Saeimas Prezidijam

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz sasaukt Saeimas ārkārtas sesijas ārkārtas sēdi šā gada 6.jūlijā un iekļaut sēdes darba kārtībā Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā” (Nr.1117/Lp13: Dok.Nr.446) un komisijas izstrādāto alternatīvo likumprojektu “Grozījums Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā” izskatīšanai 1.lasījumā.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija šā gada 6. jūlija sēdē izskatīja Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā” (Nr.1117/Lp13) un nolēma to noraidīt, un iesniegt Saeimai izskatīšanai komisijas izstrādāto alternatīvo likumprojektu “Grozījums Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā”. Komisija ierosina alternatīvo likumprojektu atzīt par steidzamu.

Pielikumā:

1. Likumprojekts “Grozījums Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā” uz 1 lapas;

2. Likumprojekta “Grozījums Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā” anotācija uz 7 lapām.

Komisijas priekšsēdētājs (paraksts*) M.Bondars

* Šis dokuments ir elektroniski parakstīts ar drošu elektronisko parakstu un satur laika zīmogu

Iesniedz Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija

Likumprojekts

Grozījums Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā

Izdarīt Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā (Latvijas Vēstnesis, 2020, 110A., 247A. nr.; 2021, 37., 50B., 55A., 68A., 73A., 118. nr.) šādu grozījumu:

Papildināt likumu ar 14.² pantu šādā redakcijā:

“14.² pants. Valsts vides dienests sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanai, kā arī pludmales labiekārtošanai un apsaimniekošanai paredzēto sezonas būvju būvniecībai pludmalē pilsētās un ciemos neveic ietekmes sākotnējo izvērtējumu un neizsniedz tehniskos noteikumus. Minēto būvju būvniecība notiek pašvaldības teritorijas attīstības plānošanas dokumentos šim mērķim paredzētās vietās, un attiecīgajam pludmales posmam ir nodrošināta piekļuve. Valsts vides dienests paredzēto darbību saskaņo piecu darbdienu laikā vai sagatavo pamatotu atteikumu 10 darbdienu laikā.”

Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.

Likumprojekta “Grozījums Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā”
sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojums (anotācija)

Tiesību akta projekta anotācijas kopsavilkums

Mērķis, risinājums un projekta spēkā stāšanās laiks (500 zīmes bez atstarpēm)

Likumprojekts “Grozījums Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā” (turpmāk – likumprojekts) izstrādāts, lai atvieglotu āra sezonas būvju sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanai (turpmāk – sezonas kafejnīcas), kā arī pludmales labiekārtošanas un apsaimniekošanas nodrošināšanai būvniecību (novietošanu) pludmalē pilsētās un ciemos, ja to būvniecība notiek pašvaldības teritorijas attīstības plānošanas dokumentos šim mērķim paredzētās vietās, uz kurām ir nodrošināta piekļuve.

Likumprojekts stāsies spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas.

I. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.	Pamatojums	Ar šo likumprojektu tiek piedāvāts atvieglots saskaņošanas process sezonas kafejnīcām un pludmales labiekārtošanas un apsaimniekošanas sezonas būvēm (glābšanas torņi, pārģērbšanās kabīnes, rotaļu laukumi u.c.) atbilstoši Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likuma mērķim, kas ir atbilstošu pasākumu kopuma paredzēšana Covid-19 izplatības seku pārvarēšanai, lai nodrošinātu sabiedrības ekonomiskās situācijas uzlabošanos un veicinātu valsts tautsaimniecības stabilitāti. Likumprojekts par atviegloto saskaņošanas kārtību sezonas būvēm pludmalē tika izskatīts un konceptuāli atbalstīts starpinstitūciju darbības koordinācijas grupas 2021. gada 19. maija sanāksmē.
2.	Pašreizējā situācija un problēmas, kuru risināšanai tiesību akta projekts izstrādāts, tiesiskā regulējuma mērķis un būtība	Straujas Covid-19 izplatības dēļ visā pasaulē, arī Latvijā kopš 2020. gada marta sākuma tika atklāti pirmie saslimšanas gadījumi ar šo vīrusu. Ņemot vērā, ka Pasaules Veselības organizācija 2020. gada 11. martā paziņoja, ka Covid-19 izplatība sasniegusi globālas pandēmijas apmērus, lai ierobežotu Covid-19 vīrusa izplatību Latvijā, 2020. gada 12. martā valstī tika izsludināta ārkārtējā situācija, kas tika vairākkārt pagarināta un turpinājās arī 2021. gadā. Lai ierobežotu Covid-19 izplatību, Latvijas valdība īstenoja dažādus piesardzības pasākumus, piemēram, sociālā un fiziskā distancēšanās sabiedriskās vietās, pulcēšanās aizliegums, ierobežojumi sabiedriskās ēdināšanas vietās u.tml. Latvijas valdības ieviestie drošības pasākumi un ierobežojumi, kā arī pasākumi, ko īsteno citas valstis Covid-19 izplatības ierobežošanai, negatīvi ietekmējuši Latvijas tautsaimniecības attīstību. Rezultātā daudzi uzņēmumi, tai skaitā sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniedzēji, ir spiesti sašaurināt pakalpojumu sniegšanu vai sliktākajā gadījumā pārtraukt savu darbību, atlaižot savus darbiniekus. Tas viss kopumā ir nelabvēlīgi ietekmējis gan publisko finanšu stāvokli, jo samazinās nodokļu ieņēmumi un parādās nepieciešamība palielināt valsts atbalstu un sociālos pabalstus, gan situāciju darba tirgū, jo pieaug bezdarbs un samazinās mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi, gan iedzīvotāju dzīves kvalitāte kopumā. Sezonas būvju pludmalē saskaņošana ar Valsts vides dienestu Ministru kabineta 2020. gada 9. jūnija noteikumi Nr. 360 “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai” 20.¹ punkts pieļauj sabiedriskās ēdināšanas pakalpojuma sniedzējam sniegt sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumus ārtelpās ar vairākiem nosacījumiem (piemēram, pie viena galdiņa atrodas ne vairāk kā četras personas, neskaitot nepilngadīgus bērnus, ne vairāk kā no divām mājsaimniecībām, tiek nodrošināts vismaz divu metru attālums starp galdiņiem, ja starp tiem nav izveidota norobežojoša siena, u.c.). Aizsargjoslu likuma 36. pantā otrajā daļā ir noteikts, ka krasta kāpu aizsargjoslā un pludmalē aizliegts celt jaunas ēkas un būves, izņemot likumā tieši norādītus gadījumus. Attiecīgi šā panta otrajā daļā minētās (atļautās) darbības veicamas, ja veikts paredzētās darbības ietekmes uz vidi sākotnējais izvērtējums un izdoti tehniskie noteikumi saskaņā ar likuma “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” prasībām (Aizsargjoslu likuma 36. panta 2.¹daļa). Pēc Jūrmalas pilsētas pašvaldības sniegtās informācijas, Jūrmalas pilsētas pludmalē jau vairākus gadus ik gadu tiek iznomātas nomas platības pludmalē dažādu publisku pakalpojumu, visvairāk – sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu, sniegšanai. Šo pakalpojumu sniegšanai lielākoties nepieciešams būvēt (novietot) sezonas būves, piemēram, teltis, āra terases, atsevišķi novietotus galdiņus smiltīs u.tml. Tāpat pašvaldības pludmaļu labiekārtošanai un apsaimniekošanai izvieto tādas sezonas būves kā mobilās glābšanas stacijas, laipas, rotaļu laukumus, pārģērbšanās kabīnes u.c. pludmales labiekārtojuma un apkalpes objektus. Ņemot vērā, ka Covid-19 izplatības ierobežošanas pasākumu dēļ vairāk iedzīvotāju atpūšas Latvijā, ārtelpās (dabas takās, pludmalēs u.c.), lai nodrošinātu savlaicīgu iedzīvotāju drošības un sanitāro prasību ievērošanu, kā arī atbilstoša apjoma labiekārtojuma objektu izvietošanu (lai novērstu drūzmēšanos utml.), pašvaldībām atbilstoši pludmales apmeklētāju daudzumam jāizvieto attiecīgās sezonas būves. Ņemot vērā Aizsargjoslu likuma 36. panta 2.¹daļas prasību jebkurai būvei (tai skaitā, sezonas būvēm) saņemt ietekmes uz vidi sākotnējo izvērtējumu, sezonas kafejnīcu un citu sezonas būvju būvniecībai (novietošanai) nepieciešams vērsties attiecīgajā Valsts vides dienesta reģionālajā vides pārvaldē ar iesniegumu par iecerēto darbību, darbības norises vietu u.c., kā to nosaka Ministru kabineta 2015. gada 27. janvāra noteikumi Nr. 30 “Kārtība, kādā Valsts vides dienests izdod tehniskos noteikumus paredzētajai darbībai”. Saskaņā ar likuma “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” 6.¹ panta pirmo daļu Valsts vides dienests pēc ietekmes uz vidi sākotnējā izvērtējuma veikšanas pieņem lēmumu par ietekmes uz vidi novērtējuma piemērošanu vai nepiemērošanu. Gadījumā, ja ietekmes uz vidi novērtējums netiek piemērots, paredzētajai darbībai izsniedz Valsts vides dienesta vides aizsardzības tehniskos noteikumus atbilstoši Ministru kabineta 2015. gada 27. janvāra noteikumiem Nr. 30 “Kārtība, kādā Valsts vides dienests izdod tehniskos noteikumus paredzētajai darbībai” 2. un 15. punktam. Lai atvieglotu un paātrinātu sezonas kafejnīcu, kā arī pludmales labiekārtošanas un apsaimniekošanas sezonas būvju saskaņošanas procesu, likumprojekts paredz papildināt Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumu ar jaunu 14.²pantu, pieļaujot sezonas kafejnīcām un sezonas būvēm pludmales labiekārtošanas un apsaimniekošanas nodrošināšanai pludmalē saņemt tikai Valsts vides dienesta saskaņojumu (iesniedzot atsevišķu iesniegumu Valsts vides dienestā vai būvniecības procesa Būvniecības informācijas sistēmā ietvaros). Likumprojektā vārdu “sezonas būves” lietojums attiecināms uz tādām būvēm, kas nav patstāvīgi nekustamā īpašuma objekti un kuru ekspluatācijas laiks nav ilgāks par vienu gadu (vienai sezonai) un kuru nojauc līdz minētā termiņa beigām (ietverot nojaukšanas laiku) atbilstoši būvniecības normatīvajos aktos noteiktajam (piemēram, termins “sezonas ēkas”). Lai nodrošinātu, ka plānotās sezonas būves neatstās būtisku ietekmi uz vidi, kā arī ir sabiedrībā iepriekš pietiekami izvērtētas, atvieglotā būvniecības ieceres saskaņošanas procedūra attiecas tikai uz tādām sezonas kafejnīcām, kuru vienīgais mērķis ir sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšana un kas atrodas pilsētās un ciemos, kā arī uz tādām sezonas būvēm, kas nepieciešamas pludmales labiekārtošanai un apsaimniekošanai pilsētu un ciemu teritorijās. Šo būvju būvniecība notiek šim mērķim paredzētā teritorijā saskaņā ar pašvaldības attīstības plānošanas dokumentiem, kā arī ir esoša piekļuve attiecīgajam pludmales nogabalam (posmam), lai nodrošinātu, ka plānotajai sezonas būvei piekļūšana iespējama no gājēju ceļa vai ierīkota brauktuves un stāvlaukuma atbilstošā (saprātīgā) attālumā. Sniedzot saskaņojumu, Valsts vides dienestam būs pienākums izvērtēt, vai sezonas būves būvniecības iecere atbilst šī likumprojekta nosacījumiem, tai skaitā, vai ir nodrošināta nepieciešamā piekļuve, savukārt par atbilstību pašvaldības teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem pārliecinās pašvaldības institūcijas, saskaņojot būvniecības ieceri atbilstoši būvniecības normatīvo aktu prasībām. Valsts vides dienests ir iesaistīts teritorijas attīstības plānošanas dokumentu izstrādes procesā un jau šajā procesā vērtē pludmales zonā paredzamo darbību iespējamo ietekmi uz vidi. Līdzšinējā pieredzē, veicot ietekmes uz vidi sākotnējo novērtējumu, Valsts vides dienests nevienā no gadījumiem nav konstatējis, ka darbība pludmales zonā, kas pašvaldības teritorijas plānošanas dokumentos norādīta kā teritorija, kur iespējama sezonas kafejnīcu izvietošana vai izveidojamas aktīvās atpūtas pludmales zonas, varētu radīt negatīvu ietekmi uz vidi un nebūtu pieļaujama. Likumprojekts neattieksies uz tādām sezonas būvēm, kuru būvniecībai nepieciešams veikt darbības Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes krasta kāpu aizsargjoslā. Šādiem būvniecības darbiem joprojām būs nepieciešams ietekmes uz vidi sākotnējais izvērtējums atbilstoši Aizsargjoslu likuma 36. panta 2.¹ daļai un likuma “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” 2. pielikuma 11.12. apakšpunktam.
3.	Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un publiskas personas kapitālsabiedrības	Valsts vides dienests.
4.	Cita informācija	Nav.

II. Tiesību akta projekta ietekme uz sabiedrību, tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
1.	Sabiedrības mērķgrupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē vai varētu ietekmēt	Sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniedzēji, kuru sezonas kafejnīcas plānotas pludmalē pilsētās un ciemos. Pašvaldības, kuras veic pludmales labiekārtošanas un apsaimniekošanas sezonas būvju būvniecību (novietošanu). Sekundārā mērķa grupa ir sabiedrība, kas vēlas izmantot sezonas kafejnīcu pakalpojumu, kā arī izmanto pludmales labiekārtojuma objektus.
2.	Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību un administratīvo slogu	Samazināts administratīvais slogs (laiks un izdevumi) konkrētajiem sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniedzējiem un pašvaldībām, jo attiecīgo sezonas būvju būvniecībai pludmalē būs saņemams tikai Valsts vides dienesta saskaņojums.
3.	Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums	Likumprojektā ietvertajam tiesiskajam regulējumam ir ietekme uz administratīvajām izmaksām (naudas izteiksmē), jo valsts nodevas likme par ietekmes uz vidi sākotnējo izvērtējumu ir 213,43 euro^{^[1]}, savukārt valsts nodevas apmērs par vides aizsardzības tehnisko noteikumu izsniegšanu ir 50 euro^{^[2]}. Līdz ar to, ja sezonas kafejnīcai vai pludmales labiekārtošanas un apsaimniekošanas sezonas objektam citkārt būtu nepieciešams veikt ietekmes uz vidi sākotnējo izvērtējumu, tad pēc likumprojekta ieviešanas administratīvās izmaksas samazināsies par 213,43 euro, kā arī samazināsies nepieciešamais laiks būvniecības ieceres saskaņošanai.
4.	Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums	Projektā ietvertajam tiesiskajam regulējumam nav ietekmes uz atbilstības izmaksām (naudas izteiksmē).
5.	Cita informācija	Nav.

III. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Rādītāji	2021.gads		Turpmākie trīs gadi (euro)
	2021.gads		2022		2023		2024
	saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam	izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam	saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru	izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022. gadam	saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru	izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru 2023. gadam	izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru 2023. gadam
1	2	3	4	5	6	7	8
1. Budžeta ieņēmumi	Nav precīzi aprēķināms	Nav precīzi aprēķināms	Nav precīzi aprēķināms	Nav precīzi aprēķināms	Nav precīzi aprēķināms	Nav precīzi aprēķināms	Nav precīzi aprēķināms
1.1. valsts pamatbudžets	Nav precīzi aprēķināms	Nav precīzi aprēķināms	Nav precīzi aprēķināms	Nav precīzi aprēķināms	Nav precīzi aprēķināms	Nav precīzi aprēķināms	Nav precīzi aprēķināms
1.2. valsts speciālais budžets	0	0	0	0	0	0	0
1.3. pašvaldību budžets	0	0	0	0	0	0	0
2. Budžeta izdevumi	Nav precīzi aprēķināms	Nav precīzi aprēķināms	Nav precīzi aprēķināms	Nav precīzi aprēķināms	Nav precīzi aprēķināms	Nav precīzi aprēķināms	Nav precīzi aprēķināms
2.1. valsts pamatbudžets	0	0	0	0	0	0	0
2.2. valsts speciālais budžets	0	0	0	0	0	0	0
2.3. pašvaldību budžets	Nav precīzi aprēķināms	Nav precīzi aprēķināms	Nav precīzi aprēķināms	Nav precīzi aprēķināms	Nav precīzi aprēķināms	Nav precīzi aprēķināms	Nav precīzi aprēķināms
3. Finansiālā ietekme	Nav precīzi aprēķināms	Nav precīzi aprēķināms	Nav precīzi aprēķināms	Nav precīzi aprēķināms	Nav precīzi aprēķināms	Nav precīzi aprēķināms	Nav precīzi aprēķināms
3.1. valsts pamatbudžets	Nav precīzi aprēķināms	Nav precīzi aprēķināms	Nav precīzi aprēķināms	Nav precīzi aprēķināms	Nav precīzi aprēķināms	Nav precīzi aprēķināms	Nav precīzi aprēķināms
3.2. speciālais budžets	0	0	0	0	0	0	0
3.3. pašvaldību budžets	Nav precīzi aprēķināms	Nav precīzi aprēķināms	Nav precīzi aprēķināms	Nav precīzi aprēķināms	Nav precīzi aprēķināms	Nav precīzi aprēķināms	Nav precīzi aprēķināms
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu samazinājumu norāda ar "+" zīmi)	X	0	X	0	X	0	0
5. Precizēta finansiālā ietekme	X	Nav precīzi aprēķināms	X	Nav precīzi aprēķināms	X	Nav precīzi aprēķināms	Nav precīzi aprēķināms
5.1. valsts pamatbudžets		Nav precīzi aprēķināms		Nav precīzi aprēķināms		Nav precīzi aprēķināms	Nav precīzi aprēķināms
5.2. speciālais budžets		0		0		0	0
5.3. pašvaldību budžets		Nav precīzi aprēķināms		Nav precīzi aprēķināms		Nav precīzi aprēķināms	Nav precīzi aprēķināms
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas pielikumā):
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
7. Amata vietu skaita izmaiņas	Likumprojektā minētais regulējums neparedz jaunu amata vietu izveidošanu.
8. Cita informācija	Ja sezona būves būvniecībai citkārt būtu veicams ietekmes uz vidi sākotnējo izvērtējumu (valsts nodeva ir 213,43 euro), savukārt pēc likumprojekta ieviešanas tiek sniegts tikai saskaņojums (bez maksas), valsts budžetā samazinās ieņēmumi par 213,43 euro/ par vienu sezonas būvi pludmalē. Ņemot vērā, ka 2021. gadā (līdz maijam) Valsts vides dienesta Lielrīgas reģionālajā vides pārvaldē saņemti pieprasījumi ietekmes uz vidi sākotnējā izvērtējuma veikšanai un būvniecības ieceru skaņošanai sezonas kafejnīcām 20 pludmales nogabalos Jūrmalas pilsētā, provizoriski var pieņemt, ka ik gadu vidēji tiktu veikti 30-40 (visās piekrastes pilsētās un ciemos) ietekmes uz vidi sākotnējie izvērtējumi šādām sezonas būvēm, tādejādi, sniedzot tikai saskaņojumu, valsts budžeta ieņēmumi valsts nodevās samazinātos par aptuveni 6 402,9 – 8 537,2 euro/ gadā. Arī iepriekšējos divos gados pieteikumu skaits bijis līdzīgs. Savukārt pludmales labiekārtošanas un apsaimniekošanas sezonas būvju būvniecības ieceres var tik iesniegtas vienā vai vairākos atsevišķos būvniecības iesniegumos, līdz ar to nav precīzi aprēķināms iesniegumu skaits (attiecīgi - ietekmes uz vidi sākotnējo izvērtējumu skaits) un potenciālais valsts budžeta ieņēmumu un pašvaldību izdevumu samazinājuma apmērs. Ja uz likumprojekta spēkā stāšanas brīdi būs izskatīšanā iesniegums ietekmes uz vidi sākotnējam izvērtējumam likumprojektā minētai sezonas būvei, valsts nodeva tiks atmaksāta un sniegts saskaņojums atbilstoši likumprojektā noteiktajai kārtībai. Tām sezonas būvēm, kurām jau veikts ietekmes uz vidi sākotnējais izvērtējums un izsniegti tehniskie noteikumi, valsts nodeva netiks atmaksāta.

IV. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

Likumprojekts šo jomu neskar.

V. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām

Likumprojekts šo jomu neskar.

VI. Sabiedrības līdzdalība un komunikācijas aktivitātes
1.	Plānotās sabiedrības līdzdalības un komunikācijas aktivitātes saistībā ar projektu	Likumprojekts šo jomu neskar.
2.	Sabiedrības līdzdalība projekta izstrādē	Likumprojekts šo jomu neskar.
3.	Sabiedrības līdzdalības rezultāti	Likumprojekts šo jomu neskar.
4.	Cita informācija	Nav.

VII. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
1.	Projekta izpildē iesaistītās institūcijas	Valsts vides dienests.
2.	Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru. Jaunu institūciju izveide, esošu institūciju likvidācija vai reorganizācija, to ietekme uz institūcijas cilvēkresursiem.	Likumprojekts šo jomu neskar.
3.	Cita informācija	Nav.

Komisijas priekšsēdētājs M.Bondars

[1] Ministru kabineta 2007. gada 9. oktobra noteikumu Nr. 689 “Noteikumi par valsts nodevu par paredzētās darbības ietekmes uz vidi sākotnējo izvērtējumu” 2. punkts

[2] Ministru kabineta 2015. gada 27. janvāra noteikumu Nr. 30 “Kārtība, kādā Valsts vides dienests izdod tehniskos noteikumus paredzētajai darbībai” 30.¹ punkts