Rīgā

2022. gada 6. aprīlī

Nr. 111.9/8-44-13/22

Komisijas priekšsēdētājs              (paraksts*)                    Krišjānis Feldmans

* Šis dokuments ir elektroniski parakstīts ar drošu elektronisko parakstu un satur laika zīmogu

Likumprojekts

Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā

Izdarīt Elektroenerģijas tirgus likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2005, 12. nr.; 2008, 10. nr.; Latvijas Vēstnesis, 2011, 117. nr.; 2013, 211., 232. nr.; 2014, 60., 189., 257. nr.; 2015, 118., 190., 248. nr.; 2016, 110., 241. nr., 2019, 240. nr., 2020, 29. nr.) šādus grozījumus:

1. Izteikt 8. panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Sistēmas pieslēguma noteikumus elektroenerģijas ražotājiem, lietotājiem un elektroenerģijas uzkrātuvēm, izņemot pārvades un sadales sistēmas operatoram piederošām elektroenerģijas uzkrātuvēm, kā arī elektroenerģijas ražotājiem piemērojamas pieslēguma maksas un drošības naudas elektroenerģijas ražotājiem par tehnisko noteikumu sistēmas pieslēguma ierīkošanai noteikšanas metodiku izstrādā sistēmas operators un apstiprina regulators.”.

2. Izteikt 22. pantu šādā redakcijā:

"22. pants. Elektroenerģijas ražošanas iekārtu ieviešana un ražošanas jaudu palielināšana

(1) Ražošanas jaudu palielināšanai un jaunas elektroenerģijas ražošanas iekārtas ieviešanai nepieciešama ministrijas atļauja, ja elektroenerģijas ražošanas iekārtu paredzēts pievienot pārvades sistēmai vai sadales sistēmai ar jaudu, kas ir vienāda vai pārsniedz 500 kilovatus. Ražošanas jaudu palielināšanai un jaunas elektroenerģijas ražošanas iekārtas ieviešanai ministrijas atļauja nav nepieciešama, ja elektroenerģijas ražošanas iekārtu ar jaudu zem 500 kilovatiem paredzēts pievienot sadales sistēmai. Elektroenerģijas ražotājs šādā gadījumā vēršas ar iesniegumu pie sadales sistēmas operatora atbilstoši regulatora noteiktajai kārtībai par ražotāju pieslēgumiem.
(2) Prasības, kas jāizpilda, lai šā panta pirmajā daļā minēto atļauju saņemtu, kā arī atļaujas izsniegšanas, atcelšanas un derīguma termiņa pagarināšanas kārtību un kritērijus atļaujas izsniegšanas atteikšanai nosaka Ministru kabinets.
(3) Sadales sistēmas operators reizi ceturksnī apkopo informāciju par iepriekšējā ceturksnī savā licences darbības zonā ierīkoto kopējo elektroenerģijas ražošanas iekārtu pieslēgumu skaitu un atļauto elektroenerģijas ražošanas jaudu, katrā no elektroenerģijas ražošanas veidiem. Apkopoto informāciju sistēmas operators nosūta ministrijai un regulatoram līdz nākamā ceturkšņa pirmā mēneša piecpadsmitajam datumam.
(4) Sistēmas operators  līdz katra mēneša piecpadsmitajam datumam ministrijai sniedz informāciju par iepriekšējā mēnesī ierīkotajiem jaunajiem elektroenerģijas ražošanas iekārtu pieslēgumiem un palielinātajām vai samazinātajām atļautajām elektroenerģijas ražošanas jaudām esošajos sistēmas pieslēgumos, norādot elektrostacijas veidu un atļauto elektroenerģijas ražošanas jaudu, vienlaikus ievērojot šādus nosacījumus: 
1) sniedzot informāciju par fiziskajām personām, sistēmas operators nenorāda fiziskās personas datus un elektroenerģijas ražošanas iekārtu uzstādīšanas vietas adresi; 
2) sniedzot informāciju par juridiskajām personām, sistēmas operators norāda juridiskās personas nosaukumu, juridisko adresi, reģistrācijas numuru un elektroenerģijas ražošanas iekārtu uzstādīšanas vietas adresi. 
(5) Ministrija reizi ceturksnī savā tīmekļvietnē publicē šā panta ceturtajā daļā minētos no sistēmas operatora saņemtos datus."

3. Papildināt likumu ar 22¹. pantu šādā redakcijā: 

"22¹ pants. Vēja  elektrostaciju vietējai sabiedrībai radītā diskomforta kompensācijas maksājums

(1) Par vēja elektrostaciju darbību, ja tās uzstādītā jauda ir vienāda vai pārsniedz 1 megavatu, iekārtas uzstādītājs vai īpašnieks veic šādus vēja elektrostaciju vietējai sabiedrībai radītā diskomforta kompensācijas maksājumus:
1) vienreizēji par katras jaunas iekārtas uzstādīto un pārvades vai sadales sistēmām pieslēgto jaudu;
2) ikgadēji no iekārtas iepriekšējā kalendārā gadā saražotās un pārvades vai sadales sistēmās nodotā vai elektroenerģijas uzkrātuvēs noglabātā elektroenerģijas apjoma, kas izteikta attiecīgā periodā Nord Pool elektroenerģijas biržas Latvijas tirdzniecības apgabala 12 mēnešu aritmētiskās vidējās vairumcenās (eiro par megavatstundu izteiksmē).
(2) Vēja elektrostaciju vietējai sabiedrībai radītā diskomforta kompensācijas maksājumu ieskaita 100 % apmērā tās pašvaldības budžetā, kuras teritorijā atrodas vai tiks uzstādīta elektroenerģijas ražošanas iekārta.
(3) Pašvaldības saistošajos noteikumos nosaka kārtību un mērķus, kādiem pašvaldība izmanto šā panta otrajā daļā minētos līdzekļus.
(4) Ministru kabinets nosaka šā panta pirmajā daļā paredzētā maksājuma apmēru, maksājuma kārtību un termiņus.".

4. Papildināt pārejas noteikumus ar 92.punktu šādā redakcijā:

“92. Šā  likuma 22¹. panta  pirmās daļas 1. punktā noteiktais maksājums nav jāveic par  vēja elektroenerģijas ražošanas iekārtu, kas nodotas ekspluatācijā vai saņēmušas būvatļauju līdz 2022. gada 31. decembrim.”.

Likums stājas spēkā 2023. gada 1. janvārī.

Likumprojekta

“Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā”

anotācija

1. Kādēļ likums ir vajadzīgs?

Likumprojekts izstrādāts saistībā ar nepieciešamību paātrināt atjaunīgo energoresursu ieviešanu. 

Likumprojekta mērķis ir veicināt atjaunojamo energoresursu attīstību elektroenerģijas sektorā, tajā skaitā sabiedrības un vietējo pašvaldību atbalsta palielināšanos atjaunīgo energoresursu projektu attīstībai.

• Pašreizējā situācija

1) Potenciālie elektroenerģijas ražošanas iekārtu ieviesēji neuzņemas atbildību par sistēmas operatoru izsniegtajiem pieslēguma ierīkošanas tehniskajiem noteikumiem un rezervē ilgstoši tīkla jaudas bez faktiska pieslēguma izbūves.

2) Pastāv nepamatoti administratīvie šķēršļi mazo atjaunīgo energoresursu projektu īstenošanai.

3) Vietējie iedzīvotāji un pašvaldības negūst pietiekamu labumu no lielajiem vēja enerģijas projektiem, kas rada sabiedrības neapmierinātību. 

• Problēmas un risinājumi

Problēmas apraksts

Ekonomikas ministrija izdevusi lēmumus par jaunu jaudu ieviešanas atļauju 2021.gadā - 194, savukārt 2022.gadā - jau 159. Pēdējo 10 gadu laikā praktiski nav pabeigti jauni vēja enerģijas projekti. 

Risinājuma apraksts

1) Lai novērstu situācijas, kur potenciālie elektroenerģijas ražošanas iekārtu ieviesēji neuzņemas atbildību par sistēmas operatoru izsniegtajiem pieslēguma ierīkošanas tehniskajiem noteikumiem un rezervē ilgstoši tīkla jaudas bez faktiska pieslēguma izbūves, ar likuma 8.panta otro daļu tiks noteikts, ka sistēmas operators varēs noteikt arī drošības naudas apmēru, kas pieslēguma ierīkotājiem būs jāiemaksā pirms tehnisko noteikumu saņemšanas no sistēmas operatora saskaņā ar noteikumiem, kurus izdot Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija. Tādējādi tiek veicināta tādu jaunu AER jaudu ieviešana, kuru attīstības plānošana sasniegusi noteiktu briedumu un reālas īstenošanas potenciāla spēju.

2) Likumprojekta 22.panta pirmā daļa tiek grozīta, norādot, ka Ekonomikas ministrijas atļauja elektroenerģijas ražošanas iekārtu ieviešanai vai jaudu palielināšanai nepieciešama tikai tad, ja elektroenerģijas ražošanas jauda pārsniedz 500 kilovatus, iepriekš noteiktā 11,1 kilovata vietā. Ar šo grozījumu tiek mazināti administratīvie šķēršļi mazo atjaunīgo energoresursu projektu īstenošanai, kas pamatā vērsti uz elektroenerģijas pašpatēriņa nodrošināšanu fiziskām un juridiskām personām. Šā brīža Ministru kabineta 2020. gada 2. septembra noteikumi Nr. 559  "Noteikumi par atļaujām elektroenerģijas ražošanas jaudu palielināšanai vai jaunu ražošanas iekārtu ieviešanai" (turpmāk  - Noteikumi Nr. 559) paredz stingrākus nosacījumus - drošības naudas iemaksa Ekonomikas ministrijā, tehnisko datu, ietekmes uz vidi novērtējuma procedūras apliecinājuma, ja attiecināms, iesniegšanu jaunu elektroenerģijas ražošanas jaudu ieviešana virs 1 MW apjomā, tā arī, šādu staciju ieviešanas gadījumos tā īpašniekam Ekonomikas ministrijai jāsūta apliecinājums par stacijas ierīkošanas uzsākšanu, kas ir būtisks nosacījums nolūkā novērst sistēmas tīkla jaudu mākslīgu rezervēšanu. Ņemot vērā iepriekš minēto, ar  22.panta pirmajās daļas piedāvāto redakciju tiek mazināts administratīvais slogs gan jaudu ieviesēju, gan Ekonomikas ministrijas pusē, vienlaikus paātrinot mazas jaudas elektroenerģijas ražošanas staciju ierīkošanu, veicinot ar atjaunīgajiem energoresursiem ražotas elektroenerģijas īpatsvara palielināšanu gan ražošanas, gan patēriņa bilancē, kā arī patērētājiem nodrošinoties pret elektroenerģijas tirgus iespējamām cenu svārstībām, līdzsvarojot izmaksas par energoresursiem, pašiem ražojot elektroenerģiju. Savukārt, likuma 22. panta trešajā un ceturtajā daļā tiek noteikts, ka gan sadales, gan pārvades sistēmas operatoriem ir regulāri jāsniedz informācija Ekonomikas ministrijai par savā licences darbības zonā ierīkotajiem jaunajiem pieslēgumiem, lai tā spētu operatīvi novērst jaudu nepamatotu rezervāciju un spētu sabiedrībai sniegt apkopotu informāciju par atjaunīgo energoresursu enerģijas ražošanas attīstību valstī. Tāpat likuma 22. pantā tiek precizēts, ka Ministru kabinets nosaka kritēriju jaunas ražošanas jaudas atteikumam, kas tiks ietverts Noteikumu Nr. 559. normās.

3) Likumprojekts paredz ieviest atjaunīgo energoresursu ražotņu vietējai sabiedrībai radītā diskomfortā kompensācijas maksājumu par jaunas uzstādītās elektroiekārtas darbību, ja tās uzstādītā jauda ir vienāda vai pārsniedz 1 MW. Maksājuma mērķis ir veicināt reģionālo attīstību, pašvaldību un vietējo iedzīvotāju interesi atjaunojamo energoresursu attīstībā. Maksājuma  skaitlisko apjomu noteiks Ministru kabinets, bet indikatīvi tas paredzēts līdz 1.5% ikgadēji no iekārtas iepriekšējā gadā saražotās un pārvades vai sadales tīklos nodotās elektroenerģijas apjoma, kas izteikta attiecīgā periodā Nord Pool elektroenerģijas biržas Latvijas tirdzniecības apgabala 12 mēnešu aritmētiskās vidējās vairumcenās (eiro par megavatstundu izteiksmē). Vienlaikus tiek paredzēts ieviest vienreizēju maksājumu par katras jaunas iekārtas, kas vēl nenodrošina elektroenerģijas no atjaunīgiem energoresursiem ražošanu, uzstādītās jaudas tehnoloģisko apmēru.

Pašvaldība līdzekļus no reģionālās attīstības maksājuma par vēja elektroenerģijas iekārtas darbību var izmantot  pašvaldības saistošajos noteikumos noteiktā kārtībā, piemēram:

1) enerģētiskās nabadzības mazināšanai attiecīgajā pašvaldībā:

2) pašvaldības infrastruktūras atbalsta projektiem (piemēram, ceļi, ārtelpu apgaismojums, apzaļumošanas un dabas aizsardzības projekti);

3) izglītības mērķiem, sabiedrības informēšanai par atjaunojamas enerģijas, klimata pārmaiņu, energoefektivitātes un vides aizsardzības jautājumiem.

4)  konkursa kārtībā un prioritāri uzstādītās elektroenerģijas ražošanas iekārtas tiešā tuvumā šādiem mērķiem kā investīciju atbalstam atjaunojamo enerģiju ražojošām iekārtām privātpersonām un komersantiem,  energoefektivitātes projektiem, energokopienu atbalstam, atbalstam aktīvajiem lietotājiem un atjaunojamās enerģijas pašražotājiem ietekmētajā teritorijā.

2. Kāda var būt likuma ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību?

Projekts kopumā veicinās atjaunīgo energoresursu balstītas vietējās elektroenerģijas ražošanas ilgtermiņa attīstību, kas sekmēs Nacionālā enerģētikas un klimata plāna 2021.-2030. gadam (apstiprināts ar Ministru kabineta 2020. gada 4. februāra  rīkojumu Nr. 46) ieviešanu, tajā noteikto mērķu sasniegšanu, Latvijas starptautisko saistību izpildi, vienlaikus kāpinot valsts enerģētisko neatkarību inovatīvu mūsdienu tehnoloģiju ar zemu mainīgu ražošanas izmaksu līmeni ieviešanas veidā,  tādejādi pozitīvi ietekmējot nacionālās tautsaimniecības enerģētikas nozares attīstību, mazinās vidējā elektroenerģijas vairumcenas un sekmējot makroekonomiskās vides ilgtspējīgu attīstību. 

Tiks nodrošināts relatīvi lētākas elektroenerģijas apjoma pieejamība, importējamo fosilo energoresursu izmantošanai mazinoties, kas varētu sekmēt vietējo eksportētāju, tai skaitā ražotāju un pārrobežu pakalpojumu sniedzēju operatīvās darbības izmaksu proporcionālu samazinājumu, tādejādi veicinot to starptautisko konkurētspēju.

Tiks mazināti administratīvi šķēršļi atjaunīgajos energoresursos balstītu elektroenerģijas ražošanas mazo jaudu attīstībai, kas sekmēs decentralizētas elektroenerģijas ražošanas un pašpatēriņa attīstību saskaņā ar Eiropas Savienības “Zaļā kursa” noteikto. Pašvaldības un reģionu iedzīvotāji gūs tiešo finansiālo labumu, kas sekmēs to dzīves kvalitātes un maksātspējas kāpumu, tādējādi veicinot vietējā patēriņa pieaugumu, kas uzlabos uzņēmējdarbības lokālo vidi nišu pieprasījuma pieauguma veidā. Ieviestais maksājums radīs papildu finansiālo slogu atjaunīgo energoresursu balstītās elektroenerģijas ražošanas projektu attīstītajiem. Tomēr, minētais efekts varētu tikt mazināts ar relatīvi lētākas elektroenerģijas patēriņa apjoma pieaugumu, fosilo energoresursu izmantošanas apjomam mazinoties, un vietējam patēriņam pakāpeniski pieaugot.

Projekts veicinās atjaunīgās enerģijas projektu attīstību reģionos, kas veicinās kopīgo ekonomisko attīstību. Tiek sekmēta atjaunīgo energoresursu izmantošana un vietējās elektroenerģijas ražošanas attīstība, kas mazinās atkarību no fosilo energoresursu importa un sekmēs pāreju aprites ekonomikas elementu ieviešanai un klimatneitralitātes sasniegšanai.

3. Kāda var būt likuma ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem?

Likumprojekts neparedz negatīvu ietekmi uz valsts vai pašvaldību budžetiem.

4. Kāda var būt likuma ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu?

Tiks grozīti Ministru kabineta 2020. gada 2. septembra noteikumi Nr. 559  "Noteikumi par atļaujām elektroenerģijas ražošanas jaudu palielināšanai vai jaunu ražošanas iekārtu ieviešanai".

5. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst likumprojekts?

Likumprojekts šo jomu neskar.

6. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot likumprojektu?

Likumprojekta izstrādes gaitā notikušas konsultācijas ar Ekonomikas ministriju,  Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, Zemkopības ministriju, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju, Vēja enerģijas asociāciju, vides aizsardzības un vides izglītības organizāciju “Zaļā brīvība”.

7. Kā tiks nodrošināta likuma izpilde?

Likuma izpilde tiks nodrošināta esošo institūciju ietvaros.