedrības interesēs, proti, šajā gadījumā – valsts aizsardzības interesēs.

Grozījumi Darba likuma 74. pantā darba devējam nosaka pienākumu izmaksāt atlīdzību (darba samaksu vai vidējo izpeļņu) darbiniekam, kurš tiek iesaistīts kolektīvajā zemessargu apmācībā ne ilgāk kā piecas darba dienas pēc kārtas kalendārā gada ietvaros, saglabājot viņam darba (amata) vietu uz minēto mācību laiku. Tāpat Likumprojekts nosaka, ka darbiniekam izmaksātā atlīdzība (darba samaksa vai vidējā izpeļņa) darba devējam tiks kompensēta Ministru kabineta noteiktā apmērā un kārtībā (Pielikums). Šobrīd ir plānots, ka darba devējam tiks kompensēta darbiniekam izmaksātā atlīdzība līdz 50 euro par vienu kalendāro dienu. 

Tāpat ar Likumprojektu tiek ieviests regulējums, kas paredz iespēju darba devējam savu finansiālo iespēju un brīvas izvēles, kā arī iekšējas pārliecības ietvaros darbiniekam, kurš neveic darbu sakarā ar zemessarga apmācību (ārpus kolektīvās zemessargu apmācības vienu reizi kalendārā gada ietvaros, par ko darba devējam ir pienākums izmaksāt atlīdzību)  vai rezerves karavīra militārajām mācībām, izmaksāt atlīdzību (darba samaksu vai vidējo izpeļņu).

Ir paredzēts, ka darba devējs varēs izmaksāt Darba likuma 74. panta trešajā daļā noteikto atlīdzību, ja viņu par darbinieka - zemessarga iesaisti apmācībā informēs Zemessardzes vienības komandieris dienestu Zemessardzē regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajā termiņā un kārtībā. Darba devējs šādā gadījumā atlīdzību izmaksātu par Zemessardzes vienības komandiera izziņā norādīto laiku.

Savukārt, ja darbinieks neveic darbu sakarā ar rezerves karavīru militārajām mācībām darba devējs darbiniekam – rezerves karavīram atlīdzību var izmaksāt, ja pats darbinieks – rezerves karavīrs par iesaisti militārajā apmācībā informē darba devēju rezerves karavīru iesaukšanas aktīvajā dienestā regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajā termiņā un kārtībā. Darba devējs atlīdzību izmaksā par rezerves uzskaites struktūrvienības izziņā norādīto laiku.

No 2020. gada 1. janvāra darba devējam būs pienākums izmaksāt Darba likuma 74. panta trešajā daļā noteikto atlīdzību, ja viņu par darbinieka - zemessarga iesaisti apmācībā informēs Zemessardzes vienības komandieris dienestu Zemessardzē regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajā termiņā un kārtībā. Darba devējs šādā gadījumā atlīdzību izmaksātu par Zemessardzes vienības komandiera izziņā norādīto laiku, uz kādu zemessargs tiek iesaistīts zemessargu kolektīvajā apmācībā.

 Atbilstoši Likumprojektā ietverto grozījumu saturam ir precizēta Darba likuma 153. panta 1¹. daļas redakcija nolūkā harmonizēt tiesību normu saturu vienā tiesību aktā.

Ar Likumprojektā ietvertajiem grozījumiem faktiski tiek saglabāta iepriekš zemessardzes apmācībai un rezerves karavīru militāro mācību nodrošināšanai piemērotā sistēma darbinieku un darba devēju tiesisko attiecību kontekstā, precizējot tikai darbinieka prombūtnes tiesiskos pamatus.

Par dienesta Zemessardzē saistošo raksturu attiecībā pret zemessarga darba devēju.

Saskaņā ar Latvijas Republikas Zemessardzes likuma 6. panta pirmajā daļā noteikto, dienests Zemessardzē var tikt realizēts divos veidos: pildot Zemessardzes uzdevumus un piedaloties zemessargu apmācībā. Ar iekšējo normatīvo aktu regulējumu un rīkojumu dokumentiem zemessargu apmācības tiek strukturētas dažādos veidos un kategorijās, kas noteikts iekšējos normatīvajos aktos.

Tāpat kā iepriekš  Latvijas Republikas Zemessardzes likuma 6.pantā būs noteikts, ka zemessarga darba devējam, cita starpā, kalendārā gada ietvaros ir jārēķinās ar  pienākumu atbrīvot darbinieku no darba pienākumu veikšanas līdz piecām darba dienām zemessarga apmācībai un līdz piecām darba dienām Zemessardzes uzdevumu pildīšanai, nosakot, ka šajā laika periodā darba devējam ir pienākums saglabāt šī darbinieka darba (amata) vietu.

Savukārt ar Likumprojektu tiek noteikts mehānisms kā tiesiski pareizi noformēt darbinieka – zemessarga prombūtni, kamēr viņš atrodas zemessargu apmācībās.

Darba devējs, saņemot Zemessardzes vienības komandiera rakstveida paziņojumu par darbinieka – zemessarga iesaisti apmācībās darba dienās, pārliecinās, vai ir ievērots piecu darba dienu termiņš kalendārā gada ietvaros, kas noteikts Latvijas Republikas Zemessardzes likumā un:

1.    attaisno darbinieka prombūtni saskaņā ar Darba likuma 74. panta astoto daļu, izmaksājot atlīdzību;

vai

2.    noformē darbiniekam atvaļinājumu bez darba samaksas saglabāšanas.

Šāds mehānisms ir piemērojams attiecībā uz visa veida zemessarga apmācībām līdz 2019. gada 31. decembrim.

Ar 2020. gada 1. janvāri spēkā stājas Likumprojekta grozījumi, kas nosaka, ka Darba devējs, saņemot Zemessardzes vienības komandiera rakstveida paziņojumu par darbinieka – zemessarga iesaisti zemessargu kolektīvā apmācībā, pārliecinās, vai ir ievērots zemessargu apmācībai paredzētais piecu darba dienu termiņš kalendārā gada ietvaros, kas noteikts Latvijas Republikas Zemessardzes likumā un plānotās zemessargu kolektīvās apmācības forma – piecas darba dienas pēc kārtas, un attaisno darbinieka prombūtni saskaņā ar Darba likuma 74. panta pirmās daļas 10. punktu un izmaksā atlīdzību.

Ar 2020. gada 1. janvāri ir plānots Latvijas Republikas Zemessardzes likuma 6. pantā zemessargu apmācībai paredzētās piecas darba dienas kalendārā gada ietvaros, kas ir saistošas zemessarga darba devējam, vairums gadījumos paredzēt zemessargu kolektīvo apmācību nodrošināšanai, tādējādi zemessargu darba devējiem ir jābūt gataviem, ka tā darbinieks – zemessargs vienu reizi kalendārā gada ietvaros var piedalīties zemessargu kolektīvā apmācībā piecas darba dienas pēc kārtas. Šajā gadījumā jāņem vērā, ka darba devējam ir saistošs atlīdzības izmaksas pienākums, kas Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apjomā tiks kompensēts (skatīt anotācijas pielikumā ietverto Ministru kabineta noteikumu projekta redakciju).

Par militāro mācību saistošo raksturu attiecībā pret rezerves karavīra darba devēju.

Militārā dienesta likuma 66. panta pirmajā un trešajā daļā ir noteikts, ka rezerves karavīru var iesaukt uz militārajām mācībām – kārtējām vai pārbaudes, kuru maksimālie termiņi ir stingri noteikti šajā likumā.

 Saskaņā ar Militārā dienesta likuma 66. panta septītās daļas regulējumu un neatkarīgi no militāro mācību veida rezerves karavīram, kurš tiek iesaistīts militārajās mācībās, darba devējs uz šo mācību laiku piešķir atvaļinājumu bez darba samaksas saglabāšanas.

Ar Likumprojektā ietvertajiem grozījumiem, atbilstoši Militārā dienesta likuma 66. panta septītajā daļā noteiktajam, tiks paredzēts, ka rezerves karavīra darba devējam ir jārēķinās ar  pienākumu atbrīvot darbinieku - rezerves karavīru no darba pienākumu veikšanas uz militāro mācību laiku, nosakot, ka šajā laika periodā darba devējam ir pienākums saglabāt šī darbinieka darba (amata) vietu.

Ar Likumprojektu tiek noteikts mehānisms kā tiesiski pareizi noformēt darbinieka – rezerves karavīra prombūtni, kamēr viņš atrodas militārajās mācībās.

Darba devējs, pēc tam, kad darbinieks ir uzrādījis pavēsti, ar kuru tiek iesaukts uz militārajām mācībām, pārliecinās, vai ir ievērots Militārā dienesta likumā noteiktais maksimālais militāro mācību un pavēstes uzrādīšanas termiņš  un:

1.  attaisno darbinieka prombūtni saskaņā ar Darba likuma 74. panta devīto daļu, izmaksājot atlīdzību;

vai

3.    noformē darbiniekam atvaļinājumu bez darba samaksas saglabāšanas.

Likumprojekts tiek veidots kā labās prakses piemērs, ar kuru lielākoties tiek precizēts un skaidrots vēlamais tiesiskais regulējums, kas ir attiecināms uz darba tiesisko attiecību noregulējumu starp darba devēju un darbinieku, kad darbinieks piedalās zemessargu kolektīvajā apmācībā vai militārajās mācībās kā rezerves karavīrs.        

Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un publiskas personas kapitālsabiedrības

Latvijas Darba devēju konfederācija, Valsts kontrole, Ekonomikas ministrija un Finanšu ministrija.

4.

Cita informācija

Nav

II. Tiesību akta projekta ietekme uz sabiedrību, tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu

1.

Sabiedrības mērķgrupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē vai varētu ietekmēt

Likumprojekts gan tiešā, gan netiešā veidā varētu skart to darba devēju intereses, pienākumus un finanses, kuri nodarbina zemessargus vai rezerves karavīrus, kā arī pašus zemessargus vai rezerves karavīrus. Saskaņā ar Aizsardzības ministrijas rīcībā esošo informāciju Likumprojekts varētu skart 7970 rezerves karavīrus un 8057 zemessargus (dati uz 2017. gada decembri).

2.

Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību un administratīvo slogu

Likumprojekta ietekmi uz tautsaimniecību un administratīvo slogu šobrīd nav iespējams noteikt, jo nav zināms, cik darba devēju izmantos iespēju atlīdzināt darbiniekiem zemessarga apmācībā vai rezerves karavīra militārajās mācībās pavadīto laiku.

3.

Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Likumprojekts šo jomu neskar

4.

Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Likumprojekts šo jomu neskar

5.

Cita informācija

Nav

III. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

Likumprojekts šo jomu neskar

IV. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1.

Saistītie tiesību aktu projekti

Likumprojekts ir izstrādāts un tiek virzīts apstiprināšanai kopā un secīgi pēc tam ar šādiem tiesību aktu projektiem:

1) Grozījumi Latvijas Republikas Zemessardzes likumā (izsludināti 2018.gada 22.februāra Valsts sekretāru sanāksmē protokols Nr.8 1.§);

2) Grozījumi Militārā dienesta likumā (izsludināti 2018.gada 22.februāra Valsts sekretāru sanāksmē protokols Nr.8 3.§);

3) Grozījumi Ministru kabineta 2007. gada 20. novembra noteikumos Nr. 779 “Kārtība, kādā rezerves karavīrus un rezervistus reģistrē un uzskaita, rezerves karavīrus iesauc aktīvajā dienestā, kā arī pieprasa un izsniedz informāciju par rezerves karavīriem un rezervistiem” (izsludināti 2018.gada 22.februāra Valsts sekretāru sanāksmē protokols Nr.8 4.§);

4) Grozījumi Ministru kabineta 2010. gada 14. septembra noteikumos Nr. 863 “Kārtība, kādā zemessargu iesaista Zemessardzes uzdevumu izpildē un apmācībā” (izsludināti 2018.gada 22.februāra Valsts sekretāru sanāksmē protokols Nr.8 5.§).

Tāpat Likumprojekts paredz pilnvarojumu Ministru kabinetam izstrādāt noteikumus, nosakot kārtību, kādā Nacionālie bruņotie spēki kompensē darbiniekam izmaksājamo atlīdzību un tās apmēru, ja darbinieks - zemessargs ne ilgāk kā piecas darba dienas pēc kārtas kalendārā gada ietvaros neveic darbu sakarā ar zemessargu kolektīvo apmācību. Šis regulējums stājas spēkā ar 2020. gada 1. janvāri.

2.

Atbildīgā institūcija

Aizsardzības ministrija.

3.

Cita informācija

Nav.

V. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām

Likumprojekts šo jomu neskar

VI. Sabiedrības līdzdalība un komunikācijas aktivitātes

1.

Plānotās sabiedrības līdzdalības un komunikācijas aktivitātes saistībā ar projektu

Par Likumprojektu tiks informēta sabiedrība, informāciju publicējot Aizsardzības ministrijas tīmekļa vietnē.

Pēc Likumprojekta izsludināšanas Valsts sekretāru sanāksmē tas būs pieejams Ministru kabineta tīmekļa vietnē.

2.

Sabiedrības līdzdalība projekta izstrādē

Likumprojekts 2018. gada 31. janvārī tika publicēts Aizsardzības ministrijas tīmekļvietnē, adrese: http://www.mod.gov.lv/Ministrija/Sab_lidzdaliba/Sa_Pa.aspx, sadaļā “Sabiedrības līdzdalība”, lūdzot sniegt priekšlikumus par likumprojektu līdz 2018.gada 14.februārim.

Tāpat, atsaucoties uz Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10. panta septītās daļas regulējumu, atsauce uz likumprojektu 2018. gada 31. janvārī tika publicēta Ministru kabineta tīmekļvietnē, adrese: https://mk.gov.lv/content/ministru-kabineta-diskusiju-dokumenti.

3.

Sabiedrības līdzdalības rezultāti

Sabiedrības līdzdalības procesa laikā netika saņemti iebildumi vai priekšlikumi par Likumprojektu.

4.

Cita informācija

Nav

VII. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām

1.

Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Nacionālie bruņotie spēki, Latvijas Republikas Zemessardze.

2.

Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru.

Jaunu institūciju izveide, esošu institūciju likvidācija vai reorganizācija, to ietekme uz institūcijas cilvēkresursiem

Likumprojekta izpildē netiks izveidotas jaunas institūcijas un netiks likvidētas vai reorganizētas esošās institūcijas. Likumprojekta izpilde tiks realizēta esošo pārvaldes funkciju ietvaros, palielinot Nacionālo bruņoto spēku uzdevumus sadaļā par zemessargiem izmaksātās atlīdzības kompensēšanu to darba devējiem.

3.

Cita informācija

Nav