Rīgā
2021. gada 22. decembris
Nr. 111.9/8-112-13/21
Saeimas Prezidijam
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz sasaukt Saeimas ārkārtas sēdi š.g. 22.decembrī un iekļaut tās darba kārtībā šādu likumprojektu izskatīšanu pirmajā lasījumā:
1. Likumprojekts „Grozījumi likumā “Par piesārņojumu”” (Reģ. nr. 1281/Lp13) (Dok. Nr. 5211) – komisija minēto likumprojektu neatbalsta.
2. Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 85.panta pirmo daļu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas izstrādātais alternatīvais likumprojekts „Grozījumi likumā “Par piesārņojumu”” – komisija minēto likumprojektu atbalsta.
Komisija lūdz nodot minēto likumprojektu tikai Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.
Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 86.pantu komisija lūdz virzīt minēto likumprojektu izskatīšanai 1.lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā.
Komisija ierosina atzīt likumprojektu par steidzamu.
Pielikumā: Likumprojekts „Grozījumi likumā “Par piesārņojumu”” uz 1 lpp un likumprojekta anotācija uz 7 lpp.
* Dokuments ir parakstīts ar drošu elektronisko parakstu
Iesniedz Tautsaimniecības, agrārās, vides
un reģionālās politikas komisija
Likumprojekts
Grozījumi likumā "Par piesārņojumu"
Izdarīt likumā "Par piesārņojumu" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2001, 9. nr.; 2002, 16. nr.; 2004, 2. nr.; 2005, 5. nr.; 2006, 9. nr.; 2007, 21., 23. nr.; 2009, 12. nr.; Latvijas Vēstnesis, 2009, 205. nr.; 2010, 104., 206. nr.; 2011, 120. nr.; 2013, 36. nr.; 2014, 38. nr.; 2016, 123. nr.; 2018, 36., 84. nr.; 2020, 119.C, 247. nr.) šādus grozījumus:
1. Papildināt 32.2 pantu ar 4.8 daļu šādā redakcijā:
"(48) Līdzekļus, kas iegūti, izsolot šā panta trešajā daļā minētās emisijas kvotas, var izmantot vienreizējam pasākumam, lai mazinātu elektroenerģijas galalietotāju izmaksas par izmantoto elektroenerģiju un kompensētu tiem elektroenerģijas sistēmas pakalpojuma izmaksas."
2. Papildināt pārejas noteikumus ar 69. un 70. punktu šādā redakcijā:
"69. Laika periodā no 2021. gada 1. decembra līdz 2022. gada 30. aprīlim šā likuma 32.2 panta 4.8 daļā paredzēto kompensāciju elektroenerģijas galalietotājiem piemēro 50 procentu apmērā no elektroenerģijas sistēmas pakalpojuma izmaksām.
70. Finansējumu, kas nepārsniedz 77 894 000 euro, šo pārejas noteikumu 69. punktā minētajam pasākumam paredz kā dotāciju no vispārējiem ieņēmumiem Ekonomikas ministrijas budžeta apakšprogrammā 29.07.00 "Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta finansējums elektroenerģijas lietotāju atbalstam" ņemot vērā ieņēmumus, kas iegūti, izsolot šā likuma 32.2 panta trešajā daļā minētās emisijas kvotas."
Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.
Likumprojekta "Grozījumi likumā "Par piesārņojumu""
anotācija
1. Kādēļ likums ir vajadzīgs
Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par piesārņojumu"" ir izstrādāts, lai papildinātu likumu ar tiesību normām attiecībā uz to, lai no emisijas kvotu izsoļu ieņēmumiem, kas iegūti, izsolot likuma "Par piesārņojumu" 32.2 panta trešajā daļā minētās emisijas kvotas, īstermiņā kompensētu elektroenerģijas cenu pieauguma tūlītējās negatīvās sekas gan privātpersonām, gan juridiskajām personām, valstij kompensējot 50 % no elektroenerģijas sistēmas pakalpojuma izmaksām elektroenerģijas galalietotājiem no 2021.gada 1.decembra līdz 2022.gada 30.aprīlim.
Likumprojekta "Grozījumi likumā "Par piesārņojumu"" mērķis ir nodrošināt juridisko ietvaru vienreizēja pasākuma īstenošanai, kas īstermiņā kompensētu elektroenerģijas cenu pieauguma negatīvās sekas visiem elektroenerģijas galalietotājiem.
Pašreizējais elektroenerģijas straujais cenu kāpums prasa tūlītēju reakciju, kas varētu pēc iespējas ātrāk mazināt elektroenerģijas cenu pieauguma negatīvo ietekmi uz sabiedrību kopumā.
2021.gadā visi būtiskākie energoresursi, tostarp elektroenerģija, ir uzrādījuši strauju cenu kāpumu, pēdējā pusgada laikā cenu kāpumam esot ārkārtējam un šī gada novembrī un decembrī sasniedzot vēsturiskos rekordus. Elektroenerģijas vairumtirdzniecības vidējā cena Eiropā, saskaņā ar Eurostat datiem, salīdzinot ar 2019.gadu, kāpusi par 230 %. Cenu rekordus ir sasniegusi arī emisijas kvotu cena, vēl vairāk sadārdzinot elektroenerģijas ražošanas izmaksas Eiropā.
Arī Baltijas valstīs 2021.gada novembrī un decembrī turpinās elektroenerģijas cenu pieauguma tendence. Novembrī tika novērota jauna vēsturiski augstākā mēneša vidējā elektroenerģijas cena. Latvijas tirdzniecības apgabalā tā sasniedza 125,39 euro par megavatstundu, kas ir par 17,8 % augstāka nekā oktobrī, bet attiecībā pret 2020. gada novembri elektroenerģijas cena ir pieaugusi par 3,1 reizi. Savukārt vēsturiski augstākā diennakts vidējā elektroenerģijas cena tika sasniegta 7. decembrī - 469,03 EUR/MWh. 2021.gada 28.septembrī Ministru kabinets izskatīja Ekonomikas ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu "Informatīvais ziņojums par elektroenerģijas un dabasgāzes cenu pieauguma iemesliem un turpmākajām prognozētajām tendencēm", kurā skaidrots, ka Eiropā kopumā elektroenerģijas cenas kāpumu galvenokārt ietekmēja auksti laikapstākļi, straujš dabasgāzes cenu kāpums, emisijas kvotu cenu kāpums, kā arī pakāpeniska ekonomikas atveseļošanās no pandēmijas izraisītās krīzes. Vienlaicīgs elektroenerģijas pieprasījuma pieaugums un zemi elektroenerģijas izstrādes apjomi no atjaunojamiem energoresursiem veicināja pārējo energoresursu pieprasījumu, palielinot elektroenerģijas izstrādi fosilo kurināmo elektrostacijās, kas savukārt ietekmēja emisijas kvotu un fosilo energoresursu cenu pieaugumu. Tādējādi cenu kāpums ietekmēja visus elektroenerģijas ražošanas veidus, tam atspoguļojoties elektroenerģijas cenās.
Energoresursu cenas turpina strauju kāpumu, pēdējās aplēses liecina, ka elektroenerģijas gala cena mājsaimniecībām un uzņēmumiem kāpusi 43%-50% robežās, dabasgāzei - 26%-90% robežās, bet siltumenerģijai vietām sasniedzot par 95% gala cenas kāpumu, salīdzinot ar 2020.gadu. Pašreizējās augstās cenas energoresursu tirgū ir problēma, kurai ir globālā mēroga cēloņi, līdz ar to nevajadzētu pieņemt pārsteidzīgus lēmumus, kas ilgtermiņā varētu negatīvi ietekmēt ES iekšējo elektroenerģijas un dabasgāzes tirgu. Ilgtermiņā no atjaunojamiem energoresursiem ražotas elektroenerģijas apjoma palielināšanai ES, it īpaši Baltijas reģionā, lai mazinātu atkarību no fosilajiem energoresursiem, un energoefektivitātes pasākums ir vienīgais risinājums, lai izvairītos no neprognozējamās enerģijas cenu svārstības, ko rada importētie fosilie energoresursi. Taču ir nepieciešams ieviest pasākumus, kas īstermiņā kompensēs elektroenerģijas cenu pieauguma tūlītējās negatīvās sekas gan privātpersonām, gan juridiskajām personām.
Lai mazinātu elektroenerģijas gala cenu, kuras pieaugumu veido elektroenerģijas vairumtirdzniecības cenas straujš un pastiprināts kāpums, nepieciešams mazināt vienu no gala cenas veidojošām komponentēm - sistēmas pakalpojumu maksu 50 % apmērā. Šāds risinājums īstenojams kompensācijas veidā, kas no valsts budžeta līdzekļiem tiktu izmaksāta elektroenerģijas sistēmu operatoriem, kas savukārt attiecinātu samazināto maksu par sistēmas pakalpojumiem galalietotājiem.
2021.gada 13.oktobrī Eiropas Komisija (turpmāk – Komisija) nāca klajā ar paziņojumu "Augošās enerģijas cenas: pretdarbības un atbalsta instrumenti"[1]. Komisijas paziņojumā ir ietverts "Instrumentu kopums" (Toolbox), kas sastāv no īstermiņa un vidēja termiņa pasākumiem, ko dalībvalstis varētu īstenot, lai mazinātu augsto enerģijas cenu negatīvo ietekmi. Viens no Komisijas piedāvātajiem īstermiņa atbalsta pasākumiem ir vispārējs valsts atbalsts, kas samazinātu enerģijas izmaksas visiem enerģijas tiešajiem lietotājiem, uzsverot, ka šāds pasākums ar tūlītēju ietekmi var tikt daļēji finansēts no ieņēmumiem, kas gūti no emisijas kvotu izsolīšanas.
Eiropas Parlamenta un Padomes 2003.gada 13.oktobra Direktīvas 2003/87/EK, ar kuru nosaka siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas izveidi Kopienā un groza Padomes Direktīvu 96/61/EK (turpmāk – Direktīva) 10.panta 3.punkts nosaka, ka dalībvalstis lemj par emisijas kvotu izsolēs iegūto ieņēmumu izmantojumu, nosakot, ka vismaz 50 % no ieņēmumiem, kas gūti izsolot Direktīvas 10.panta 2.punktā minētās emisijas kvotas, tiek izmantoti atbilstoši Direktīvas 10.panta 3.punktā minētajiem apakšpunktiem (mērķiem). Latvija likuma "Par piesārņojuma" 32.2 panta (44) daļas apakšpunktos ir noteikusi emisijas kvotu izsolēs gūto ieņēmumu izmantošanu, paredzot stingrākas prasības kā Direktīvā noteiktās jeb 100 % izsoļu ieņēmumu izmantošanu, lai mazinātu klimata pārmaiņas un nodrošinātu pielāgošanos klimata pārmaiņām.
Direktīvas 10.panta 3.punta h) apakšpunkts paredz, ka dalībvalsts, izmantojot ieņēmumus no emisijas kvotu izsolīšanas, var īstenot pasākumus, kas paredzēti energoefektivitātes, centralizētu siltumapgādes sistēmu un siltumizolācijas uzlabošanai vai finanšu atbalsta sniegšanai, lai risinātu sociālos jautājumus mājsaimniecībās ar zemiem un vidējiem ienākumiem.
Tā kā 50% no sistēmas pakalpojumu izmaksu kompensēšanas visiem elektroenerģijas galalietotājiem pilnībā neietilpst šajā mērķī, nepieciešams nodrošināt, lai tiktu saglabāts tāds ieņēmumu apjoms, kas atbilstu vismaz 50 % no kopējiem izsoļu ieņēmumiem, lai nodrošinātu Direktīvā noteikto prasību ieviešanu.
Līdz šim Latvijas labā gūtie ieņēmumi no emisijas kvotu izsolīšanas laika posmā no 2012.gada 13.novembra līdz 2021.gada 14.decembrim ir 312 131 131,63 euro, ietverot ieņēmumus no izsolēm primārajā tirgū 251 475 615,43 euro un ieņēmumus no vienreizēja darījuma sekundārajā tirgū 60 655 516,20 euro apmērā. Lai īstenotu Direktīvā noteikto prasību par emisijas kvotu izsoļu ieņēmumu izmantošanu atbilstoši Direktīvas 10.panta 3.punktā minētajiem apakšpunktiem, no kopējiem izsoļu ieņēmumiem, piemēram, sistēmas pakalpojumu izmaksu kompensēšanai visiem elektroenerģijas galalietotājiem 50 % apmērā būtu iespējams novirzīt līdz 125 737 807 euro. Papildus, šogad paredzētas vēl divas emisijas kvotu izsolīšanas: 16.12. un 20.12. Līdz šim Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta ietvaros ir apstiprināti un īstenoti četri atklātie projektu konkursi par kopējo līgumu summu 47 966 867,54 euro (līdz šim izmaksāts finansējums 43 288 381,16 euro). Papildus tam VARAM ir sagatavojusi trīs jaunus atklāto projektu konkursus ar plānoto pieejamo finansējumu 55 milj. euro apmērā. Savukārt administratīvajiem izdevumiem plānoti 6 224 716 euro periodā no 2012.gada līdz 2024.gadam. Tas nozīmē, ka plānoto atbalsta apjomu sistēmas pakalpojumu izmaksu kompensēšanai visiem elektroenerģijas galalietotājiem 50 % apmērā 77 894 000 euro apmērā ir iespējams nodrošināt.
Papildus Latvijā jau ieviestajiem pasākumiem elektroenerģijas cenu mazināšanai un cenu pieauguma negatīvo seku kompensēšanai (atbalsts ārkārtas situācijās visvairāk apdraudētajiem jeb mazaizsargātajiem elektroenerģijas lietotājiem, nolūkā novērst enerģētiskās nabadzības riskus; obligātās iepirkuma komponentes strauja mazināšana kā instruments elektroenerģijas cenas pieauguma ierobežošanai 2022.gadā) kā īstermiņa risinājums, atbilstoši Komisijas paziņojumam, var tikt īstenots vienreizējs pasākums, valstij kompensējot 50 % no elektroenerģijas sistēmas pakalpojuma izmaksām visiem elektroenerģijas lietotājiem.
Tādēļ, ņemot vērā situāciju Latvijas elektroenerģijas tirgū, kā arī straujo enerģijas cenu kāpumu kopumā, ir nepieciešams veikt pasākumus un īstenot valsts atbalstu, lai mazinātu elektroenerģijas galalietotāju izmaksas. Attiecīgi likumprojekts paredz papildināt 32.2 pantu, paredzot izmantot ieņēmumus no emisijas kvotu izsolīšanas vienreizējam pasākumam, lai mazinātu galalietotāju izmaksas par izmantoto elektroenerģiju. Šāda pieeja nodrošina, ka nav konkurences kropļošanas apstākļi un nav saskatāmas valsts atbalsta pazīmes, jo dotācija tiktu sniegta gan visām privātpersonām, gan visām juridiskām personām atšķirībā no selektīva atbalsta konkrētām juridisko personu kategorijām, turklāt priekšlikums ir samērā ātri ieviešams uzņēmējdarbības atbalsta instruments.
Vienreizējs pasākums, kurš tiek īstenots ar mērķi mazināt elektroenerģijas galalietotāju izmaksas, ir atbilstošs likuma “Par piesārņojumu” mērķim, novēršot negatīvās sekas no pieaugošās elektroenerģijas izstrādes no fosilā kurināmā, ko 2021.gadā Eiropā vienlaicīgi veicina zema elektroenerģijas izstrāde no atjaunojamiem energoresursiem un elektroenerģijas pieprasījuma pieaugums. Direktīvas konkrētais pants, kurš pārņemts ar likuma "Par piesārņojumu" normām, pieļauj noteiktā apmērā emisijas kvotu izsoļu izmantošanu arī citiem mērķiem. Turklāt likumprojekts paredz atbalsta sniegšanu arī mājsaimniecībām ar zemiem un vidējiem ienākumiem, kas noteikts Direktīvas 10.panta 3.punkta h) apakšpunktā.
Praktiski sistēmas pakalpojuma maksas kompensācija tiks nodrošināta šādā veidā:
1. Ekonomikas ministrija sagatavos un iesniegs Ministru kabinetam apstiprināšanai grozījumus Ministru kabineta 2014.gada 21.janvāra noteikumos Nr.50 “Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumi”, paredzot normu visiem licencētajiem sistēmas operatoriem piemērot rēķinā atlaidi sistēmas izmaksām 50 % apmērā galalietotājiem, kas pieslēgti to tīklam (izņemot sadales sistēmas operatorus), ko kompensēs valsts, kas secīgi tiks piemērota arī elektroenerģijas tirgotāju izrakstītajos rēķinos, ja lietotajam nav tiešs noslēgts līgums ar sistēmas operatoru, nosakot arī norēķinu kārtību.
2.No Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta finansējuma 2022.gada sākumā, pamatojoties uz izdarītajiem grozījumiem likumā “Par piesārņojumu”, tiek pārdalīti finanšu līdzekļi līdz 77 894 000 euro apmērā Ekonomikas ministrijas apakšprogrammā 29.07.00 “Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta finansējums elektroenerģijas lietotāju atbalstam”. Ekonomikas ministrija normatīvo aktu noteiktajā kārtībā pieprasīs pārdalīt šo finansējumu no budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" 80.00.00 programmas "Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai".
3. Visi sistēmas operatori ik mēnesi visiem saviem klientiem, izņemot citiem sistēmas operatoriem, piemēro kompensāciju sistēmas pakalpojuma izmaksām (ieskaitot PVN), ko tālāk rēķinos piemēro arī elektroenerģijas tirgotāji saviem klientiem.
4. Sistēmas operatori līdz kārtējā mēneša 15. datumam sagatavo rēķinu par iepriekšējā norēķinu periodā piemēroto sistēmas pakalpojuma izmaksu kompensāciju, ieskaitot PVN, ko Ekonomikas ministrija apmaksā līdz mēneša beigām.
2. Kāda var būt likuma ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību
Visām fiziskām personām mazinās izmaksas par izmantoto elektroenerģiju.
Visām juridiskām personām mazinās izmaksas par izmantoto elektroenerģiju.
Kompensācijai paredzētie līdzekļi tiktu novirzīti attiecīgajam sistēmas operatoram, kompensējot tā piemērotās samazinātās sistēmas pakalpojumu izmaksas. Savukārt elektroenerģijas tirgotājiem arī savos sagatavotajos rēķinos galalietotājiem jāattiecina samazinātā sistēmas pakalpojumu maksa.
Mazinās elektroenerģijas gala cena
3. Kāda var būt likuma ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Finansējums pasākumam ir paredzēts kā dotācija no vispārējiem ieņēmumiem Ekonomikas ministrijas budžeta apakšprogrammā 29.07.00 "Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta finansējums elektroenerģijas lietotāju atbalstam" ņemot vērā ieņēmumus, kas iegūti, izsolot šā likuma 32.2 panta trešajā daļā minētās emisijas kvotas.
Saskaņā ar likumprojekta 2.punktu, kas paredz papildināt likumu "Par piesārņojumu" ar Pārejas noteikumu 70.punktu, finansējumu likumprojekta 1.punktā noteiktā izpildei piešķir Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta ietvaros. Attiecīgi izdevumus 2022.gadā sedz no valsts budžeta programmas 80.00.00 "Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai", piešķirot tos Ekonomikas ministrijai budžeta apakšprogrammā 29.07.00 "Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta finansējums elektroenerģijas lietotāju atbalstam".
4. Kāda var būt likuma ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Nepieciešami grozījumi Ministru kabineta 2014.gada 21.janvāra noteikumos Nr. 50 "Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumi", paredzot nosacījumus un kārtību par 50 % samazinātas sistēmas pakalpojuma maksas (ieskaitot PVN) kompensēšanai sistēmas operatoriem no valsts puses un tās tālākai attiecināšanai galalietotājiem.
Ņemot vērā, ka finansējums šim vienreizējam pasākumam paredzēts kā dotācija no vispārējiem ieņēmumiem Ekonomikas ministrijas budžeta apakšprogrammā 29.07.00 "Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta finansējums elektroenerģijas lietotāju atbalstam" atbilstoši iepriekšējos gados iegūto un neizlietoto izsoļu ieņēmumu apmēram, kas nepārsniedz 77 894 000 euro, tas attiecas uz Ministru kabineta 2018.gada 17.jūlija noteikumiem Nr. 421 "Kārtība, kādā veic gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktās apropriācijas izmaiņas".
5. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst likumprojekts
Likumprojekts atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes 2003.gada 13.oktobra Direktīvai 2003/87/EK, ar kuru nosaka siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas izveidi Kopienā un groza Padomes Direktīvu 96/61/EK
6. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot likumprojektu
Sagatavojot likumprojektu konsultācijas notikušas ar Ekonomikas ministriju, Finanšu ministriju, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju.
7. Kā tiks nodrošināta likuma izpilde
Visi sistēmas operatori ik mēnesi visiem saviem klientiem, izņemot citiem sistēmas operatoriem, piemēros par 50 % samazinātu sistēmas pakalpojumu maksu (ieskaitot PVN), ko tālāk rēķinos piemēro arī elektroenerģijas tirgotāji saviem klientiem, kā rezultātā visiem elektroenerģijas galalietotājiem mazinās izmaksās par izmantoto elektroenerģiju.
Oriģinālais dokumenta saturs
Oriģinālais dokumenta saturs