___.12.2018.

 

Saeimas Prezidijam

         

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz grozīt Saeimas 2018.gada 13.decembra sēdes darba kārtību un iekļaut tajā 12.Saeimā neizskatīto likumprojektu “Grozījumi Zemes pārvaldības likumā” (Nr.1307/Lp12), kuru, pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 39.pantu, komisija lūdz turpināt izskatīt 13.Saeimā.

Pielikumā: 1) 12.Saeimā otrajā lasījumā atbalstītā likumprojekta “Grozījumi Zemes pārvaldības likumā” (Nr.1307/Lp12) redakcija uz … lpp.;

2) Informācija par 12.Saeimā otrajā lasījumā atbalstīto likumprojektu “Grozījumi Zemes pārvaldības likumā” (Nr.1307/Lp12) uz … lpp.

 

 

Ar cieņu

 

Jānis Dūklavs

komisijas priekšsēdētājs

 

12.Saeimā 2.lasījumā atbalstītā likumprojekta redakcija

 

 

Grozījumi Zemes pārvaldības likumā (1307/Lp12)

 

 

Izdarīt Zemes pārvaldības likumā (Latvijas Vēstnesis, 2014, 228. nr.; 2016, 189. nr.; 2017, 242. nr.) šādus grozījumus:

 

1. Izteikt 4. panta 1. punktu šādā redakcijā: 

“1) ja lauksaimniecībā izmantojamās zemes kvalitātes novērtējums ir augstāks par 45 ballēm, vietējā pašvaldība var noteikt, ka tā ir vērtīga lauksaimniecībā izmantojamā zeme, un paredzēt ierobežojumus zemes sadrumstalošanai un zemes lietošanas kategorijas maiņai;”.

 

2. Izteikt 7. panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Veidojot jaunas apbūves teritorijas, pirms detālplānojuma apstiprināšanas vietējā pašvaldība un zemes īpašnieki administratīvā līguma ietvaros vienojas par kārtību, kādā publiskās infrastruktūras vajadzībām nepieciešamā zeme un inženierbūves atsavināmas vietējai pašvaldībai vai saglabājamas privātīpašumā, un par inženierbūvju būvniecību.”

 

3. Izteikt 11. panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Zemes konsolidācijas projektā iekļauj zemes gabalus, attiecībā uz kuriem zemes konsolidācijas dalībnieki noslēguši līgumu ar Valsts zemes dienestu par dalību zemes konsolidācijā, šā likuma 17. panta pirmajā daļā minētos zemes gabalus, Latvijas zemes fonda zemes gabalus, zemes gabalus pēc ceļa rekultivācijas, vietējai pašvaldībai piekritīgos starpgabalus, kas robežojas ar zemes konsolidācijas dalībnieku zemes gabaliem, kā arī citu vietējai pašvaldībai piederošo vai piekritīgo zemi, kas nav nepieciešama vietējās pašvaldības funkciju īstenošanai.”

 

4. Izteikt 13. panta pirmās daļas 7. punktu šādā redakcijā:

“7) izdod noteikumus par Augšņu informācijas sistēmas izveidošanu un par augsnes kartēšanas, zemes kvalitātes novērtēšanas un iegūtās informācijas uzturēšanas un aktualizēšanas kārtību;”.

 

5.  15. pantā:

izteikt pirmās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

“Par vides aizsardzību atbildīgā ministrija ir valdītājs iekšzemes publiskajiem ūdeņiem, kas atrodas dabas rezervātos, nacionālajos parkos un dabas liegumos un nav privātpersonu īpašumā vai citas ministrijas valdījumā, un jūras piekrastes sauszemes daļai, kas atrodas dabas liegumos un nacionālo parku dabas lieguma zonā un nav privātpersonu īpašumā vai citas ministrijas valdījumā.”;

 

papildināt pantu ar devīto daļu šādā redakcijā:

“(9) Par vides aizsardzību atbildīgā ministrija un vietējās pašvaldības atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai kārtībai, kādā budžeta iestādes kārto grāmatvedības uzskaiti, nodrošina grāmatvedības uzskaiti par to valdījumā esošajiem šā panta pirmajā un otrajā daļā minētajiem iekšzemes publiskajiem ūdeņiem, jūras piekrastes ūdeņiem un jūras piekrastes sauszemes daļu.”

 

6.  17. pantā:

izslēgt trešās daļas otrajā teikumā vārdus “jaunu ēku būvniecība un”;

 

papildināt pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

“(6) Šā panta pirmajā daļā minētie zemes gabali, par kuriem sešu mēnešu laikā pēc šā panta piektajā daļā noteiktā termiņa nav pieņemts vietējās pašvaldības domes lēmums par rezerves zemes fondā ieskaitītā vai īpašuma tiesību atjaunošanai neizmantotā zemes gabala piederību vai piekritību pašvaldībai vai nav izdots Ministru kabineta rīkojums par zemes gabala piederību vai piekritību valstij, piekrīt vietējai pašvaldībai tās administratīvajā teritorijā. Lēmumu par zemes piekritību pieņem pašvaldība.”

 

7. Izteikt 19. pantu šādā redakcijā:

“19. pants. Augsnes kartēšana un zemes kvalitātes vērtēšana

(1) Augsnes kartēšanu un zemes kvalitātes vērtēšanu veic lauksaimniecībā izmantojamai zemei ne retāk kā reizi 20 gados un datus uzkrāj Augšņu informācijas sistēmā.

(2) Augšņu informācijas sistēma ir valsts informācijas sistēma, kurā apkopo, glabā un aktualizē teksta un telpisko informāciju par augšņu kartēšanas un augšņu agroķīmiskās izpētes rezultātiem, kā arī citus augsni un zemes kvalitāti raksturojošos rādītājus.

(3) Augšņu kartētājiem un zemes kvalitātes vērtētājiem, kā arī vides vai nacionālā meža monitoringa veicējiem, pildot darba pienākumus, ir tiesības bez ierobežojumiem pārvietoties un ņemt augsnes paraugus lauksaimniecības un meža zemēs, ja nepieciešams, uzrādot dienesta vai darba apliecību.”

 

 

 

 

 

8. 22. panta pirmajā daļā:

izteikt 6. punktu šādā redakcijā:

“6) Augšņu informācijas sistēma — datiem par augšņu kartēšanas un augšņu agroķīmiskās izpētes rezultātiem, kā arī citiem augsni un zemes kvalitāti raksturojošiem rādītājiem;”;

 

izslēgt 7. punktu;

 

papildināt daļu ar 14. punktu šādā redakcijā:

“14) Valsts vienotā datorizētā zemesgrāmata — datiem par zemes īpašuma tiesībām.”

 

9. Pārejas noteikumos:

izteikt 5. punkta 3. apakšpunktu šādā redakcijā:

“3) līdz 2019. gada 31. decembrim izdod šā likuma 13. panta pirmās daļas 6. punktā minētos noteikumus;”;

 

papildināt 5. punktu ar 6. apakšpunktu šādā redakcijā:

“6) līdz 2024. gada 31. decembrim izdod šā likuma 13. panta pirmās daļas 7. un 8. punktā minētos noteikumus.”;

 

aizstāt 8. punktā vārdus un skaitļus “bet 7. punkts — 2020. gada 1. janvārī” ar vārdiem un skaitļiem “bet 6. punkts — 2028. gada 1. janvārī”;

 

izteikt 9. punktu šādā redakcijā:

“9. Pirmo augsnes kartēšanu un zemes kvalitātes vērtēšanu lauksaimniecībā izmantojamai zemei uzsāk līdz 2028. gada 1. janvārim.”

 

 

Informācija par likumprojektu “Grozījumi Zemes pārvaldības likumā” (1307/Lp12)

 

 

Likumprojektu izstrādājusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.

 

Likumprojekta mērķis ir precizēt nosacījumus zemes lietošanas kategorijas maiņai atkarībā no zemes kvalitatīvā novērtējuma, pašvaldību valdījumā tiek nodotas vairākas zemes vienības, kas atrodas jūras piekrastes sauszemes daļā, kā arī atrisināti jautājumi par rezerves zemes fondā ieskaitīto zemes vienību piederību pēc to izvērtēšanas par piekritību valstij, un tiek papildināts ar jaunu kārtību, kādā tiek veikts augsnes monitorings lauksaimniecības un meža zemēs. Likumprojekts paredz arī vairākus tehniskus grozījumus, precizējot termiņus Ministru kabineta noteikumu izstrādei.