Saeimas Prezidijam

Tiesību akta projekta anotācijas kopsavilkums

Mērķis, risinājums un projekta spēkā stāšanās laiks (500 zīmes bez atstarpēm)

Likumprojekta “Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” (turpmāk – Likumprojekts) mērķis ir nodrošināt, ka sabiedrībai netiek darītas pieejamas tādas programmas, kuras nav iekļautas Latvijā retranslējamo audio un audiovizuālo programmu sarakstā, tādējādi nodrošinot, ka sabiedrību nesasniedz arī tādas programmas, par kurām Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome ir pieņēmusi lēmumu par programmas izplatīšanas ierobežošanu Latvijas teritorijā.

I. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.

Pamatojums

Darba grupā, piedaloties Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (turpmāk arī – NEPLP), Valsts Policijas un Valsts drošības dienesta pārstāvjiem, tika konstatēts, ka spēkā esošajā regulējumā cīņai ar audiovizuāla satura prettiesisku izplatīšanu ir nepieciešami uzlabojumi.

Jau ilgstoši ir konstatēti gadījumi, kad gan interneta vidē, gan citos veidos tiek popularizētas un pārdotas tādas iekārtas vai piekļuves tiesības, kas nodrošina piekļuvi audio vai audiovizuālai programmai, kas nav iekļauta Latvijā retranslējamo audio un audio vizuālo programmu sarakstā (turpmāk arī – Saraksts), taču normatīvajos aktos nav paredzēta efektīva kārtība, kādā Valsts policija var sodīt šādas uzņēmējdarbības veicējus. Tāpat, lai samazinātu audiovizuāla satura prettiesisku izplatīšanu, tajā skaitā tādu programmu izplatīšanu, attiecībā uz kurām NEPLP ir pieņēmusi lēmumus par programmas izplatīšanas ierobežošanu saistībā ar programmā vairākkārtīgi konstatētajiem būtiskajiem programmu veidošanas pārkāpumiem, nepieciešams paredzēt administratīvo atbildību ne tikai par tādu programmu, kuras nav iekļautas Sarakstā, retranslāciju, bet arī publisku izziņošanu.

Likumprojekts paredz noteikt, ka aizliegts nodarboties ar uzņēmējdarbību, kas nodrošina piekļuvi audio vai audiovizuālai programmai, kas nav iekļauta Latvijā retranslējamo audio un audio vizuālo programmu sarakstā. Konstatējot, ka tiek veikta šāda uzņēmējdarbība, Valsts policija varēs sodīt šīs uzņēmējdarbības veicēju saskaņā ar Krimināllikumā noteikto.

Tāpat administratīvā pārkāpuma procesu par programmu izziņošanu sabiedrībai, pārkāpjot izziņošanas nosacījumus, veiks Valsts policija.

2.

Pašreizējā situācija un problēmas, kuru risināšanai tiesību akta projekts izstrādāts, tiesiskā regulējuma mērķis un būtība

Valsts policija, izmeklējot noziedzīgus nodarījumus par nelicencētu televīzijas programmu retranslāciju, vienlaikus ar autortiesību un blakustiesību aizsardzību veic arī informatīvās telpas aizsardzību no, piemēram, dezinformācijas vai tāda satura, kas rada vai var radīt draudus valsts drošībai, aicina uz karu u.tml. Taču Autortiesību likuma aizsardzības objekts ir autortiesību un blakustiesību subjekts, visbiežāk – Eiropas Savienībās rezidējoša raidorganizācija vai tās tiesību pārstāvis. Tādējādi vērsties pret satura izplatītāju Valsts policija var tikai gadījumos, kad līdzās programmām, kas izplata valsts drošību apdraudošu vai cita veida kaitīgu saturu, tiek izplatītas arī ar autortiesībām un blakustiesībām aizsargātas programmas. Valsts policijas rīcībā esošie dati liecina, ka 80 – 90% gadījumu programmas, kas izplata kaitīgu saturu, ir ietvertas Krievijas Federācijas raidorganizācijas “NTV plus” paplašinātajā televīzijas programmu pakā. Taču 10 – 20% gadījumos Autortiesību likuma normas nespēj aptvert, tādēļ pret mērķtiecīgu kaitīga satura (t.sk. dezinformācijas) apriti šobrīd likumiska līdzekļa vērsties nav.

Ievērojot minēto, ir nepieciešams papildināt Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumu ar terminu “programmas izziņošana sabiedrībai” un paredzēt nosacījumu, ka sabiedrībai izziņojamas tikai tādas programmas, kuras iekļautas Latvijā retranslējamo audio un audiovizuālo programmu sarakstā, neatkarīgi no tā, vai programmas ir aizsargātas ar autortiesībām vai blakustiesībām. Tādējādi tiks nodrošināts, ka sabiedrībai netiks izziņotas arī tādas programmas, kuru izplatīšana Latvijas teritorijā ir tikusi ierobežota, pamatojoties uz programmās konstatētajiem būtiskajiem programmu veidošanas pārkāpumiem.

Izziņošanas sabiedrībai jēdziens ir pazīstams un plaši pielietots autortiesību un blakustiesību jomā. Eiropas Savienības direktīvās un Eiropas tiesas judikatūrā izziņošanas sabiedrībai jēdzienu pazīst kā “communication to the public”. 1996.gada 20.decembra Vispasaules intelektuālā īpašuma organizācijas (WIPO) līguma par autortiesībām 8.pants noteica, ka, nepārkāpjot Bernes konvencijas [..] noteikumus, literāro un mākslas darbu autoriem ir ekskluzīvas tiesības atļaut komunicēt ar publiku raidot savus darbus pa vadiem vai ēterā, arī padarīt šos darbus pieejamus sabiedrībai tādā veidā, ka sabiedrības locekļi var tos izmantot jebkurā vietā un laikā pēc katra individuālas izvēles. Tāpat 2001.gada 22.maija Eiropas Parlamenta un padomes direktīvas 2001/29/EK: “Par dažu autortiesību un blakustiesību aspektu saskaņošanu informācijas sabiedrībā” 3.panta pirmā daļa nosaka, ka “Dalībvalstis autoriem piešķir ekskluzīvas tiesības atļaut vai aizliegt savu darbu izziņošanu, izmantojot vadus vai neizmantojot tos, tajā skaitā savu darbu publiskošanu tā, lai sabiedrības locekļi tiem var piekļūt no pašu izvēlētas vietas pašu izvēlētā laikā.” Savukārt Autortiesību likuma 53.panta pirmās daļas 5.punktā ir noteikts, ka “raidorganizācijām attiecībā uz saviem raidījumiem ir izņēmuma tiesības padarīt raidījumu vai tā fiksāciju pieejamu sabiedrībai pa vadiem vai citādā veidā tādējādi, ka tai var piekļūt individuāli izraudzītā vietā un individuāli izraudzītā laikā.”

Jēdziens “izziņošana sabiedrībai” attiecināms kā uz programmu padarīšanu pieejamu reālajā vidē, tā arī uz programmu padarīšanu pieejamu ar tehnisko ierīču un risinājumu palīdzību virtuālajā vidē Internet, tai skaitā tādējādi, ka tai var piekļūt individuāli izraudzītā vietā un individuāli izraudzītā laikā.

Normu, kura paredz atbildību par programmas izziņošanas ierobežojuma pārkāpšanu paredzēts piemērot gadījumos, kad programma tikusi izziņota publiski (piemēram, publiskās izklaides vietā vai publiska pasākuma laikā un ir adresēta vairākām personām ārpus ierastā ģimenes loka).

Spēkā esošās Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 19.panta pirmajā daļā ir noteikts, ka “programmu retranslācijai un izplatīšanai publiskajos elektronisko sakaru tīklos nepieciešams saņemt retranslējamās programmas īpašnieka (turētāja) piekrišanu un Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes retranslācijas atļauju.” Par retranslācijas nosacījumu pārkāpšanu Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome atbilstoši Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 81.panta pirmajā daļā un 82.pantā noteiktajam var piemērot administratīvo sodu. Taču pienākums saņemt retranslācijas atļauju ir attiecināms uz personām, kuras vēlas veikt programmu retranslāciju. Šāds nosacījums nav attiecināms uz publiskām vietām, piemēram, restorāniem, viesnīcām u.tml. vietām, taču televīzijas programmas nereti tiek izziņotas sabiedrībai arī šajās vietās.

Gadījumā, ja tiesiskais regulējums paredz, ka kabeļtelevīzijas pakalpojumu sniedzēji nedrīkst izplatīt tādas programmas, kas nav iekļautas Latvijā retranslējamo audio un audiovizuālo programmu sarakstā, tajā skaitā tādas programmas, kuru izplatīšana Latvijas teritorijā ir ierobežota, pamatojoties uz konstatētajiem satura pārkāpumiem, taču tās var tikt izziņotas sabiedrībai publiskās vietās, netiek sasniegts mērķis, kāpēc televīzijas programmu izplatīšana ir ierobežota – sabiedrība netiek pasargāta no šo programmu kaitīgā satura, tajā skaitā tāda satura, kas apdraud valsts drošību. Tāpat tiek ietekmēti godīgas konkurences apstākļi, jo kabeļtelevīzijas pakalpojumu sniedzējiem šīs programmas ir aizliegts izplatīt, taču tās joprojām var tikt izziņotas sabiedrībai, neizmantojot kabeļtelevīzijas pakalpojumus.

Ņemot vērā minēto, ir nepieciešams papildināt Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumu ar terminu “programmas izziņošana sabiedrībai” un paredzēt, ka sabiedrībai izziņojamas tikai tādas programmas, kuras iekļautas Latvijā retranslējamo audio un audiovizuālo programmu sarakstā. Savukārt par tādu programmu publiskošanu, kas nav iekļautas Latvijā retranslējamo audio un audiovizuālo programmu sarakstā, paredzama administratīvā atbildība. Jāuzsver, ka kaitējums sabiedrībai tiek nodarīts jau brīdī, kad programma tiek publiski izziņota, tādējādi šajā gadījumā pārkāpuma vairs nav novēršams un tam ir augsta bīstamības pakāpe, jo auditoriju var sasniegt saturs, kas, piemēram, apdraud valsts un sabiedrības drošību. Konkrētajā gadījumā paredzams, ka administratīvais sods spēs mazināt konstatēto problēmsituāciju skaitu, apmēru un izplatību, jo samazināsies to personu skaits, kas publiski izziņos tādas programmas, kas nav iekļautas Latvijā retranslējamo audio un audiovizuālo programmu sarakstā. Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā ir paredzēta administratīvā atbildība par Elektronisko plašsaziņas līdzekļu pakalpojumu reģistrācijas un paziņošanas noteikumu pārkāpšanu. Par šī pārkāpuma izdarīšanu paredzēts administratīvais sods – brīdinājums vai naudas sods. Maksimālais naudas soda mērs ir noteikts fiziskām personām  līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskām personām – līdz divtūkstoš astoņsimt naudas soda vienībām. Attiecīgi par programmas izziņošanas noteikumu pārkāpšanu būtu paredzami līdzvērtīgi administratīvie sodi, nosakot, ka Valsts policijai, konstatējot pārkāpumu, ir tiesības piemērot gan brīdinājumu, gan naudas sodu. Nereti, lai piesaistītu vairāk klientu (piemēram, kafejnīcās un viesnīcās), tiek izziņotas tādas programmas, kuru izplatīšana Latvijas teritorijā ir aizliegta, tādējādi veidojas situācija, kurā no šo programmu izziņošanas pastarpināti tiek gūti lielāki ieņēmumi, bet vienlaikus, piemēram, kabeļtelevīzijas pakalpojumu sniedzējiem ir aizliegts šīs programmas retranslēt (attiecīgi samazinās abonentu skaits un ieņēmumi). Paredzētais naudas sodu mērs motivēs personas nepārkāpt programmu izziņošanas noteikumus un neizziņot sabiedrībai programmas, kuras nav iekļautas Latvijā retranslējamo audio un audiovizuālo programmu sarakstā. Vienlaikus Valsts policijai, izvērtējot konkrētos apstākļus būs tiesības piemērot arī brīdinājumu.

NEPLP pienākums ir veicināt Latvijas jurisdikcijā esošo elektronisko plašsaziņas līdzekļu konkurētspēju Latvijas, Eiropas un pasaules tirgū. Ievērojot minēto, nav šaubu, ka audio un audiovizuālu pakalpojumu sniedzējiem pirms savas darbības uzsākšanas ir pienākums saņemt nepieciešamās atļaujas (licences), kā arī ievērot elektronisko plašsaziņas līdzekļu nozari regulējošos normatīvos aktus, tajā skaitā attiecībā uz to, ka publisko elektronisko sakaru tīklos ir izplatāmas tikai tādas televīzijas programmas, kuras ir iekļautas Latvijā retranslējamo audio un audiovizuālo programmu sarakstā. Tāpat ne mazāk svarīgi uzsvērt, ka pirms apraides vai retranslācijas atļaujas saņemšanas Padomei ir tiesības pārbaudīt, kas elektronisko plašsaziņas līdzekļu patiesie labuma guvēji.

Tādējādi, gadījumā, ja kāda persona nodarbojas ar uzņēmējdarbību, kas nodrošina piekļuvi tādām programmām, kas nav iekļautas Latvijā retranslējamo audio un audiovizuālo programmu sarakstā, mediju nozarē veidojas nevienlīdzīga situācija, ka atsevišķiem uzņēmējiem, kas retranslē un nodrošina piekļuvi audio un audiovizuālā programmām, ir jāizpilda vairāki nosacījumi, jāmaksā valsts nodevas u.tml., bet citi sniedz šos pakalpojumus, apzināti apejot normatīvajos aktos noteiktos pienākumus, ierobežojumus un aizliegumus. Tas savukārt būtiski ietekmē Latvijas jurisdikcijā esošo elektronisko plašsaziņas līdzekļu konkurētspēju Latvijas, Eiropas un pasaules tirgū, kā arī informatīvās telpas drošību kopumā, jo, nodrošinot piekļuvi tādām programmām, kas nav iekļautas Latvijā retranslējamo audio un audiovizuālo programmu sarakstā, tiek nodrošināta piekļuve, piemēram, tādām televīzijas programmām, kuru izplatīšana Latvijas teritorijā tikusi ierobežota, ņemot vērā, ka programmu saturā konstatēti, piemēram, valsts drošību apdraudoši izteikumi u.tml. Gadījumā, ja Latvijas teritorijā netiek ierobežota tādu ierobežotas piekļuves sistēmu nelikumīga izplatīšana, pārdošana un lietošana un gala lietotājiem ir iespēja piekļūt kaitīgajam saturam, Padomes pieņemtie lēmumi par programmu izplatīšanas ierobežošanu nesasniedz mērķi, jo sabiedrību joprojām sasniedz tāds saturs, kas aicina uz karu, militāra konflikta izraisīšanu, ir dezinformējošs, nepatiess un apdraud valsts drošību. Šāda informācija Latvijas informatīvajā telpā var radīt maldīgu priekšstatu par notikumiem pasaulē, negatīvi ietekmēt dažādu sabiedrības grupu līdzāspastāvēšanu un radīt apdraudējumu Latvijas valsts drošībai. Tāpat šādas uzņēmējdarbības veikšana apdraud reģistrēto televīzijas pakalpojumu sniedzēju darbību, būtiski ietekmē to konkurētspēju, autortiesību jomu, veicina ēnu ekonomikas attīstību un, nodrošinot Latvijas informatīvajā telpā dezinformāciju un saturu, kas aicina uz karu un militāru konfliktu izraisīšanu, kā arī kara propagandas izplatīšanos, apdraud valsts drošību.

Ievērojot minēto, ir nepieciešams paredzēt, ka ir aizliegts nodarboties ar uzņēmējdarbību, kas nodrošina piekļuvi audio vai audiovizuālai programmai, kas nav iekļauta Latvijā retranslējamo audio un audio vizuālo programmu sarakstā. Konstatējot, ka tiek veikta šāda uzņēmējdarbība, Valsts policija varēs sodīt šīs uzņēmējdarbības veicēju saskaņā ar Krimināllikumā 208.pantā noteikto.

Likumprojekts izstrādāts ar mērķi stiprināt Latvijas informatīvo telpu un nodrošināt, ka Latvijas teritorijā uzņēmējdarbība, kas saistīta ar piekļuves nodrošināšanu audio un audiovizuālām programmām, tiek veikta atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai, nevis apzināti tos apejot. Lai Valsts policija varētu pārliecināties par to, vai konkrētais uzņēmējdarbības veicējs izplata tādas programmas, kas ir iekļautas Latvijā retranslējamo audio un audiovizuālo programmu sarakstā, procesa ietvaros Valsts policija nepieciešamības gadījumā var vērsties pie Padomes pēc papildu informācijas. Tāpat aktuālā informācija par licencētiem audio un audiovizuālu pakalpojumiem un to sniedzējiem, ka arī Latvijā retranslējamo audio un audiovizuālo programmu saraksts ir pieejamam Padomes tīmekļa vietnē internetā.

Pieņemot gala lēmumu, Valsts policija ņem vērā situāciju, kādā uzņēmējdarbība tikusi veikta, kādā apjomā un cik ilgā laika periodā, kā arī citus apstākļus, kas ir svarīgi lēmuma pieņemšanai.

3.

Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome, Valsts Policija, Valsts drošības dienests.

4.

Cita informācija

Nav

II. Tiesību akta projekta ietekme uz sabiedrību, tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu

1.

Sabiedrības mērķgrupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē vai varētu ietekmēt

Likumprojektā noteiktais regulējums attieksies uz personām, kuras Latvijas Republikas teritorijā izziņo sabiedrībai televīzijas programmas, kā arī uz tādām personām, kas veic uzņēmējdarbību, nodrošinot piekļuvi audio un audiovizuālām programmām.

2.

Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību un administratīvo slogu

Samazinās prettiesiski sniegtu televīzijas pakalpojumu īpatsvars.

3.

Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Likumprojekts šo jomu neskar.

4.

Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Likumprojekts šo jomu neskar.

5.

Cita informācija

Nav

III. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

Likumprojekts šo jomu neskar.

IV. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

Likumprojekts šo jomu neskar.

V. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām

Likumprojekts šo jomu neskar.

VI. Sabiedrības līdzdalība un komunikācijas aktivitātes

1.

Plānotās sabiedrības līdzdalības un komunikācijas aktivitātes saistībā ar projektu

2.

Sabiedrības līdzdalība projekta izstrādē

3.

Sabiedrības līdzdalības rezultāti

4.

Cita informācija

Nav

VII. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām

1.

Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome, Valsts Policija, Valsts drošības dienests.

2.

Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru.

Jaunu institūciju izveide, esošu institūciju likvidācija vai reorganizācija, to ietekme uz institūcijas cilvēkresursiem

Likumprojekts šo jomu neskar.

3.

Cita informācija

Nav