Datums skatāms laika zīmogā
SAEIMAS PREZIDIJAM
Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija lūdz sasaukt Saeimas sēdi un iekļaut sēdes darba kārtībā komisijas izstrādāto likumprojektu “Grozījumi Augstskolu likumā”.
Komisija lūdz nodot minēto likumprojektu tikai Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.
Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 86.pantu komisija lūdz minēto likumprojektu izskatīt pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā.
Komisija ierosina atzīt minēto likumprojektu par steidzamu.
Pielikumā:
1. Likumprojekts “Grozījumi Augstskolu likumā” uz 1 lapas;
2. Likumprojekta “Grozījumi Augstskolu likumā” anotācija uz 3 lapām.
* Šis dokuments ir elektroniski parakstīts ar drošu elektronisko parakstu un satur laika zīmogu
Likumprojekts
Grozījumi Augstskolu likumā
Izdarīt Augstskolu likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1996, 1. nr.; 1997, 3. nr.; 2001, 1. nr.; 2003, 12. nr.; 2004, 13. nr.; 2006, 8. nr.; 2007, 6., 11. nr.; 2008, 15. nr.; 2009, 2., 14. nr.; Latvijas Vēstnesis, 2009, 194. nr.; 2010, 38., 206. nr.; 2011, 117., 202. nr.; 2012, 190. nr.; 2013, 40., 92., 188. nr.; 2014, 214., 257. nr.; 2016, 108., 125., 241. nr.; 2017, 90., 236. nr.; 2018, 36., 132., 216. nr.; 2019, 240. nr.; 2020, 80.B, 208., 213., 223. nr.; 2021, 79.A, 110., 118., 121.B nr.) šādus grozījumus:
1. Izteikt pārejas noteikumu 61.punkta otro teikumu šādā redakcijā:
“Līdz augstskolas padomes izveidei, bet ne vēlāk kā līdz 2022. gada 31. janvārim, senāts turpina pildīt augstskolas satversmē paredzētās senāta funkcijas, ciktāl tās nav pretrunā ar šajā likumā noteikto, kā arī, ja nepieciešams, pilda augstskolas padomei šā likuma 14.2 panta pirmās daļas 4. un 8. punktā noteiktos pienākumus.”
2. Pārejas noteikumu 62.punktā:
izteikt pirmo teikumu šādā redakcijā: “Valsts dibinātas augstskolas padomi izveido ne vēlāk kā līdz 2022. gada 31. janvārim.”;
izteikt trešo teikumu šādā redakcijā: “Senāts līdz 2021. gada 31. decembrim izstrādā valsts augstskolas padomes darbības uzsākšanas noteikumus, kas ir spēkā, kamēr padome pati nav apstiprinājusi tās darbības nolikumu."
3. Pārejas noteikumu 63.punktā:
aizstāt pirmajā teikumā skaitļus un vārdus “2022. gada 28. februārim” ar skaitļiem un vārdiem “2022. gada 30. aprīlim”;
aizstāt trešajā teikumā skaitļus un vārdus “2021. gada 31. decembrim” ar skaitļiem un vārdiem “2022. gada 28. februārim”.
Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.
Likumprojekta “Grozījumi Augstskolu likumā” anotācija
1. Kādēļ likumprojekts ir vajadzīgs?
Augstskolu likuma 12. panta pirmā daļa un 14.1 panta pirmā daļa nosaka, ka valsts augstskolas padome ir valsts dibinātas augstskolas — atvasinātas publiskas personas – pārvaldes orgāns, un tā ir koleģiāla valsts augstskolas augstākā lēmējinstitūcija, kas ir atbildīga par valsts augstskolas ilgtspējīgu attīstību, stratēģisko un finanšu uzraudzību, kā arī nodrošina valsts augstskolas darbību atbilstoši tās attīstības stratēģijā noteiktajiem mērķiem. Augstskolu likuma 14.1 pants nosaka, ka valsts augstskolu padomes locekļus: 1) izraugās ministrija, kuras pārraudzībā ir valsts augstskola, un izvirza Ministru kabinets; 2) izvirza augstskolas senāts un 3) izvirza Valsts prezidents.
Ministrijas, kuru pārraudzībā ir valsts augstskolas, ir Izglītības un zinātnes ministrija, Veselības ministrija, Kultūras ministrija un Zemkopības ministrija.
Augstskolu likuma pārejas noteikumu 62.punkts nosaka, ka valsts dibinātas augstskolas padomi izveido ne vēlāk kā līdz 2021. gada 30. novembrim, savukārt Augstskolu likuma pārejas noteikumu 61.punkts nosaka, ka augstskolas satversmes sapulce, kura ievēlēta līdz 2021. gada 15. augustam, ievēlē augstskolas senātu ne vēlāk kā līdz 2021. gada 30. septembrim, ievērojot šā likuma noteikumus, kas stājas spēkā 2021. gada 16. augustā. Līdz 2021. gada 30. novembrim senāts turpina pildīt augstskolas satversmē paredzētās senāta funkcijas, ciktāl tās nav pretrunā ar šajā likumā noteikto, kā arī, ja nepieciešams, pilda augstskolas padomei šā likuma 14.2 panta pirmās daļas 4. un 8. punktā noteiktos pienākumus.
No iepriekš minētā izriet, ka likumdevējs Augstskolu likumā redakcijā, kas stājās spēkā 2021. gada 16. augustā, ir paredzējis, ka augstskolu padomes tiek izveidotas līdz 2021. gada 30. novembrim. Līdz šim veiktās darbības ir sekojošas:
1) Saskaņā ar Augstskolu likuma pārejas noteikumu 86. punktā doto uzdevumu, izdoti Ministru kabineta 2021. gada 14. septembra noteikumi Nr.636 “Ministru kabineta virzītu valsts augstskolas padomes locekļu atlases, izvirzīšanas un atsaukšanas kārtība” (turpmāk – MK noteikumi).
2) Atbilstoši MK noteikumiem 2021. gada 18. oktobrī izglītības un zinātnes ministre apstiprinājusi pārraudzībā esošo valsts augstskolu padomes locekļu kandidātu atlases komisijas nolikumu, paralēli turpinās darbs pie šo komisiju personālsastāvu (kopskaitā 10 sastāvi) veidošanas (organizācijas lūdz garāku laiku pārstāvju deleģēšanai darbam atlases komisijā), rīkojumu apstiprināšana par sastāvu.
3) Atbilstoši MK noteikumiem no 2021. gada 25. oktobra līdz 4. novembrim valsts augstskolu senātu sēdēs tiek izskatīti katrai augstskolai IZM izstrādātie nolikumi: “Nolikums par kandidātu atlasi uz Ministru kabineta virzītu [augstskola] padomes locekļu amatiem” un tā pielikumu projektu “[augstskolas] padomes locekļa amata kandidātu vērtēšanas veidlapa” un “[augstskolas] padomes locekļa kandidātu nepieciešamo prasību un kompetenču vērtēšanas kritēriji un vērtēšanas metodika.” Senātu viedokļi un priekšlikumi tiek iestrādāti nolikumu projektos.
4) No 2021. gada 29. oktobra līdz 12. novembrim katras minētās atlases komisijas pirmās sēdes laikā apstiprina attiecīgās valsts augstskolas nolikumus par kandidātu atlasi un sludinājumu par kandidātu vakancēm un kandidātu atlasi – ar pieteikšanās termiņu 10 dienas.
Vienlaikus šajā laikā saņemti vairāki priekšlikumi no atlases komisiju locekļiem, ka nepieciešams kandidātu pieteikšanās termiņu pagarināt, ko IZM konceptuāli atbalsta.
Indikatīvi 2021. gada novembra vidū vai vēlāk, ja pieteikšanās termiņi tiks pagarināti, sāksies atlases process, kurā tiks vērtēta:
1) atbilstība normatīvo aktu prasībām, reputācija,
2) notiks intervijas,
3) tiks veikta kompetenču novērtēšana,
4) komisija pieņems gala lēmumu un IZM tiks sagatavoti Ministru kabineta rīkojumi par kandidātu apstiprināšanu par Ministru kabineta izvirzītiem sabiedrības pārstāvjiem attiecīgās valsts augstskolas padomē.
Šajā procesā pastāv sekojoši riski, kas var pagarināt atlases procesu:
1) nepietiekams kandidātu pieteikumu skaits – šajā gadījumā jāpagarina, vai jāsludina jauna kandidātu atlase,
2) nav kandidātu pieteikumu – šajā gadījumā jāizsludina jauna atlase ar termiņu vismaz 30 dienas ar uzdevumu personāla atlases ekspertiem veikt kandidātu piesaisti,
3) pieteikušies prasībām un kompetencēm neatbilstoši kandidāti – atlases process beidzas pēc pirmā, otrā, vai trešā atlases posma – šajā gadījumā jāsludina jauna atlase,
4) atlase noslēdzas ar mazāku atbalstīto kandidātu skaitu nekā nepieciešams padomes sastāva izveidošanai – šajā gadījumā jāsludina jauna atlase uz atlikušajām vakancēm,
5) atlases komisiju darba organizācija – vairāki komisijas locekļi darbojas vairākās atlases komisijās, līdz ar to ir izaicinājumi komisijas sēžu un interviju laika plānojumam,
6) kompetenču novērtēšana – personāla atlases ekspertiem jāplāno kompetenču intervijas, kompetenču izvērtējums jāprezentē komisijā.
Ievērojot minēto, ir nepieciešams ar likumprojektu pagarināt augstskolas padomes izveides un līdz ar to arī tās darbības uzsākšanas termiņu no 2021. gada 30.novembra līdz ne vēlāk kā 2022.gada 31.janvārim. Līdz tam valsts augstskolās atsevišķas padomes funkcijas pilda senāts, kas nodrošinās augstskolas funkciju nepārtrauktību, kā tas noteikts Augstskolu likuma pārejas noteikumu 61.punktā.
Līdztekus būtu jāpagarina termiņi, kas noteikti arī citu Augstskolu likuma Pārejas noteikumos ietverto uzdevumu izpildei. Ņemot vērā, ka satversmes sapulces vēlēšanu komisijas nolikumu apstiprina ne tikai augstskolas senāts, bet arī padome (Augstskolu likuma 13. panta ceturtā daļa), būtu jāpagarina par diviem mēnešiem arī Pārejas noteikumu 63. punktā noteiktos termiņus satversmes sapulces ievēlēšanai un šajā punktā minēto dokumentu (satversmes sapulces vēlēšanu komisijas nolikuma projekts un satversmes projekts) projektu izstrādei.
2. Kāda var būt likumprojekta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību?
Likumprojekts radīs pozitīvu ietekmi uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību, jo atbilstoši labās pārvaldības principiem valsts augstskolās uzsāks darbu kompetentas augstskolu padomes, kas būs spējīgas nest atbildību par valsts augstskolas ilgtspējīgu attīstību, stratēģisko un finanšu uzraudzību, kā arī nodrošinās valsts augstskolas darbību atbilstoši tās attīstības stratēģijā noteiktajiem mērķiem.
3. Kāda var būt likumprojekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldības budžetiem?
Likumprojektam nav paredzama ietekme uz valsts budžetu un pašvaldības budžetiem.
4. Kāda var būt likumprojekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu?
Likumprojekts neradīs ietekmi uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu.
5. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst likumprojekts?
Likumprojekts šo jomu neskar.
6. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot likumprojektu?
Likumprojekta nepieciešamību atbalsta ministrijas (Izglītības un zinātnes ministrija, Kultūras ministrija, Veselības ministrija, Zemkopības ministrija), kuru pārraudzībā ir valsts augstskolas, Augstākās izglītības padome, Rektoru padome un Latvijas Universitāšu asociācija.
7. Kā tiks nodrošināta likumprojekta izpilde?
Likuma izpilde tiks nodrošināta saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto kārtību.
Oriģinālais dokumenta saturs
Oriģinālais dokumenta saturs