Rīgā
2022. gada 17. februārī
Nr.111.9/8-19-13/22
Saeimas Prezidijam
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz iekļaut Saeimas tuvākās ārkārtas sēdes darba kārtībā Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījumi Autopārvadājumu likumā”.
Komisija lūdz nodot minēto likumprojektu tikai Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.
Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 86. pantu komisija lūdz virzīt minēto likumprojektu izskatīšanai 1.lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz atzīt minēto likumprojektu par steidzamu.
Pielikumā: Likumprojekts „Grozījumi Autopārvadājumu likumā” uz 6 lpp. un likumprojekta anotācija uz 17 lpp.
* Šis dokuments ir elektroniski parakstīts ar drošu elektronisko parakstu un satur laika zīmogu
Iesniedz Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija
Grozījumi Autopārvadājumu likumā
Izdarīt Autopārvadājumu likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 20. nr.; 1997, 8. nr.; 1998, 24. nr.; 1999, 21. nr.; 2001, 1., 12. nr.; 2002, 12. nr.; 2003, 23. nr.; 2004, 10. nr.; 2005, 2., 12. nr.; 2006, 1., 15. nr.; 2007, 10., 15. nr.; 2008, 3., 24. nr.; Latvijas Vēstnesis, 2010, 174., 206. nr.; 2011, 80. nr.; 2013, 40. nr.; 2015, 91. nr.; 2017, 128., 203. nr.; 2019, 129. nr.; 2020, 123. nr.; 2021, 27. nr.) šādus grozījumus:
1. 1. pantā:
izslēgt 5. punktu;
papildināt pantu ar 18.2 punktu šādā redakcijā:
“182) līgumslēdzējs vai apakšuzņēmējs — uzņēmums, kas noslēdzis līgumu ar kravas autopārvadātāju par transporta pakalpojumu un nav nosūtītājs vai ekspeditors;”.
2. Papildināt 4.1 panta trešo daļu ar vārdiem un skaitļiem “un informācijas apmaiņas kārtību, izmantojot Iekšējā tirgus informācijas sistēmu (turpmāk — IMI sistēma), kura izveidota atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra regulai (ES) Nr. 1024/2012 par administratīvo sadarbību, izmantojot Iekšējā tirgus informācijas sistēmu, un ar ko atceļ Komisijas lēmumu 2008/49/EK”.
3. 6. pantā:
izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:
“(1) Kravas pārvadājumu ar N kategorijas transportlīdzekli vai N kategorijas transportlīdzekli ar piekabi vai puspiekabi, kura pieļaujamā pilnā masa pārsniedz 2,5 tonnas, drīkst veikt, ja pārvadātājs Autotransporta direkcijā ir saņēmis speciālo atļauju (licenci) kravas komercpārvadājumiem ar kravas transportlīdzekli un atbilst regulas Nr. 1071/2009 3. panta prasībām.”;
izteikt trešo daļu šādā redakcijā:
“(3) Pārvadātājs kravas komercpārvadājumu veikšanai Latvijas teritorijā attiecībā uz katru N kategorijas transportlīdzekli vai N kategorijas transportlīdzekli ar piekabi vai puspiekabi, kura pieļaujamā pilnā masa pārsniedz 2,5 tonnas, Autotransporta direkcijā saņem licences kartīti. Ja N kategorijas transportlīdzeklim vai N kategorijas transportlīdzeklim ar piekabi vai puspiekabi pilnā masa pārsniedz 2,5 tonnas, bet nepārsniedz 3,5 tonnas un tam piemēro regulas Nr. 1071/2009 7. panta 1. punkta otrajā teikumā noteiktās zemākās finanšu prasības, saņemtajā licences kartītē izdara attiecīgu atzīmi.”;
papildināt pantu ar 3.1 daļu šādā redakcijā:
“(31) Autotransporta direkcijas izsniegtā Eiropas Kopienas atļaujas kopija komercpārvadājumu veikšanai ar kravas autotransportu Eiropas Savienības teritorijā ir derīga kravas komercpārvadājumu veikšanai arī Latvijas teritorijā.”;
izteikt desmito daļu šādā redakcijā:
“(10) Pārvadātājam, tā likumiskajiem pārstāvjiem un pārvadājumu vadītājam jāatbilst regulas Nr. 1071/2009 6. panta 1. punkta trešās daļas “a” un “b” apakšpunktā noteiktajām labas reputācijas prasībām, un šo prasību atbilstības izvērtēšanā tiek ņemta vērā Sodu reģistrā reģistrētā informācija par sodāmību noteiktās jomās.”
4. Papildināt 6.1 panta pirmo daļu pēc vārdiem un skaitļiem “atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra regulas (EK) Nr. 1072/2009 par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz piekļuvi starptautisko kravas autopārvadājumu tirgum” ar vārdiem un skaitļiem “(turpmāk — regula Nr. 1072/2009)”.
5. Papildināt 9. panta pirmo daļu ar teikumu šādā redakcijā:
“Pavadzīmes sagatavošana vairākos eksemplāros ir attiecināma tikai uz papīra formā sagatavotajām pavadzīmēm.”
6. 25. pantā:
izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:
“25. pants. Nosūtītāja, līgumslēdzēja vai apakšuzņēmēja atbildība”;
papildināt pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:
“(3) Nosūtītājs, līgumslēdzējs vai apakšuzņēmējs, nododot kravu pārvadāšanai, ir līdzatbildīgs, ka pārvadātājs veic pārvadājumus atbilstoši regulas Nr. 1072/2009 II un III nodaļas prasībām.”
7. Izslēgt 29. panta ceturtajā daļā vārdus “kurā ir ne vairāk kā četras pasažieru sēdvietas”.
8. 30. pantā:
izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:
“(1) Pasažieru pārvadājumu ar autobusu drīkst veikt, ja pārvadātājs Autotransporta direkcijā ir saņēmis speciālo atļauju (licenci) pasažieru komercpārvadājumiem ar autobusu un atbilst regulas Nr. 1071/2009 3. panta prasībām vai ir saņēmis valstspilsētas pašvaldības izsniegtu speciālo atļauju (licenci) pārvadājumiem attiecīgās valstspilsētas administratīvās teritorijas robežās.”;
papildināt pantu ar 3.1 daļu šādā redakcijā:
“(31) Autotransporta direkcijas izsniegtā Eiropas Kopienas atļaujas kopija komercpārvadājumu veikšanai ar autobusu Eiropas Savienības teritorijā ir derīga pasažieru komercpārvadājumu veikšanai arī Latvijas teritorijā.”;
papildināt pantu ar 5.2 daļu šādā redakcijā:
“(52) Valstspilsētas pašvaldība katru gadu līdz 31. janvārim informē Autotransporta direkciju par pārvadātājiem, kuriem iepriekšējā kalendāra gada 31. decembrī ir bijusi derīga valstspilsētas pašvaldības izsniegta speciālā atļauja (licence), norādot pārvadātāja nosaukumu, reģistrācijas numuru komercreģistrā un speciālās atļaujas (licences) numuru, kā arī derīgo licences kartīšu skaitu.”;
izteikt 11. daļu šādā redakcijā:
“(11) Pārvadātājam, tā likumiskajiem pārstāvjiem un pārvadājumu vadītājam jāatbilst regulas Nr. 1071/2009 6. panta 1. punkta trešās daļas “a” un “b” apakšpunktā noteiktajām labas reputācijas prasībām, un šo prasību atbilstības izvērtēšanā tiek ņemta vērā Sodu reģistrā reģistrētā informācija par sodāmību noteiktās jomās.”
9. 33. pantā:
papildināt 3.1 daļu pēc vārda “apkalpo” ar vārdu “dotētos”;
papildināt 3.2 daļu pēc vārda “maksu” ar vārdu “dotēto”;
aizstāt piektās daļas 1. punktā vārdus “autoostu reģistrācijas, reģistrācijas apturēšanas un anulēšanas, kā arī autoostu darbības” ar vārdiem “dotētos reģionālās nozīmes maršrutus apkalpojošo autoostu reģistrācijas, reģistrācijas apturēšanas un anulēšanas, kā arī darbības”;
aizstāt piektās daļas 2. punktā vārdu “autoostu” ar vārdiem “dotētos reģionālās nozīmes maršrutus apkalpojošo autoostu”;
papildināt piektās daļas 3. punktu pēc vārda “maksu” ar vārdu “dotēto”;
izteikt sesto daļu šādā redakcijā:
“(6) Autotransporta direkcija reģistrē dotētos reģionālās nozīmes maršrutus apkalpojošo autoostu, ja autoostas īpašnieks vai valdītājs ir reģistrēts komercreģistrā un tam nav nodokļu parādu, kuru kopsumma pārsniedz likumā “Par nodokļiem un nodevām” noteikto nodokļu (nodevu) parāda kopsummu, no kuras sākot nodokļu administrācija nodrošina publisku informācijas pieejamību. Dotētos reģionālās nozīmes maršrutus apkalpojošās autoostas reģistrācija dod tiesības sniegt autoostas pakalpojumus, ievērojot normatīvajos aktos noteikto kārtību.”;
aizstāt septītajā daļā vārdu “autoostas” ar vārdiem “dotētos reģionālās nozīmes maršrutus apkalpojošās autoostas”.
10. Izteikt 35. panta 6.3 daļu šādā redakcijā:
“(63) Autotransporta direkcija anulē autotransporta līdzeklim izsniegto licences kartīti, ja pārvadātājs iesniedz iesniegumu par licences kartītes anulēšanu vai Autotransporta direkcija konstatē, ka pārvadātājs nav autotransporta līdzekļa īpašnieks vai turētājs.”
11. Papildināt 35.1 pantu ar 4.1 daļu šādā redakcijā:
“(41) Autovadītājam pašam vai ar citu personu starpniecību aizliegts piedāvāt pārvadājuma pakalpojumu braucienam no objekta, ja attiecībā uz autotransporta līdzekli, ar kuru viņš iebraucis objekta teritorijā, šā panta ceturtajā daļā noteiktajā kārtībā nav izsniegta licences kartīte ar speciālu atzīmi.”
12. Papildināt likumu ar V1 nodaļu šādā redakcijā:
“V1 nodaļa
Transportlīdzekļa vadītāja nosūtīšana, veicot starptautiskos autopārvadājumus
52.1 pants. Transportlīdzekļa vadītāja nosūtīšana
(1) Transportlīdzekļa vadītāja nosūtīšana šā likuma izpratnē ir situācija, kad citā Eiropas Savienības dalībvalstī reģistrēts pārvadātājs, kurš sniedz starptautisko autopārvadājuma pakalpojumu, nosūta savu darbinieku — transportlīdzekļa vadītāju — uz Latviju vai Latvijā reģistrēts pārvadātājs, kurš sniedz starptautisko autopārvadājuma pakalpojumu, nosūta savu darbinieku — transportlīdzekļa vadītāju — uz citu Eiropas Savienības dalībvalsti vadīt pārvadātāja rīcībā esošu transportlīdzekli un veikt pārvadātāja vārdā citas ar attiecīgo autopārvadājuma pakalpojumu saistītās darbības.
(2) Uz transportlīdzekļa vadītāju, kas veic kabotāžas pārvadājumu, kā definēts regulā Nr. 1072/2009 un Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra regulā (EK) Nr. 1073/2009 par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz piekļuvi starptautiskajam autobusu pārvadājumu tirgum un ar ko groza regulu (EK) Nr. 561/2006 (turpmāk — regula Nr. 1073/2009), attiecināmas transportlīdzekļa vadītāja nosūtīšanas prasības.
(3) Transportlīdzekļa vadītāja nosūtīšanas laikposmu uzskata par pabeigtu, kad transportlīdzekļa vadītājs atstāj valsti, kurā tika veikts starptautiskais autopārvadājums, uz kuru attiecināmi transportlīdzekļa vadītāja nosūtīšanas nosacījumi. Minēto nosūtīšanas laikposmu nesummē ar iepriekšējiem nosūtīšanas laikposmiem starptautiskos pārvadājumos, ko veic tā paša transportlīdzekļa vadītājs vai cita transportlīdzekļa vadītājs, kuru viņš aizstāj.
(4) Šajā nodaļā noteiktie transportlīdzekļa vadītāja nosūtīšanas nosacījumi var tikt attiecināti uz valsti, kas nav Eiropas Savienības dalībvalsts, ja to paredz Latvijas Republikai saistošs starptautiskais līgums.
(5) Transportlīdzekļa vadītāja nosūtīšanai piemēro Darba likuma normas, ciktāl to neierobežo šā likuma normas.
52.2 pants. Izņēmumi transportlīdzekļa vadītāja nosūtīšanai uz Latviju
(1) Šajā nodaļā noteiktie transportlīdzekļa vadītāja nosūtīšanas nosacījumi nav attiecināmi uz Latviju, ja transportlīdzekļa vadītājs veic:
1) tranzīta kravas vai pasažieru pārvadājumu cauri Latvijas teritorijai, neiekraujot vai neizkraujot kravas un neuzņemot vai neizsēdinot pasažierus;
2) divpusēju starptautisko neregulāro vai regulāro pasažieru pārvadājumu, kura laikā autobusā tiek:
a) uzņemti pasažieri Eiropas Savienības dalībvalstī, kurā pārvadātājs, kurš nosūtījis transportlīdzekļa vadītāju, veic uzņēmējdarbību, un tie tiek izlaisti Latvijā,
b) uzņemti pasažieri Latvijā un izlaisti Eiropas Savienības dalībvalstī, kurā pārvadātājs, kurš nosūtījis transportlīdzekļa vadītāju, veic uzņēmējdarbību,
c) uzņemti un izlaisti pasažieri Eiropas Savienības dalībvalstī, kurā pārvadātājs, kurš nosūtījis transportlīdzekļa vadītāju, veic uzņēmējdarbību, nolūkā veikt vietējas ekskursijas Latvijā saskaņā ar regulu Nr. 1073/2009;
3) divpusēju pārvadājumu, kurš minēts šīs daļas 2. punktā un kura laikā vienu reizi uzņem pasažierus autobusā vai vienu reizi izlaiž pasažierus no autobusa Eiropas Savienības dalībvalstīs vai trešās valstīs, kuras transportlīdzekļa vadītājs šķērso, ar noteikumu, ka netiek piedāvāti pasažieru pārvadājumu pakalpojumi starp divām vietām šķērsotajā valstī. Tas pats attiecas arī uz pārvadājumu atpakaļceļā;
4) divpusēju kravas pārvadājumu uz pārvadājumu līguma pamata no Eiropas Savienības dalībvalsts, kurā pārvadātājs, kurš nosūtījis transportlīdzekļa vadītāju, veic uzņēmējdarbību, kā definēts regulas Nr. 1071/2009 2. panta 8. punktā, uz Latviju vai no Latvijas uz Eiropas Savienības dalībvalsti, kurā šis pārvadātājs veic uzņēmējdarbību;
5) divpusēju kravas pārvadājumu, kas noteikts šīs daļas 4. punktā:
a) kura laikā papildus veic vienu iekraušanas vai izkraušanas darbību Eiropas Savienības dalībvalstīs vai trešās valstīs, kuras transportlīdzekļa vadītājs šķērso, ar noteikumu, ka kravu neiekrauj un neizkrauj vienā un tajā pašā valstī,
b) no Eiropas Savienības dalībvalsts, kurā pārvadātājs, kurš nosūtījis transportlīdzekļa vadītāju, veic uzņēmējdarbību, uz Latviju, neveicot nevienu papildu iekraušanas vai izkraušanas darbību, un atpakaļceļā divpusēja kravas pārvadājuma laikā veic ne vairāk kā divas papildu iekraušanas vai izkraušanas darbības, ar noteikumu, ka kravu neiekrauj un neizkrauj vienā un tajā pašā valstī;
6) kombinētā pārvadājuma sākuma vai beigu posmu atbilstoši šā likuma 1. panta 15. punktā noteiktajam, ja attiecīgajā autoceļa posmā ietilpst divpusēji pārvadājumi, kā minēts šīs daļas 4. punktā.
(2) Šā panta pirmās daļas 3. un 5. punktā norādītos atbrīvojumus, kas saistīti ar papildu pasažieru uzņemšanu vai izlaišanu vai kravas papildu iekraušanu vai izkraušanu, piemēro tikai līdz dienai, no kuras viedie tahogrāfi, kas atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 4. februāra regulas (ES) Nr. 165/2014 par tahogrāfiem autotransportā, ar kuru atceļ Padomes regulu (EEK) Nr. 3821/85 par reģistrācijas kontrolierīcēm, ko izmanto autotransportā, un groza Eiropas Parlamenta un Padomes regulu (EK) Nr. 561/2006, ar ko paredz dažu sociālās jomas tiesību aktu saskaņošanu saistībā ar autotransportu (turpmāk — regula (ES) Nr. 165/2014) 8. panta 1. punkta pirmās daļas prasībai attiecībā uz robežšķērsošanu un papildu darbību reģistrēšanu, ir uzstādāmi transportlīdzekļos, kuri dalībvalstī reģistrēti pirmo reizi, saskaņā ar regulas (ES) Nr. 165/2014 8. panta 1. punkta ceturto daļu. No minētās dienas šā panta pirmās daļas 3. un 5. punktā noteiktos atbrīvojumus, kas saistīti ar papildu pasažieru uzņemšanu vai izlaišanu vai kravas papildu iekraušanu vai izkraušanu, piemēro tikai tiem transportlīdzekļu vadītājiem, kuri izmanto transportlīdzekļus, kas aprīkoti ar viedajiem tahogrāfiem, kā noteikts regulas (ES) Nr. 165/2014 8., 9. un 10. pantā.
52.3 pants. Pārvadātāja pienākumi, nosūtot transportlīdzekļa vadītāju veikt pārvadājumu Latvijā
Citā Eiropas Savienības dalībvalstī reģistrētam pārvadātājam, nosūtot transportlīdzekļa vadītāju uz Latviju, ir pienākums:
1) līdz nosūtījuma laikposma sākumam nosūtīt nosūtīšanas deklarāciju, izmantojot daudzvalodu standarta veidlapu publiskajā saskarnē, kas funkcionē atbilstoši Komisijas 2021. gada 9. decembra īstenošanas regulai (ES) 2021/2179 par tās publiskās saskarnes funkcijām, kas savienota ar Iekšējā tirgus informācijas sistēmu un ko izmanto attiecībā uz autotransporta nozarē strādājošo transportlīdzekļu vadītāju norīkošanu darbā un ir savienota ar IMI sistēmu;
2) nodrošināt, ka transportlīdzekļa vadītāja rīcībā ir nosūtīšanas deklarācija papīra vai elektroniskā formā;
3) izmantojot IMI sistēmu, nekavējoties atjaunināt nosūtīšanas deklarāciju, ja tās saturs ir mainījies.
52.4 pants. Latvijā reģistrēta pārvadātāja pienākumi, nosūtot transportlīdzekļa vadītāju veikt pārvadājumu citā Eiropas Savienības valstī
Latvijā reģistrēts pārvadātājs, nosūtot transportlīdzekļa vadītāju veikt pārvadājumu uz citu Eiropas Savienības dalībvalsti, ievēro attiecīgajā Eiropas Savienības dalībvalstī noteiktos nosūtīšanas nosacījumus un izpilda šādus pienākumus:
1) līdz nosūtījuma laikposma sākumam nosūta nosūtīšanas deklarāciju attiecīgajai Eiropas Savienības dalībvalstij, izmantojot IMI sistēmas daudzvalodu standarta veidlapu publiskajā saskarnē;
2) nodrošina, ka transportlīdzekļa vadītāja rīcībā ir nosūtīšanas deklarācija papīra vai elektroniskā formā;
3) izmantojot IMI sistēmu, nekavējoties atjaunina nosūtīšanas deklarāciju, ja tās saturs ir mainījies;
4) astoņu nedēļu laikā pēc tam, kad tās Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentā institūcija, uz kuru nosūtīts transportlīdzekļa vadītājs, nosūtījusi pieprasījumu, izmantojot IMI sistēmu, iesniedz pieprasītos dokumentus un informāciju.
52.5 pants. Transportlīdzekļa vadītāja nosūtīšanas deklarācija
Šā likuma 52.3 un 52.4 pantā minētajā transportlīdzekļa vadītāja nosūtīšanas deklarācijā ietverama šāda informācija:
1) pārvadātāja nosaukums, norādot pārvadātājam izsniegtās un spēkā esošās Eiropas Kopienas atļaujas numuru, ja šis numurs ir pieejams;
2) pārvadājumu vadītāja vai citas personas kontaktinformācija valstī, kurā veic uzņēmējdarbību, lai sazinātos, kā arī nosūtītu un saņemtu dokumentus un paziņojumus;
3) transportlīdzekļa vadītāja vārds un uzvārds, deklarētās dzīvesvietas adrese, transportlīdzekļa vadītāja apliecības numurs;
4) transportlīdzekļa vadītāja darba līguma sākuma datums;
5) plānotais nosūtīšanas sākuma un beigu datums;
6) visu pārvadātāja rīcībā esošo transportlīdzekļu reģistrācijas numuri, ar kuriem plānots veikt pārvadājuma pakalpojumu nosūtīšanas periodā;
7) informācija par to, vai autopārvadājuma pakalpojumi ir kravu pārvadājumi, pasažieru pārvadājumi, starptautiskie pārvadājumi vai kabotāžas pārvadājumi.
52.6 pants. Transportlīdzekļa vadītāja pienākumi
Transportlīdzekļa vadītājam, kurš nosūtīts veikt pārvadājumu Latvijā, ir pienākums glabāt un pēc pieprasījuma kontroles laikā uz ceļa uzrādīt:
1) izmantojot IMI sistēmu, iesniegto nosūtīšanas deklarāciju papīra vai elektroniskā formā;
2) pierādījumu par pārvadājumiem, kas tiek veikti Latvijā, piemēram, elektronisku preču pavadzīmi (e-CMR) vai regulas Nr. 1072/2009 8. panta 3. punktā minēto pierādījumu;
3) tahogrāfa datus un to Eiropas Savienības dalībvalstu simbolus, kurās transportlīdzekļa vadītājs uzturējies, veicot starptautiskos pārvadājumus vai kabotāžas pārvadājumus, saskaņā ar reģistrācijas un uzskaites prasībām, kas noteiktas regulā Nr. 561/2006 un regulā (ES) Nr. 165/2014.
52.7 pants. Kompetentās iestādes
(1) Lai nodrošinātu transportlīdzekļa vadītāja nosūtīšanas sistēmas funkcionēšanu un sadarbību ar ārvalstu kompetentajām institūcijām, piekļuve IMI sistēmai ir šādām institūcijām:
1) Valsts policijai;
2) Valsts robežsardzei;
3) Valsts darba inspekcijai;
4) Autotransporta direkcijai.
(2) Valsts policija šā likuma 52.3 pantā minēto pārvadātāja vai šā likuma 52.6 pantā minēto transportlīdzekļa vadītāja pienākumu izpildi pārbauda, veicot autopārvadājumu kontroli uz ceļa. Ja citā Eiropas Savienības dalībvalstī reģistrēts pārvadātājs nav izpildījis šā likuma 52.3 pantā minētos pienākumus, Valsts policija, pamatojoties uz kontroles laikā fiksētajiem transportlīdzekļa vadītāja nosūtīšanas noteikumu pārkāpumiem, pieprasa viņam astoņu nedēļu laikā no pieprasījuma nosūtīšanas, izmantojot IMI sistēmu, iesniegt izvērtēšanai šā likuma 52.6 panta 2. un 3. punktā minēto dokumentu kopijas, kā arī dokumentāciju saistībā ar darbā nosūtītā transportlīdzekļa vadītāja darba samaksu par nosūtījuma laikposmu, darba līgumu vai līdzvērtīgu dokumentu, kas apliecina darba tiesiskās attiecības, darba laika uzskaites lapas un maksājumu apliecinājumus.
(3) Ja Latvijā reģistrēts pārvadātājs šā likuma 52.4 panta 4. punktā norādītajā termiņā un kārtībā nav iesniedzis Eiropas Savienības dalībvalsts pieprasītos dokumentus, Valsts darba inspekcija nosūta šim pārvadātājam prasījumu iesniegt tos attiecīgās valsts kompetentajai institūcijai 25 darbdienu laikā no savstarpējas palīdzības pieprasījuma, izmantojot IMI sistēmu.
(4) Šā likuma 52.6 panta 2. un 3. punktā minēto informāciju un dokumentāciju apstrādā iestāde, kuras rīcībā tā nonākusi, ja nepieciešams, iesaistot citas atbildīgās iestādes.
(5) Autotransporta direkcija savā tīmekļvietnē nodrošina informāciju latviešu un angļu valodā par transportlīdzekļa vadītāja nosūtīšanas nosacījumiem Latvijā un apkopo informāciju par transportlīdzekļa vadītāja nosūtīšanas nosacījumiem citās Eiropas Savienības dalībvalstīs.”
13. Papildināt 54. panta divdesmit devīto daļu pēc vārda “nosūtītājam” ar vārdiem “ekspeditoram, līgumslēdzējam vai apakšuzņēmējam”.
14. Papildināt pārejas noteikumus ar 48., 49. un 50. punktu šādā redakcijā:
“48. Šā likuma grozījumi par 1. panta 5. punkta izslēgšanu, 6. panta pirmās un desmitās daļas izteikšanu jaunā redakcijā, papildināšanu ar 3.1 daļu, 6.1 panta pirmās daļas papildināšanu, 25. panta papildināšanu ar trešo daļu, 30. panta pirmās un vienpadsmitās daļas izteikšanu jaunā redakcijā, 30. panta papildināšanu ar 3.1 daļu stājas spēkā 2022. gada 15. martā.
49. Šā likuma grozījumi par 6. panta trešās daļas izteikšanu jaunā redakcijā stājas spēkā 2022. gada 21. maijā. Licences kartītes starptautiskajiem kravas pārvadājumiem ar kravas automobiļiem, kuru kopējā pieļaujamā masa nepārsniedz 3,5 tonnas, ir derīgas līdz 2022. gada 20. maijam. Licences kartītes pasažieru komercpārvadājumiem ar autobusiem Latvijas teritorijā un kravas komercpārvadājumiem ar kravas automobiļiem Latvijas teritorijā, kas izsniegtas līdz 2022. gada 14. martam, ir spēkā līdz to termiņa beigām.
50. Līdz 2022. gada 15. martam Autotransporta direkcijas izsniegtās speciālās atļaujas (licences) kravas pārvadājumiem ar kravas automobiļiem un pasažieru komercpārvadājumiem ar autobusiem ir derīgas līdz to termiņa beigām attiecīgajam pārvadājumu veidam gan Latvijas teritorijā, gan starptautiski. Autopārvadātāju informatīvajā datubāzē izsniegtās licences ieraksta nosaukums automatizēti tiek mainīts uz attiecīgā pārvadājuma veida nosaukumu atbilstoši šā likuma 6. panta pirmajā daļā un 30. panta pirmajā daļā noteiktajam. Speciālajām atļaujām (licencēm), kas tika izsniegtas kravas pārvadājumiem ar kravas automobiļiem un pasažieru komercpārvadājumiem ar autobusiem Latvijas teritorijā, līdz to termiņa beigām tiek piešķirts jauns numurs.”
15. Papildināt informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvu ar 5. punktu šādā redakcijā:
“5) Eiropas Parlamenta un Padomes 2020. gada 15. jūlija direktīvas (ES) 2020/1057, ar ko attiecībā uz izpildes nodrošināšanas prasībām groza direktīvu 2006/22/EK un attiecībā uz direktīvu 96/71/EK un direktīvu 2014/67/ES nosaka īpašus noteikumus autotransporta nozarē strādājošo transportlīdzekļu vadītāju norīkošanai darbā, un groza regulu (ES) Nr. 1024/2012.”
U.Amons
67087356
Likumprojekta “Grozījumi Autopārvadājumu likumā”
anotācija
1. Kādēļ likumprojekts ir vajadzīgs
Mērķis
Likumprojekta mērķis ir nodrošināt nacionālā regulējuma atbilstību Eiropas Savienības normatīvajam regulējumam, novērst nelikumīgu taksometru pakalpojumu sniegšanu starptautiskās lidostas "Rīga" teritorijā, precizēt atsevišķas likuma normas atbilstoši aktuālajai situācijai.
Pamatojums
Likumprojektu izstrādājusi Satiksmes ministrija. Direktīvas (ES) 2020/1057, ar ko attiecībā uz izpildes nodrošināšanas prasībām groza Direktīvu 2006/22/EK un attiecībā uz Direktīvu 96/71/EK un Direktīvu 2014/67/ES nosaka īpašus noteikumus autotransporta nozarē strādājošo transportlīdzekļu vadītāju norīkošanai darbā, un groza Regulu (ES) Nr. 1024/2012 normas ir jāpārņem līdz 02.02.2022. Nacionālā regulējuma atbilstība Eiropas Parlamenta un Padomes 15.07.2020 Regulai (ES) 2020/1055 ir jānodrošina līdz 21.02.2022.
Pašreizējā situācija
1. Par speciālo atļauju (licenču) izsniegšanu pasažieru pārvadājumiem ar autobusu.
Autopārvadājumu likuma (turpmāk - Likums) 30.pants noteic prasības pārvadātājam pasažieru pārvadājumu ar autobusiem speciālās atļaujas (licences) saņemšanai un licencēšanas kārtību.
Cita starpā Likuma 30.panta 5.1 daļa noteic, ka kārtību, kādā izsniedzamas, anulējamas vai uz laiku apturamas speciālās atļaujas (licences) un licences kartītes attiecībā uz autotransporta līdzekļiem pasažieru pārvadājumiem ar autobusiem valstspilsētas administratīvās teritorijas robežās, nosaka attiecīgās valstspilsētas pašvaldība.
2. Par pasažieru komercpārvadājumiem ar taksometru un vieglo automobili.
2.1. Likuma 29.panta ceturtā daļa noteic, ka pasažieru komercpārvadājumus ar vieglo automobili veic ar pārvadātāja īpašumā vai turējumā esošu M1 kategorijas vieglo automobili, kurā ir ne vairāk kā četras pasažieru sēdvietas".
2.2. Likuma 35.panta 6.3 daļa noteic, ka VSIA "Autotransporta direkcija" var anulēt autotransporta līdzeklim izsniegto licences kartīti, ja pārvadātājs iesniedz iesniegumu par licences kartītes pasažieru komercpārvadājumiem ar vieglo automobili anulēšanu. Lēmumu par licences kartītes anulēšanu VSIA "Autotransporta direkcija" pieņem 30 dienu laikā pēc tam, kad saņemta informācija par pārvadātāja nodokļu saistību izpildi vai to administratīvo sodu izpildi, kuri piemēroti par pasažieru komercpārvadājumus ar vieglo automobili regulējošo noteikumu pārkāpumiem.
2.3. Saskaņā ar Likuma 35.1 pantu pasažieru komercpārvadājumus ar taksometru starptautiskas nozīmes transporta infrastruktūras objektu (autoosta, dzelzceļa stacija, lidosta, osta) publiskiem mērķiem paredzētajās teritorijās var veikt, ja pārvadātājs atbilst Likumā noteiktajām prasībām, ko apliecina licences kartīte ar speciālu atzīmi.
Šobrīd šāds regulējums darbojas starptautiskās lidostas “Rīga” teritorijā. Vienlaikus Likums neaizliedz pasažierim pieteikt pakalpojumu elektroniski uz lidostu ārpus teritorijas, kurai noteikta ierobežota piekļuve.
3. Par izmaiņām autopārvadātāju profesionālās darbības veikšanas nosacījumos.
Šobrīd noteikumi par piekļuvi autopārvadātāja profesionālajai darbībai attiecas uz uzņēmumiem, kuri veic kravas autopārvadātāja profesionālo darbību, izmantojot N kategorijas mehāniskos transportlīdzekļus, nosakot nepieciešamību saņemt speciālo atļauju (licenci) pārvadājumu veikšanai. Lai veiktu starptautiskos pārvadājumus, Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 21.oktobra Regula (EK) Nr.1072/2009 par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz piekļuvi starptautisko kravas autopārvadājumu tirgum (turpmāk – Regula Nr.1072/2009) nosaka, ka pēc licences saņemšanas ir jāsaņem Eiropas Kopienas atļauja uzņēmumam un Eiropas Kopienas atļaujas kopija katram transportlīdzeklim, ja mehāniskā transportlīdzekļa, ieskaitot piekabi vai puspiekabi, pilna masa pārsniedz 3,5 tonnas.
Šobrīd Ministru kabineta 2012.gada 21.februāra noteikumi Nr.122 “Kārtība, kādā izsniedz, anulē vai uz laiku aptur Eiropas Kopienas atļaujas, Eiropas Kopienas atļauju kopijas un autovadītāja atestātus starptautiskajiem komercpārvadājumiem ar autotransportu Eiropas Savienības teritorijā” (turpmāk – MK noteikumi Nr.122) paredz prasību, ka Autotransporta direkcijas izsniegtā Eiropas Kopienas atļaujas kopija komercpārvadājumu veikšanai Eiropas Savienības teritorijā ir derīga arī Latvijas teritorijā (MK noteikumu Nr.122 4.punkts).
4. Autoostu regulējums.
Likuma 33.pants reglamentē prasības autoostu reģistrācijai un noteic autoostu darbības uzraudzības kārtību.
5.Par transportlīdzekļa vadītāja nosūtīšanu darbā, veicot starptautiskos autopārvadājumus
Šobrīd transportlīdzekļa vadītāja nosūtīšanu darbā regulē Darba likuma 14.; 14.1. un 14.2 pants. Darba likuma pārejas noteikumu 21.punkts paredz, ka likuma 14., 14.1 un 14..2 pants ir piemērojams attiecībā uz darbinieku nosūtīšanu starptautisko pakalpojumu sniegšanai autotransporta nozarē līdz brīdim, kad stājas spēkā autotransporta nozari regulējoši normatīvie akti, ar kuriem pārņemta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) Nr.2020/1057.
Problēmas apraksts
1. Par speciālo atļauju (licenču) izsniegšanu pasažieru pārvadājumiem ar autobusu.
Likuma 30.pants noteic pasažieru pārvadājumu licencēšanas kārtību pasažieru pārvadājumiem ar autobusu.
Saskaņā ar šā panta 5.1 daļu kārtību, kādā izsniedzamas, anulējamas vai uz laiku apturamas speciālās atļaujas (licences) un licences kartītes attiecībā uz autotransporta līdzekļiem pasažieru pārvadājumiem ar autobusiem valstspilsētas administratīvās teritorijas robežās, nosaka attiecīgās valstspilsētas pašvaldība.
Likuma 30.pantā veikti redakcionāli precizējumi atbilstoši Regulai Nr. 1071/2009, saskaņojot ar likumprojektā paredzētajiem grozījumiem Likuma 6. pantā. 30.pants papildināts ar 3.1. daļu un precizēta šā panta pirmā un 11.daļa (izvērsts pamatojums sniegts 4.punktā).
Saskaņā ar Eiropas Savienības Regulas 1071/2009 26. panta 1. b) apakšpunktu dalībvalsts informē komisiju par
b) izsniegto atļauju skaitu pēc gada un veida, apturētās un anulētās atļaujas, paziņojumu par attiecīga pārvadājumu vadītāja nepiemērotību skaitu, kā arī attiecīgos iemeslus. Lai nodrošinātu regulāru, korektu informāciju vienotā informācijas avotā par pasažieru komercpārvadājumiem ar autobusiem, Likumprojekts paredz noteikt pienākumu valstspilsētu pašvaldībām, kuras izsniedz speciālās atļaujas (licences) un licences kartītes pasažieru pārvadājumiem ar autobusiem regulāri katru gadu līdz 31. janvārim informēt VSIA "Autotransporta direkciju" par pārvadātājiem, norādot pārvadātāja nosaukumu, reģistrācijas numuru komercreģistrā un speciālās atļaujas (licences) numuru, kuriem iepriekšējā kalendārā gada 31.decembrī ir derīga speciālā atļauja (licence), norādot derīgo licences kartīšu skaitu.
2. Par pasažieru komercpārvadājumiem ar taksometru un vieglo automobili.
2.1. Precizējot Likuma 29.panta ceturto daļu, pasažieru komercpārvadājumos ar vieglo automobili atcelts ierobežojums pasažieru sēdvietu skaitam, ņemot vērā biedrības "Latvijas Mobilitātes asociācijas ierosinājumu".
Vēsturiski sēdvietu skaita ierobežojums pasažieru komercpārvadājumos ar vieglo automobili tika ieviests, lai mazinātu riskus, ka pasažieru pārvadājumus ar vieglajiem automobiļiem ar sēdvietu skaitu līdz 9 sēdvietām, tiek komplektēti pasažieri braucieniem noteiktos maršrutos un noteiktos laikos, tādējādi potenciāli konkurējot ar subsidētiem transporta veidiem. Ņemot vērā prasību, ka pārvadājumus ar vieglo automobili var veikt tikai ar lietotņu starpniecību, t.sk. arī veicot norēķinus caur lietotnēm, kā arī prasību lietotnēm sniegt datus par visiem pārvadājumiem, vēsturiskie riski faktiski ir novērsti. Piedāvātās izmaiņas nodrošinās lielākas izvēles iespējas pasažieriem gadījumos, kad pārvadājuma pakalpojums nepieciešams pasažieru grupai, kas ir lielāka par četriem cilvēkiem, kā arī uzlabos pakalpojuma pieejamību, it īpaši valsts reģionos.
2.2. Ņemot vērā to, ka pasažieru komercpārvadājumiem ar vieglo automobili licences kartītes saņemšana nav saistīta ar autotransporta līdzekļa reģistrācijas darbībām transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā, kā tas ir taksometriem saņemot speciālās numura zīmes, ir iespējama autotransporta līdzekļa īpašnieka vai turētāja maiņa licences kartītes darbības laikā. Likumprojekts paredz precizēt 35.panta 6.3 daļu papildinot ar nosacījumu, ka VSIA "Autotransporta direkcija" anulē autotransporta līdzeklim izsniegto licences kartīti, ja konstatē, ka pārvadātājs nav transportlīdzekļa īpašnieks vai turētājs.
Vienlaikus, gadījumā, kad pārvadātājs iesniedz iesniegumu licences kartītes anulēšanai, VSIA "Autotransporta direkcijai" nebūs pienākums lēmumu par licences kartītes anulēšanu pieņemt 30 dienu laikā pēc tam, kad saņemta informācija par pārvadātāja nodokļu saistību izpildi vai to administratīvo sodu izpildi, kuri piemēroti par pasažieru komercpārvadājumus ar vieglo automobili regulējošo noteikumu pārkāpumiem.
Precizējums nepieciešams, jo praksē pasažieru komercpārvadājumos ar vieglo automobili licences kartīte zaudē spēku ar tās derīguma termiņa beigām, un atsevišķs iesniegums no pārvadātāja nav nepieciešams. Pārvadātāja nodokļu saistību izpildi vai administratīvo sodu nomaksas izpildi VSIA "Autotransporta direkcija" turpinās pārbaudīt atbilstoši Likuma 35.panta 61 daļas 2.punktā noteiktajam.
2.3.Pasažieru komercpārvadājumus ar taksometru starptautiskas nozīmes transporta infrastruktūras objektu (autoosta, dzelzceļa stacija, lidosta, osta) publiskiem mērķiem paredzētajās teritorijās var veikt, ja pārvadātājs atbilst Likuma 351 pantā noteiktajām prasībām, ko apliecina licences kartīte ar speciālu atzīmi. Šobrīd šāds regulējums darbojas lidostas teritorijā. Vienlaikus Likums neaizliedz pasažierim izsaukt taksometru vai vieglo automobili uz lidostu ārpus teritorijas, kurai noteikta ierobežota piekļuve.
Tomēr, ņemot vērā starptautiskās lidostas “Rīga” sniegto informāciju, strauji atjaunojoties pasažieru skaitam, ir piepildījušās bažas par taksometru pakalpojumu sniedzējiem, kuri nav normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā saņēmuši speciālās licences kartītes iebraukšanai lidostas ierobežotas piekļuves teritorijā, bet aģitē pasažierus izvēlēties savus pakalpojumus. Pasažieru aģitēšana notiek, traucējot pasažieru kustībai, t.sk., pasažierus aizskarošā veidā, kas rada negatīvu iespaidu gan par starptautiskās lidostas “Rīga”, gan lidostā sniegtajiem transporta pakalpojumiem, gan arī par Latvijas valsti. Šāda taksometru pakalpojumu sniedzēju rīcības problemātika iezīmējas gan lidostas darbinieku ikdienas novērojumos, gan arī pasažieru (t.sk. diplomātiskā korpusa pārstāvju) sūdzībās.
Lai to novērstu Likumprojekts paredz papildināt 35.2 pantu ar 41 daļu nosakot, ka autovadītājam pašam vai ar citu personu starpniecību aizliegts piedāvāt pārvadājuma pakalpojumu braucienam no objekta, ja autotransporta līdzeklim, ar kuru tas iebraucis objekta teritorijā, nav Likuma 35.1 panta ceturtajā daļā noteiktajā kārtībā nav izsniegta licences kartīte ar speciālo atzīmi.
Likuma 35.1.panta 4.1. daļā ietvertais aizliegums attiecināms uz visu lidostas teritoriju plašākā nozīmē – gan taksometru pakalpojumu sniegšanai publiskiem mērķiem paredzēto objekta teritoriju, gan termināļa ēku (tostarp termināļa ieejām), un jebkuru citu būvi, kuras adrese ir starptautiskā lidosta “Rīga”, un starptautiskās lidostas “Rīga” teritoriju kopumā.
3. Par izmaiņām autopārvadātāju profesionālās darbības veikšanas nosacījumos.
Šobrīd noteikumi par piekļuvi autopārvadātāja profesionālajai darbībai attiecas uz uzņēmumiem, kuri veic kravas autopārvadātāja profesionālo darbību, izmantojot N kategorijas mehāniskos transportlīdzekļus, nosakot nepieciešamību saņemt speciālo atļauju (licenci) pārvadājumu veikšanai. Lai veiktu starptautiskos pārvadājumus, Regula (EK) Nr.1072/2009 nosaka, ka pēc licences saņemšanas ir jāsaņem Eiropas Kopienas atļauja uzņēmumam un Eiropas Kopienas atļaujas kopija katram transportlīdzeklim, ja mehāniskā transportlīdzekļa vai tā sastāva pilna masa pārsniedz 3,5 tonnas.
Savukārt Regula Nr.2020/1055 groza Regulā Nr. 1071/2009 paredzētos noteikumus par piekļuvi autopārvadātāja profesionālajai darbībai, nosakot, ka no 2022.gada 21.februāra prasības attiecībā uz piekļuvi profesijai kļūst obligātas arī pārvadātājiem, kas izmanto starptautiskos pārvadājumos iesaistītos mehāniskos transportlīdzekļus vai transportlīdzekļu sastāvus, kuri paredzēti tikai kravu pārvadājumiem un kuru pieļaujamā pilnā masa vai to sastāvu pilnā masa pārsniedz 2,5 tonnas.
Lai vienādotu prasības ar starptautisko regulējumu, Likumprojektā tiek noteikts, ka kravas komercpārvadājumu veikšanai Latvijas teritorijā licences kartīte ir nepieciešama N kategorijas transportlīdzeklim vai N kategorijas transportlīdzeklim vai tā sastāvam, kura pilna masa, ieskaitot piekabi vai puspiekabi, pārsniedz 2,5 tonnas, atsakoties no mazāku N kategorijas transportlīdzekļu vai to sastāvu licencēšanas, ņemot vērā, ka Latvijas teritorijā kravas pārvadājumu ietekme uz tirgu ar transportlīdzekļiem, kuru pilnā masa nepārsniedz 2,5 tonnas, ir niecīga (uz šo brīdi izsniegtas 35 licences kartītes minētajiem transportlīdzekļiem). Attiecībā uz transportlīdzekļiem un to sastāviem, kuru pilnā masa, ieskaitot piekabi vai puspiekabi, pārsniedz 2,5 tonnas, saskaņā ar Regulā Nr.2020/1055 noteikto starptautiskajos pārvadājumos tiek piemērotas samazinātās finansiālā nodrošinājuma prasības (1800 EUR par pirmo izmantoto transportlīdzekli un 900 EUR par katru papildu izmantoto transportlīdzekli), kas tiks piemērotas arī attiecībā uz licences kartītēm, tādējādi vienādojot finansiālā nodrošinājuma prasības pārvadātājiem, kuri veic pārvadājumus tikai Latvijas teritorijā un pārvadātājiem, kuri veic starptautiskus pārvadājumus.
Lai nodrošinātu nacionālā regulējuma atbilstību Regulas Nr. 2020/1055 prasībām, ir nepieciešams veikt grozījumus Likumā (izteikt jaunā redakcijā likuma 6.panta pirmo un trešo daļu).
Lai nedublētu Regulā Nr.1071/2009 noteikto regulējumu saistībā ar pārvadājumu vadītāju, likumprojekts paredz svītrot pārvadājumu vadītāja definīciju Likuma 1.panta 5. punktā. Tāpat, izsakot jaunā redakcijā Likuma 6.panta pirmo daļu un 30.panta pirmo daļu, tiek svītrota prasība pārvadājumu vadītājam saņemt profesionālās kompetences sertifikātu, jo to nosaka Regula Nr. 1071/2009.
Šobrīd MK noteikumi Nr.122 paredz prasību, ka VSIA “Autotransporta direkcija” izsniegtā Eiropas Kopienas atļaujas kopija komercpārvadājumu veikšanai Eiropas Savienības teritorijā ir derīga arī Latvijas teritorijā (MK noteikumu Nr.122 4.punkts). Izvērtējot šo regulējumu, secināms, ka iepriekšminētā prasība būtu jānosaka Likumā un tādējādi Likuma 6.pants tiek papildināts ar 3.1 daļu.
Izvērtējot pārvadātāju atbilstību labas reputācijas prasībai atbilstoši Regulas Nr.1071/2009 6. pantā noteiktajam, kriminālsodāmības pārbaude ir noteikta Ministru kabineta 2020. gada 7. aprīļa noteikumos Nr. 194 “Kārtība, kādā izsniedz, uz laiku aptur vai anulē speciālās atļaujas (licences) un licences kartītes komercpārvadājumu veikšanai ar autotransportu un izsniedz pārvadājumu vadītāja profesionālās kompetences sertifikātus”, savukārt no Sodu reģistrā saņemamais informācijas apjoms ir norādīts minēto noteikumu anotācijā, kurā norādīts, ka tiek saņemta informācija par kriminālsodāmību Eiropas Savienības dalībvalstīs. Izvērtējot šo regulējumu, secināms, ka iepriekšminētā norma būtu jānosaka Likumā (Likuma 6.panta desmitā daļa).
Saskaņā ar Regulas Nr.1071/2009 6. pantā a) un b) apakšpunktā noteikto uzņēmums atbilst labas reputācijas prasībām, ja nav nopietna pamatojuma apstrīdēt pārvadājumu vadītāja vai attiecīgā transporta uzņēmuma labo reputāciju, ja tie, piemēram, nav tikuši notiesāti vai tiem nav piemērotas sankcijas par jebkādiem smagiem to valsts spēkā esošo normatīvo aktu pārkāpumiem šādās jomās:
i) komerctiesības;
ii) maksātnespējas tiesības;
iii) samaksu un nodarbināšanas nosacījumi profesijā;
iv) ceļu satiksme;
v) profesionālā atbildība;
vi) cilvēku vai narkotiku tirdzniecība, kā arī,
ja pārvadājumu vadītājs vai transporta uzņēmums vienā vai vairāk dalībvalstīs nav bijis notiesāts par smagu kriminālnoziegumu vai sodīts par Kopienas tiesību aktu smagiem pārkāpumiem, kas jo īpaši attiecas uz:
i) transportlīdzekļa vadīšanas laika un transportlīdzekļa vadītāja atpūtas laika, darba laika un kontrolierīču uzstādīšanu un izmantošanu;
ii) starptautiskajā satiksmē izmantojamo komerciālo transportlīdzekļu maksimālajām masas un gabarītu normām;
iii) transportlīdzekļa vadītāju sākotnējo kvalifikāciju un turpmāko apmācību;
iv) komerciālo transportlīdzekļu tehnisko pārbaudi uz ceļiem, tostarp mehānisko transportlīdzekļu obligātajām tehniskajām pārbaudēm;
v) piekļuvi starptautisko kravu autopārvadājumu tirgum vai arī, atkarībā no gadījuma, piekļuvi pasažieru autopārvadājumu tirgum;
vi) bīstamu kravu autopārvadājumu drošību;
vii) ātruma ierobežošanas ierīču uzstādīšanu noteiktu kategoriju transportlīdzekļos;
viii) transportlīdzekļa vadītāja apliecību;
ix) profesionālās darbības atļaušanu;
x) dzīvnieku pārvadāšanu.
Ņemot vērā Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības, ir nepieciešams lemt par sodāmības Apvienotajā Karalistē turpmākas iekļaušanas izvērtēšanu. Daudzi Latvijas pilsoņi ir dzīvojuši Apvienotajā Karalistē, kā arī arvien vairāk uzņēmumu valdēs tiek iecelti citu valstu pilsoņi, līdz ar to, pieturoties pie vienlīdzības principa, ir saskatāma nepieciešamība turpināt vērtēt kriminālsodāmību Apvienotajā Karalistē. Pēc noslēgtās vienošanās starp ES un Apvienoto Karalisti ir saglabātas vairākas prasības autopārvadājumos attiecībā uz abām teritorijām, arī kriminālsodāmības pārbaude Apvienotajā Karalistē būtu saglabājama.
Saskaņā ar Sodu reģistra likuma 19.pantu, Informācijas centrs iestādēm un privātpersonām ziņas no valsts informācijas sistēmas “Sodu reģistrs” sniedz šo iestāžu darbību regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā apjomā un paredzētajiem mērķiem, neatkarīgi no tā, vai attiecīgās ziņas iekļautas Sodu reģistra aktuālajā vai arhīva datu bāzē.
Ziņu apmaiņa par personu sodāmībām Eiropas Savienības dalībvalstīs notiek, pamatojoties uz 2009.gada 26.februāra Eiropas Savienības Padomes Pamatlēmumu 2009/315/TI „Par organizatoriskiem pasākumiem un saturu no sodāmības reģistra iegūtas informācijas apmaiņai starp dalībvalstīm” (turpmāk - Pamatlēmums). Datu apmaiņa ar Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti no 01.01.2021. turpinās Pamatlēmumā noteiktajā kārtībā, pamatojoties uz Tirdzniecības un sadarbības nolīgumu, kurš noslēgts starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti par drošības procedūrām klasificētas informācijas apmaiņai un aizsardzībai.
Saskaņā ar Sodu reģistra likuma 3.pantu Sodu reģistrā iekļautās ziņas ir ierobežotas pieejamības informācija.
Regula Nr.2020/1055 groza Regulu Nr.1072/2009, papildinot to ar 14.a pantu par atbildību, kurš nosaka dalībvalstīm paredzēt noteikumus par sankcijām nosūtītājiem, ekspeditoriem, līgumslēdzējiem un apakšuzņēmējiem par neatbilstību Regulas Nr.1072/2009 II un III nodaļai, ja tie zināja vai, ņemot vērā visus attiecīgos apstākļus, tiem vajadzēja zināt, ka to uzdotie transporta pakalpojumi ietver šīs regulas pārkāpumus. Lai novērstu ļaunprātīgu rīcību, ko īsteno uzņēmumi, kuri noslēdz līgumus ar kravas autopārvadātājiem par transporta pakalpojumiem un lai izpildītu šo regulas prasību, Likuma 25.pants tiek papildināts ar trešo daļu, paredzot nosūtītāja, līgumslēdzēja vai apakšuzņēmēja līdzatbildību, nododot kravu pārvadāšanai. Atbilstoši tiek precizēts arī Likuma 25.panta nosaukums. Autopārvadājumu likuma 1. pants papildināts ar terminu: Līgumslēdzējs vai apakšuzņēmējs - uzņēmums, kas noslēdzis līgumu ar kravas autopārvadātāju par transporta pakalpojumu un nav nosūtītājs vai ekspeditors.
4. Par autoostām.
Saskaņā ar Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā noteikto komerciālajos maršrutos (reisos) no valsts vai pašvaldības budžeta netiek kompensēti ar pakalpojumu sniegšanu saistītie izdevumi un zaudējumi un tie būtu pielīdzināmi pārvadājumiem, kas tiek izpildīti starptautiskajos maršrutos. Attiecīgi gadījumos, kad komerciālo maršrutu (reisu) autobusu kustības sarakstā ir iekļauta autoosta, par autoostas izmantojamo un sniedzamo pakalpojumu apjomu savā starpā patstāvīgi vienojās abi komersanti, t.i., pārvadātājs ar autoostu. Tostarp pārvadātājs vienojas ar autoostu par kārtību, kādā autoostu kasēs un / vai biļešu izplatīšanas aģentūrās pārdodamas un nododamas biļetes. Līdz ar to pusēm (pārvadātājam un autoostai) būtu tiesības arī vienoties par atsevišķu iebraukšanas maksu un atsevišķu biļešu tirdzniecības maksu. Ņemot vērā iepriekš minēto, nepieciešams noteikt, ka Ministru kabineta 2019. gada 29. oktobra noteikumi Nr. 502 “Autoostu noteikumi” attiecas tikai uz dotētajiem reģionālās nozīmes maršrutiem. Tādējādi Likumprojekts paredz precizēt Likuma 33.pantu, paredzot precizēt nosacījumus, ka autoostu reģistrācijas noteikumos ietvertās prasības attiecināmas uz valsts dotēto reģionālās nozīmes maršrutu apkalpošanu.
Autoostas valdītāja vai īpašnieka atbilstību Likuma 33.panta sestajā daļā noteiktajām prasībām - par Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu (nodevu) parādu, kas kopsummā pārsniedz 150 euro, neesamību, - VSIA “Autotransporta direkcija” pārbaudīs Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu (nodevu) parādnieku datubāzē, izmantojot kuru saskaņā ar likuma “Par nodokļiem un nodevām” 18.panta pirmās daļas 8.punktu Valsts ieņēmumu dienests nodrošina nodokļu (nodevu) informācijas publiskumu, regulāri publicējot informāciju par atsevišķu nodokļu (nodevu) kopieņēmumiem, un informāciju par tiem nodokļu maksātājiem, kuriem Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu (nodevu) parāda kopsumma pārsniedz 150 euro.
5. Par transportlīdzekļa vadītāja nosūtīšanu, veicot starptautiskos autopārvadājumus
Šobrīd transportlīdzekļa vadītāja nosūtīšanu darbā regulē Darba likuma 14.; 14.1. un 14.2 pants. Darba likuma pārejas noteikumu 21.punkts paredz, ka likuma 14., 14.1 un 14.2 pants ir piemērojams attiecībā uz darbinieku nosūtīšanu starptautisko pakalpojumu sniegšanai autotransporta nozarē līdz brīdim, kad stājas spēkā autotransporta nozari regulējoši normatīvie akti, ar kuriem pārņemta Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva Direktīva (ES) Nr.2020/1057.
2020.gada 15.jūlijā Eiropas Parlaments un Padome ir pieņēmusi Direktīvu (ES) 2020/1057, kura dalībvalstīm ir jāpārņem līdz 2022.gada 2.februārim. Direktīvas Nr.2020/1057 mērķis ir nodrošināt pienācīgus darba apstākļus un sociālo aizsardzību transportlīdzekļu vadītājiem un radīt atbilstošus uzņēmējdarbības un godīgas konkurences apstākļus pārvadātājiem.
Lai pārņemtu Direktīvu Nr.2020/1057, nepieciešams papildināt Likumu ar jaunu V1 nodaļu, nosakot specifiskas prasības par transportlīdzekļu vadītāju nosūtīšanu darbā. Lai nodrošinātu tiesisko noteiktību un saglabātu vispārīgās normas attiecībā uz transportlīdzekļu vadītāju nosūtīšanu uz citu valsti, Likumprojektā ir noteikts, ka transportlīdzekļa vadītāja nosūtīšanai piemēro Darba likuma normas tiktāl, ciktāl to neierobežo Likuma normas.
Likumprojekts definē, kas ir transportlīdzekļa vadītāja nosūtīšana, kā arī paredz izņēmumus transportlīdzekļa vadītāja nosūtīšanai uz Latviju, nosaka citā ES valstī reģistrēta pārvadātāja pienākumus, nosūtot transportlīdzekļa vadītāju veikt pārvadājumu Latvijā, kā arī nosaka Latvijā reģistrēta pārvadātāja pienākumus, nosūtot transportlīdzekļa vadītāju veikt pārvadājumu citā ES dalībvalstī. Likumprojektā ir noteikts, kāda informācija ir jānorāda transportlīdzekļa vadītāja nosūtīšanas deklarācijā, kā arī pienākumi transportlīdzekļa vadītājam, kurš nosūtīts veikt pārvadājumu Latvijā. Ņemot vērā normatīvajos aktos noteiktās iestāžu kompetences, vadītāja nosūtīšanas sistēmas funkcionēšanu un sadarbību ar ārvalstu kompetentajām institūcijām, piekļuve ar IMI[1] savienotajai publiskajai saskarnei nodrošināma:
1) Valsts policijai;
2) Valsts robežsardzei;
3) Valsts darba inspekcijai;
4) VSIA "Autotransporta direkcija".
[1] Iekšējā tirgus informācijas sistēma (IMI), kura ir izveidota atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulai (ES) Nr. 1024/2012 par administratīvo sadarbību, izmantojot Iekšējā tirgus informācijas sistēmu, un ar ko atceļ Komisijas Lēmumu 2008/49/EK (“IMI regula”)
Direktīvas Nr.2020/1057 5.pants noteic, ka dalībvalstis paredz noteikumus par sodiem, ko piemēro par transportlīdzekļa vadītāja nosūtīšanas darbā pārkāpumiem, un veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to piemērošanu.
Sankciju apmēru par pārkāpumiem transportlīdzekļu vadītāju nosūtīšanas jomā nepieciešams harmonizēt ar grozījumiem Komisijas 2016. gada 18. marta Regulā (ES) Nr. 2016/403, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1071/2009 attiecībā uz Savienības noteikumu tādu nopietnu pārkāpumu klasifikāciju, kas var izraisīt autopārvadātāja labas reputācijas zaudēšanu, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2006/22/EK III pielikumu, kuri vēl ir izstrādes stadijā, un plānots, ka līdz 2022.gada 2.februārim spēkā nestāsies, tāpēc piemērojamas Darba likuma 162. pantā ietvertās sankcijas par citu darba tiesiskās attiecības regulējošu normatīvo aktu pārkāpšanu. Grozījumi Likumā, nosakot administratīvo atbildību par transportlīdzekļu vadītāju nosūtīšanas darbā noteikumu pārkāpšanu, veicami pēc grozījumu Regulā (ES) Nr. 2016/403 stāšanās spēkā.
Transportlīdzekļu vadītāju nosūtīšanai ir pārrobežu raksturs, tāpēc harmonizētas pieejas īstenošana visā ES teritorijā ir priekšnoteikums ceļu satiksmes drošības uzlabošanai, transportlīdzekļu vadītāju darba apstākļu uzlabošanai un konkurences izkropļojumu, ko rada noteikumu neievērošana, novēršanai.
Risinājuma apraksts
1. Par speciālo atļauju (licenču) izsniegšanu pasažieru pārvadājumiem ar autobusu.
Projekts paredz izteikt 30.panta pirmo daļu jaunā redakcijā, saskaņojot ar likumprojektā paredzētajiem grozījumiem 6. pantā pirmajā daļā, papildināt pantu ar 3.1 daļu, izteikt jaunā redakcijā panta 11.daļu, kā arī papildināt pantu ar 5.2 daļu nosakot pienākumu valstspilsētu pašvaldībām sniegt informāciju VSIA "Autotransporta direkcija" katru gadu līdz 31.janvārim par iepriekšējā gada 31.decembrī derīgajām speciālajām atļaujām (licencēm) un derīgo licences kartīšu skaitu.
2. Par pasažieru komercpārvadājumiem ar taksometru un vieglo automobili.
3.1. Likumprojekts paredz precizēt Likuma 29.panta ceturto daļu, izslēdzot vietu skaita ierobežojumu pasažieru komercpārvadājumos ar vieglo automobili.
2.2. Likumprojekts paredz precizēt Likuma 35.panta 6.3 daļu nosakot, ka VSIA "Autotransporta direkcija" anulē autotransporta līdzeklim izsniegto licences kartīti, ja pārvadātājs iesniedz iesniegumu par licences kartītes pasažieru komercpārvadājumiem ar vieglo automobili anulēšanu vai konstatē, ka pārvadātājs nav transportlīdzekļa īpašnieks vai turētājs.
2.3. Likumprojekts paredz papildināt Likuma 35.1 pantu ar 4.1 daļu, nosakot, ka autovadītājam pašam vai ar citu personu starpniecību aizliegts piedāvāt pārvadājuma pakalpojumu braucienam no objekta, ja autotransporta līdzeklim, ar kuru tas iebraucis objekta teritorijā, nav Likuma 35.1 panta ceturtajā daļā noteiktajā kārtībā izsniegta licences kartīte ar speciālo atzīmi.
3. Par izmaiņām autopārvadātāju profesionālās darbības veikšanas nosacījumos.
Tiek precizēti atsevišķi Likuma panti V 1 nodaļā par administratīvo atbildību. 54.panta divdesmit devītajā daļā minētais atbildīgo subjektu loks ir papildināts, paredzot atbildību arī ekspeditoram, līgumslēdzējam vai apakšuzņēmējam.
Atbildība paredzēta, ja nosūtītājs, ekspeditors, līgumslēdzējs vai apakšuzņēmējs nav pārliecinājies, ka pārvadātājs drīkst veikt pārvadājumus un ir saņēmis Eiropas Kopienas atļauju, Eiropas Kopienas atļaujas kopiju un autovadītāja atestātu (ja autovadītājam tāds nepieciešams). Vienlaikus atbildība paredzēta, ja nosūtītājs, ekspeditors, līgumslēdzējs vai apakšuzņēmējs organizē pārvadājumus tā, ka pārvadātājs ir spiests pārkāpt kabotāžas ierobežojumu vai nosaka piegādes termiņus, kurus nevar izpildīt, ievērojot darba un atpūtas nosacījumus.
4. Par autoostām.
Likumprojekts paredz precizēt Likuma 33.panta regulējumu, nosakot, ka autoostu reģistrācijas prasības attiecināmas uz valsts dotēto reģionālās nozīmes maršrutu apkalpošanu.
5. Par transportlīdzekļa vadītāja nosūtīšanu darbā, veicot starptautiskos autopārvadājumus.
Lai pārņemtu Direktīvu (ES) Nr.2020/1057, likumprojekts paredz papildināt Likumu ar jaunu V1 nodaļu, nosakot specifiskas prasības par transportlīdzekļu vadītāju nosūtīšanu darbā. Likumprojektā ir noteikts, ka transportlīdzekļa vadītāja nosūtīšanai piemēro Darba likuma normas tiktāl, ciktāl to neierobežo šā likuma normas.
Ar Direktīvas 2020/1057 2.pantu tiek grozīta Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 15.marta Direktīva 2006/22/EK par minimālajiem nosacījumiem Padomes Regulu (EEK) Nr. 3820/85 un Nr. 3821/85 īstenošanai saistībā ar sociālās jomas tiesību aktiem attiecībā uz darbībām autotransporta jomā un par Padomes Direktīvas 88/599/EEK atcelšanu (turpmāk - Direktīva 2006/22/EK). Direktīvas 2006/22/EK prasības nacionālajā tiesību normu sistēmā pārņemtas ar Ministru kabineta 2011.gada 24.maija noteikumiem Nr.411 "Autopārvadājumu kontroles organizēšanas un īstenošanas kārtība" (turpmāk - MK noteikumi Nr.411). Direktīvas 2020/1057 2.pants nosaka informācijas apmaiņu starp kontroles iestādēm, izmantojot IMI sistēmu, līdz ar to pašreizējais deleģējums Autopārvadājumu likumā ir nepietiekams un 4.1 panta trešā daļa ir papildināma ar atsauci uz IMI sistēmu. Grozījumu MK noteikumos Nr.411 projektu izstrādā Satiksmes ministrija un 2021.gada 28.decembrī tas ievietots TAP portālā sabiedrības līdzdalībai. Tālāka grozījumu projekta virzība atkarīga no likumprojekta virzības.
1.6. Cita informācija
Lai pārņemtu Direktīvas 2020/1057 2.panta prasības, jāprecizē noteikumos esošos regulējumus par autopārvadājumu kontroles kārtību, veicot pārbaudes uz ceļiem un uzņēmumu telpās. Direktīva 2020/1057 cita starpā paredz dalībvalstīm pienākumu ieviest riska novērtējuma sistēmu uzņēmumiem, kuras pamatā ir attiecīgā uzņēmuma pieļauto Regulas (EK) Nr. 561/2006 vai Regulas (ES) Nr. 165/2014, vai valsts noteikumu, ar ko transponē Direktīvu 2002/15/EK, pārkāpumu nosacītais skaits un smaguma pakāpe. Saskaņā ar minētās Direktīvas 2.panta 9.punktu līdz 2021. gada 2. jūnijam Eiropas Komisija ar īstenošanas aktiem nosaka vienotu formulu uzņēmuma riska novērtējuma aprēķināšanai. Minētā vienotā formula ņem vērā pārkāpumu skaitu, smaguma pakāpi un biežumu, un to kontroles pasākumu rezultātus, kuros pārkāpumi nav konstatēti, kā arī to, vai attiecīgais autotransporta uzņēmums visos tā autoparkā esošajos transportlīdzekļos izmanto viedos tahogrāfus atbilstoši Regulas (ES) Nr. 165/2014 II nodaļai. Līdz 2021.gada 23.decembrim minētais īstenošanas akts nav vēl pieņemts.
Tāpat arī Mobilitātes pakotnes ietvaros spēkā stājusies Eiropas Parlamenta un Padomes 2020.gada 15.jūlija Regula (ES) 2020/1055, ar ko groza Regulas (EK) Nr. 1071/2009, (EK) Nr. 1072/2009 un (ES) Nr. 1024/2012, lai tās pielāgotu norisēm autotransporta nozarē. Regula piemērojama no 2022.gada 21.februāra. Saskaņā ar minēto regulu Eiropas Komisija jāpieņem īstenošanas akti, kuros nosaka smagu pārkāpumu kategoriju, veidu un smaguma pakāpju sarakstu, kuri, papildus IV pielikumā norādītajiem pārkāpumiem, var izraisīt labas reputācijas zaudēšanu. Līdz ar to, lai varētu veikt atbilstošus grozījumus nacionālajos tiesību aktos attiecībā uz pārkāpumu gradāciju, nepieciešama grozījumu pieņemšana Komisijas 2016.gada 18.marta Regulā (ES) 2016/403, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1071/2009 attiecībā uz Savienības noteikumu tādu nopietnu pārkāpumu klasifikāciju, kas var izraisīt autopārvadātāja labas reputācijas zaudēšanu, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2006/22/EK III pielikumu. Līdz 2021.gadam 23.decembrim minētie grozījumi Regulā (ES) 2016/403 vēl nav pieņemti.
2. Kāda var būt likuma ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību
Pašvaldības; komersanti, kas veic pasažieru komercpārvadājumus ar taksometriem un vieglajiem automobiļiem; Autoostu īpašnieki vai valdītāji; uzņēmumi, kas veic starptautiskos pārvadājumus un izmanto N kategorijas transportlīdzekļus un to sastāvus, kuri paredzēti tikai kravu pārvadājumiem un kuru pieļaujamā pilnā masa ir no 2,5 tonnām līdz 3,5 tonnām;
citās Eiropas Savienības dalībvalstīs reģistrēti autopārvadājumu uzņēmumi, kuri nosūta transportlīdzekļa vadītājus uz Latviju;
Latvijā reģistrēti uzņēmumi, kuri veic starptautiskos autopārvadājumus un nosūta transportlīdzekļu vadītājus darbā uz citu Eiropas Savienības dalībvalsti;
nosūtītie transportlīdzekļu vadītāji;
kompetentās institūcijas.
Godīgas konkurences nodrošināšanai likumprojekts pozitīvi ietekmēs komersantus, kas sniedz pasažieru komercpārvadājumus starptautiskās lidostas “Rīga” publiski pieejamā teritorijā ar ierobežotu piekļuvi.
3. Kāda var būt likuma ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Likumprojekts šo jomu neskar.
4. Kāda var būt likuma ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Saistītie tiesību aktu projekti
1. Grozījumi Ministru kabineta 2011.gada 24.maija noteikumos Nr.411 "Autopārvadājumu kontroles organizēšanas un īstenošanas kārtība".
Pamatojums un apraksts
Lai pārņemtu Direktīvas 2020/1057 2.panta prasības, jāprecizē noteikumos esošos regulējumus par autopārvadājumu kontroles kārtību, veicot pārbaudes uz ceļiem un uzņēmumu telpās. Direktīva 2020/1057 cita starpā paredz dalībvalstīm pienākumu ieviest riska novērtējuma sistēmu uzņēmumiem, kuras pamatā ir attiecīgā uzņēmuma pieļauto Regulas (EK) Nr. 561/2006 vai Regulas (ES) Nr. 165/2014, vai valsts noteikumu, ar ko transponē Direktīvu 2002/15/EK, pārkāpumu nosacītais skaits un smaguma pakāpe. Saskaņā ar minētās Direktīvas 2.panta 9.punktu līdz 2021. gada 2. jūnijam Eiropas Komisija ar īstenošanas aktiem nosaka vienotu formulu uzņēmuma riska novērtējuma aprēķināšanai. Minētā vienotā formula ņem vērā pārkāpumu skaitu, smaguma pakāpi un biežumu, un to kontroles pasākumu rezultātus, kuros pārkāpumi nav konstatēti, kā arī to, vai attiecīgais autotransporta uzņēmums visos tā autoparkā esošajos transportlīdzekļos izmanto viedos tahogrāfus atbilstoši Regulas (ES) Nr. 165/2014 II nodaļai. Līdz 2021.gada 23.decembrim minētais īstenošanas akts nav vēl pieņemts.
Atbildīgā institūcija
Satiksmes ministrija
2. Grozījumi Ministru kabineta 2020.gada 7.aprīļa noteikumos Nr.194 „Kārtība, kādā izsniedz, uz laiku aptur vai anulē speciālās atļaujas (licences) un licences kartītes komercpārvadājumu veikšanai ar autotransportu un izsniedz pārvadājumu vadītāja profesionālās kompetences sertifikātus”
Pamatojums un apraksts
Jāprecizē kārtība, kādā izsniedz speciālās atļaujas (licences) un licences kartītes autotransporta līdzekļiem, kas veic kravas komercpārvadājumus un pasažieru komercpārvadājumus ar autobusiem, un profesionālās kompetences sertifikātus komercpārvadājumiem.
Atbildīgā institūcija
Satiksmes ministrija
3. Grozījumi Ministru kabineta 2012. gada 21. februāra noteikumos Nr. 122 "Kārtība, kādā izsniedz, anulē vai uz laiku aptur Eiropas Kopienas atļaujas, Eiropas Kopienas atļauju kopijas un autovadītāju atestātus starptautiskajiem komercpārvadājumiem ar autotransportu Eiropas Savienības teritorijā "
Pamatojums un apraksts
Lai nodrošinātu nacionālā regulējuma atbilstību Eiropas Parlamenta un Padomes regulai (ES) 2020/1055 (2020. gada 15. jūlijs), ar ko groza Regulas (EK) Nr.1071/2009, (EK) Nr.1072/2009 un (ES) Nr.1024/2012., noteikumos jādefinē Eiropas Kopienas atļauju kopiju un transportlīdzekļa vadītāja atestātu starptautiskajiem komercpārvadājumiem ar autotransportu Eiropas Savienības teritorijā izsniegšanu.
Atbildīgā institūcija
Satiksmes ministrija
Cita informācija
Mobilitātes pakotnes ietvaros spēkā stājusies Eiropas Parlamenta un Padomes 2020.gada 15.jūlija Regula (ES) 2020/1055, ar ko groza Regulas (EK) Nr. 1071/2009, (EK) Nr. 1072/2009 un (ES) Nr. 1024/2012, lai tās pielāgotu norisēm autotransporta nozarē. Regula piemērojama no 2022.gada 21.februāra. Saskaņā ar minēto regulu Eiropas Komisija jāpieņem īstenošanas akti, kuros nosaka smagu pārkāpumu kategoriju, veidu un smaguma pakāpju sarakstu, kuri, papildus IV pielikumā norādītajiem pārkāpumiem, var izraisīt labas reputācijas zaudēšanu. Līdz ar to, lai varētu veikt atbilstošus grozījumus nacionālajos tiesību aktos attiecībā uz pārkāpumu gradāciju, nepieciešama grozījumu pieņemšana Komisijas 2016.gada 18.marta Regulā (ES) 2016/403, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1071/2009 attiecībā uz Savienības noteikumu tādu nopietnu pārkāpumu klasifikāciju, kas var izraisīt autopārvadātāja labas reputācijas zaudēšanu, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2006/22/EK III pielikumu. Līdz 2021.gadam 23.decembrim minētie grozījumi Regulā (ES) 2016/403 vēl nav pieņemti.
5. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst likumprojekts
ES tiesību akta CELEX numurs
32020R1055
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2020. gada 15. jūlija Regula (ES) 2020/1055, ar ko groza Regulas (EK) Nr. 1071/2009, (EK) Nr. 1072/2009 un (ES) Nr. 1024/2012, lai tās pielāgotu norisēm autotransporta nozarē [publicēta "Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī" L 249, 31.07.2020.].
Apraksts
Nacionālā regulējuma atbilstība Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES) 2020/1055 ir jānodrošina līdz 21.02.2022.
ES tiesību akta CELEX numurs
32020L1057
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2020. gada 15. jūlija Direktīva 2020/1057, ar ko attiecībā uz izpildes nodrošināšanas prasībām groza Direktīvu 2006/22/EK un attiecībā uz Direktīvu 96/71/EK un Direktīvu 2014/67/ES nosaka īpašus noteikumus autotransporta nozarē strādājošo transportlīdzekļu vadītāju norīkošanai darbā, un groza Regulu (ES) Nr. 1024/2012 [publicēta "Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī" L 249, 31.07.2020.].
Apraksts
Direktīvas (ES) 2020/1057 normas ir jāpārņem līdz 02.02.2022.
Tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem
| Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums |
Eiropas Parlamenta un Padomes 2020. gada 15. jūlija Regula (ES) 2020/1055, ar ko groza Regulas (EK) Nr. 1071/2009, (EK) Nr. 1072/2009 un (ES) Nr. 1024/2012, lai tās pielāgotu norisēm autotransporta nozarē [publicēta "Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī" L 249, 31.07.2020.]. |
||
| ES TA panta numurs |
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto |
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji |
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums |
| A |
B |
C |
D |
| Ar Regulu (ES) 2020/1055 grozītās Regulas Nr.1071/2009 1.panta 4.punkta aa) apakšpunkts; 3.pants, 6.pants |
3.pants (6.panta pirmā, trešā, 3.1, desmitā daļa) |
Pārņemtas pilnībā |
Neparedz stingrākas prasības |
| Ar Regulu Nr. 2020/1055 grozītās Regulas Nr.1072/2009 14.a pants |
6.pants (25.panta trešā daļa) |
Pārņemtas pilnībā |
Neparedz stingrākas prasības |
| Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ? |
Latvija neievieš ar Regulu Nr. 2020/1055 grozītās Regulas 1071/2009 5. panta 2. punktā paredzētās papildus prasības par to, lai: a) uzņēmuma telpās būtu ar uzņēmuma darbības apjomu samērīgs un pienācīgi kvalificēts administratīvais personāls vai ierastajā darba laikā sasniedzams pārvadājumu vadītājs; b) minētās dalībvalsts teritorijā būtu ar uzņēmuma darbības apjomu samērīga, funkcionāla infrastruktūra, kas nav Regulas 1071/2009 1. punkta f) apakšpunktā minētās tehniskās iekārtas, tostarp birojs, kas ir atvērts ierastajā darba laikā. Ar Regulu Nr. 1055/2020 jau tiek ieviestas papildus prasības uzņēmējdarbības vietas nosacījumam, kas jau ir noteiktas regulā 1071/2009. Viena no jaunajām prasībām, kam regulas grozījumu izstrādes procesā un pieņemšanas gaitā Latvija nepiekrita, ir transportlīdzekļu atgriešana reģistrācijas dalībvalstī ik pa 8 nedēļām. Tādēļ Latvija neizvēlas pievienot šajā punktā iespējamās papildu prasības, kuru kontrolēšana un pierādīšana var radīt strīdīgas situācijas. Latvija neizmanto ar Regulu Nr. 2020/1055 grozītās Regulas 1071/2009 7.panta 1. punkta 3 daļā noteiktās tiesības pieprasīt uzņēmumiem N kategorijas transportlīdzekļiem vai N kategorijas transportlīdzekļiem apvienojumā ar piekabi vai puspiekabi, kura pilna masa pārsniedz 2,5 t, finansiālo nodrošinājumu apliecināt ar summām, kas paredzētas transportlīdzekļiem vai to apvienojumiem, kuru pieļaujamā pilnā masa pārsniedz 3.5 tonnas, lai nepasliktinātu Latvijas pārvadātāju konkurētspēju attiecībā pret citu valstu pārvadātājiem. Latvija neievieš ar Regulu Nr. 2020/1055 grozītās Regulas 1071/2009 7. panta 1.a punktā noteikto – papildus prasībām, kas izklāstītas 1. punktā, dalībvalstis var pieprasīt, lai uzņēmumam, pārvadājumu vadītājam vai jebkurai citai attiecīgai personai, kā dalībvalstis to var būt noteikušas, nebūtu nesamaksātu ar personu nesaistītu parādu, kuri tiem jāatdod publisko tiesību subjektiem, un tie nebūtu bankrotējuši vai pakļauti maksātnespējas vai likvidācijas procedūrām. Latvija neievieš ar Regulu Nr. 2020/1055 grozītās Regulas 1071/2009 8. panta 5. punktā noteikto – dalībvalstis var veicināt regulāru apmācību ik pa trim gadiem par I pielikumā minētajiem priekšmetiem, lai nodrošinātu, ka 1. punktā minētā persona vai personas pietiekami iepazīstas ar jaunākajām norisēm šajā nozarē. Latvija neizmanto ar Regulu Nr. 2020/1055 grozītās Regulas 1071/2009 9. panta papildinājumu. Netiek saskatīta nepieciešamība pēc atbrīvojuma, jo līdz šim Latvija ir piemērojusi visas licencēšanas prasības arī uzņēmumiem, kas veic kravas autopārvadātāja profesionālo darbību, izmantojot transportlīdzekļus vai to apvienojumus, kas nepārsniedz 3,5 tonnas. Latvija neizmanto ar Regulu Nr. 2020/1055 grozītās Regulas 1072/2009 10. panta 7 punktā noteikto, ņemot vērā, ka Latvijas teritorija nav tik liela, lai tiktu saskatīta nepieciešamība kombinēto pārvadājumu veikšanai ieviest atvieglojumus kabotāžas ierobežojumiem, kas nepieciešami gadījumā, ja Latvijas pārvadātāji nespētu veikt kombinētā pārvadājuma autopārvadājuma daļu un būtu nepieciešams dot iespēju šos pārvadājums Latvijas teritorijā veikt citu valstu pārvadātājiem. |
||
| Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem |
- |
||
| Cita informācija |
- |
||
| Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums |
Eiropas Parlamenta un Padomes 2020. gada 15. jūlija Direktīva 2020/1057, ar ko attiecībā uz izpildes nodrošināšanas prasībām groza Direktīvu 2006/22/EK un attiecībā uz Direktīvu 96/71/EK un Direktīvu 2014/67/ES nosaka īpašus noteikumus autotransporta nozarē strādājošo transportlīdzekļu vadītāju norīkošanai darbā, un groza Regulu (ES) Nr. 1024/2012 [publicēta "Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī" L 249, 31.07.2020.]. |
||
| ES TA panta numurs |
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto |
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji |
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums |
| A |
B |
C |
D |
| Direktīvas Nr. 2020/1057 1.panta 16.punkts |
13.pants (52.7 panta pirmā daļa) |
Pārņemtas pilnībā |
Neparedz stingrākas prasības |
| Direktīvas Nr. 2020/1057 1.panta 9.punkts |
13.pants (52.7 panta piektā daļa) |
Pārņemtas pilnībā |
Neparedz stingrākas prasības |
| Direktīvas Nr. 2020/1057 1.panta 11.punkta a) apakšpunkts |
13.pants (52.3 panta pirmās daļas 1.punkts un 52.5 panta pirmā daļa) |
Pārņemtas pilnībā |
Neparedz stingrākas prasības, jo stingrāku prasību piemērošanu ierobežo direktīvā noteiktais prasību apjoms |
| Direktīvas Nr. 2020/1057 1.panta 11.punkta b) apakšpunkts |
13.pants (52.3 panta 2.punkts un 52.6 panta 1.punkts) |
Pārņemtas pilnībā |
Neparedz stingrākas prasības, jo stingrāku prasību piemērošanu ierobežo direktīvā noteiktais prasību apjoms |
| Direktīvas Nr. 2020/1057 1.panta 11.punkta c) apakšpunkts |
13.pants (52.4 panta 4.punkts un 52.7 panta otrā un trešā daļa) |
Pārņemtas pilnībā |
Neparedz stingrākas prasības, jo stingrāku prasību piemērošanu ierobežo direktīvā noteiktais prasību apjoms |
| Direktīvas Nr. 2020/1057 1.panta 7.punkts |
13.pants (52.1 panta otrā daļa) |
Pārņemtas pilnībā |
Neparedz stingrākas prasības |
| Direktīvas Nr. 2020/1057 1.panta 8.punkts |
13.pants (52.1 panta trešā daļa) |
Pārņemtas pilnībā |
Neparedz stingrākas prasības |
| Direktīvas Nr. 2020/1057 1.panta 10.punkts |
13.pants (52.1 panta ceturtā daļa) |
Pārņemtas pilnībā |
Neparedz stingrākas prasības |
| Direktīvas Nr. 2020/1057 1.panta 12.punkts |
13.pants (52.3 panta 3.punkts un 52.4 panta 3.punkts) |
Pārņemtas pilnībā |
Neparedz stingrākas prasības |
| Direktīvas Nr. 2020/1057 1.panta 2.punkts |
13.pants (52.1 panta pirmā daļa) |
Pārņemtas pilnībā |
Neparedz stingrākas prasības |
| Direktīvas Nr. 2020/1057 1.panta 3.punkta pirmā un otrā daļa |
13.pants (52.2 panta pirmās daļas 4.punkts) |
Pārņemtas pilnībā |
Neparedz stingrākas prasības |
| Direktīvas Nr. 2020/1057 1.panta 3.punkta trešā un ceturtā daļa |
13.pants (52.2 panta pirmās daļas 5.punkts) |
Pārņemtas pilnībā |
Neparedz stingrākas prasības |
| Direktīvas Nr. 2020/1057 1.panta 3.punkta piektā daļa |
13.pants (52.2 panta otrā daļa) |
Pārņemtas pilnībā |
Neparedz stingrākas prasības |
| Direktīvas Nr. 2020/1057 1.panta 4.punkta pirmā un otrā daļa |
13.pants (52.2 panta pirmās daļas 2. punkts) |
Pārņemtas pilnībā |
Neparedz stingrākas prasības |
| Direktīvas Nr. 2020/1057 1.panta 4.punkta trešā daļa |
13.pants (52.2 panta pirmās daļas 3. punkts) |
Pārņemtas pilnībā |
Neparedz stingrākas prasības |
| Direktīvas Nr. 2020/1057 1.panta 4.punkta ceturtā daļa |
13.pants (52.2 panta otrā daļa) |
Pārņemtas pilnībā |
Neparedz stingrākas prasības |
| Direktīvas Nr. 2020/1057 1.panta 5.punkts |
13.pants (52.2 panta pirmās daļas 1. punkts) |
Pārņemtas pilnībā |
Neparedz stingrākas prasības |
| Direktīvas Nr. 2020/1057 1.panta 6.punkts |
13.pants (52.2 panta pirmās daļas 6. punkts) |
Pārņemtas pilnībā |
Neparedz stingrākas prasības |
| Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ? |
Direktīvas Nr. 2020/1057 1.panta 13.punkts netiek pārņemts, ņemot vērā tajā paredzētās tiesības izvēlēties sniegt informāciju no IMI sistēmas sociālajiem partneriem |
||
| Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem |
- |
||
| Cita informācija |
Direktīvas Nr. 2020/1057 1.panta 15.punktā minēto prasību, kā arī tās 2.pantu plānots ietvert grozījumos 2011.gada 24. maija MK noteikumos Nr.411 - Autopārvadājumu kontroles organizēšanas un īstenošanas kārtība. Lai nodrošinātu, ka Latvijā reģistrēts pārvadātājs sniedz ar IMI sistēmas starpniecību pieprasīto informāciju par atbilstību transportlīdzekļa vadītāja nosūtīšanas nosacījumiem, un ja informācijas sniegšanas pienākumu attiecīgais pārvadātājs nav izpildījis noteiktajā astoņu nedēļu termiņā no tiešā pieprasījuma saņemšanas dienas, Valsts darba inspekcija nosūta šim pārvadātājam prasījumu iesniegt tos attiecīgās valsts kompetentajai institūcijai 25 darba dienu laikā no savstarpējas palīdzības pieprasījuma ar IMI starpniecību saņemšanas dienas, kā arī nepieciešamības gadījumā veic darba tiesisko attiecību kontroli pārvadātāja uzņēmumā atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai. Sankcijas par pārkāpumiem transportlīdzekļa vadītāja nosūtīšanas jomā plānots ietvert Autopārvadājumu likumā pēc grozījumu publicēšanas Komisijas 2016. gada 18. marta Regulā (ES) Nr. 2016/403, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1071/2009 attiecībā uz Savienības noteikumu tādu nopietnu pārkāpumu klasifikāciju, kas var izraisīt autopārvadātāja labas reputācijas zaudēšanu, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2006/22/EK III pielikumu (indikatīvi 2022.gada februāris). |
||
6. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot likumprojektu
Atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 25. augusta noteikumu Nr. 970 “Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” 7.4.1 apakšpunktam sabiedrībai tika dota iespēja rakstiski sniegt viedokli par likumprojektu tā saskaņošanas stadijā valdībā.
Latvijas Lielo pilsētu asociācija iesniedza iebildumus priekšlikums par regulējumu pasažieru komercpārvadājumos ar taksometru un vieglo automobili. Ņemot vērā to, ka Likumprojekts redakcionāli mainīts un minētās tiesību normas izslēgtas, izteiktie iebildumi un priekšlikumi nav aktuāli.
Latvijas Mobilitātes Asociācija (turpmāk – LMA) sabiedrības līdzdalībā izteikusi vairākus iebildumus un priekšlikums.
Satiksmes ministrija atbalsta ierosinājumu vienādot prasības pakalpojumu sniegšanai taksometriem un vieglajiem automobiļiem un atcelt prasību pārvadājumos ar vieglajiem automobiļiem ierobežot sēdvietu skaitu.
LMA ir iesniegusi vairākus jaunus priekšlikumus grozījumiem Likumā:
- atbrīvot no prasības izmantot taksometra skaitītāju, ja komercpārvadājums pasūtīts, izmantojot tīmekļvietni vai mobilo lietotni.
Ņemot vērā to, ka tikai kopš 2021.gada 1.jūlija uzsākta datu par veiktajiem pārvadājumiem tiešsaistē nodošana Valsts ieņēmumu dienestam, šobrīd saņemtie dati tiek analizēti, apkopoti konstatētie trūkumi un vērtēta ietekme uz budžeta ieņēmumiem, līdz ar to Satiksmes ministrija neatbalsta priekšlikumu, kas paredz noteiktos apstākļos nelietot taksometra skaitītāju, kā arī ierosinājums ir jāvērtē sadarbībā ar Finanšu ministriju un VID, kuru kompetencē ir ieņēmumu uzskaites un nodokļu nomaksas joma;
- vienādot prasības pakalpojumu sniegšanai taksometriem un vieglajiem automobiļiem attiecībā uz skaidras naudas izmantošanu.
Ierosinājums ir jāvērtē Finanšu ministrijai un Valsts ieņēmumu dienestam, kuru kompetencē ir ieņēmumu uzskaites un nodokļu nomaksas joma.
Satiksmes ministrija norāda, šāds priekšlikums ir pretrunā Ministru kabineta 2014.gada 11.februāra noteikumiem Nr.96 “Nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtība” (turpmāk – MK noteikumi Nr.96) prasībām. Kārtību, kādā nodokļu maksātāji, saņemot samaksu par darījumiem skaidrā naudā vai ar maksājumu kartēm, vai izmantojot mobilās lietotnes, nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanai var nelietot kases aparātus, hibrīda kases aparātus, kases sistēmas, specializētās ierīces vai iekārtas noteic MK noteikumu Nr.96 82.punkts, kurā šāds risinājums – nodokļu maksātājam (šajā gadījumā - pārvadātājam) saņemt skaidru naudu, nosūtot elektroniski sagatavotu rēķinu, nav paredzēts. Vienlaikus norādām, ka šajā gadījumā skaidro naudu saņems komersants, bet ieņēmums tiks uzskaitīts lietotnē, kas arī izsniegs rēķinu;
paplašināt pasažieru komercpārvadājumiem izmantojamo automašīnu klāstu.
LMA ierosina neierobežot pakalpojumu sniegšanā izmantojamo transportlīdzekļu īpašuma formu, pamatojot to ar administratīvām darbībām un grūtībām elastīgi iesaistīties pakalpojumos, izmantojot jebkuru pieejamo transportlīdzekli. Vienlaikus tiek uzsvērts, ka šāda situācija būtiski ierobežo jaunu pakalpojumu sniedzēju ienākšanu tirgū, it īpaši reģionos, kur kvalitatīvu un likuma prasībām atbilstošu automobiļu īpašuma īpatsvars ir zemāks.
Satiksmes ministrija neatbalsta šādu priekšlikumu, Šāds regulējums nerada vienlīdzīgas prasības taksometriem un vieglajiem automobiļiem, jo taksometra skaitītājs tiek uzstādīts, reģistrēts VID un reizi gadā verificēts konkrētam transportlīdzeklim, līdz ar to taksometra pārvadājumos šāds atvieglojums nebūs piemērojams;
- atbrīvot no prasības veikt Valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu avansa maksājumu, ja pārvadātājs izmanto saimnieciskās darbības ieņēmumu kontu.
Satiksmes ministrija konceptuāli atbalsta šādu priekšlikumu. Atbilstoši spēkā esošajam normatīvajam regulējumam pašlaik atbilstoši Mikrouzņēmuma nodokļa likumam mikrouzņēmums var būt individuālais komersants, individuālais uzņēmums, zemnieka vai zvejnieka saimniecība, kā arī fiziskā persona, kas reģistrēta VID kā saimnieciskās darbības veicējs, ja minētās personas nav reģistrētas pievienotās vērtības nodokļa maksātājas. Vienlaikus, lai uzsāktu izmantot saimnieciskās darbības kontu, tas jāatver komercbankā, kas nodrošina šāda konta apkalpošanu, bet pēc Satiksmes ministrijas rīcībā esošās informācijas, šādu pakalpojumu pašlaik neviena komercbanka nenodrošina.
Valsts sociālās apdrošināšanas obligātā avansa iemaksa pasažieru komercpārvadājumiem noteikta likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”, līdz ar to, lai noteiktu izņēmumu minētā maksājuma kārtībā un ieviestu šādu risinājumu, Satiksmes ministrija ir uzsākusi konsultācijas ar Finanšu ministriju un VID.
- vienādot prasības pakalpojumu sniegšanai taksometriem un vieglajiem automobiļiem, centralizējot taksometru licenču kartīšu izsniegšanu. LMA aicina grozīt Likuma 35. pantu, pasažieru komercpārvadājumu ar taksometriem licenču izsniegšanu visā Latvijas teritorijā nodot VSIA “Autotransporta direkcija”.
Satiksmes ministrija neatbalsta šāda priekšlikuma ietveršanu Likumprojektā. Ņemot vērā to, ka Likuma 35.pants noteic, ka speciālās atļaujas (licences) un licences kartītes izsniedz plānošanas reģioni un valstspilsētu pašvaldības, procesa nodrošināšanai šajās institūcijās paredzētas speciālas struktūras un noteikts ar pakalpojuma sniegšanu saistīts budžets. Ņemot to vērā, šādas radikālas kompetenču maiņas gadījumā ir nepieciešama diskusija ar valstspilsētu pašvaldībām un plānošanas reģioniem, kā arī jāizvērtē VSIA “Autotransporta direkcijas” personāla kapacitāte, kā arī jāparedz finanšu resurss procesa nodrošināšanai.
- paplašināt pasažieru komercpārvadājumiem atļauto pārvadātāju juridiskās formas un noteikt, ka pārvadātājs pasažieru komercpārvadājumos ar taksometru un vieglo automobili var būt arī fiziskā persona, kura reģistrēta kā saimnieciskās darbības veicējs, kas pēc pasūtījuma vai līguma ar nosūtītāju, pasažieri vai uz cita tiesiska pamata uzņemas pārvadājuma saistību;
Satiksmes ministrija neatbalsta šādu redakciju definīcijai, jo Likums reglamentē tiesiskās attiecības starp pārvadātāju, autovadītāju, tīmekļvietnes vai mobilās lietotnes pakalpojuma sniedzēju, ekspeditoru, nosūtītāju, saņēmēju un pasažieri, organizējot un izpildot pasažieru un kravas pārvadājumus kā profesionālu darbību. Līdz 2006.gada 20.jūlijam Likums paredzēja, ka pārvadātājs var būt komersants - fiziskā vai juridiskā persona. Ar grozījumiem Likumā, kas stājās spēkā 2006.gada 21.jūlijā, Likumā tika iekļautas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2003.gada 15.jūlija direktīvas 2003/59/EK par dažu kravu vai pasažieru pārvadāšanai paredzētu autotransporta līdzekļu vadītāju sākotnējās kvalifikācijas iegūšanu un periodisku apmācību, par Padomes regulas (EEK) Nr. 3820/85 un Padomes direktīvas 91/439/EEK grozīšanu un Padomes direktīvas 76/914/EEK atcelšanu, attiecīgi tika mainīta arī pārvadātāja definīcija, izslēdzot fizisku personu.
7. Kā tiks nodrošināta likuma izpilde
Projekta izpildē iesaistītās institūcijas:
Satiksmes ministrija
Iekšlietu ministrija
Valsts policija
Valsts darba inspekcija
VSIA "Autotransporta direkcija"
Pašvaldības
Likuma izpildē iekļautie nosacījumi radīs ietekmi uz pārvaldes funkcijām, tomēr tas neietekmēs institucionālo sistēmu.
Oriģinālais dokumenta saturs
Oriģinālais dokumenta saturs