Saeimas Prezidijam

Juridiskā komisija lūdz iekļaut Saeimas tuvākās ārkārtas sēdes darba kārtībā Juridiskās komisijas izstrādāto likumprojektu “Grozījums likumā "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību””.

Komisija lūdz nodot minēto likumprojektu tikai Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 86. pantu komisija lūdz minēto likumprojektu izskatīt pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā.

Pielikumā: 1. Likumprojekts uz 1lpp.;

2. Likumprojekta anotācija uz 2.lpp.

Ar cieņu

Juridiskās komisijas priekšsēdētājs J.Jurašs

Likumprojekts

Grozījums likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību”

Izdarīt likumā "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 29./31. nr.; 1993, 22./23. nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 3., 18. nr.; 1997, 5., 11. nr.; Latvijas Vēstnesis, 2014, 112. nr.; 2015, 56. nr.; 2019, 96. nr.; 2021, 200. nr.) šādu grozījumu:

Papildināt likumu ar 43. pantu šādā redakcijā:

"43. pants.

Kopīpašuma dalīšanas lietās, kuru izskatīšana pēc būtības pirmās instances tiesā nav pabeigta līdz 2022. gada 30. aprīlim, piemērojami Civillikuma 1075. panta pirmās, otrās un trešās daļas noteikumi, kas stājas spēkā 2022. gada 1. maijā.

Civillikuma 1074.¹ panta otrā un trešā daļa, ciktāl tās paredz pārdošanu izsolē kopīpašnieku starpā (slēgtā izsolē), un 1075. panta ceturtā daļa stājas spēkā vienlaikus ar Civilprocesa likuma grozījumiem par izsolēm kopīpašnieku starpā."

Likums stājas spēkā 2022. gada 1. maijā.

Anotācija likumprojektam

“Grozījums likumā "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību””

1. Kādēļ likums ir vajadzīgs?

1.1. likumprojekta nepieciešamība

Saeimas Juridiskā komisija ir izskatījusi pirms trešā lasījuma likumprojektu "Grozījumi Civillikumā" (Nr. 906/Lp13) (turpmāk – likumprojekts "Grozījumi Civillikumā"), kas paredz noteikt jaunus tiesiskos mehānismus kopīpašnieku starpā radušos strīdu risināšanai, un 2022. gada 19. janvāra sēdē ir nolēmusi virzīt to izskatīšanai Saeimas plenārsēdē trešajā lasījumā. Vienlaikus likumprojekta "Grozījumi Civillikumā" izskatīšanas laikā tika secināts, ka tajā ietvertā regulējuma efektīvākai piemērošanai nepieciešami pārejas noteikumi, nosakot dažādus tiesību normu spēkā stāšanās laikus. Ņemot vērā minēto, sagatavots likumprojekts "Grozījums likumā "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību"" (turpmāk – Likumprojekts), un ir nepieciešams, lai tas stātos spēkā vienlaicīgi ar likumprojektu "Grozījumi Civillikumā", tas ir, 2022. gada 1. maijā.

1.2. paredzētie grozījumi

Ar Likumprojektu paredzēts papildināt likumu "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību" ar 43. pantu. Šī panta pirmajā daļā paredzēts, ka ar likumprojektu "Grozījumi Civillikumā" Civillikuma 1075. pantā ieviestie jaunie kopīpašuma dalīšanas veidi var tikt piemēroti jau uzsāktās tiesvedībās, kurās lietu izskatīšana pēc būtības pirmās instances tiesā nav pabeigta līdz 2022. gada 30. aprīlim. Tādējādi tiesai jau no 2022. gada 1. maija kopīpašuma dalīšanas strīdos būs pieejams lielāks klāsts ar tiesiskajiem instrumentiem, lai varētu kopīpašuma dalīšanu veikt tādā veidā, kas pēc iespējas atbilst lietas apstākļiem, vēl vairāk samazinot iespēju kopīpašuma dalīšanas regulējumu izmantot tādos veidos, kas aizskar citu kopīpašnieku intereses un tiesības. Likumprojektā ietvertā 43. panta pirmā daļa, ņemot vērā to, ka jau šobrīd ir iespējams pieņemt spriedumu par dzīvojamo māju sadalīšanu dzīvokļu īpašumos (ārpus kopīpašuma dalīšanas strīdiem), ja tāda prasība tiesā ir celta, nodrošinās arī to, ka no 2022. gada 1. maija tiesa kā vienu no kopīpašuma dalīšanas veidiem varēs piemērot arī mājas sadalīšanu dzīvokļu īpašumos. Jāpiebilst, ka izstrādes procesā ir Civilprocesa likuma grozījumi, kas vēl papildus regulēs sadalīšanas dzīvokļu īpašumos kā kopīpašuma dalīšanas veida izskatīšanu tiesā.

Likumprojektā ietvertā 43. panta otrajā daļā paredzēts, ka 1074.¹ panta otrā un trešā daļa, ciktāl tās paredz pārdošanu izsolē kopīpašnieku starpā (slēgtā izsolē), un 1075. panta ceturtā daļa stājas spēkā vienlaikus ar Civilprocesa likuma grozījumiem par izsolēm kopīpašnieku starpā, ņemot vērā to, ka iepriekš šāds izsoles veids kopīpašuma dalīšanā nav ticis piemērots un Civilprocesa likumā nepieciešams sagatavot regulējumu par šādu izsoļu kārtību, lai tās varētu piemērot kā domājamās daļas atsavināšanas un kopīpašuma dalīšanas veidu.

2. Kāda var būt likuma ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību?

Likumprojekts neparedz jaunu tiesisko mehānismu ieviešanu, bet nepieciešams, lai kopīpašumu dalīšanas lietās pēc iespējas ātrāk var tikt piemēroti jaunie, ar likumprojektu "Grozījumi Civillikumā" ieviestie dalīšanas veidi, kas varētu veicināt tāda sprieduma pieņemšanu, kas pēc iespējas samērots ar visu kopīpašnieku interesēm. Vienlaikus Likumprojekts nodrošina to, ka risinājums (pārdošana izsolē kopīpašnieku starpā), kura piemērošanai vajadzīgs papildu procesuālais noregulējums, stājas spēkā tikai vienlaikus ar nepieciešamajiem grozījumiem Civilprocesa likumā

3. Kāda var būt likuma ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem?

Likumprojektam varētu būt netieša ietekme uz valsts vai pašvaldību budžetiem saistībā ar to, ka arī valsts vai pašvaldība var būt domājamo daļu īpašnieks nekustamajos īpašumos, taču ar Likumprojektu netiek paredzētas nekādas veicamās darbības vai pasākumi, kas varētu atstāt būtisku ietekmi uz valsts vai pašvaldību budžetiem.

4. Kāda var būt likuma ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu?

Likumprojekts pats par sevi nerada nepieciešamību pēc jauna regulējuma izstrādes, vien kopsakarā ar likumprojektu "Grozījumi Civillikumā" ir skaidrs, ka nepieciešami arī grozījumi Civilprocesa likumā, uz kuriem ir norāde Likumprojektā.

5. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst likumprojekts?

Likumprojekts šo jomu neskar.

6. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot likumprojektu?

Sagatavojot Likumprojektu, notika konsultācijas ar Saeimas Juridisko biroju un Augstāko tiesu.

7. Kā tiks nodrošināta likuma izpilde?

Likuma izpilde tiks nodrošināta saskaņā ar likumā un citos normatīvajos aktos noteikto kārtību un ar jau esošo institūciju palīdzību. Jaunu institūciju dibināšana nav nepieciešama.