Saeimas Prezidijam

Tiesību akta projekta anotācijas kopsavilkums

Mērķis, risinājums un projekta spēkā stāšanās laiks.

Likumprojekta mērķis ir pilnveidot bezmantinieku mantas un bezīpašnieka lietas tiesību institūtus, nosakot, ka: 1) manta, kas paliek pēc juridisku personu izbeigšanās kļūst par bezīpašnieka manu, kura likumā noteiktos gadījumos piekrīt pašvaldībai; 2) Likumā noteiktos gadījumos bezmantinieku manta un bezīpašnieka lieta var piekrist pašvaldībai.

 I. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.

Pašreizējā situācija un problēmas, kuru risināšanai tiesību akta projekts izstrādāts, tiesiskā regulējuma mērķis un būtība

Izvērtējot bezmantinieku mantas un bezīpašnieka lietas tiesisko regulējumu kopsakarā ar praksē identificētajām problēmām un neskaidrībām, kā arī kopsakarā ar mantojuma tiesību regulējumu un juridisko personu darbības tiesisko regulējumu, tika secināts, ka ir nepieciešams pilnveidot bezmantinieku mantas un bezīpašnieka lietas tiesību institūtus, nostiprinot praksē esošo kārtību un principus, novēršot praksē identificētās problēmas, nostiprinot praksē un teorijā izteiktās atziņas, salāgojot savstarpēji tiesisko regulējumu un novēršot normu pretrunas. Līdz ar to Likumprojekts paredz izdarīt šādus grozījumus Civillikumā:

1) veikt dažādus nepieciešamos pilnveidojumus bezmantinieku mantas un bezīpašnieka lietas regulējumā, nodrošinot tā atbilstību mūsdienu tendencēm un tiesiskajai situācijai;

2) noteikt, ka bezmantinieku manta un bezīpašnieka lieta likumā noteiktajos gadījumos piekrīt arī pašvaldībai;

3) noteikt, ka manta, kas paliek pēc juridisko personu izbeigšanās, kā bezīpašnieka lieta, piekrīt valstij vai likumā noteiktos gadījumos pašvaldībai;

I. Bezmantinieku mantas tiesību institūta pilnveidošana

Civillikuma 416. panta pirmā daļa ir papildināta ar jaunu teikumu, kurš noteic, ka likumā noteiktajos gadījumos bezmantinieka manta piekrīt pašvaldībai. Norma ir pilnveidota, nemainot bezmantinieku mantas būtību un pamatprincipus. Proti, arī turpmāk par bezmantinieku mantu var kļūt tikai tāda mirušas fiziskas personas manta, kurai nav tiesību un saistību pārņēmēju. Tātad, ja pēc mantojuma atstājēja nāves: a) nav palikuši mantinieki vai b) ir mantinieki, bet tie sludinājumā par mantojuma atklāšanos norādītajā termiņā nav ieradušies vai nav pierādījuši savas mantojuma tiesības. Arī turpmāk bezmantinieku mantas tiesību institūta būtība ir pabeigt mantojuma lietu iepriekš minētajos gadījumos, lai nodrošinātu tiesisko skaidrību un nodrošinātu to, ka manta nepaliek bez īpašnieka un tā var atgriezties civiltiesiskajā apgrozībā. Tāpat netiek mainīta arī izpratne par to, kāda manta var kļūt par bezmantinieka mantu. Mantojuma atstājēja mantojamās mantas sastāvā ietilpst gan ķermeniskas, gan bezķermeniskas, gan kustamas, gan nekustamas lietas. Mantojuma atstājēja mantā ir gan aktīvi, gan pasīvi, gan tiesības, gan saistības. Mantojuma manta ir kā lietu kopība, kas piederēja mantojuma atstājējam. Bezmantinieku mantas gadījumā mantojuma atstājēja manta (gan ķermeniskas, gan bezķermeniskas lietas) kā kopība ir palikusi bez tiesību un pienākumu pārņēmēja, tādējādi tā piekrīt publiskai personai – valstij vai likumā noteiktos gadījumos pašvaldībai.

Turklāt bezmantinieku mantas gadījumā, kā līdz šim, publiska persona neiestājas mantojuma atstājēja vietā un nav uzskatāma par mantojuma atstājēja mantinieci, līdz ar to publiskai personai piekrīt tikai tas, ko tā var patiesi iegūt (tajā skaitā arī tiesības, kuras kā bezķermeniskas lietas tāpat ir nepieciešams atgriezt civiltiesiskajā apgrozībā), savukārt visas pārējās tiesības un pienākumi izbeidzas, jo persona ir mirusi, bet tās tiesību un pienākumu pārņēmēju nav.

II. Bez īpašnieka palikusi manta piekrīt valstij vai likumā noteiktos gadījumos pašvaldībai

Pašreizējā situācija un problēma:

Civillikumā pašreiz ir nostiprināts princips, ka bez īpašnieka palikusi manta piekrīt valstij. Minētais izriet gan no šobrīd spēkā esošās Civillikuma 416. panta pirmās daļas, gan no 417. panta un 930. panta piezīmes. Šādu mantu uzskaita Valsts ieņēmumu dienests, tāpat Valsts ieņēmumu dienests nodrošina kontroli par tās novērtēšanu, realizāciju, nodošanu bez maksas, iznīcināšanu un ieņēmumu iemaksu valsts budžetā, turklāt to veic atbilstoši Ministru kabineta 2013. gada 26. novembra noteikumiem Nr. 1354 "Kārtība, kādā veicama valstij piekritīgās mantas uzskaite, novērtēšana, realizācija, nodošana bez maksas, iznīcināšana un realizācijas ieņēmumu ieskaitīšana valsts budžetā". Minētie noteikumi cita starpā paredz arī kārtību, ka šādi valstij piekritīgi nekustamie īpašumi ar Ministru kabineta rīkojumu var tikt nodoti bez atlīdzības pašvaldībai. Vienlaikus, nododot šādus nekustamos īpašumus pašvaldībai, jāievēro arī publiskas personas mantas atsavināšanas tiesiskais regulējums. Rezultātā, viss process no brīža, kad nekustamais īpašums kļūst par piekritīgu valstij līdz brīdim, kad tas tiek nodots pašvaldībai, ir ļoti laikietilpīgs un var aizņemt pat vairāk kā gadu, kura laikā nekustamais īpašums netiek izmantots. Turklāt nodošanas procesā (dokumentu sagatavošanā, saskaņošanā, virzīšanā, lēmumu pieņemšanā un citu darbību veikšanā) ir iesaistītas dažādas publiskas personas institūcijas (tajā skaitā un ne tikai konkrētās pašvaldības, Valsts ieņēmumu dienests, Finanšu ministrija, Vides un reģionālās attīstības ministrija, Tieslietu ministrija, Valsts kanceleja u.c.), kuras veic dažāda veida administratīvas darbības, lai tiesiski šādu nekustamo īpašumu varētu nodot pašvaldībai. Šāds process ir laikietilpīgs, finanšu un cilvēkresursu patērējošs un birokrātisks, līdz ar to ir nepieciešams to vienkāršot, lai nekustamais īpašums piekrīt tai publiskai personai, kurai tas ir nepieciešams, tiklīdz tas kļūst par bezmantinieku mantu vai bezīpašnieka lietu, mazinot birokrātisko slogu gan valstij, gan pašvaldībai, tā ietaupot finanšu resursus, kurus varēs ieguldīt piekritīgās mantas pārvaldīšanā.

Vēl bez komplicēta nodošanas procesa, saskaņā ar pašreiz spēkā esošo publiskas personas mantas atsavināšanas tiesisko regulējumu valstij piekritīgo bezmantinieku mantu vai bezīpašnieka lietu valsts var nodot pašvaldībai tikai vienīgi funkciju vai deleģēto uzdevumu veikšanai. Turklāt, kā to paredz Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 42. panta pirmā daļa, ja nodotais nekustamais īpašums vairs netiek izmantots pašvaldības funkciju vai deleģēta pārvaldes uzdevuma veikšanai, pašvaldībai īpašums bez atlīdzības jānodod atpakaļ valstij. Pašvaldībai nav pilnīga rīcības brīvība ar šo nekustamo īpašumu, turklāt tas nodots pašvaldībai tikai uz laiku. Rezultātā, pat ja pašvaldībai ir nepieciešama bezmantinieku manta vai bezīpašnieka lieta, kas piekrīt valstij, to iegūstot no valsts, tā nevar ar to brīvi rīkoties.

Praksē bieži šie valstij piekritīgie nekustamie īpašumi, ko pašvaldības varētu izmantot savu funkciju veikšanai, ir sliktā tehniskā stāvoklī, līdz ar to ir nepieciešams ieguldīt līdzekļus šādu nekustamo īpašumu sakārtošanā. Vienlaikus, piemēram, atbilstoši spēkā esošajam regulējumam nekustamo īpašumu, kas nodots konkrētas funkcijas vai deleģēta pārvaldes uzdevuma veikšanai, ir iespējams iznomāt tikai ierobežotā apjomā. Līdz ar to ar šādā veidā nodotu nekustamo īpašumu pašvaldība nevar lietderīgi rīkoties.

Turklāt bieži vien pēc fiziskas personas nāves, kā bezmantinieku manta, paliek dzīvokļa īpašumi, dzīvojamās mājas vai domājamās daļas no šādiem īpašumiem (jeb dzīvojamais fonds). Lai gan pēc pašreizējā tiesiskā regulējuma šāds nekustamais īpašums, kurā varētu turpināt dzīvot privātpersonas, piekrīt valstij, tomēr valsts tipiskajās funkcijās neietilpst iedzīvotāju nodrošināšana ar dzīvojamu platību, tādēļ valsts šādus dzīvokļus nodod pašvaldībām vai atsavina. Tieši pašvaldībām viena no pamatfunkcijām ir sniegt pašvaldības iedzīvotājiem atbalstu ar pieejamu dzīvojamo platību. Pašvaldībai ilgstoši nesaņemot īpašumu, ko tā piekritusi pārņemt, lai īstenotu savas funkcijas, īpašums netiek atbilstoši apsaimniekots, kas rada zaudējumus citām personām un to īpašumam. Piemēram, ja īpašums ir dzīvokļa īpašums daudzdzīvokļu mājā, netiek segti izdevumi par apsaimniekošanu, tas rada zaudējumus citiem daudzdzīvokļu mājas dzīvokļu īpašniekiem.

Līdz ar to, tā kā valsts funkciju izpildei faktiski dzīvojamās mājas vai dzīvokļa īpašumi nav vajadzīgi un tie pēc pārņemšanas tiek atsavināti pašvaldībai vai privātpersonām, tad Likumprojekts paredz precizēt bezmantinieka mantas un bezīpašnieka lietas piekritības principu, nosakot, ka bezmantinieku manta un bezīpašnieka lietas var piekrist gan valstij, gan likumā noteiktajos gadījumos pašvaldībai, piemēram, dzīvojamais fonds (dzīvojamās mājas, dzīvokļu īpašumi un domājamās daļas šādos īpašumos un citos gadījumos). Kādos tieši konkrētos gadījumos bezmantinieku manta un bezīpašnieka lietas piekrīt valstij, noteiks likums.

Regulējuma būtība un mērķis:

Likumprojekts (paredzot grozījumus Civillikuma 416. panta pirmajā daļā un 930. panta piezīmē) paredz likumā noteikt, ka noteikta veida nekustamie īpašumi, kas kļuvuši par bezmantinieku mantu vai bezīpašnieka lietu, noteiktos gadījumos piekrīt pašvaldībai, nevis valstij.

Regulējums novērstu riskus, kas attiecas uz īpašuma ilgstošu neapsaimniekošanu un iespējamām papildu izmaksām valstij vai pašvaldībai. Pašvaldības uzreiz varētu pārņemt īpašumus, kuri kļuvuši par bezmantinieku mantu vai bezīpašnieka lietu un kuri nepieciešami pašvaldības funkciju veikšanai, turklāt šādi pašvaldība iegūtu tiesības brīvi ar tiem rīkoties. Tādējādi mazinātos birokrātiskās procedūras ilgums, pārņemot valsts uzskaitē tādus nekustamos īpašumus, kas nav nepieciešami valsts funkciju nodrošināšanai, lai nodotu īpašumus tālāk pašvaldībām vai citām personām. Pašvaldībai nebūtu jābūt likumiskam pienākumam atdot atpakaļ šādus īpašumus. Turklāt pašvaldībai vienmēr būs vairāk informācijas par savā administratīvajā teritorijā notiekošo, nekā valstij, tādēļ bezmantinieku mantas vai bezīpašnieka lietas gadījumā pašvaldība varētu ātrāk apzināt nekustamos īpašumus, kas palikuši bez saimniekiem un attiecīgi rīkoties, pārņemot īpašumu, vēršoties pie notāra, lai ierosinātu mantojuma lietu, vai, vēršoties tiesā, lai atzītu nekustamo īpašumu par bezīpašnieka lietu, vai nostiprinot īpašumtiesības uz tādiem nekustamajiem īpašumiem, kuri palikuši pēc juridisku personu izbeigšanās. Regulējums arī pilnveidotu pašreizējo praksi, kad pašvaldības vēršas tiesā, lai konstatētu, ka nekustamais īpašums ir atzīstams par bezīpašnieka lietu un piekrīt valstij, kuru valsts pēc tam nodod pašvaldībai. Proti, ja nekustamais īpašums atbildīs likumā noteiktajiem īpašumiem, kas piekrīt pašvaldībai, tad pašvaldībai, vēršoties tiesā, lai konstatētu, ka nekustamais īpašums ir atzīstams par bezīpašnieka lietu, šāds nekustamais īpašums uzreiz piekritīs pašvaldībai.

Attiecībā uz brīdi, kad bezmantinieku manta vai bezīpašnieka lieta kļūst piekritīga valstij vai pašvaldībai, norādām, ka tā piekrīt valstij vai pašvaldībai no brīža, kad konkrētā lieta kļūst par bezmantinieku mantu vai bezīpašnieka lietu. Turklāt netiek mainīts arī tiesību doktrīnā nostiprinātais princips, ka nedz valstij, nedz pašvaldībai nav tiesības atteikties pieņemt šādu lietu, tādēļ nedz valstij, nedz pašvaldībai nav nepieciešams izteikt gribu, pārņemot šādu lietu īpašumā.

Likums noteiks konkrētas nekustamo īpašumu kategorijas, kuras bezmantinieka mantas un bezīpašnieka lietas gadījumos piekritīs pašvaldībai. Pašvaldībām nebūs rīcības brīvības atteikties no tai piekritīga nekustamā īpašuma (tāpat kā valstij nav rīcības brīvība – atteikties no tai piekritīga īpašuma). Tādējādi Likumprojekts mazinās administratīvo slogu, atsakoties no pašvaldības piekrišanas iegūšanas.

Likumprojekts neparedz jaunas funkcijas vai darbības pašvaldībām. Jau šobrīd pašvaldības administrē un pārvalda savu nekustamo īpašumu, turklāt jau šobrīd pašvaldības pārņem minētos nekustamos īpašumus. Tāpat pašvaldības, realizējot savas funkcijas, piemēram, sniegt pašvaldības iedzīvotājiem atbalstu ar pieejamu dzīvojamo platību, pērk nekustamos īpašumus. Turklāt ņemot vērā, ka gadā visā Latvijas teritorijā nebūtu vairāk kā 50-100 bezmantinieku mantas vai bezīpašnieka lietas, kas piekristu pašvaldībai, Likumprojekts nerada jaunu un dārgu administratīvo slogu pašvaldībām.

Turklāt pašvaldībai piekritīgā bezmantinieku manta vai bezīpašnieka lieta būs pašvaldības īpašums, un tā varēs uzreiz rīkoties ar nekustamo īpašumu brīvi pēc saviem ieskatiem, tajā skaitā nekustamo īpašumu arī atsavināt vai iznomāt, t.i., pašvaldībai būs pilna rīcības brīvība ar īpašumu, kas tai piekritīs pēc mantojuma lietas izbeigšanas vai juridiskās personas izbeigšanās. Pašvaldība, tieši tāpat kā šobrīd valsts, varēs atsavināt īpašumus, kas tai nebūs nepieciešami to funkciju īstenošanai, tādējādi iegūstot papildu finansējumu savu funkciju īstenošanai, t.sk. citu pašvaldības nekustamo īpašumu sakārtošanai.

Likums noteiks bezmantinieku mantas un bezīpašnieka lietu kategorijas, kuras piekrīt pašvaldībai. Pašvaldības īpašumā pārietu tāda bezmantinieku manta un bezīpašnieka lieta, kas uzskatāma par dzīvojamo fondu, kā arī ēkas, kas atrodas uz pašvaldības zemes vai arī zeme, uz kuras atrodas pašvaldību ēkas (būves). Līdz ar to pašvaldības īpašumā nonāks likumā noteiktie īpašumi bez valsts (tās šaurākā izpratnē) starpniecības, bez papildu Ministru kabineta rīkojuma, bez īpašas nodošanas, bez Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma normu piemērošanas un bez pienākuma šādus īpašumus atdot atpakaļ valstij.

Ja pašvaldībai būs nepieciešams pašvaldības funkciju veikšanai tāds bezmantinieka vai bezīpašnieka īpašums, kas piekrīt valstij nevis saskaņā ar likumu – pašvaldībai, tad pašvaldība to varēs iegūt, ievērojot publiskas personas mantas atsavināšanas tiesisko regulējumu.

Likumprojektā paredzētais regulējums saglabā arī valstij prioritāras tiesības noteikt, kādi īpašumi ir saglabājami valsts īpašumā (piemēram, nozīmīgi kultūras objekti vai meža zeme).

Atbilstoši Civillikuma 3. pantam Likumprojektā ietvertais regulējums attieksies uz tādām tiesiskām attiecībām, kas radīsies pēc Likumprojekta spēkā stāšanās. Proti, attieksies uz tiem gadījumiem, kad nekustamais īpašums kļūs par bezmantinieku mantu vai bezīpašnieka lietu atbilstoši spēkā esošajam regulējumam pēc šī Likumprojekta spēkā stāšanās.

III. Manta, kas paliek pēc juridisko personu izbeigšanās, kā bezīpašnieka lieta piekrīt valstij vai likumā noteiktos gadījumos pašvaldībai

Pašreizējā situācija un problēma:

Šobrīd Civillikuma 417. panta spēkā esošā redakcija nosaka, ka manta, kas paliek pēc juridisku personu izbeigšanās, izņemot peļņas sabiedrības, pielīdzināma bezmantinieku mantai un piekrīt valstij, ja likums, to dibināšanas akts vai statūti nenosaka citādi. Minētā norma paredz mantas piekritību valstij, ja pēc juridiskas personas izbeigšanās tāda ir palikusi, tomēr vienlaikus minētā norma nav attiecināma uz peļņas sabiedrību izbeigšanos. Turklāt manta valstij piekrīt tikai tad, ja likumā, dibināšanas aktā vai statūtos nav noteikts, kam pāriet manta pēc juridisko personu izbeigšanās.

Izbeidzoties juridiskām personām, kreditora īpašuma tiesību aizsardzībai un atlikušās juridiskās personas mantas sadalei, valsts ir paredzējusi speciālus procesus. Tas ir juridiskas personas likvidācijas process, kas ir regulēts gan Komerclikumā, gan Biedrību un nodibinājumu likumā, gan Kooperatīvo sabiedrību likumā, un maksātnespējas process, kas ir regulēts Maksātnespējas likumā Būtiski, ka pēc šo procesu pabeigšanas juridiskajai personai mantai nebūtu jāpaliek tomēr praksē ir konstatēts, ka pastāv gadījumi, kad pēc juridiskas personas izbeigšanās manta tomēr ir palikusi. Līdz ar to tiesiskajam regulējumam būtu skaidri jānosaka, kas ar šo mantu notiek pēc juridisko personu izbeigšanās jeb izslēgšanas no kāda no Uzņēmuma reģistra vestajiem reģistriem.

Attiecībā uz mantu, kas palikusi pēc tādu juridisku personu izbeigšanās, kas nav peļņas sabiedrība, ir piemērojams Civillikuma 417. pants (kas paredz, ka manta pielīdzināma bezmantinieku mantai un tā piekrīt valstij) vai speciālais likums, piemēram, Biedrību un nodibinājuma likuma 68. pants, kas noteic, ka šāda manta piekrīt valstij (bez atsauces uz bezmantinieku mantu) Savukārt attiecībā uz mantu, kas palikusi pēc peļņas sabiedrības maksātnespējas vai likvidācijas procesa pabeigšanas, šobrīd tiesiskais regulējums nesatur precīzas norādes rīcībai ar šādu mantu. No vienas puses tas būtu skaidrojams ar to, ka pēc juridiskas personas izbeigšanās mantai pāri nebūtu jāpaliek, no otras puses, piemēram, ja tomēr ir palicis zemesgrāmatā reģistrēts nekustamais īpašums, tad šāds īpašums, pamatojoties uz Civillikuma 930. panta piezīmi, piekrīt valstij kā nekustama bezīpašnieka lieta, jo līdz ar juridiskās personas izslēgšanu no Komercreģistra, nekustamais īpašums ir kļuvis bez īpašnieka.

Vienlaikus, lai gan Civillikuma 417. pants pašreizējā redakcijā paredz nepārprotamu izņēmumu attiecībā uz peļņas sabiedrībām, Komerclikuma 317. panta trešā daļa (redakcijā līdz 31.07.2021.) noteica, ka manta, kas palikusi pēc sabiedrības izslēgšanas no komercreģistra šā panta otrajā daļā noteiktajā kārtībā, pielīdzināma bezmantinieka mantai atbilstoši Civillikuma 417. panta noteikumiem. Savukārt saskaņā ar Komerclikuma 317. panta otro daļu, sabiedrības likvidācija nenotiek un komercreģistra iestāde pieņem lēmumu par sabiedrības izslēgšanu no komercreģistra, ja neviena sabiedrības likvidācijā ieinteresētā persona neiesniedz tiesai vai komercreģistra iestādei pieteikumu par likvidatora iecelšanu un sabiedrībai nav pasludināts maksātnespējas process. Līdz ar to manta, kas palikusi pēc sabiedrības izslēgšanas no komercreģistra vienkāršotās likvidācijas gadījumā, ir pielīdzināma bezmantinieku mantai un piekrīt valstij. Arī Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likuma normās ir ietverts līdzīgs regulējums attiecībā uz mantu, kas piederēja juridiskajai personai – paredzot, ka manta, kas palikusi pēc uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības), filiāles, nodaļas vai pārstāvniecības izslēgšanas no uzņēmumu reģistra ir pielīdzināma bezmantinieku mantai atbilstoši Civillikuma 417. panta noteikumiem (likuma 19. panta piektā daļa, skatīt arī 19.³ pantu, 19.⁹ pantu par likvidācijas pabeigšanu un 23. pantu par nepabeigtiem likvidācijas procesiem).

Regulējuma mērķis un būtība:

Lai precizētu tiesisko regulējumu, stiprinātu to, ka pēc juridisku personu likvidācijas (tajās skaitā vienkāršotās likvidācijas) un maksātnespējas procesa pabeigšanas manta nevar palikt un vienveidotu tiesisko regulējumu un Civillikumā nostiprinātu principu, ka jebkāda manta, kas tomēr ir palikusi (vai atradusies) pēc jebkādas juridisko personu izbeigšanās (peļņas vai bezpeļņas), piekrīt publiskai personai. Likumprojekts paredz papildināt Civillikuma 417.pantu un 930. panta piezīmi, paredzot, ka likumā noteiktos gadījumos bezīpašnieka lietas piekrīt pašvaldībai.

Saskaņā ar paredzēto regulējumu juridiskās personas, kas izslēgtas no Uzņēmumu reģistra vestā reģistra, pamatojoties uz Uzņēmumu reģistra lēmumu par sabiedrības izslēgšanu no reģistra, manta piekrīt publiskai personai uz likuma pamata. Proti, ar brīdi, kad Uzņēmumu reģistra lēmums par konkrētā tiesību subjekta izslēgšanu no attiecīgā reģistra kļūst neapstrīdams, valsts vai pašvaldība kļūst par īpašnieku mantai, kas palikusi pēc šīs juridiskās personas izbeigšanās.

3.

Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un publiskas personas kapitālsabiedrības

Finanšu ministrija, Valsts ieņēmumu dienests, Tieslietu ministrija, Saeimas Juridiskais birojs.

4.

Cita informācija

Likumprojektā paredzētais regulējums nemaina mantojuma lietas vešanas kārtību. Atbilstoši tiesiskajam regulējumam mantojuma lietas ved zvērināti notāri. Ja ir uzsākta mantojuma lieta un ja sludinājumā par mantojuma atklāšanos noteiktajā termiņā mantinieks nav pieteicies vai arī ir atteicies no mantojuma, tad atbilstoši tiesiskajam regulējumam zvērināts notārs taisa ar valsts nodevu neapmaksājamu notariālo aktu par mantojuma lietas izbeigšanu, vienlaikus norādot kreditoru pretenzijas un konstatējumu, ka mantinieki izsludinātajā termiņā nav pieteikušies un mantojamā manta atzīstama par bezmantinieku mantu. Līdz ar to mantojuma atstājēja manta (gan ķermeniskas, gan bezķermeniskas lietas) kā kopība ir bez tiesību un pienākumu pārņēmēja. Ar minēto aktu netiek konstatēta vai atzīta kādas konkrētas lietas (piemēram, dzīvojamās mājas vai zemes) piederība mantojuma atstājējam vai piekritība valstij vai pašvaldībai, bet gan tikai konstatēts, ka mirušajai personai nav tiesību un saistību pārņēmēju. Likumprojektā ietvertais regulējums tikai paplašina to subjektu loku, kam var piekrist bezmantinieka manta, taču nemaina noteikto kārtību, ka zvērināts notārs nevērtē mantas piekritību. Tā kā bezmantinieku mantas piekritība valstij un ar šo Likumprojektu arī pašvaldībai ir likumā nostiprināta publiskas personas prerogatīva, ko nav nepieciešams papildus vērtēt, tad notariālajā aktā par mantojuma lietas izbeigšanu nav nepieciešams dublēt likuma regulējumu un norādīt informāciju par konkrētu subjektu, kam piekrīt bezmantinieka manta. Tāpat arī netiek mainīts spēkā esošais regulējums, ka zvērināts notārs pēc akta par mantojuma lietas izbeigšanu taisīšanas nosūta notariālo aktu grāmatas izrakstu vai tā kopiju pašvaldībai, kuras teritorijā atrodas nekustamais īpašums, valsts institūcijai, kura atbild par attiecīgā valsts nekustamā īpašuma veida apsaimniekošanu vai Valsts ieņēmumu dienestam. Līdz ar to Likumprojekts nemaina zvērināta notāra pienākumu un tiesību apjomu un arī turpmāk zvērināts notārs konstatēs tikai to, ka sludinājumā par mantojuma atklāšanos noteiktajā termiņā mantinieki nav pieteikušies un tādēļ mirušās personas manta atzīstama par bezmantinieka mantu, un taisīs ar valsts nodevu neapmaksājamu notariālo aktu par mantojuma lietas izbeigšanu. Savukārt notariālo aktu grāmatas izrakstu nosūtīs tāpat kā līdz šim pašvaldībai, kuras teritorijā atrodas nekustamais īpašums, valsts institūcijai, kura atbild par attiecīgā valsts nekustamā īpašuma veida apsaimniekošanu vai Valsts ieņēmumu dienestam.

Ja par pašvaldībai piekrītošo nekustamo īpašumu būs pieteiktas kreditoru pretenzijas, tad atbilstoši spēkā esošajam tiesiskajam regulējumam zvērināts tiesu izpildītājs veiks nepieciešamās darbības. Likumprojektā paredzētais regulējums neietekmē kreditoru pretenziju apmierināšanas kārtību un zvērinātu tiesu izpildītāju rīcību atbilstoši MK noteikumiem Nr. 364, ja bezmantinieku mantas gadījumā tādas ir pieteiktas.

Pašvaldība, saņemot informāciju par tai piekritīgu īpašumu, veiks tālāk nepieciešamās darbības ar nekustamo īpašumu atbilstoši spēkā esošajam tiesiskajam regulējumam.

II. Tiesību akta projekta ietekme uz sabiedrību, tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu

1.

Sabiedrības mērķgrupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē vai varētu ietekmēt

Likumprojekts attiecas uz:

- valsts pārvaldes iestādēm, kuras administrē un pārvalda valsts mantu, un pašvaldībām bezmantinieku mantas un bezīpašnieka lietas gadījumos (tajā skaitā, Valsts ieņēmumu dienestu, visām ministrijām, to kapitālsabiedrībām un 43 pašvaldībām).

- juridiskajām personām. Precīzu mērķgrupas lielumu nav iespējams noteikt (piemēram, 27.02.2022. ir reģistrēti 182 333 uzņēmumi un komersanti; 1280 reliģiskās organizācijas un to iestādes, 25 520 biedrības un nodibinājumi un 81 politiskā partija)^.

- juridisko personu kreditoriem. Precīzu mērķgrupas lielumu nav iespējams noteikt.

- nenodrošinātajiem kreditoriem bezmantinieku mantas gadījumā. Precīzu mērķgrupas lielumu nav iespējams noteikt.

- zvērinātiem tiesu izpildītājiem, kuri vērtēs nenodrošināto kreditoru pretenzijas bezmantinieku mantas gadījumā. Atbilstoši 2020. gada 1. decembra noteikumiem Nr. 721 "Noteikumi par zvērinātu tiesu izpildītāju skaitu, viņu amata vietām, iecirkņiem un to robežām" maksimālais zvērinātu tiesu izpildītāju skaits – 96.

Vienlaikus Likumprojekts var attiekties uz ikvienu personu, kurai ir kopīpašuma vai dalītā īpašuma tiesiskās attiecības ar bezmantinieku mantu vai bezīpašnieka lietu, vai ikvienu personu, kas apsaimnieko konkrēto nekustamo īpašumu. Precīzu mērķgrupas lielumu nav iespējams noteikt.

Nav zināms precīzs bezmantinieku mantas un bezīpašnieka lietu skaits. Vienlaikus gadā 200-300 notariālie akti par mantojuma lietas izbeigšanu bez kreditoru pretenzijām tiek nosūtīti Valsts ieņēmumu dienestam. Vidēji no Uzņēmumu reģistra vestajiem reģistriem gadā varētu tiks izslēgtas ap 10 000 juridisko personu, no kurām 0,5 %-2 % gadījumu varētu būt palikusi manta.

2.

Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību un administratīvo slogu

Likumprojekta ietekmi uz tautsaimniecību nav iespējams noteikt.

Kopumā Likumprojektam vajadzētu būt pozitīvai ietekmei uz tautsaimniecību, jo skaidra bezīpašnieka lietas vai bezmantinieku mantas piekritība publiskai personai, ļauj ātrāk atgriezt mantu civiltiesiskā apgrozībā. Savukārt pašvaldībām būs iespēja nodrošināt savas funkcijas un atbalstīt vietējo uzņēmējdarbību.

Likumprojektā pilnveidots bezīpašnieka lietas un bezmantinieku mantas tiesību institūts, kā arī nostiprināts bezīpašnieka lietas un bezmantinieku mantas piekritības princips valstij un pašvaldībai, kas pēc būtības nemaina valsts un pašvaldības pienākumus. Līdz ar to veicamās darbības Likumprojekta realizācijai, kā arī valsts un pašvaldību tiesības un pienākumi izriet no citiem normatīvajiem aktiem.

3.

Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Likumprojekts šo jomu neskar.

4.

Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Likumprojekts šo jomu neskar.

5.

Cita informācija

Nav.

 III. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

Likumprojekts šo jomu neskar.

 IV. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1.

Saistītie tiesību aktu projekti

1. Bezmantinieku mantas vai bezīpašnieka lietas piekritība pašvaldībai

Likumprojekts paredz likumā noteikt gadījumus, kad bezmantinieku manta vai bezīpašnieka lietas piekrīt pašvaldībai. Proti, likums nosaka, kāda manta piekristu pašvaldībai pašvaldības funkciju pildīšanai, piemēram, nosakot, ka atsevišķu kategoriju nekustamie īpašumi piekrīt tai pašvaldībai, kuras administratīvajā teritorijā nekustamais īpašums atrodas. Līdz ar to nepieciešams izstrādāt grozījumus Pašvaldību likumā, kas paredzēs, piemēram, dzīvokļa īpašuma, dzīvojamās mājas, bet ne tikai, piekritību attiecīgās teritorijas pašvaldībai.

2. Kreditoru pretenziju izvērtēšana bezmantinieku mantas gadījumā

Lai nodrošinātu to, ka zvērināts tiesu izpildītājs var vērtēt visu sludinājumā par mantojuma atklāšanos noteiktā termiņā pieteikto kreditoru pamatotību un atbilstību, jāveic grozījumi Tiesu izpildītāju likuma 73. pantā, paredzot šādu amata darbību, kā arī iekļaujot pilnvarojumu Ministru kabinetam, lai noteiktu kritērijus, pēc kuriem zvērināti tiesu izpildītāji pārbaudīs sludinājumā par mantojuma atklāšanos noteiktā termiņā pieteiktās visu kreditoru pretenzijas un atzīs tās par pamatotām vai nē, kā arī šāda lēmuma apstrīdēšanas noteikumus. Grozījumi tiks iesniegti izskatīšanai Saeimā kā priekšlikumi citā Tiesu izpildītāju likuma grozījumu likumprojektā, ņemot vērā Likumprojekta virzību. Konkrētajā gadījumā šāda kārtība neliedz pilnvērtīgi izvērtēt Likumprojektā ietverto regulējumu.

Tāpat jāveic grozījumi MK noteikumos Nr. 364, lai noteiktu kritērijus, pēc kuriem zvērināti tiesu izpildītāji pārbaudīs sludinājumā par mantojuma atklāšanos noteiktā termiņā pieteiktās visu kreditoru pretenzijas un atzīs tās par pamatotām vai nē, kā arī šāda lēmuma apstrīdēšanas noteikumus, kā arī lai nodrošinātu to, ka zvērināts tiesu izpildītājs tiesiskajā regulējumā noteiktajos gadījumos nodotu pašvaldībai nekustamo īpašumu.

Lai nodrošinātu notariālajā aktā par mantojuma lietas izbeigšanu norādīto kreditoru pretenziju pārbaudi, zvērinātiem tiesu izpildītājiem var būt nepieciešama arī informācija no Kontu reģistra par mantojuma atstājēja kontiem, kā arī ziņas no kredītiestādēm par kontā veiktajiem vai saņemtajiem maksājumiem, tādēļ jāveic grozījumi arī Kredītiestāžu likuma 63. panta pirmās daļas 8. punktā, papildinot ar atsauci par lietām par bezmantinieku mantu, lai zvērinātiem tiesu izpildītājiem varētu tikt izsniegtas neizpaužamas ziņas.

3. Nodrošināto kreditoru tiesības iesniegt parādnieka juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu

Lai nodrošinātu nodrošināto kreditoru tiesību aizsardzību, būs jāveic grozījumi Maksātnespējas likumā, kas paredzēs, ka nodrošinātais kreditors varētu uzsākt parādnieka juridiskās personas maksātnespējas procesu, ja parādnieka darbība tiek izbeigta, pamatojoties uz komercreģistra iestādes vai nodokļu administrācijas lēmumu, līdz brīdim, kad Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs pieņem lēmumu par sabiedrības izslēgšanu no komercreģistra un tas kļūst neapstrīdams.

4. Redakcionāla rakstura grozījumi

Lai nodrošinātu to, ka zvērināts tiesu izpildītājs tiesiskajā regulējumā noteiktajos gadījumos nodotu pašvaldībai nekustamo īpašumu (līdzīgi kā atbilstoši tiesiskajam regulējumam zvērināts tiesu izpildītājs nodod nekustamo īpašumu atbildīgajai valsts iestādei), būs jāveic grozījumi MK noteikumos Nr. 364.

Saistībā ar šo Likumprojektu nepieciešami redakcionāla rakstura grozījumi Notariāta likumā, precizējot terminus un notariālā akta par mantojuma lietas izbeigšanas saturu, tā nosūtīšanu Valsts ieņēmuma dienestam un pašvaldībai, kā arī skaidri nostiprinot regulējumā principu, ka zvērināts notārs konstatē tikai to, ka sludinājumā par mantojuma atklāšanos termiņā mantinieki nav pieteikušies un tādēļ mirušās personas manta atzīstama par bezmantinieka mantu.

Tāpat saistībā ar Likumprojektā ietvertajiem grozījumiem attiecībā uz mantu, kas palikusi pēc juridisko personu izbeigšanās, nepieciešami grozījumi Komerclikumā, Kooperatīvo sabiedrību likumā, Biedrību un nodibinājuma likumā, kā arī Politisko partiju likumā, lai salāgotu minētos likumus ar Civillikumu, novēršot normu dublēšanos.

Redakcionāla rakstura grozījumi, precizējot terminus, nepieciešami Ministru kabineta 2009. gada 27. oktobra noteikumos Nr. 1250 "Noteikumi par valsts nodevu par īpašuma tiesību un ķīlas tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā".

2.

Cita informācija

Nav.

V. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām

Likumprojekts šo jomu neskar.

VI. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām

1.

Projekta izpildē iesaistītās institūcijas.

Likumprojekta izpildi nodrošina Valsts ieņēmumu dienests un pašvaldības.

Tāpat Likumprojekta izpildi nodrošina zvērināti tiesu izpildītāji, pārbaudot un apmierinot kreditoru pieteiktās pretenzijas.

2.

Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru.

Jaunu institūciju izveide, esošu institūciju likvidācija vai reorganizācija, to ietekme uz institūcijas cilvēkresursiem.

Likumprojekta izpilde neattiecas uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru, kā arī jaunu institūciju izveidi, esošu institūciju likvidāciju vai reorganizāciju, to ietekmi uz institūcijas cilvēkresursiem.

Konkrētā nekustamā īpašuma piekritības valstij vai pašvaldībai izvērtēšana tiks nodrošināta Valsts ieņēmuma dienesta un pašvaldību funkciju un uzdevumu ietvaros.

3.

Cita informācija

Nav.

VII. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām

1.

Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Likumprojekta izpildi nodrošina Valsts ieņēmumu dienests un pašvaldības.

Tāpat Likumprojekta izpildi nodrošina zvērināti tiesu izpildītāji, pārbaudot un apmierinot kreditoru pieteiktās pretenzijas.

2.

Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru.

Jaunu institūciju izveide, esošu institūciju likvidācija vai reorganizācija, to ietekme uz institūcijas cilvēkresursiem

Likumprojekta izpilde neattiecas uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru, kā arī jaunu institūciju izveidi, esošu institūciju likvidāciju vai reorganizāciju, to ietekmi uz institūcijas cilvēkresursiem.

Konkrētā nekustamā īpašuma piekritības valstij vai pašvaldībai izvērtēšana tiks nodrošināta Valsts ieņēmuma dienesta un pašvaldību funkciju un uzdevumu ietvaros.

3.

Cita informācija

Nav.