Rīgā
Datums skatāms laika zīmogā
Nr. 111.9/9-15-13/22
SAEIMAS PREZIDIJAM
Par likumprojekta iekļaušanu
Saeimas sēdes darba kārtībā
Sociālo un darba lietu komisija lūdz Saeimas Prezidiju grozīt 2022. gada 3. marta Saeimas sēdes darba kārtību un pēc 23. darba kārtības jautājuma “11. Likumprojekts Grozījumi Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā (1214/Lp13) (1.lasījums) iekļaut Sociālo un darba lietu komisijas izstrādāto likumprojektu “Grozījums Ārstniecības likumā”.
Komisija lūdz minēto likumprojektu nodot tikai Sociālo un darba lietu komisijai un virzīt izskatīšanai pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā.
Komisija lūdz minēto likumprojektu izskatīt pirmajā lasījumā 2022. gada 3. marta Saeimas sēdē.
Komisija ierosina minēto likumprojektu atzīt par steidzamu.
Pielikumā:
1) likumprojekta teksts un anotācija uz 2 lapām
Patiesā cieņā,
Komisijas priekšsēdētājs (paraksts*) A.Skride
* Šis dokuments ir elektroniski parakstīts ar drošu elektronisko parakstu un satur laika zīmogu
Jaunromāne
67087371
Likumprojekts
Izdarīt Ārstniecības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1997, 15. nr.; 1998, 7. nr.; 2000, 13. nr.; 2001, 15. nr.; 2004, 9., 13. nr.; 2005, 14. nr.; 2006, 14. nr.; 2007, 8., 21., 24. nr.; 2008, 13. nr.; 2009, 10., 15. nr.; Latvijas Vēstnesis, 2009, 200., 205. nr.; 2010, 105., 170. nr.; 2011, 62. nr.; 2012, 108. nr.; 2013, 87. nr.; 2014, 194. nr.; 2015, 127. nr.; 2016, 249. nr.; 2017, 117., 242. nr.; 2018, 253. nr.; 2020, 106. nr.; 2022, 13. nr) šādu grozījumu un papildināt 34. panta trešo daļu pēc vārda “standartus” ar vārdiem “ievešanas un izvešanas nosacījumus”.
1. Papildināt 34. panta trešajā daļā pēc vārda “standartus,” ar vārdiem “ievešanas un izvešanas nosacījumus,”.
Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanās.
Likumprojekta „Grozījums Ārstniecības likumā”
anotācija
1.Kādēļ likums ir nepieciešams?
Šobrīd Ārstniecības likuma (turpmāk – Likums) 34. panta trešajā daļā iekļautā tiesību norma paredz deleģējumu Ministru kabinetam noteikt cilvēka asins un asins komponentu savākšanas, testēšanas, apstrādes, uzglabāšanas un izplatīšanas kvalitātes un drošības standartus, kā arī kompensāciju par izdevumiem zaudētā asins apjoma atjaunošanai. Minētā tiesību norma neietver deleģējumu Ministru kabinetam noteikt nosacījumus, kuros var tikt valstī ievestas vai no valsts izvestas asinis un asins komponenti.
Ārkārtas situācijas var radīt pēkšņu resursu (valsts kopējo asins komponentu krājumu) paaugstinātu pieprasījumu vai esošo resursu pēkšņu samazinājumu, kas var būtiski apdraudēt sabiedrības veselību. Ņemot vērā ārkārtas situāciju iespējamību un ar to saistītu paaugstinātu pieprasījumu pēc asins komponentiem neatliekamās palīdzības sniegšanai cietušajiem gan Latvijā, gan citās valstīs, var rasties nepieciešamība asins komponentu apmaiņai ārpus valsts robežām, tādēļ Likuma 34. panta trešajā daļā iekļautā tiesību norma ir papildināma ar precizējumu, ka Ministru kabinets nosaka arī cilvēka asins un asins komponentu ievešanas un izvešanas nosacījumus.
Augstāk minētie nosacījumi piemērojami tikai izņēmuma gadījumā, kad krīzes situācijā ar valstī pieejamajiem resursiem tas nav nodrošināms.
Lai nodrošinātu asins komponentu kustības izsekojamību un neradītu iespēju komerciālām darbībām, kas varētu ietekmēt valsts kopējo asins komponentu krājumu un ārstniecības iestāžu nodrošinājumu, asins komponentu ievešanas vai izvešanas organizēšanu un koordinēšanu nodrošina tikai Valsts asinsdonoru centrs, jo, saskaņā ar Valsts asinsdonoru centra nolikuma (2005. gada 22. februāra Ministru kabineta noteikumi Nr.138), 3.3. apakšpunktu, Valsts asinsdonoru centrs organizē un koordinē starptautisko sadarbību transfuzioloģijas jomā.
Steidzamības pamatojums:
Ņemot vērā būtisko ievainoto skaitu Krievijas Federācijas izraisītajā bruņotajā konfliktā Ukrainā, lai nodrošinātu cietušo un ievainoto pacientu glābšanai nepieciešamos papildu asins krājumus, var rasties nepieciešamība asins komponentu apmaiņai ārpus valsts robežām. Lai pēc iespējas ātrāk un efektīvāk nodrošinātu asins un asins komponentu pieejamību un medicīniskās palīdzības sniegšanu cietušo veselības un dzīvības glābšanai, likumprojekts virzāms steidzamības kārtā.
2.Kāda var būt ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību?
Humānisms ir Latvijas un Eiropas vērtība, kas apliecināma rīcībā. Kā nosaka Eiropas konsenss par humāno palīdzību, humānās palīdzības mērķis ir sniegt uz vajadzībām pamatotu atbildes reakciju ārkārtas gadījumos, lai glābtu dzīvības, novērstu un atvieglotu cilvēku ciešanas cilvēka radītās vai dabas katastrofu izraisītās krīzes situācijās. Šajā situācijā ir nepieciešams paredzēt iespēju atbalstīt sabiedrības centienus glābt dzīvības, paredzot ka šāda palīdzība var būt nepieciešama arī Latvijai.
3. Kāda var būt likuma iespējamā ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem?
Finanšu ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem šobrīd nav nosakāma.
4. Kāda varētu būt iespējamā ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu?
Līdz 2022. gada 8. martam Ministru kabinetam jāveic grozījumi Ministru kabineta 2005.gada 27.decembra noteikumos Nr.1037 “Noteikumi par cilvēka asiņu un asins komponentu savākšanas, testēšanas, apstrādes, uzglabāšanas un izplatīšanas kvalitātes un drošības standartiem un kompensāciju par izdevumiem zaudētā asins apjoma atjaunošanai” saskaņā ar likumprojekta 1. pantā ietverto (papildināto) deleģējumu.
5. Kādai Latvijas starptautiskajai saistībai atbilst likumprojekts?
Likumprojekts šo jomu neskar.
6. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot likumprojektu?
Konsultācijas notikušas ar Veselības ministriju un Valsts asinsdonoru centru, Finanšu un Tieslietu ministrijām.
7. Kā tiks nodrošināta likuma izpilde?
Likuma izpilde tiks nodrošināta saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto kārtību un ar jau esošo valsts institūciju palīdzību. Jaunu institūciju dibināšana nav nepieciešama.
Jaunromāne
67087371
Oriģinālais dokumenta saturs
Oriģinālais dokumenta saturs