Rīgā
Datums skatāms laika zīmogā
Saeimas Prezidijam
Saeimas Prezidijam
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz iekļaut Saeimas tuvākās ārkārtas sēdes darba kārtībā Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījumi Iepakojuma likumā”.
Komisija lūdz nodot minēto likumprojektu tikai Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.
Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 86.pantu komisija lūdz virzīt minēto likumprojektu izskatīšanai 1.lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz atzīt minēto likumprojektu par steidzamu.
Pielikumā: Likumprojekts „Grozījumi Iepakojuma likumā” uz 1. lpp un likumprojekta anotācija uz 2. lpp.
* Dokuments ir parakstīts ar drošu elektronisko parakstu
Grozījumi Iepakojuma likumā
Izdarīt Iepakojuma likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2002, 3. nr.; 2005, 11. nr.; Latvijas Vēstnesis, 2010, 205. nr.; 2011, 93. nr.; 2016, 241. nr.; 2018, 225. nr.; 2019, 224., 225. nr.; 2020, 138. nr.) šādus grozījumus:
18.8 pantā:
aizstāt 1. punktā vārdus “republikas pilsētās” ar vārdu “valstspilsētās”;
papildināt ar otro daļu šādā redakcijā:
“(2) Ja depozīta iepakojuma pārdevēji veido kopīgu depozīta iepakojuma pieņemšanas vietu vienā administratīvajā teritorijā, attālums no katras tirdzniecības vietas līdz kopīgai depozīta iepakojuma pieņemšanas vietai nedrīkst pārsniegt 500 metrus, izņemot gadījumu, ja tas ir saskaņots ar Valsts vides dienestu un to pašvaldību, kuras administratīvajā teritorijā atrodas kopīga depozīta iepakojuma pieņemšanas vieta.”;
uzskatīt līdzšinējo panta tekstu par pirmo daļu.
Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.
Likumprojekta “Grozījumi Iepakojuma likumā”
anotācija
1. Kādēļ likumprojekts ir vajadzīgs?
Likumprojekta “Grozījumi Iepakojuma likumā” (turpmāk – likumprojekts) mērķis ir precizēt nosacījumus depozīta iepakojuma savākšanai.
Iepakojuma likuma 18.8 pantā ir noteikti nosacījumi attiecībā uz izlietotā dzērienu depozīta iepakojuma pieņemšanu tirdzniecības vietā, tās teritorijā vai tirdzniecības vietas tuvumā, paredzot to ne tālāk par 150 metriem no tirdzniecības vietas. Vienlaikus ir paredzēts, ka vairāki depozīta iepakojuma pārdevēji var veidot kopīgu depozīta iepakojuma pieņemšanas vietu.[1]
Vērtējot normu piemērošanu un izstrādājot Ministru kabineta 2020. gada 11. augusta noteikumus Nr. 519 “Depozīta sistēmas darbības noteikumi”, konstatēts, ka nosacījumu par 150 metru attālumu no katras tirdzniecības vietas nav iespējams izpildīt praksē, ja tiks veidota kopīga depozīta iepakojuma pieņemšanas vieta. Šis nosacījums izpildāms tikai gadījumā, kad tirdzniecības vietas atrodas tuvumā.
Ievērojot minēto, nepieciešams papildināt Iepakojuma likuma 18.8 pantu ar otro daļu, paredzot, ka gadījumos, ja depozīta iepakojuma pārdevēji veido kopīgu depozīta iepakojuma pieņemšanas vietu vienā administratīvajā teritorijā, attālums no katras tirdzniecības vietas līdz kopīgai depozīta iepakojuma pieņemšanas vietai nepārsniedz 500 metrus. Katrs gadījums, kad attālums no katras tirdzniecības vietas līdz kopīgai depozīta iepakojuma pieņemšanas vietai pārsniedz 500 metrus vismaz no vienas tirdzniecības vietas, jāsaskaņo ar Valsts vides dienestu un attiecīgo pašvaldību. Atbilstoši Valsts vides dienesta sniegtajai informācijai tādi varētu būt tikai daži gadījumi.
2. Kāda var būt likumprojekta iespējamā ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību?
Likumprojekts attiecas uz depozīta iepakojuma pārdevējiem, depozīta sistēmas operatoru un patērētajiem. Valsts vides dienests (turpmāk – VVD) šobrīd ir noslēdzis līgumu ar depozīta sistēmas operatoru SIA “Depozīta Iepakojuma Operators”.
Likumprojekts neietekmēs depozīta iepakojuma pārdevēju savstarpējo konkurenci, jo noteiktās prasības attieksies uz visiem komersantiem. Likumprojekta prasību ieviešana neietekmēs tirgus dalībnieku iespējas veikt ekonomisko darbību brīvas un godīgas konkurences apstākļos.
Likumprojektā ietvertajam tiesiskajam regulējumam ir pozitīva ietekme uz iepakojuma un izlietotā iepakojuma apsaimniekošanu, ilgtermiņā arī uz vidi un tautsaimniecību kopumā.
3. Kāda var būt likumprojekta iespējamā ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem?
Likumprojekts šo jomu neskar. Valsts un pašvaldību finansējums depozīta sistēmas ieviešanai nav paredzēts.
4. Kāda var būt likuma iespējamā ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu?
Likumprojekts šo jomu neskar.
5. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst likumprojekts?
Likumprojekts atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes 1994. gada 20. decembra Direktīvai 94/62/EK par iepakojumu un izlietoto iepakojumu.
6. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot likumprojektu?
Likumprojekts sagatavots sadarbībā ar VARAM, Saeimas Juridisko biroju, VVD. Komisijas sēdēs, apspriežot minēto likumprojektu, piedalījās arī Latvijas Tirgotāju asociācijas, Latvijas pārtikas tirgotāju asociācijas, LTRK u.c. nevalstisko organizāciju pārstāvji. Tāpat minētie grozījumi apspriesti Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas izveidotajā darba grupas “Par atkritumu apsaimniekošanas normatīvo aktu pilnveidošanu”[2] sanāksmē.
7. Kā tiks nodrošināta likumprojekta izpilde?
Likumprojekta nosacījumu izpildi nodrošinās VVD, depozīta iepakojuma pārdevēji un depozīta sistēmas operators.
Likumprojekts neparedz jaunu institūciju izveidi.
[1] Iepakojuma likuma 18.19 panta 6. punkts
[2] Darba grupā apvienoti pašvaldības, uzņēmēju un nozaru asociāciju pārstāvji (Latvijas Atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācija, Latvijas Atkritumu saimniecības asociācija, Latvijas Pašvaldību savienība, Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, Latvijas Lielo pilsētu asociācijas, Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācija, Latvijas Tirgotāju asociācija, Vides konsultatīvā padome)
Oriģinālais dokumenta saturs
Oriģinālais dokumenta saturs