Rīgā
25.05.2022. Nr. _______________
Saeimas Prezidijam
Izglītības, kultūras un zinātnes komisija lūdz grozīt Saeimas 2022. gada 19. maija sēdes darba kārtību un iekļaut izskatīšanai Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas izstrādāto likumprojektu “Par padomju un nacistisko režīmu slavinošu objektu eksponēšanas aizliegumu un to demontāžu Latvijas Republikas teritorijā” pirms minētas sēdes darba kārtības 26. punkta.
Komisija lūdz nodot minēto likumprojektu tikai Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.
Saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 86. pantu komisija lūdz virzīt minēto likumprojektu izskatīšanai 1. lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā.
Saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 92. pantu, Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ierosina atzīt minēto likumprojektu par steidzamu.
Par likumprojektu atbildīgais referents – Ritvars Jansons.
Pielikumā:
1) likumprojekts “Par padomju un nacistisko režīmu slavinošu objektu eksponēšanas aizliegumu un to demontāžu Latvijas Republikas teritorijā” uz 5 lpp.
2) likumprojekta anotācija uz 5 lpp.
3) Finanšu ministra atsauksme par likumprojektu uz 1 lp.
Cieņā,
Komisijas priekšsēdētājs Arvils Ašeradens
Par padomju un nacistisko režīmu slavinošu objektu eksponēšanas aizliegumu un to demontāžu Latvijas Republikas teritorijā
1. pants. Likuma mērķis
Šā likuma mērķis ir:
1) nepieļaut Latvijas kā demokrātiskas un nacionālas valsts vērtību noniecināšanu un apdraudējumu;
2) paust nosodošu nostāju gan pret PSRS, gan nacistiskās Vācijas prettiesisko okupācijas varu, īstenoto politiku un veiktajiem noziegumiem;
3) veicināt sabiedrības izpratni par notikumiem Latvijas teritorijā Otrā pasaules kara laikā un pēckara periodā, tādējādi stiprinot sabiedrības vēsturisko atmiņu;
4) nodrošināt vēsturiskā taisnīguma atjaunošanu – novērst nepatiesu, neprecīzu un neobjektīvu vēsturisko notikumu atspoguļojumu un godināt Latvijas tautas pretestību gan PSRS, gan nacistiskās Vācijas okupācijas varai.
2. pants. Likuma uzdevums un darbības joma
(1) Šā likuma uzdevums ir nodrošināt efektīvu šā likuma 4. pantā minēto objektu demontāžas procesu.
(2) Šis likums neattiecas uz pieminekļiem, piemiņas zīmēm, piemiņas plāksnēm, piemiņas vietām, arhitektoniskiem vai mākslinieciskiem veidojumiem, kuri atrodas karā kritušo karavīru apbedījuma vietās, kā arī padomju vai nacistiskā terora upuru piemiņas vietās.
3. pants. Aizliegums eksponēt padomju vai nacistisko režīmu slavinošus objektus
Publiskajā ārtelpā, publiskajā būvē vai publiskas personas iekštelpā (izņemot muzejus) aizliegts eksponēt pieminekļus, piemiņas zīmes, piemiņas plāksnes, piemiņas vietas, arhitektoniskus vai mākslinieciskus veidojumus un citus objektus (turpmāk – objekti), kas izvietoti Latvijas teritorijā kopš 1940. gada un atbilst vismaz vienam no šādiem kritērijiem:
1) slavina PSRS vai nacistiskās Vācijas okupācijas varu, ar to saistītu notikumu vai personu;
2) slavina totalitārismu, vardarbību, militāru agresiju, karu un kara ideoloģiju;
3) ietver padomju varas vai nacisma simbolus.
4. pants. Demontējamie objekti
(1) Ar šo likumu tiek noteikts, ka Rīgā, Uzvaras parkā esošais monuments “Padomju Armijas karavīriem – Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem" ir demontējams.
(2) Citus šā likuma 3. pantā noteiktajiem kritērijiem atbilstošus demontējamos objektus nosaka Ministru kabinets.
(3) Lēmumu par šā likuma 3. pantā noteiktajiem kritērijiem atbilstoša objekta, izņemot šā panta pirmajā un otrajā daļā minētos objektus, demontāžu pieņem tā pašvaldība, kuras administratīvajā teritorijā attiecīgais objekts atrodas.
5. pants. Objekta demontāžas noteikumi
(1) Izvērtējot objekta atbilstību šā likuma 3. pantā noteiktajiem kritērijiem, tiek noskaidrots tā tapšanas laiks, uzstādīšanas mērķi un ideoloģiskais vēstījums, novietojums (ietekme uz publisko vidi), kā arī mākslinieciskā un arhitektoniskā kvalitāte. Pirms tāda objekta, kura oriģinālās detaļas vai fragmenti atzīti par mākslinieciski vērtīgiem vai kuram ir izglītojoša nozīme, pirms nojaukšanas procesa uzsākšanas tas tiek dokumentēts, izmantojot trīsdimensiālo lāzerskenēšanu.
(2) Šā likuma 4. pantā minēto objektu demontāžu veic tā pašvaldība, kuras administratīvajā teritorijā attiecīgais objekts atrodas.
(3) Ar objekta demontāžu šā likuma izpratnē saprotama objekta nojaukšana vai novākšana (ja attiecīgais objekts nav būve) tādā veidā, ka attiecīgais objekts vairs nepastāv, kā arī atbrīvotās teritorijas sakopšana.
(4) Demontēto objektu oriģinālās detaļas vai fragmentus ar atzītu māksliniecisko vērtību vai izglītojošu nozīmi nodod glabāšanai Latvijas Okupācijas muzeja krājumā, konsultējoties ar Nacionālo kultūras mantojuma pārvaldi un Latvijas Okupācijas muzeju.
(5) Šā likuma 4. pantā minēto objektu demontāžu pašvaldības īsteno ne vēlāk kā līdz 2022. gada 15. novembrim.
6. pants. Objekta demontāžas īpašie noteikumi
(1) Ja saskaņā ar normatīvajiem aktiem objekta demontāžai ir piemērojami būvniecību regulējoši normatīvie akti, attiecīgo objektu demontē, ievērojot šajā pantā noteiktos izņēmumus un īpašo būvniecības procedūras piemērošanas kārtību.
(2) Ja demontējamais objekts klasificējams kā kultūrvēsturiska inženierbūve (neatkarīgi no būves grupas), tā demontāžai piemēro būvniecības jomu regulējošos normatīvajos aktos paredzēto kārtību – paziņojums par būvniecību.
(3) Piemērojot šā panta otrajā daļā minēto kārtību, paziņojumam par būvniecību pievieno šādus dokumentus:
1) sertificētā būvdarbu vadītāja sagatavotu darba veikšanas projektu, ja objekts atrodas pilsētā vai citā blīvās apbūves teritorijā;
2) sertificētā arhitekta vai projektētāja sagatavotu:
a) ģenerālplānu atbilstošā vizuāli uztveramā formā (M 1:250; M 1:500; M 1:1000), kurā attēloti demontējamie ārējie inženiertīkli, ja objekts ir pieslēgts inženiertīkliem,
b) skaidrojošo aprakstu, kurā norādīta vispārīga informācija par inženierbūves tehniskajiem rādītājiem, būves lietošanas veidu atbilstoši būvju klasifikācijai (ja tāds ir nosakāms), būvniecībā radušos atkritumu apsaimniekošanu un to apjomu, teritorijas sakārtošanu pēc darbu pabeigšanas, kā arī paredzēto nojaukšanas metodi un termiņiem, sadalījumu būves kārtās ar tajās ietveramo apjomu (ja paredz būvdarbus vai objekta nodošanu ekspluatācijā pa būves kārtām,
c) darbu organizēšanas projektu, ja objekts atrodas pilsētā vai citā blīvās apbūves teritorijā,
d) labiekārtojuma un apstādījumu plānu, ja ir nepieciešami labiekārtošanas vai stādīšanas darbi.
(4) Objekta demontāžu ir tiesīga ierosināt attiecīgā pašvaldība neatkarīgi no objekta piederības un bez saskaņošanas ar zemes vai objekta īpašnieku vai tiesisko valdītāju.
(5) Ja objekts ir klasificējams kā ārtelpas labiekārtojuma elements, tā demontāžai nepiemēro būvniecību regulējošus normatīvos aktus.
(6) Jebkāda par objekta demontāžu pieņemta lēmuma apstrīdēšana vai pārsūdzēšana neaptur tā darbību.
7. pants. Iepirkumu procedūras īpašie noteikumi
Pašvaldībai ir tiesības veikt iepirkumus ar objekta demontāžu saistīto darbību īstenošanai, nepiemērojot publisko iepirkumu reglamentējošās tiesību normas, kā arī veikt izmaiņas attiecīgajos noslēgtajos līgumos, ciktāl tas objektīvi nepieciešams attiecīgo darbību īstenošanai un nepārsniedz Eiropas Savienības noteikto līgumcenu robežvērtības. Lai nodrošinātu pasūtītāja finansējuma lietderīgu izlietošanu, organizējot ar objekta demontāžu saistīto darbību īstenošanu, tiek veikta cenu aptauja.
8. pants. Objektu nojaukšanas finansēšana
(1) Šā likuma 4.pantā noteikto objektu demontāžu finansē vienādā apmērā no valsts un tās pašvaldības, kuras administratīvajā teritorijā atrodas demontējamais objekts, budžeta līdzekļiem.
(2) Šā likuma 4.pantā noteikto objektu demontāžu primāri finansē no fizisko un juridisko personu šim mērķim paredzētajiem ziedojumiem, ja tādi ir.
(3) Valsts budžeta finanšu līdzekļu piešķiršanas un izlietošanas kārtību, kā arī fizisko un juridisko personu ziedoto līdzekļu uzskaites un izlietošanas kārtību nosaka Ministru kabinets.
(4) Likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 14. pantā noteiktos ierobežojumus nepiemēro attiecībā uz fizisko un juridisko personu šā likuma 3. panta kritērijiem atbilstošu objekta demontāžai ziedotajiem finansēšu līdzekļiem.
Pārejas noteikumi
1. Ministru kabinets līdz 2022. gada 30. jūlijam izdod šā likuma 4. panta otrajā daļā un 8. panta trešajā daļā minētos noteikumus.
2. Šā likuma 5. panta piektajā daļā noteiktais termiņš neattiecas uz šā likuma 4. panta pirmajā daļā minētā objekta pazemes daļas demontāžu un teritorijas labiekārtošanu. Pazemes daļas demontāža un teritorijas sakopšanas darbi īstenojami līdz 2023. gada 30. jūnijam.
Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.
“Par padomju un nacistisko režīmu slavinošu objektu eksponēšanas aizliegumu un to demontāžu Latvijas Republikas teritorijā”
anotācija
1. Kādēļ likums ir vajadzīgs
Latvijas Republikas Satversmes preambulas trešā daļa nosaka “Latvijas tauta neatzina okupācijas režīmus, pretojās tiem un atguva brīvību, 1990.gada 4.maijā atjaunojot valstisko neatkarību uz valsts nepārtrauktības pamata. Tā godina savus brīvības cīnītājus, piemin svešo varu upurus, nosoda komunistisko un nacistisko totalitāro režīmu un to noziegumus.”
Šā likuma mērķis, atbilstoši Latvijas Republikas Satversmei, ir nepieļaut Latvijas kā demokrātiskas un nacionālas valsts vērtību noniecināšanu un apdraudējumu, paust nosodošu nostāju pret PSRS un nacistiskās Vācijas prettiesiskajām okupācijas varām, to īstenoto politiku un veiktajiem noziegumiem, veicināt sabiedrības izpratni par vēsturiskiem notikumiem Latvijas teritorijā Otrā pasaules kara laikā un pēckara periodā, tādējādi stiprināt sabiedrības vēsturisko atmiņu, nodrošināt vēsturiskā taisnīguma atjaunošanu - novērst nepatiesu, neprecīzu un neobjektīvu vēsturisko notikumu atspoguļojumu un godināt Latvijas tautas pretestību PSRS un nacistiskās Vācijas okupācijas varām.
Likumprojekts neskar tikai pagātnes jautājumus, bet tiešā veidā atsaucas arī uz pastāvošo situāciju, kurā attiecīgie pieminekļi tiek izmantoti, lai slavinātu karu, kara noziegumus, kas rada smagas fiziskas vai psihiskas ciešanas, starptautisko humanitāro tiesību pārkāpšanu, tajā skaitā humanitāro tiesību aizsargātas personas slepkavošanu, spīdzināšanu vai necilvēcīgu izturēšanos pret šādu personu, ķīlnieku sagrābšanu, nelikumīgu deportāciju, pārvietošanu, brīvības ierobežošanu, pilsētu vai citu objektu neattaisnojamu postīšanu vai citu aizliegtu darbību, kas ir pretrunā ar Latvijas Republikai saistošām starptautiskajām tiesībām, normatīvajiem aktiem vai Latvijas Republikai saistošiem starptautiskiem līgumiem.
Latvijas publiskā ārtelpa vēl joprojām ir diezgan piesātināta ar padomju ideoloģiju nesošiem objektiem. Tie galvenokārt ir saistīti ar piemiņas un apbedījumu vietām. Krievija vienmēr ir spiedusi šādus objektus saglabāt, savukārt Latvijai, miera un drošības nolūkos, tas ilgstoši ir bijis neatrisināts neērtais jautājums. Precīzi dati par tiem apkopoti nav, bet vispārīgu redzējumu var iegūt no padomju laika uzskaites datiem, kuri glabājas Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes arhīvā, tomēr tie neatspoguļo visus objektus un situāciju šodien.
Katrs laikmets atstāj savu nospiedumu telpā. Jau gadsimtu vērtīgākais no tā tiek atzīts par aizsargājamu kultūras mantojumu. Mūsdienu kultūras mantojuma filozofija ir orientēta uz kultūrvēsturisku vērtību saglabāšanu un to kā resursu saprātīgu izmantošanu. Kultūras mantojuma jēdziens ir attīstījies un skaidri izteikts Eiropas Padomes vispārējā konvencijā par Kultūras mantojuma vērtību sabiedrībai – “kultūras mantojums sastāv no uzkrātu resursu kopuma, kas saņemti mantojumā no pagātnes un kas, neatkarīgi no piederības, indivīdu un sabiedrības uztverē tiek uzskatīti par vērtību, pārliecības, zināšanu, tradīciju atspoguļotājiem un paudējiem. Tas ietver arī vidi, kas izveidojusies cilvēku un vietu mijiedarbībā, laikam ejot”. Savukārt Latvijas Republikas likumā “Par kultūras pieminekļu aizsardzību” ir dots skaidrs aizsargājamo vērtību definējums: “Kultūras pieminekļi ir kultūrvēsturiskā mantojuma daļa — kultūrvēsturiskas ainavas un atsevišķas teritorijas (senkapi, kapsētas, parki, vēsturisko notikumu norises un ievērojamu personu darbības vietas), kā arī atsevišķi kapi, ēku grupas un atsevišķas ēkas, mākslas darbi, iekārtas un priekšmeti, kuriem ir vēsturiska, zinātniska, mākslinieciska vai citāda kultūras vērtība un kuru saglabāšana nākamajām paaudzēm atbilst Latvijas valsts un tautas, kā arī starptautiskajām interesēm”. Tātad izcelta tiek sabiedrības un indivīdu uztvere un uzskati par vērtībām no vienas puses, savukārt atbilstība Latvijas valsts, tautas un starptautiskām interesēm no otras puses. No minētā izriet, ka par aizsargājamu nevajadzētu atzīt tādu mantojumu, kurš sabiedrībā izraisa konfliktu, orientē uz vardarbību, nostājas pret demokrātiju, cilvēktiesībām, vai neatbilst Latvijas kā nacionālas valsts pastāvēšanai un attīstībai ilgtermiņā. Kultūras mantojuma saglabāšanā parasti konfliktus novērš laika distance, piemēram, kāda bendes namiņa aizsardzība sabiedrībā pretenzijas neizraisa, jo laiks ir mainījies un neviens par namiņa bijušo saturu nejūsmo. Objekts kļuvis tikai par vēstures liecību.
Padomju ideoloģijas objekti, kuru kopskaits mērāms vairākos simtos, nav iekļauti Latvijas valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā un nav tikuši atzīti kā saglabājama vērtība, tomēr atsevišķiem no tiem vai to daļām piemīt arhitektoniska un mākslinieciska vērtība, to autori ir tādi Latvijā pazīstami tēlnieki, kā Kārlis Jansons, Arta Dumpe, Jānis Zariņš, Valdis Albergs, Alberts Terpilovskis, arhitekti Gunārs Asaris, Oļģerts Krauklis, Ivars Strautmanis, Jānis Dripe, Edvīns Vecumnieks u.c. Jāatzīst, ka Latvijā, Lietuvā un Igaunijā šā laikmeta un tēmas objektu mākslinieciskā un arhitektoniskā kvalitāte atšķiras no tās, kas atrodas Krievijā. Padomju periodā, augstas raudzes radošu profesionāļu iesaiste nozīmīgāko objektu tapšanā, situāciju padara sarežģītāku. Daļu no objektiem tā vienkārši “noslaucīt” no zemes virsmas nebūtu saprātīgi. Vienlaicīgi jāapzinās, ka šie objekti turpina sniegt sagrozītu un maldinošu vēsturisko faktu vēstījumu, to ideoloģiskā slodze visbiežāk ir uzmācīga. Padomju režīma ideoloģijas objektus atstājot likteņa varā, tika cerēts, ka neatkarīgai Latvijai attīstoties, tie pamazām savu nozīmi zaudēs un tiks aizmirsti. Ar šādiem objektiem sadzīvot bija vienkāršāk līdz šā gada februārim, bet vairs ne šobrīd, kad Krievija uzsākusi nežēlīgu karu pret Ukrainu, iznīcina civiliedzīvotājus, infrastruktūru, ukraiņu kultūras mantojumu, izsaka draudus arī citiem un aktīvāk turpina izvērst melu un dezinformācijas kampaņu. Krievijas atbrīvotāju tēls pasaulē ir sagrauts un pārtapis par agresoru.
Mums jāatceras, ka Latvijas atbrīvošana no nacistiskās Vācijas okupācijas beidzās ar padomju okupāciju un nežēlīgām represijām. Mums jāapzinās, ka padomju ideoloģijas objektos iekodētais vēstījums nav beidzis darboties, nav nekaitīgs vai neitrāls, tas var tikt izmantots kā ierocis pret Latvijas valsts neatkarību. Šie objekti kādai sabiedrības daļai nes sāpes, un brūces tiek svaigi uzplēstas ar Krievijas retoriku un rīcību. Tāpēc minēto objektu nosacīta “aizmiršana” vairs neder. Palikuši tikai divi ceļi – pārliecinoša iejaukšanās vēstījuma izskaidrošanā vai arī demontāža. Risinājumam ir jāseko kā obligāti izpildāmai valsts diktētai prasībai, bet izvēli, kuru ceļu katrā konkrētā gadījumā iet, vajadzētu uzticēt pašvaldībām. Situācijās, kad objektā nav konstatējama padomju režīma vai militārā sektora slavināšana, tie nekalpo par naidīgas attieksmes pret Latvijas valsts neatkarību izpausmes vietām un objektam piemīt mākslinieciska vai arhitektoniska vērtība, iespējama objekta saglabāšana ar obligātu, vizuāli skaidri uztveramu objekta vēstījuma un vēstures skaidrojumu. Vietas var pārkārtot, paredzot tām jaunu funkciju, bet nepiemērotos objektus demontējot. Demontāžas gadījumā vajadzētu objektus kvalitatīvi dokumentēt, jo tā ir liecība par padomju režīma izpausmēm Latvijā. Gadījumos, ja demontējami objekti vai to daļas ir ar māksliniecisku vērtību, tos vajadzētu saglabāt muzeju krātuvēs.
Situācijā, kāda tā šobrīd ir pasaulē, vairs nevar samierināties ar padomju ideoloģijas objektiem, pieprasīt tos Latvijā neredzēt un no tiem neiespaidoties. Krievijas karš pret Ukrainu ir padarījis tos aktīvākus, bez kardināla risinājuma tās turpinās pastāvēt kā potenciāla konflikta vietas. Ir radusies objektīva nepieciešamība publisko ārtelpu atbrīvot no padomju ideoloģijas agresīvu objektu klātbūtnes. Ar normatīvu regulējumu iespējams aizliegt padomju ideoloģijas objektu atrašanos publiskā ārtelpā un publiskās ēkās.
Likumprojekta 4. pants nosaka pienākumu demontēt Rīgā, Uzvaras parkā esošo monumentu “Padomju Armijas karavīriem – Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem", savukārt citus šā likuma 3. panta kritērijiem atbilstošus demontējamos objektus nosaka Ministru kabinets.
Kopumā Latvijas Republikas teritorijā pēc provizoriskām aplēsēm izvietoti aptuveni 300 pieminekļi, piemiņas plāksnes un memoriālie objekti, kas veltīti padomju okupācijas režīmam un armijai.
Likumā tiek noteikts, ka šis likums neattiecas uz pieminekļiem, piemiņas zīmēm, piemiņas plāksnēm, piemiņas vietām, arhitektoniskiem vai mākslinieciskiem veidojumiem, kuri atrodas karā kritušo karavīru apbedījuma vietās, kā arī padomju vai nacistiskā terora upuru piemiņas vietās.
2. Kāda var būt likuma ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību
Likumprojekts šo jomu neskar.
3. Kāda var būt likuma ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem Likumā tiek noteikts, ka primāri Ministru kabineta noteikto objektu demontāžu finansē no fizisko un juridisko personu šim mērķim paredzētajiem ziedojumiem, ja tādi ir, un pārējos nepieciešamos līdzekļus finansē vienādā apmērā no valsts un tās pašvaldības, kuras administratīvajā teritorijā atrodas demontējamais objekts, budžeta līdzekļiem. Valsts budžeta finanšu līdzekļu piešķiršanas un izlietošanas kārtību, kā arī fizisko un juridisko personu ziedoto līdzekļu uzskaites un izlietošanas kārtību nosaka Ministru kabinets. Likuma 4.pantā minēto objektu demontāžai tiek paredzēti līdzekļi no valsts budžeta un pašvaldību budžetiem neparedzētiem gadījumiem.
Likumā noteiktās valsts deleģētās funkcijas nodrošināšanai Latvijas Okupācijas muzejam nodrošina nepieciešamo finansējumu no valsts budžeta līdzekļiem, paredzot ikgadēju finansējumu ar papildinātā krājuma uzturēšanai saistīto izdevumu segšanai.
Valts budžeta līdzekļi nepieciešami, lai pirms objektu demontāžas, kuru oriģinālās detaļas vai fragmenti atzīti par mākslinieciski vērtīgiem vai ar izglītojošu nozīmi, nodrošinātu likumā paredzēto objektu precīzu dokumentēšanu izmantojot trīsdimensiālo lāzerskenēšanu.
Ņemot vērā, ka tiek plānots izmantot mērķziedojumus, kā arī pirms Ministru kabinets nav noteicis demontējamo objektu sarakstu, nav iespējams veikt konkrētus aprēķinus, cik būs nepieciešams finansējums no valsts budžeta un pašvaldību budžetiem.
4. Kāda var būt likuma ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Likumprojekts sagatavots saskaņā ar grozījumu likumā "Par 1994. gada 30. aprīlī Maskavā parakstītajiem Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līgumiem".
Likumprojekta pieņemšanas rezultātā būs nepieciešams izstrādāt Ministru kabineta noteikumus, nosakot likuma 3.panta kritērijiem atbilstošus demontējamos objektus, kā arī valsts budžeta finanšu līdzekļu piešķiršanas un izlietošanas kārtību, un fizisko un juridisko personu ziedoto līdzekļu uzskaites un izlietošanas kārtību.
5. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst likumprojekts
Grozījums likumā "Par 1994. gada 30. aprīlī Maskavā parakstītajiem Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līgumiem", ar kuru Vienošanās 13. panta darbība tiek apturēta no 2022. gada 16. maija līdz brīdim, kad Krievijas Federācija izbeidz starptautisko tiesību pārkāpumus attiecībā uz Ukrainu, tajā skaitā izved savus bruņotos spēkus no Ukrainas teritorijas un pilnībā atjauno Ukrainas teritoriālo integritāti un suverenitāti atbilstoši starptautisko tiesību prasībām, un pilnībā atlīdzina Ukrainai par jau izdarītājiem starptautisko tiesību pārkāpumiem.
6. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot likumprojektu
Likumprojekts sagatavots balstoties uz 2022. gada Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas 13.maija, 18.maija un 24.maija ekspertu darba grupas un 24., 25.maija Komisijas sēdēs, uzklausīto nozaru ministriju, nevalstisko organizāciju pārstāvju un ekspertu viedokļiem.
7. Kā tiks nodrošināta likuma izpilde
Likuma izpilde tiks nodrošināta ar jau esošo institūciju palīdzību. Jaunas institūcijas netiek radītas
Rīgā
| |
Nr. |
||
| |
|
|
|
| Uz |
Nr. |
| Par likumprojektu "Par padomju un nacistisko režīmu slavinošu objektu eksponēšanas aizliegumu un to demontāžu Latvijas Republikas teritorijā" |
Finanšu ministrija atbilstoši savai kompetencei izskatīja Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas izstrādāto likumprojektu " Par padomju un nacistisko režīmu slavinošu objektu eksponēšanas aizliegumu un to demontāžu Latvijas Republikas teritorijā" un informē par tālāk minēto.
No likumprojektā ietvertajām normām ir secināms, ka tā īstenošanai – demontāžas izdevumu segšanai un demontējamo objektu oriģinālo detaļu vai fragmentu ar atzītu māksliniecisko vērtību vai izglītojošo nozīmi saglabāšanai - ir nepieciešams valsts budžeta finansējums. Savukārt likumprojekta anotācijā nav iekļauta informācija par papildu nepieciešamā valsts budžeta finansējuma apmēru. Līdz ar to valsts budžeta finansējums tiks nodrošināts atbilstoši faktiski nepieciešamajam apmēram.
Vienlaikus atzīmējam, ka Latvijas Republikas Satversmes 66.pants pants paredz, ja Saeima pieņem lēmumu, kurš saistīts ar budžetā neparedzētiem izdevumiem, tad lēmumā jāparedz arī līdzekļi, ar kuriem segt šos izdevumus. Līdz ar to likumprojekts ir papildināms ar finansējuma avotu likumprojektā iekļauto normu nodrošināšanai. Vēršam uzmanību, ka šobrīd likumā “Par valsts budžetu 2022.gadam” budžeta resora “74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” programmā 02.00.00 “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” ir nesadalīts finansējums.
| Ministrs |
J.Reirs |
|
| |
|
|
Šulca 28305674
Liga.Sulca@fm.gov.lv
Oriģinālais dokumenta saturs
Oriģinālais dokumenta saturs