Datums skatāms laika zīmogā

Nr. 111.9/6-36-13/22

SAEIMAS PREZIDIJAM

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas 2022.gada 31.marta sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā komisijas sagatavoto likumprojektu “Grozījumi Imigrācijas likumā”.

Komisija lūdz minēto likumprojektu nodot tikai Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 86. panta trešajā daļā noteikto komisija lūdz virzīt likumprojektu “Grozījumi Imigrācijas likumā” izskatīšanai pirmajā lasījumā šā gada 31.marta Saeimas sēdē bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā un lūdz atzīt to par steidzamu.

            Pielikumā:

1. Likumprojekts “Grozījumi Imigrācijas likumā” uz 3 lpp.

2. Likumprojekta “Grozījumi Imigrācijas likumā” anotācija uz 2 lpp.

Komisijas priekšsēdētājs                       (paraksts*)                                             J. Rancāns

* Šis dokuments ir elektroniski parakstīts ar drošu elektronisko parakstu un satur laika zīmogu

Veinalds 67087276

Likumprojekts

Grozījumi Imigrācijas likumā

Izdarīt Imigrācijas likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2002, 24. nr.; 2003, 16. nr.; 2004, 10. nr.; 2005, 14. nr.; 2006, 1., 5., 9. nr.; 2007, 5., 15. nr.; 2008, 3., 13. nr.; 2009, 8. nr.; Latvijas Vēstnesis, 2010, 74. nr.; 2011, 19., 93. nr.; 2013, 250. nr.; 2014, 98., 108. nr.; 2016, 123. nr.; 2017, 36., 242. nr.; 2018, 132. nr.; 2019, 123. nr.; 2021, 176.A nr.; 2022, 49. nr.) šādus grozījumus:

1. Izteikt 34. panta pirmās daļas 19.punktu šādā redakcijā:

“19) kompetentas valsts iestādes sniegušas informāciju, kas ir par pamatu tam, lai ārzemniekam aizliegtu ieceļot un uzturēties Latvijas Republikā, tajā skaitā konstatējušas, ka ārzemnieks ir rīkojies pretēji valsts un sabiedrības drošības interesēm, vai publiski slavinājis, noliedzis vai attaisnojis genocīdu, noziegumu pret cilvēci, noziegumu pret mieru vai kara noziegumu;”.

2. Izteikt 35. panta pirmās daļas 23.punktu šādā redakcijā:

“23) kompetentas valsts iestādes sniegušas informāciju, kas ir par pamatu tam, lai aizliegtu ārzemniekam uzturēties Latvijas Republikā vai citas Šengenas līguma dalībvalsts teritorijā, tajā skaitā konstatējušas, ka ārzemnieks ir rīkojies pretēji valsts un sabiedrības drošības interesēm, vai publiski slavinājis, noliedzis vai attaisnojis genocīdu, noziegumu pret cilvēci, noziegumu pret mieru vai kara noziegumu;”.

3. Papildināt 36. panta pirmo daļu ar 15.punktu šādā redakcijā:

“15) kompetentas valsts iestādes sniegušas informāciju, kas ir par pamatu tam, lai aizliegtu ārzemniekam uzturēties Latvijas Republikā vai citas Šengenas līguma dalībvalsts teritorijā, tajā skaitā konstatējušas, ka ārzemnieks ir rīkojies pretēji valsts un sabiedrības drošības interesēm, vai publiski slavinājis, noliedzis vai attaisnojis genocīdu, noziegumu pret cilvēci, noziegumu pret mieru vai kara noziegumu;”.

4. Papildināt pārejas noteikumus ar 54., 55., 56., 57. un 58. punktu šādā redakcijā:

“54. Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas pilsoņiem uz laiku līdz 2023. gada 30. jūnijam tiek apturēta pirmreizējo termiņuzturēšanās atļauju izsniegšana saskaņā ar šā likuma 23. panta pirmo daļu, izņemot šādus gadījumus, kuros minētajiem ārzemniekiem ir tiesības pieprasīt termiņuzturēšanās atļaujas:

1) uz šā likuma 25., 26., 30. un 31.pantā minēto laiku, ja termiņuzturēšanās atļauja tiek pieprasīta saskaņā ar šā likuma 23. panta pirmās daļas 12. punktu;

2) uz laiku, kas nepārsniedz gadu, saistībā ar nodarbinātību, kas ir noteikta  ar Eiropas Savienības tiesību aktiem vai nepieciešama to darbinieku nodarbinātībai uzņēmumā, kurā ir vismaz 51% Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dalībvalsts juridisko personu vai valstspiederīgo kapitāla un kas pārceļ savu darbību uz Latvijas Republiku no Krievijas Federācijas vai Baltkrievijas Republikas;

3) uz laiku, kas nepārsniedz gadu, ja uzturēšanās Latvijas Republikā ir saistīta ar dalību zinātniskās sadarbības projektā vai studiju vai studiju prakses vajadzību, kas noteikta ar Eiropas Savienības tiesību aktiem;

4) uz laiku, uz kādu Patvēruma likumā noteiktajā kārtībā ārzemniekam piešķirts alternatīvais statuss;

5) uz laiku, uz kādu ārzemniekam saskaņā ar Patvēruma likumu piešķirta pagaidu aizsardzība;

6) uz laiku, uz kādu pār ārzemnieku nodibināta aizbildnība vai aizgādnība vai uz kādu viņš iecelts par aizbildni vai aizgādni Latvijas pilsonim vai Latvijas nepilsonim. Ja ir nodibināta aizgādnība, uzturēšanās atļauju izsniedz uz laiku, kas nav ilgāks par pieciem gadiem;

7) uz laiku līdz dienai, kad stājies spēkā tiesas spriedums par laulības šķiršanu un bērna dzīvesvietas noteikšanu, vai līdz dienai, kad zvērināts notārs taisījis laulības šķiršanas apliecību, bet ne ilgāk par gadu, ja laulību šķir un laulībā ir bērns, kas ir Latvijas pilsonis vai Latvijas nepilsonis;

8) uz laiku, kas nepārsniedz gadu, ja pirmstiesas izmeklēšanas iestādēm vai tiesai nepieciešams, lai ārzemnieks uzturētos Latvijas Republikā līdz krimināllietas izmeklēšanas pabeigšanai vai izskatīšanai tiesā;

9) uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus, ja ārzemnieks, izceļojot uz citu valsti, zaudējis Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusu Latvijas Republikā un uzturēšanās atļauju pieprasa ne vēlāk kā trīs gadus pēc izceļošanas;

10) uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus, ja ārzemniekam ir derīga citā Eiropas Savienības dalībvalstī izsniegta Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja uzturēšanās atļauja un nav pamata pieprasīt termiņuzturēšanās atļauju saskaņā ar kādu citu šīs daļas noteikumu.

55. Šā likuma pārejas noteikumu 54. punkta izpratnē pirmreizējā  termiņuzturēšanās atļauja ir termiņuzturēšanās atļauja, kuru pieprasa ārzemnieks, kam Latvijas Republikā nav bijusi piešķirta uzturēšanās atļauja vai no iepriekšējās termiņuzturēšanās atļaujas derīguma termiņa beigām pieteikuma iesniegšanas brīdī ir pagājušas vairāk nekā 90 dienas, vai attiecībā uz šā likuma 23. panta pirmās daļas 28., 29. vai 30. punktā minētajām termiņuzturēšanās atļaujām mainās investīciju objekts.

56. Ministru kabinets līdz 2022. gada 3. maijam nosaka:

1) darbinieku kritērijus, kuriem var izsniegt termiņuzturēšanās atļaujas saistībā ar nodarbinātību uzņēmumā, kurā ir vismaz 51% Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dalībvalsts juridisko personu vai valstspiederīgo kapitāla un kas pārceļ savu darbību uz Latvijas Republiku no Krievijas Federācijas vai Baltkrievijas Republikas;

2) kritērijus termiņuzturēšanās atļaujas izsniegšanai, kas ir saistīta ar dalību zinātniskās sadarbības projektā vai studiju vai studiju prakses vajadzību, kas noteikta ar Eiropas Savienības tiesību aktiem.

57. Valsts drošības dienests veic Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas pilsoņu pārbaudi pirms termiņuzturēšanās atļaujas izsniegšanas saistībā ar nodarbinātību uzņēmumā, kurā ir vismaz 51% Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dalībvalsts juridisko personu vai valstspiederīgo kapitāla un kas pārceļ savu darbību uz Latvijas Republiku no Krievijas Federācijas vai Baltkrievijas Republikas  un saistībā ar dalību  zinātniskās sadarbības projektā vai studiju vai studiju prakses vajadzību, kas noteikta ar Eiropas Savienības tiesību aktiem.

58. Šā likuma pārejas noteikumu 54. punkts neattiecas uz to Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas pilsoņu iesniegto dokumentu izskatīšanu, kas Pārvaldē saņemti līdz tā spēkā stāšanās brīdim.”

Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.

Likumprojekta

“Grozījumi Imigrācijas likumā”

ANOTĀCIJA

1.   Kādēļ likums ir vajadzīgs?

2022. gada 24. februārī Krievijas Federācija iebruka Ukrainas teritorijā, uzsākot tajā kara darbību, tādējādi graujot un apdraudot Ukrainas teritoriālo integritāti, suverenitāti un neatkarību.

            Saskaņā ar publiski pieejamo informāciju Baltkrievijas Republika atbalsta Krievijas Federācijas uzsākto kara darbību Ukrainas teritorijā.

            Reaģējot uz minēto, Eiropas Savienība ir piemērojusi ekonomiskās un individuālās sankcijas pret Krievijas Federāciju un Baltkrievijas Republiku.

Tāpat arī citas valstis turpina noteikt sankcijas pret Krievijas Federāciju un Baltkrievijas Republiku.

Ņemot vērā situācijas nopietnību, Aizsardzības, iekšletu un korupcijas novēršanas komisija ir izstrādājusi attiecīgus grozījumus Imigrācijas likumā. Grozījums paredz uz laiku apturēt pirmreizējo termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanu Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas pilsoņiem, vienlaikus nosakot, izņēmumus, proti, iespēju izsniegt termiņuzturēšanās atļaujas, pamatojoties uz ģimenes apvienošanos, starptautisko aizsardzību, nodarbinātību, kas ir noteikta  ar Eiropas Savienības tiesību aktiem vai nepieciešama to darbinieku nodarbinātībai uzņēmumā, kurā ir vismaz 51% Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dalībvalsts juridisko personu vai valstspiederīgo kapitāla un kas pārceļ savu darbību uz Latvijas Republiku no Krievijas Federācijas vai Baltkrievijas Republikas, studiju vai studiju prakses vajadzību, kas noteikta ar Eiropas Savienības tiesību aktiem, un valsts interesēm vai humāniem apsvērumiem. Šādu izņēmumu nepieciešamība ir pamatojama ar starptautisko saistību izpildi un ar iespējamu uzņēmumu relokācijas no Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas uz Latvijas Republiku nodrošināšanu. Imigrācijas likuma grozījumā ir arī paredzēts Valsts drošības dienesta pārbaudes pienākums termiņuzturēšanās atļaujas izsniegšanā, kas pamatota ar nodarbinātību pārceltā uzņēmuma ietvaros un kas pamatota ar studiju vai studiju prakses vajadzību, tādējādi nodrošinot, ka attiecīgā Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas pilsoņa ieceļošana Latvijas Republikā neradīs draudus valsts drošībai vai sabiedriskajai kārtībai un drošībai.

Likumprojektā paredzēts papildināt arī uzturēšanās atļauju izsniegšanas vai reģistrēšanas un anulēšanas tiesisko regulējumu.

2. Kāda var būt likuma ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību?

Likumprojekts šo jomu neskar.

3. Kāda var būt likuma ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem?

Likumprojektam nav ietekmes uz pašvaldību budžetiem, un tajā piedāvātā regulējuma ieviešanai nav nepieciešami arī papildu valsts budžeta līdzekļi.

4. Kāda var būt likuma ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu?

Likumprojekts šo jomu neskar. Likumprojekta pieņemšanas rezultātā nav nepieciešami citi likuma grozījumi vai jauni likumi.

5. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst likumprojekts?

Likumprojekts šo jomu neskar.

6. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot likumprojektu?

Likumprojekta pamatā esošais jautājums, uzklausot arī ekspertus, apspriests Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas 2022. gada 30.marta sēdē.

7. Kā tiks nodrošināta likuma izpilde?

Likuma izpilde tiks nodrošināta saskaņā ar likumā noteikto kārtību ar jau esošo institūciju palīdzību. Jaunas institūcijas netiek radītas.