Rīgā
2021. gada 12. maijā
Nr. 111.9/7-27-13/21
SAEIMAS PREZIDIJAM
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lūdz iekļaut Saeimas nākamās sēdes darba kārtībā Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas izstrādāto likumprojektu “Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā”.
Komisija lūdz nodot minēto likumprojektu tikai Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.
Komisija lūdz minēto likumprojektu izskatīt Saeimas sēdē pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā.
Pielikumā:
1. Likumprojekts “Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā” uz 6 lpp.;
2. Likumprojekta anotācija uz 8 lpp.
3. Finanšu ministra J. Reira atsauksme uz 1 lpp.
Ar cieņu
Komisijas priekšsēdētāja (paraksts*) I. Goldberga
* Dokuments ir parakstīts ar drošu elektronisko parakstu
Iesniedz Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija
Likumprojekts
Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā
Izdarīt Saeimas vēlēšanu likumā (Latvijas Vēstnesis, 1995, 86. nr.; 1998, 91./94., 172./173. nr.; 2002, 76., 89. nr.; 2003, 36., 123. nr.; 2006, 48., 65. nr.; 2007, 95. nr.; 2009, 43. nr.; 2010, 62. nr.; 2011, 46., 114., 144. nr.; 2012, 203. nr.; 2013, 191. nr.; 2014, 38., 140. nr.; 2016, 52. nr.; 2017, 147. nr.; 2018, 20. nr.; 2019, 118. nr.) šādus grozījumus:
1. Aizstāt 8. panta pirmajā daļā vārdus “Iedzīvotāju reģistra” ar vārdiem
“Fizisko personu reģistra”.
2. Papildināt 16. pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:
“(3) Vēlēšanu zīmes, aploksnes, vēlētāju saraksti, vēlēšanu kastes un citi vēlēšanu materiāli, sākot ar to saņemšanu iecirknī līdz nodošanai republikas pilsētas vai novada vēlēšanu komisijai, Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā glabājami ēkā, kurā atrodas vēlēšanu iecirknis, nodrošinot attiecīgās telpas fizisko vai tehnisko apsardzi.”
3. Izteikt 20. panta pirmo daļu šādā redakcijā:
“(1) Vēlētājs vēlēšanu iecirkņa komisijai uzrāda Latvijas Republikā derīgu personu apliecinošu dokumentu (turpmāk – vēlētāja personu apliecinošs dokuments).”
4. 22. pantā:
papildināt otro daļu ar trešo teikumu šādā redakcijā:
“Katrs drīkst balsot tikai vienu reizi.”;
izteikt trešo daļu šādā redakcijā:
“(3) Vēlēšanu telpās vēlēšanu iecirkņa komisijas (turpmāk – iecirkņa komisija) loceklis pēc tam, kad vēlētāju reģistrā tiešsaistes režīmā pārliecinājies, ka persona ir vēlētājs un vēlētāju reģistrā nav atzīmes par piedalīšanos attiecīgās Saeimas vēlēšanās, tiešsaistes režīmā izdara vēlētāju reģistrā atzīmi par piedalīšanos attiecīgās Saeimas vēlēšanās un balsotāju sarakstā ieraksta vēlētāja vārdu, uzvārdu, personas kodu. Vēlētājs parakstās balsotāju sarakstā par visu attiecīgajā apgabalā pieteikto kandidātu sarakstu vēlēšanu zīmju un vēlēšanu aploksnes saņemšanu.”;
papildināt pantu ar 3.1 daļu šādā redakcijā:
“(31) Ja vēlētāju reģistrā ir atzīme par vēlētāja piedalīšanos vēlēšanās, taču viņš to noliedz, iecirkņa komisija sazinās ar tā iecirkņa komisiju, kur vēlētājs, pēc vēlētāju reģistra ziņām, balsojis, un noskaidro, vai tā iecirkņa balsotāju sarakstā ir vēlētāja paraksts. Ja tiek saņemts apstiprinājums, ka paraksta nav, vēlētājs var balsot. Ja paraksts ir, vēlētājam balsošanu atsaka.”
5. Papildināt 24. pantu ar 6.1 daļu šādā redakcijā:
“(61) Ja vēlētāja atrašanās vietā nav iespējams pārliecināties, ka ziņas par personu ir iekļautas vēlētāju reģistrā un tajā jau nav izdarīta atzīme par šīs personas piedalīšanos attiecīgajās vēlēšanās, to dara, sazinoties ar vēlēšanu iecirkni. Ja tas nav iespējams, balsošana notiek reģistrācijas aploksnēs šā likuma 48.2 pantā noteiktajā kārtībā.”
6. Papildināt 30. pantu pēc vārdiem “slēdz balsotāju sarakstus” ar vārdiem “izdara atzīmi vēlētāju reģistrā par darbības beigšanu tiešsaistes režīmā, parakstot to ar drošu elektronisko parakstu, kas satur laika zīmogu”.
7. Izteikt 45. pantu šādā redakcijā:
“45. pants. (1) Vēlētājs, kas vēlas balsot pa pastu, attiecīgajā Latvijas Republikas diplomātiskajā un konsulārajā pārstāvniecībā klātienē, pa pastu vai elektroniski iesniedz iesniegumu par balsošanu pa pastu. Iesniegumā vēlētājs norāda savu vārdu, uzvārdu, personas kodu un adresi ārvalstī, uz kuru nosūtāmi vēlēšanu materiāli. Vēlētājs var pieteikties balsošanai pa pastu 120 dienas pirms vēlēšanu dienas, bet ne vēlāk kā trīs nedēļas pirms vēlēšanu dienas. Ja vēlēšanas notiek Satversmes 48. pantā paredzētajā gadījumā, vēlētājs var pieteikties balsošanai pa pastu nedēļu pēc vēlēšanu izsludināšanas dienas, bet ne vēlāk kā divas nedēļas pirms vēlēšanu dienas.
(2) Saņēmis šādu iesniegumu, Latvijas Republikas diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības darbinieks:
1) vēlētāju reģistrā pārbauda, vai iesniedzējs ir vēlētājs, kas vēl nav reģistrēts balsošanai pa pastu;
2) izdara vēlētāju reģistrā atzīmi par vēlētāja pieteikšanos balsošanai pa pastu un ieraksta vēlētāja norādīto vēlēšanu materiālu saņemšanas adresi;
3) reģistrē vēlētāju sarakstā balsošanai pa pastu.
(3) Ja iesniegums par balsošanu pa pastu iesniegts, neievērojot šā panta pirmajā daļā noteikto termiņu un kārtību, vai iesniedzējs nav vēlētājs, vai arī iesniedzējs jau ir reģistrēts balsošanai pa pastu, norādot to pašu vēlēšanu materiālu saņemšanas adresi, Latvijas Republikas diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības darbinieks ar motivētu lēmumu atsaka nosūtīt vēlēšanu dokumentus. Lēmuma par atteikumu nosūtīt vēlēšanu dokumentus pārsūdzēšana neaptur tā darbību.
(4) Balsošanai pa pastu reģistrēts vēlētājs var mainīt vēlēšanu materiālu saņemšanas adresi ne vēlāk kā trīs nedēļas pirms vēlēšanu dienas, iesniedzot par to iesniegumu attiecīgajā Latvijas Republikas diplomātiskajā un konsulārajā pārstāvniecībā šā panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā. Ja vēlēšanas notiek Satversmes 48. pantā paredzētajā gadījumā, vēlētājs var mainīt vēlēšanu materiālu saņemšanas adresi ne vēlāk kā divas nedēļas pirms vēlēšanu dienas.
(5) Kad iecirkņa komisija uzsāk darbu, Latvijas Republikas diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības darbinieks tai nodod vēlētāju reģistrācijas dokumentus. Ja attiecīgajā Latvijas Republikas diplomātiskajā un konsulārajā pārstāvniecībā iecirkņa komisija nav izveidota, pārstāvniecības darbinieks vēlētāju reģistrācijas dokumentus pārsūta Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktā kārtībā.
(6) Iecirkņa komisija ne vēlāk kā 15 dienas pirms vēlēšanu dienas nosūta vēlētājam uz iesniegumā norādīto adresi visu Rīgas vēlēšanu apgabalā pieteikto kandidātu sarakstu vēlēšanu zīmes, ar attiecīgās iecirkņa komisijas zīmogu apzīmogotu vēlēšanu aploksni, reģistrācijas lapu ar informāciju par kārtību, kādā izdarāma balsošana, norādot arī kārtas numuru, ar kādu vēlētājs reģistrēts sarakstā balsošanai pa pastu, un apliecinājuma veidlapu par to, ka vēlētājs balso personīgi. Ja vēlēšanas notiek Satversmes 48. pantā paredzētajā gadījumā, iecirkņa komisija ne vēlāk kā 10 dienas pirms vēlēšanu dienas nosūta vēlētājam uz iesniegumā norādīto adresi visu Rīgas vēlēšanu apgabalā pieteikto kandidātu sarakstu vēlēšanu zīmes, ar attiecīgās iecirkņa komisijas zīmogu apzīmogotu vēlēšanu aploksni un reģistrācijas lapu ar informāciju par kārtību, kādā izdarāma balsošana, norādot arī kārtas numuru, ar kādu vēlētājs reģistrēts sarakstā balsošanai pa pastu, un apliecinājuma veidlapu par to, ka vēlētājs balso personīgi.
(7) Ja balsošanai pa pastu pieteicies vēlētājs vēlēšanu dienā ierodas vēlēšanu iecirknī, viņš var nobalsot.”
8. Papildināt 45.1 panta piekto daļu ar otro teikumu šādā redakcijā:
“Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde ieslodzījuma vietas administrācijai nodrošina piekļuvi vēlētāju reģistram tiešsaistes režīmā.”
9. 45.2 pantā:
papildināt pirmo daļu pēc vārdiem “personas kodu” ar vārdiem “un tiešsaistes režīmā izdara vēlētāju reģistrā atzīmi par piedalīšanos attiecīgās Saeimas vēlēšanās”;
papildināt ceturto daļu pēc vārdiem “ieslodzījuma vietas administrācija” ar vārdiem “izdara atzīmi vēlētāju reģistrā par darbības beigšanu tiešsaistes režīmā un paraksta to ar drošu elektronisko parakstu, kas satur laika zīmogu, un”.
10. 45.3 pantā:
izslēgt otrajā daļā vārdus “pasu spiedogus”;
izteikt trešo daļu šādā redakcijā:
“(3) Vēlēšanu dienā pirms balsošanas sākšanas Nacionālo bruņoto spēku komandiera pilnvarota persona pirmā vēlētāja klātbūtnē pārliecinās par to, vai vēlēšanu kaste ir tukša, un aizzīmogo to. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde Nacionālo bruņoto spēku komandiera pilnvarotai personai nodrošina piekļuvi vēlētāju reģistram tiešsaistes režīmā. Nacionālo bruņoto spēku komandiera pilnvarota persona, kas iepriekš tiešsaistes režīmā ir pārliecinājusies, ka persona ir vēlētājs un vēlētāju reģistrā nav atzīmes par piedalīšanos attiecīgās Saeimas vēlēšanās, tiešsaistes režīmā izdara vēlētāju reģistrā atzīmi par piedalīšanos attiecīgās Saeimas vēlēšanās, ieraksta balsotāju sarakstā vēlētāja vārdu, uzvārdu un personas kodu. Ja vēlētāju reģistrā ir atzīme par vēlētāja piedalīšanos vēlēšanās, taču viņš to noliedz, Nacionālo bruņoto spēku komandiera pilnvarota persona rīkojas šā likuma 48.1 panta 2.1 daļā noteiktajā kārtībā. Katram vēlētājam Nacionālo bruņoto spēku komandiera pilnvarota persona izsniedz visu Rīgas vēlēšanu apgabalā pieteikto kandidātu sarakstu vēlēšanu zīmes un vēlēšanu aploksni, kas apzīmogota ar attiecīgās iecirkņa komisijas zīmogu, un vēlētājs par to parakstās balsotāju sarakstā. Atsevišķu vēlēšanu zīmju izsniegšana ir aizliegta. Balsošana organizējama vismaz triju vēlētāju klātbūtnē. Vēlētāju reģistra tiešsaistes režīma darbības pārtraukuma gadījumā Nacionālo bruņoto spēku komandiera pilnvarota persona rīkojas šā likuma 48.2 pantā noteiktajā kārtībā.”;
papildināt septīto daļu pēc vārdiem “protokola pabeigšanas” ar vārdiem “izdara atzīmi vēlētāju reģistrā par darbības beigšanu tiešsaistes režīmā un paraksta to ar drošu elektronisko parakstu, kas satur laika zīmogu, un”.
11. Izteikt 46. panta otro daļu šādā redakcijā:
“(2) Aizlīmēto vēlēšanu aploksni vēlētājs ievieto pasta aploksnē kopā ar reģistrācijas lapu, kurā norādīts vēlētāja vārds, uzvārds un personas kods, un apliecinājumu, kurā vēlētājs ar parakstu apliecina savu balsojumu. Pasta aploksni nekavējoties nosūta tai iecirkņa komisijai, kas vēlētājam atsūtījusi vēlēšanu dokumentus balsošanai pa pastu. Uz pasta aploksnes atzīmējams, ka tajā ir vēlēšanu aploksne, un norādāms attiecīgā vēlētāja kārtas numurs sarakstā balsošanai pa pastu.”
12. Izteikt 47. panta otro un trešo daļu šādā redakcijā:
“(2) Iecirkņa komisija atver tikai tās pasta aploksnes, kuras tā saņēmusi līdz balsu skaitīšanas uzsākšanai attiecīgajā iecirknī. Pa pastu saņemto derīgo vēlēšanu aplokšņu atvēršanu un skaitīšanu iecirkņa komisija uzsāk tikai tad, kad beigusies balsošana visos ārvalstīs izveidotajos vēlēšanu iecirkņos.
(3) Pa pastu saņemtās vēlēšanu aploksnes skaita atsevišķi, sagatavojot atsevišķu balsu skaitīšanas protokolu.”
13. 48. pantā:
papildināt pirmo daļu ar 1.1 punktu šādā redakcijā:
“11) pārbauda, vai pasta aploksnē ir ievietots apliecinājums, kurā vēlētājs ar parakstu apliecinājis savu balsojumu;”;
papildināt pirmo daļu ar 2.1 punktu šādā redakcijā:
“21) Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktā kārtībā pārbauda, vai vēlētāju reģistrā nav atzīmes par to, ka vēlētājs nobalsojis vēlēšanu iecirknī;”;
papildināt otro daļu ar 4. un 5. punktu šādā redakcijā:
“4) atsūtījuši vēlētāji, par kuriem vēlētāju reģistrā jau ir atzīme, ka viņi nobalsojuši vēlēšanu iecirknī;
5) atsūtījuši vēlētāji, kas nav pasta aploksnē ievietojuši apliecinājumu, kurā ar parakstu apliecinājuši savu balsojumu.”
14. 48.1 pantā:
izteikt otro daļu šādā redakcijā:
“(2) Vēlēšanu telpās iecirkņa komisijas loceklis, kas iepriekš tiešsaistes režīmā ir pārliecinājies, ka ziņas par personu ir iekļautas vēlētāju reģistrā un tajā nav atzīmes par šīs personas piedalīšanos attiecīgās Saeimas vēlēšanās, tiešsaistes režīmā izdara vēlētāju reģistrā atzīmi par vēlētāja piedalīšanos vēlēšanās un balsotāju sarakstā ieraksta vēlētāja vārdu, uzvārdu, personas kodu. Vēlētājs parakstās balsotāju sarakstā. Nodot balsi glabāšanā var tikai vienu reizi.”;
papildināt pantu ar 2.1 daļu šādā redakcijā:
“(21) Ja vēlētāju reģistrā ir atzīme par vēlētāja piedalīšanos vēlēšanās, taču viņš to noliedz, iecirkņa komisija sazinās ar tā iecirkņa komisiju, kur vēlētājs, pēc vēlētāju reģistra ziņām, balsojis, un noskaidro, vai tā iecirkņa balsotāju sarakstā ir vēlētāja paraksts. Ja tiek saņemts apstiprinājums, ka paraksta nav, vēlētājs var balsot. Ja paraksts ir, vēlētājam balsošanu atsaka.”
15. Papildināt likumu ar V2 nodaļu šādā redakcijā:
Balsošanas kārtība vēlētāju reģistra tiešsaistes režīmā darbības pārtraukuma gadījumā
48.2 pants. (1) Ja nav iespējams pārliecināties, ka ziņas par personu ir iekļautas vēlētāju reģistrā un vai tajā jau nav izdarīta atzīme par šīs personas piedalīšanos vēlēšanās, balsošana notiek reģistrācijas aploksnēs un vēlētājus ieraksta atsevišķā balsotāju sarakstā.
(2) Vēlētājs vienatnē izdara šā likuma 23. pantā noteiktās darbības, aizlīmēto vēlēšanu aploksni ievieto reģistrācijas aploksnē, uz kuras norāda vēlētāja vārdu, uzvārdu un personas kodu. Reģistrācijas aploksni aizlīmē un nodod iecirkņa komisijai, kas to apzīmogo ar attiecīgās iecirkņa komisijas zīmogu un iemet aizzīmogotā vēlēšanu kastē.
(3) Tiklīdz iespējams pārliecināties, ka ziņas par personu iekļautas vēlētāju reģistrā un tajā nav izdarīta atzīme par personas piedalīšanos vēlēšanās, iecirkņa komisija, netraucējot balsošanu, pārbauda šīs ziņas pēc atsevišķajiem balsotāju sarakstiem, izdara vēlētāju reģistrā atzīmi par vēlētāju piedalīšanos vēlēšanās un balsotāju sarakstos atzīmē, vai personas balsojums ir līdzskaitāms.
(4) Iecirkņa komisija pēc vēlēšanu beigām atver vēlēšanu kastes un sašķiro reģistrācijas aploksnes divās grupās – derīgās un nederīgās aploksnes. Reģistrācijas aploksne ir nederīga, ja:
1) uz tās nav norādīts vēlētāja vārds, uzvārds un personas kods;
2) tā nav apzīmogota ar attiecīgās iecirkņa komisijas zīmogu;
3) attiecīgā persona nav atrodama vēlētāju reģistrā;
4) pēc vēlētāju reģistra ziņām attiecīgā persona jau balsojusi.
(5) Nederīgās reģistrācijas aploksnes saskaita un neatvērtas iesaiņo. Derīgās reģistrācijas aploksnes iecirkņa komisija atver un skaita balsis atbilstoši šā likuma IV nodaļā noteiktajai kārtībai.
48.3 pants. Ja pēc šā likuma 31. panta otrajā daļā minēto ziņu ierakstīšanas balsu skaitīšanas protokolā pirms vēlēšanu kastu atvēršanas iecirkņa komisija konstatē, ka ir palicis ievērojams skaits balsotāju, par kuriem nav pārbaudīts, vai ziņas par personu ir iekļautas vēlētāju reģistrā un vai tajā jau nav izdarīta atzīme par šīs personas piedalīšanos attiecīgajās vēlēšanās, iecirkņa komisija ar attiecīgās republikas pilsētas vai novada vēlēšanu komisijas atļauju var izsludināt pārtraukumu. Ja ir saņemta republikas pilsētas vai novada vēlēšanu komisijas atļauja izsludināt pārtraukumu, iecirkņa komisija pirms tā izsludināšanas iesaiņo vai ievieto atsevišķā aizzīmogotā kastē balsotāju sarakstus. Attiecīgā republikas pilsētas vai novada vēlēšanu komisija var noteikt citu vietu, kur atsākt balsu skaitīšanu, un balsu skaitīšanas nodrošināšanai pieaicināt papildu speciālistus no vēlētāju vidus.”
16. Papildināt pārejas noteikumus ar 12. punktu šādā redakcijā:
“12. Grozījums šā likuma 8. panta pirmajā daļā par vārdu “Iedzīvotāju reģistra” aizstāšanu ar vārdiem “Fizisko personu reģistra” stājas spēkā vienlaikus ar Fizisko personu reģistra likumu.”
“Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā”
anotācija
- Kādēļ likums ir vajadzīgs?
Likumprojekts izstrādāts, lai nodrošinātu personai tiesības piedalīties Saeimas vēlēšanās, ja tās rīcībā vienīgais personu apliecinošais dokuments ir personas apliecība jeb eID karte.
Šobrīd spēkā esošā vēlētāju reģistrācijas kārtība Saeimas vēlēšanās paredz tiesības vēlētājam izvēlēties jebkuru vēlēšanu iecirkni, par dalību vēlēšanās, izdarot atzīmi vēlētāja pasē. Tas nozīmē, ka persona nevar piedalīties Saeimas vēlēšanās, ja tās rīcībā vienīgais personu apliecinošais dokuments ir eID karte. Ievērojot minēto, faktiski eID karte pilngadīgam Latvijas Republikas pilsonim Latvijas Republikas teritorijā nesniedz visas tās pašas iespējas, kas ir pieejamas ar pasi, tādejādi ierobežojot personas tiesību īstenošanu.
2014. un 2018. gadā notikušajās Saeimas vēlēšanās personas apliecības turētājam, kura rīcībā nav derīgas pases un eID karte ir vienīgais personu apliecinošais dokuments, bija atļauts piedalīties Saeimas vēlēšanās, un vēlētāju tiesību īstenošana tika realizēta ar īpaši izgatavotu vēlētāja apliecību. Tomēr šāda pagaidu risinājuma ietvaros tika konstatēti vairāki trūkumi (tai skaitā, vēlētāja apliecības saņemšana Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes teritoriālajā nodaļā kā papildu administratīvais slogs), kas liedz personai pilnvērtīgi izmantot eID karti un var rosināt personu nolemt nepiedalīties Saeimas vēlēšanās. Saskaņā ar Iedzīvotāju reģistra datiem šādu personu skaits 13. Saeimas vēlēšanās bija vairāk nekā 62 000. Atbilstoši grozījumiem Personu apliecinošu dokumentu likumā eID karte ir noteikta kā obligāts personu apliecinošs dokuments no 2023. gada 1. janvāra. Līdz ar to prognozētais personu skaits, kuru rīcībā ir tikai eID karte, 14. Saeimas vēlēšanās varētu sasniegt aptuveni 200 000.
Lai nodrošinātu to, ka eID karte un pase ir vienlīdzīgi dokumenti jebkuru ar vēlēšanu tiesību izmantošanu saistīto jautājumu īstenošanā, un persona varētu pilnvērtīgi izmantot eID karti kā vienīgo personu apliecinošo dokumentu, ir nepieciešams veikt grozījumus normatīvajos aktos.
Likumprojekts paredz, ka eID karšu izmantošana Saeimas vēlēšanās tiek īstenota, ieviešot elektronisku tiešsaistes vēlētāju reģistru un to, ka pārbaudes procedūrā vēlēšanu iecirknī atzīme par personas dalību vēlēšanās tiek izdarīta nevis personas pasē, bet tiešsaistes režīmā vēlētāju reģistrā. Līdz ar to faktiski tiek saglabāta līdzšinējā vēlēšanu kārtība – personām tiek saglabāta iespēja brīvi izvēlēties vēlēšanu iecirkni vēlēšanu dienā, turklāt tiek novērsts pastāvošais eID kartes lietošanas ierobežojums, paredzēta atteikšanās no līdzšinējās pasu spiedogu lietošanas un nodrošināta iespēja balsot ar jebkuru derīgu personu apliecinošu dokumentu.
Likumprojekta 1. pants paredz aizstāt vārdus “Iedzīvotāju reģistra” ar vārdiem “Fizisko personu reģistra” sakarā ar plānoto Fizisko personu reģistra likuma stāšanos spēkā 2021. gada 28. jūnijā.
Likumprojekta 2. pants nosaka vēlēšanu materiālu glabāšanas kārtību.
Likumprojekta 3. pantā noteikts, ka turpmāk vēlētāja personu apliecinošais dokuments Saeimas vēlēšanās ir Latvijas Republikā derīgs personu apliecinošs dokuments, tādejādi paredzot eID karti kā derīgu personu apliecinošu dokumentu jebkurā ar Saeimas vēlēšanu tiesību īstenošanu saistīto jautājumu risināšanā.
Likumprojekta 4. pantā tiek aizstāta līdzšinējā kārtība, kā vēlēšanu iecirkņa komisijas loceklis pārliecinās par personas tiesībām piedalīties Saeimas vēlēšanās un to, vai persona jau nav balsojusi. Likumprojekts paredz atzīmes izdarīšanu personas pasē aizstāt ar atzīmes izdarīšanu vēlētāju reģistrā, līdz ar to arī pārbaude par to, vai persona jau nav balsojusi, tiek veikta vēlētāju reģistrā tiešsaistes režīmā.
Likumprojekta 5. pants nosaka kārtību, kādā notiek pārbaude, vai persona nav jau nobalsojusi attiecīgajās vēlēšanās, ja balsošana tiek organizēta vēlētāja atrašanās vietā.
Likumprojekta 6. pants precizē vēlēšanu komisijas rīcību, noslēdzot balsošanu, papildinot līdzšinējo kārtību ar atzīmes izdarīšanu, parakstot to ar drošu elektronisko parakstu, kas satur laika zīmogu, vēlētāju reģistrā par tā darbības beigšanu tiešsaistes režīmā.
Likumprojekta 7. pants precizē kārtību ārvalstīs balsošanas pa pastu norisei, kā arī paredz līdzvērtīgas iespējas izmantot jebkuru personu apliecinošu dokumentu vēlētāja tiesību īstenošanai.
Likumprojekta 8. pants paredz pienākumu nodrošināt piekļuvi vēlētāju reģistram tiešsaistes režīmā ieslodzījumu vietas administrācijai, lai varētu īstenot elektronisku balsotāju reģistrēšanu tiešsaistē ieslodzījumu vietās.
Likumprojekta 9. pants paredz ieslodzījuma vietas administrācijai pienākumu vēlētāju reģistrā izdarīt atzīmes par ieslodzītajiem, kas piedalījušies attiecīgajās Saeimas vēlēšanās, kā arī pienākumu izdarīt attiecīgu atzīmi, parakstot to ar drošu elektronisko parakstu, kas satur laika zīmogu, par vēlētāju reģistra tālāku neizmantošanu tiešsaistes režīmā, kad balsošana ir beigusies.
Likumprojekta 10. pants paredz mainīt līdzšinējo pasu spiedogu esamību (ņemot vērā, ka atzīmes izdarīšana pasē tiek aizstāta ar atzīmes izdarīšanu vēlētāju reģistrā), un nosaka pienākumu nodrošināt piekļuvi vēlētāju reģistram tiešsaistes režīmā. Atbilstoši likumprojekta būtībai tiek precizēts arī Nacionālo bruņoto spēku komandiera pilnvarotās personas pienākums, nosakot atzīmes izdarīšanu vēlētāju reģistrā, nevis pasē, un atbilstoši precizējama arī vēlētāju reģistra slēgšana, izdarot atzīmi, parakstot to ar drošu elektronisko parakstu, kas satur laika zīmogu, vēlētāju reģistrā par darbības beigšanu tiešsaistes režīmā.
Likumprojekta 11. pants nosaka, ka vēlētājs, balsojot pa pastu, reģistrācijas aploksnē papildus ievieto arī pašrocīgi parakstītu apliecinājumu, ka balso personīgi.
Likumprojekta 12. pants paredz, ka pa pastu saņemto derīgo vēlēšanu aplokšņu atvēršanu un skaitīšanu iecirkņa komisija uzsāk, kad beigusies balsošana visos ārvalstīs izveidotajos vēlēšanu iecirkņos, kā arī to, ka tās tiek skaitītas atsevišķi.
Likumprojekta 13. pants nosaka, ka vēlēšanu aploksnes, kuras, balsojot pa pastu, atsūtījuši vēlētāji, par kuriem vēlētāju reģistrā jau ir atzīme, ka viņi nobalsojuši vēlēšanu iecirknī, kā arī tās aploksnes, kuras atsūtījuši vēlētāji, kas nav pasta aploksnē ievietojuši pašrocīgi parakstītu apliecinājumu, ka balso personīgi, ir uzskatāmas par nederīgām.
Likumprojekta 14. pants reglamentē vēlētāju reģistra tiešsaistes režīma izmantošanu balss nodošanas glabāšanā gadījumos.
Likumprojekta 15. pants nosaka vēlētāju un iecirkņa komisijas locekļa rīcību gadījumos, ja notiek tiešsaistes režīma pārtraukums un nevar tikt izmantots vēlētāju reģistrs, papildinot Saeimas vēlēšanu likumu ar V2 nodaļu “Balsošanas kārtība vēlētāju reģistra tiešsaistes režīmā darbības pārtraukuma gadījumā”. Pēc sistēmas darbības atjaunošanas tiek piemērota vispārējā Saeimas vēlēšanu likumā paredzētā vēlēšanu kārtība.
Likumprojekta 16. pants paredz grozījuma šā likuma 8. panta pirmajā daļā par vārdu “Iedzīvotāju reģistra” aizstāšanu ar vārdiem “Fizisko personu reģistra” stāšanos spēkā vienlaikus ar Fizisko personu reģistra likumu.
Atbilstoši spēkā esošajam Vēlētāju reģistra likumam tā darbība nav attiecināma uz vēlētāju reģistra izmantošanu Saeimas vēlēšanās tiešsaistes režīmā. Līdz ar to risinājuma ieviešanai nepieciešams grozīt Vēlētāju reģistra likumu, paredzot vēlēšanu iecirkņos nodrošināt atbilstošu tehnisko aprīkojumu, kā arī tiešsaistes pieejamību vēlētāju reģistram. Tā kā Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde saskaņā ar Vēlētāju reģistra likumu ir atbildīgā institūcija par vēlētāju reģistrā iekļaujamo ziņu apstrādi un vēlētāju reģistra uzturēšanu, tās pārziņā būs arī tiešsaistes režīma piekļuves nodrošināšana vēlētāju reģistram. Paredzēts, ka vēlētāju reģistrā tiks veikta pilna to personu uzskaite, kurām ir tiesības piedalīties Saeimas vēlēšanās. Vēlētāju tiešsaistes reģistrācija prasa nodrošināt daudz augstākas prasības attiecībā uz sistēmas uzbūvi, salīdzinot ar esošo vēlētāju reģistra risinājumu. Līdz ar to ir jāpārstrādā vēlētāju reģistra risinājuma arhitektūra, kas nodrošina augstu pieejamību, veiktspēju un mērogojamību, kas balstīta uz mikroservisu arhitektūru, nepārtrauktas piegādes procesu un sistēmas noturību.
Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei jānodrošina diennakts elektroniskā tiešsaistes vēlētāju reģistra lietotāju atbalsta funkcija, bet Centrālā vēlēšanu komisija (turpmāk – CVK) atbilstoši kompetencei organizēs tiešsaistes vēlēšanu procesu kopumā, nodrošinot metodisko vadību. Diennakts lietotāju atbalsta specifiku nosaka ārvalstīs izvietoto vēlēšanu iecirkņu atrašanās dažādās laika joslās, tādēļ tie darbosies un tiem būs nepieciešams profesionāls atbalsts arī laikā, kad vēlēšanu iecirkņi Latvijā būs slēgti.
Ņemot vērā mūsdienu tehnoloģiskos risinājumus, dati no eID kartēm un pasēm vēlētāju identificēšanai tiks ielasīti, izmantojot tehnisko nodrošinājumu, kas būs pieejams vēlēšanu iecirkņos, atstājot manuālu datu ievadi kā rezerves iespēju. Tādējādi tiks nodrošināta gan iespējami ātra datu apstrāde un vēlētāju reģistrēšana vēlēšanu iecirkņos, gan tiks maksimāli samazināta kļūdu iespējamība, kāda rodas, ievadot informāciju manuāli.
Šobrīd vēlēšanu iecirkņos vēlēšanu procesa nodrošināšanai tiek izmantota datortehnika, kas pieejama pašvaldībās, neatkarīgi no tās nolietojuma, tehniskajiem parametriem un drošības pakāpes. Saeimas vēlēšanas ir nozīmīgs ar valsts suverenitāti tieši saistīts process, tāpēc nepieciešams nodrošināt vienotu, drošu un atbilstošu tehnisko aprīkojumu vēlēšanu procesa nodrošināšanai, kā arī veikt apmācības vēlēšanu iecirkņu komisiju darbiniekiem. Paredzēts, ka mobilo sakaru operators nodrošina vēlēšanu iecirkņus ar attiecīgi konfigurētiem viedtālruņiem, kā arī nodrošina loģistiku, lietotāju atbalstu un administratīvos darbus. Saskaņā ar šādu tehniskā nodrošinājuma risinājumu jauni viedtālruņi tiek īrēti no mobilo sakaru operatora uz katru vēlēšanu procesa periodu, savukārt sistēmas un aplikācijas izstrādi un uzturēšanu nodrošina Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde.
Paredzēts, ka ārvalstīs vēlēšanu iecirkņos, kuri izvietoti Latvijas Republikas diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecībās, vēlētāju reģistrācija un datu ielasīšana no personu apliecinoša dokumenta notiek līdzīgi kā Latvijas teritorijā – ar centralizēti piegādātu un konfigurētu viedierīci. Saskaņā ar valsts drošības iestāžu norādījumiem, plānots, ka vēlēšanu iecirkņos, kas izvietoti ārpus pārstāvniecību telpām, vēlētāju reģistrēšanai tiešsaistē tiek izmantotas vēlēšanu iecirkņu komisiju rīcībā esošas, ar attiecīgu drošības prasībām atbilstošu programmatūru aprīkotas, privātās viedierīces un to rīcībā esošas SIM kartes. Šāda kārtība ir piemērojama arī gadījumos, ja Latvijas teritorijā un Latvijas Republikas diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecībās nepieciešams nodrošināt papildus viedierīces. Vienlaikus tehniskais risinājums ļauj vēlētāju tiešsaistes reģistrēšanai izmantot arī datoru, ja vēlēšanu iecirknī viedierīces kādu iemeslu dēļ nebūtu pieejamas.
Ja vēlētāju reģistrēšana tiešsaistē vēlēšanu iecirkņos ārvalstīs nav iespējama, balsošana notiek reģistrācijas aploksnēs. Balsošana reģistrācijas aploksnēs kā rezerves variants tiek paredzēts arī Latvijas teritorijā gadījumā, ja elektronisks tiešsaistes vēlētāju reģistrs nevar tikt izmantots.
- Kāda var būt likuma iespējamā ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību?
Likums pozitīvi ietekmētu personas, kuras ir tiesīgas piedalīties Saeimas vēlēšanās saskaņā ar Saeimas vēlēšanu likumu. Tiktu paplašinātas personu tiesības, nodrošinot iespēju piedalīties Saeimas vēlēšanās, izmantojot eID karti. 13. Saeimas vēlēšanām tika reģistrētas 1 548 673 balsstiesīgās personas.
- Kāda var būt likuma iespējamā ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem?
| Rādītāji |
2021. gads |
Turpmākie trīs gadi (euro) |
|||||
| 2022. gads |
2023. gads |
2024. gads |
|||||
| saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam |
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam |
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru |
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022. gadam |
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru |
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru 2023. gadam |
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru 2023. gadam |
|
| 1 |
2 |
3 |
4 |
5 |
6 |
7 |
8 |
| 1. Budžeta ieņēmumi |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
| 1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
| 1.2. valsts speciālais budžets |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
| 1.3. pašvaldību budžets |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
| 2. Budžeta izdevumi |
0 |
0 |
0 |
1 065 431 |
0 |
0 |
0 |
| 2.1. valsts pamatbudžets |
0 |
0 |
0 |
1 065 431 |
0 |
0 |
0 |
| 2.2. valsts speciālais budžets |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
| 2.3. pašvaldību budžets |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
| 3. Finansiālā ietekme |
0 |
0 |
0 |
- 1 065 431 |
0 |
0 |
0 |
| 3.1. valsts pamatbudžets |
0 |
0 |
0 |
-1 065 431 |
0 |
0 |
0 |
| 3.2. speciālais budžets |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
| 3.3. pašvaldību budžets |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
| 4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu samazinājumu norāda ar "+" zīmi) |
X |
0 |
X |
0 |
X |
0 |
0 |
| 5. Precizēta finansiālā ietekme |
X |
0 |
X |
- 1 065 431 |
X |
0 |
0 |
| 5.1. valsts pamatbudžets |
0 |
- 1 065 431 |
0 |
0 |
|||
| 5.2. speciālais budžets |
0 |
0 |
0 |
0 |
|||
| 5.3. pašvaldību budžets |
0 |
0 |
0 |
0 |
|||
| 6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas pielikumā) |
Ar Ministru kabineta 2020. gada 26. februāra rīkojumu Nr. 76 “Par konceptuālo ziņojumu “Par eID karti kā derīgu personu apliecinošu dokumentu Saeimas vēlēšanās”” atbalstītā konceptuālajā ziņojumā piedāvātā pirmā risinājuma varianta un tajā ietvertā 1.2 tehniskā nodrošinājuma risinājuma varianta ieviešanai nepieciešamais papildu finansējums ir 1 065 431 EUR. CVK nepieciešamais papildu finansējums ir 496 644 EUR, paredzot reģistrācijas aplokšņu iegādi un samazinājumu saistībā ar pasu spiedogiem (plānots, ka CVK 11 435 EUR nodrošina budžeta programmas 02.00.00 “Saeimas vēlēšanas” ietvaros no pasu spiedogiem paredzētā finansējuma) – 35 755 EUR (47 190 EUR reģistrācijas aplokšņu iegāde - 11 435 EUR pasu spiedogi), kā arī Vēlēšanu iecirkņu nodrošināšanu ar attiecīgi konfigurētiem viedtālruņiem – 460 889 EUR. CVK valsts budžeta apakšprogrammā 02.00.00 “Saeimas vēlēšanas” ir nepieciešams papildu finansējums 2022. gada 14. Saeimas vēlēšanām 2022. gadā:
212 960 EUR
(viedtālruņu konfigurēšana un sagatavošana darbam 4000 gab. x 10 EUR = 40 000 EUR + 21% (PVN); viedtālruņu pārbaude un sagatavošana pēcpārdošanai 4000 gab. x 10 EUR = 40 000 EUR + 21% (PVN); pagarinātais lādētāja vads (2–3m) 4000 gab. x 2 EUR = 8000 EUR + 21% (PVN); EMM (Organizācijas mobilo risinājumu vadība) 4000 gab. x 1 EUR = 4000 EUR + 21% (PVN); viedtālruņu apdrošināšana 4000 gab. x 7,5 EUR = 30 000 EUR + 21% (PVN); APN (Interneta pieejas punkts) uz 1 mēnesi visām iekārtām 300 EUR + 21% (PVN); SIM karte ar 5 GB datu pakalpojumu Latvijā 3800 gab. x 4 EUR = 15 200 EUR + 21% (PVN); SIM karte ar datu pakalpojumu ārvalstīs 200 gab. x 22 EUR = 4400 EUR + 21% (PVN)): 171 699 EUR
(loģistikas izmaksas 21 000 EUR + 21% (PVN); lietotāju apmācības (40 apmācību lokācijas, demo telefoni, video pamācība) 40 x 875 EUR = 35 000 EUR + 21% (PVN); diennakts lietotāju atbalsts (atbalsta telefonlīnija 5 dienas) 5 x 400 EUR = 2000 EUR + 21% (PVN); administratīvie darbi 5000 EUR + 21% (PVN)): 76 230 EUR
(1 500 000 gab. x 0,026 EUR = 39 000 + 21% (PVN) = 47 190 EUR -11 435 EUR pasu spiedogi): 35 755 EUR KOPĀ: 496 644 EUR Lai nodrošinātu Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes pārziņā esošā vēlētāju reģistra programmatūras pielāgošanu, veiktspējas un drošības testēšanu, tehnisko uzturēšanu un atbalstu, vēlētāju reģistra lietotāju atbalstu, kā arī Oracle licences iegādi, nepieciešams finansējums 818 787 EUR. Ievērojot, ka saskaņā ar likumu “Par valsts budžetu 2020. gadam” Iekšlietu ministrijai (budžeta apakšprogramma 11.01.00 “Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde”) 2020. gadā piešķirts finansējums 250 000 EUR apmērā Vēlētāju reģistra funkcionalitātes attīstībai (pielāgojot to pašvaldību vēlēšanām 2021. gadā), kas nodrošinās, ka vēlēšanu komisijām tiešsaistes režīmā – vēlētāju reģistra modulī būs pieejami aktuāli vēlētāju dati un iespēja elektroniski veikt atzīmi par vēlētāja dalību vēlēšanās, ko varēs izmantot arī Saeimas vēlēšanās, (vienlaikus minētā finansējuma piešķiršana nenodrošinās visu nepieciešamo darbību īstenošanu, lai pilnā apjomā veiktu Vēlētāju reģistra programmatūras pielāgošanu Saeimas vēlēšanu vajadzībām), nepieciešamais papildu finansējums ir 568 787 EUR (818 787 EUR - 250 000 EUR = 568 787 EUR). Iekšlietu ministrijas valsts budžeta apakšprogrammā 11.01.00 “Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde” ir nepieciešams papildu finansējums 2022. gada 14. Saeimas vēlēšanām 2022. gadā:
cilvēkdienas x 520 EUR = 261 560 EUR + 21 % (PVN)): 316 488 EUR
cilvēkdienas gadā x 520 EUR = 124 800 EUR + 21 % (PVN)): 151 008 EUR · Vēlētāju reģistra lietotāju atbalsts: 7.78 EUR (vidējā stundas likme) x 32 stundas = 249 EUR x 2 darbinieki = 498 EUR. 7.78 EUR (vidējā stundas likme) x 16 stundas x 50% piemaksa par nakts darbu = 186,50 EUR x 2 darbinieki = 373 EUR. Kopā: (498 EUR + 373 EUR) x 23,59 % VSAOI = 1076 EUR KOPĀ: 518 572 EUR Iekšlietu ministrijas valsts budžeta apakšprogrammā 02.03.00 “Vienotās sakaru un informācijas sistēmas uzturēšana un vadība” ir nepieciešams papildu finansējums 2022. gada 14. Saeimas vēlēšanām 2022. gadā:
KOPĀ: 50 215 EUR |
||||||
| 6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins |
|||||||
| 6.2. detalizēts izdevumu aprēķins |
|||||||
| 7. Amata vietu skaita izmaiņas |
Nav. |
||||||
| 8. Cita informācija |
Nav. |
||||||
- Kāda var būt likuma iespējamā ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu?
Nepieciešami grozījumi Vēlētāju reģistra likumā, paredzot vēlētāju reģistra izmantošanu Saeimas vēlēšanās tiešsaistes režīmā.
Ņemot vērā pāreju uz vēlētāju reģistrāciju tiešsaistes režīmā, jāprecizē vēlēšanu iecirkņu komisiju pienākumi saistībā ar vēlēšanu organizēšanu, izmantojot elektronisku tiešsaistes vēlētāju reģistru.
Nepieciešami grozījumi Pašvaldības vēlēšanu komisiju un vēlēšanu iecirkņu komisiju likumā, iekļaujot droša elektroniskā paraksta esamību kā obligātu prasību iecirkņa vēlēšanu komisijas priekšsēdētājam un sekretāram.
- Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst likumprojekts?
Likumprojekts šo jomu neskar.
- Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot likumprojektu?
Likumprojekta izstrādes gaitā notikušas konsultācijas ar Centrālo vēlēšanu komisiju, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, Iekšlietu ministriju, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi, Ārlietu ministriju, Satiksmes ministriju, Aizsardzības ministriju, Cert.lv, Satversmes aizsardzības biroju, Valsts drošības dienestu, Latvijas Valsts radio un televīzijas centru, Tieslietu ministriju, Latvijas Pašvaldību savienību un Saeimas Juridisko biroju.
- Kā tiks nodrošināta likuma izpilde?
Likumprojekts paredz pienākumu izmaiņas Centrālajai vēlēšanu komisijai, pašvaldību vēlēšanu komisijām un vēlēšanu iecirkņu komisijām Latvijā un ārvalstīs, Ārlietu ministrijai sakarā ar vēlētāju reģistra tiešsaistes režīmā izmantošanu Saeimas vēlēšanu nodrošināšanā, kā arī Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei jaunu funkciju saistībā ar elektroniska tiešsaistes vēlētāju reģistra izveidi un uzturēšanu. Jaunu institūciju izveide nav nepieciešama. Tehniskais risinājums jau tiek ieviests un tiks pārbaudīts 2021. gada pašvaldību vēlēšanās.
Rīgā
| |
Nr. |
||
| |
|
|
|
| Uz |
Nr. |
|
pašvaldības komisijai |
| Par likumprojektu "Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā" un likumprojektu "Grozījumi Vēlētāju reģistra likumā" |
Finanšu ministrija atbilstoši kompetencei ir izskatījusi likumprojektu “Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā” un likumprojektu “Grozījumi Vēlētāju reģistra likumā” (turpmāk – likumprojekti), kas izstrādāti, lai nodrošinātu personai tiesības piedalīties Saeimas vēlēšanās, ja tās rīcībā kā vienīgais personu apliecinošais dokuments ir personas apliecība jeb eID karte, to anotācijas un sniedz tālāk minēto viedokli.
Vēršam uzmanību, ka visi jautājumi par papildu nepieciešamo finansējumu ir skatāmi Ministru kabinetā gadskārtējā valsts budžeta sagatavošanas procesā vienlaikus ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu iesniegtajiem prioritāro pasākumu pieteikumiem. Ņemot vērā, ka likumprojektiem ir ietekme uz valsts budžetu un tajos paredzēto pasākumu nodrošināšanai 2022.gadam Centrālajai vēlēšanu komisijai ir nepieciešams papildu finansējums 496 644 euro apmērā un Iekšlietu ministrijai 568 787 euro apmērā, to tālāka virzība ir atbalstāma tikai, ja likumprojekta “Par valsts budžetu 2022. gadam” sagatavošanas un izskatīšanas procesā Ministru kabinetā būs atbalstīts prioritārais pasākums un piešķirts papildu finansējums. Turklāt atzīmējam, ja papildu finansējums tiks piešķirts un iekļauts likumprojektā “Par valsts budžetu 2022. gadam”, attiecīgi minētie likumprojekti varēs tikt virzīti tā pavadošo likumprojektu paketē.
Papildus informējam, ka 2022.gada valsts budžeta izstrādes process noris atbilstoši Ministru kabineta 2021.gada 25.marta rīkojumam Nr.207 apstiprinātajam likumprojekta “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam” un likumprojekta “Par valsts budžetu 2022.gadam” sagatavošanas grafikam. Atbilstoši nākamā gada valsts budžeta sagatavošanas grafikam diskusijas par valsts budžeta prioritārajiem pasākumiem 2022., 2023. un 2024.gadam un galīgā lēmuma pieņemšana Ministru kabinetā ir paredzētas 2021.gada augusta beigās – septembra sākumā.
Ar cieņu
| ministrs |
J.Reirs |
|
| |
|
|
Kobzeva 67-083-885
Elina.Kobzeva@fm.gov.lv
Oriģinālais dokumenta saturs
Oriģinālais dokumenta saturs