Rīgā

2022. gada 1. martā

Nr. 111.9/8-25-13/22

Komisijas priekšsēdētājs                (paraksts*)                       Krišjānis Feldmans

* Dokuments ir parakstīts ar drošu elektronisko parakstu

Likumprojekts

Grozījumi Enerģētikas likumā

Izdarīt Enerģētikas likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 20. nr.; 2000, 17. nr.; 2001, 12. nr.; 2005, 8., 13. nr.; 2008, 14. nr.; 2009, 2., 14. nr.; Latvijas Vēstnesis, 2010, 82., 106. nr.; 2011, 36., 161. nr.; 2012, 186. nr.; 2014, 60. nr.; 2016, 37., 52. nr.; 2018, 76. nr.; 2019, 212., 214., 240. nr.; 2021, 22. nr.) šādus grozījumus:

1. Papildināt 112. pantu ar 19.punktu šādā redakcijā:

“19) nodrošināt dabasgāzes piegāžu ceļu dažādošanas infrastruktūru Latvijas teritorijā un dabasgāzes krājumu pieejamību, lai ierobežotu riskus saistībā ar jaudu nepieejamību vienotās dabasgāzes pārvades ieejas-izejas sistēmas savienojumos ar trešajām valstīm.”

2. Papildināt likuma pārejas noteikumus ar 59. punktu šādā redakcijā:

"59. Vienotais dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators līdz 2025. gada 30. jūnijam nodrošina šā likuma 112. panta 19. punktā noteiktā pienākuma izpildi. Ministru kabinets, Ekonomikas ministrija un regulators nodrošina minētā pienākuma izpildes uzraudzību.”

Likumprojekta

“Grozījumi Enerģētikas likumā”

anotācija

1. Kādēļ likums ir vajadzīgs?

Likumprojekts ir sagatavots ar mērķi samazināt Latvijas enerģētikas tirgus ievainojamību pret 3. valstu izraisītiem piegāžu riskiem. 3. valstu izraisītie piegāžu riski Latvijas un Eiropas Savienības enerģijas tirgus regulējumā līdz šim ir aprobežojušies ar tehnisku pārtraukumu riskiem (N-1 risku novērtējums) un nav tikusi izveidota pietiekami diversificēta piegāžu infrastruktūra, kas nodrošinātos arī pret politiskajiem riskiem. Tā rezultātā pēc ilgstošiem piegāžu ierobežojumiem ES imports no Krievijas Federācijas ir sasniedzis zemāko līmeni vismaz pēdējo 20 gadu laikā (tika samazināta dabasgāzes īstermiņa produktu tirdzniecība, kā arī tranzīta apjomi pa atsevišķiem piegāžu ceļiem) un, nespējot operatīvi mainīt piegāžu avotus, ES vidējais dabasgāzes krātuvju piepildījums februāra sākumā ir nokrities zem 35%, kas ir bīstami zems līmenis. Esošā ES dabasgāzes piegāžu ķēde nav bijusi gatava šādai situācijai un strauji ir pieaugušas resursu cenas apdraudot ekonomikas konkurētspēju. Pieauga TTF tirdzniecības cena dabasgāzei, kam sekoja elektroenerģijas tirgus marginālo staciju cenu pieaugums un vispārējs cenu līmeņa palielinājums, kāds Eiropas Savienībā, t.sk. Latvijā vēl nebija pieredzēts.

Likumprojektā ir iekļauts jauns pienākums vienotajam dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas operatoram nodrošināt infrastruktūru, kas nākotnē ierobežotu aprakstītos piegāžu riskus. Ņemot vērā straujo enerģijas resursu cenu pieaugumu un 3. valstu samazinātās dabasgāzes piegādes Eiropas Savienībai, likumprojekta pieņemšana ir steidzama.

2. Kāda var būt likuma ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību?

Plānotais tiesiskais regulējums ietekmēs dabasgāzes un elektroenerģijas patērētājus (īpaši energoietilpīgajās nozarēs, piemēram, stikla šķiedras, cementa un kokšķiedru plākšņu ražošanas sektoros), samazinot cenu pieauguma riskus un novēršot 2021. gada nogalē izveidojošos situāciju, kas saistīta ar 3. valstu piegāžu ierobežojumu dēļ izraisīto dabasgāzes un elektroenerģijas cenu pieaugumu. Paredzams, ka Baltijā pieaugs nepieciešamība jaunu balansēšanas un pīķa slodžu ražošanas staciju attīstībai, lai samazinātu elektroenerģijas cenu nenoteiktību saistībā ar atjaunojamo energoresursu lomas palielināšanos un pārvades tīklu desinhronizācijas plānu no Krievijas. Tādējādi, drošāki dabasgāzes piegāžu avoti un uzglabāšanas rezerves samazinās riskus arī Latvijas elektroenerģijas tirgū.

3. Kāda var būt likuma ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem?

Likumprojekts neparedz tiešu ietekmi uz valsts vai pašvaldību budžeta izdevumiem.

4. Kāda var būt likuma ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu?

Likumprojekts šo jomu neskar.

5. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst likumprojekts?

Likumprojekts šo jomu neskar.

6. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot likumprojektu?

Likumprojekta izstrādes gaitā notikušas konsultācijas ar Ekonomikas ministriju, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju un dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas operatoru AS „Conexus Baltic Grid”.

7. Kā tiks nodrošināta likuma izpilde?

Likumprojekta izpildi nodrošinās vienotais dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas operators.