___.02.2018.

 

 

Saeimas Prezidijam

 

 

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz iekļaut Saeimas kārtējās sēdes darba kārtībā šādu likumprojektu izskatīšanu pirmajā lasījumā:

1. Likumprojekts „Grozījumi Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā” (Reģ. nr. 967/Lp12) (Dok. nr. 3694) – komisija minēto likumprojektu neatbalsta.

2. Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 85.panta pirmo daļu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas izstrādātais alternatīvais likumprojekts „Grozījumi Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā” – komisija minēto likumprojektu atbalsta.

Komisija ierosina atzīt minēto likumprojektu par steidzamu.

 

 

Pielikumā: 1) komisijas izstrādātais alternatīvais likumprojekts „Grozījumi Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā” uz …. lpp;

2) anotācija alternatīvajam likumprojektam „Grozījumi Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā” uz …. lpp.

 

 

 

Ar cieņu

 

 

 

 

 

Romāns Naudiņš

komisijas priekšsēdētājs

Likumprojekts

 

Grozījumi Publiskas personas kapitāla daļu

un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā

 

Izdarīt Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā (Latvijas Vēstnesis, 2014, 216. nr.; 2015, 127. nr.; 2016, 120. nr.) šādus grozījumus:

 

1.  Izteikt 4. panta pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Publiska persona drīkst iegūt un saglabāt līdzdalību kapitālsabiedrībā atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88. pantam."

 

2.  Papildināt 8. panta pirmo daļu ar 6. punktu šādā redakcijā:

"6) atkarīgā kapitālsabiedrība informāciju par kapitālsabiedrību publisko atbilstoši šā likuma 58. panta pirmajai un otrajai daļai."

 

3.  Aizstāt 28. panta ceturtajā daļā vārdus "koordinācijas institūcija sagatavo informatīvo ziņojumu Ministru kabinetam" ar vārdiem "valsts kapitāla daļu turētājs sagatavo un iesniedz rīkojuma projektu Ministru kabinetam".

 

4.  Aizstāt 30. panta pirmajā daļā skaitli un vārdu "30. augustam" ar skaitli un vārdu "1. oktobrim".

 

5. 51. pantā:

izteikt  pirmo daļu šādā redakcijā:

 “(1) Publiskas personas kapitālsabiedrības un publiski privātās kapitālsabiedrības valdes un padomes loceklis neatbild par kapitālsabiedrībai nodarīto zaudējumu, ja viņš rīkojies labā ticībā un kā krietns un rūpīgs saimnieks un saskaņā ar publiskas personas augstākās lēmējinstitūcijas, dalībnieku (akcionāru) sapulces, dalībnieka (akcionāra) vai kapitāla daļu turētāja pārstāvja likumīgu lēmumu.”;

 

izteikt otrās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

"Ja zaudējumi publiskas personas kapitālsabiedrībai vai tās atkarīgajai kapitālsabiedrībai, vai tās izšķirošā ietekmē esošajai kapitālsabiedrībai nodarīti, īstenojot dalībnieka (akcionāra) vai kapitāla daļu turētāja pārstāvja likumīgu lēmumu, par tiem atbild attiecīgi dalībnieks (akcionārs) vai kapitāla daļu turētājs."

 

papildināt otro daļu ar jaunu otro teikumu šādā redakcijā:

“Ja zaudējumi publiskas personas kapitālsabiedrībai vai tās atkarīgajai kapitālsabiedrībai vai tās izšķirošā ietekmē esošajai kapitālsabiedrībai nodarīti, dalībnieku (akcionāru) sapulcei, padomei (ja tāda ir izveidota) un valdei īstenojot publiskas personas augstākās lēmējinstitūcijas likumīgu lēmumu, par tiem atbild un par to segšanu lemj publiskas personas augstākā lēmējinstitūcija.”.

 

6.  Izteikt 52. panta pirmās daļas 1. punktu šādā redakcijā:

         "1) Komerclikuma noteikumi attiecībā uz ierobežojumiem darījumu slēgšanai ar saistītajām personām;".

 

7.   58. pantā:

izteikt pirmās daļas 2. punkta "a" apakšpunktu šādā redakcijā:

 

"a) zvērināta revidenta nepārbaudītu starpperiodu pārskatu par trim, sešiem un deviņiem mēnešiem, kā arī zvērināta revidenta nepārbaudītu gada pārskatu (divu mēnešu laikā pēc pārskata perioda beigām),";

 

papildināt pirmās daļas 3. punktu ar "f", "g" un "h" apakšpunktu šādā redakcijā:

 

"f) statūtus,

          g) valdes, padomes (ja tāda ir izveidota) nolikumu vai citu tam pielīdzināmu dokumentu, kas regulē tās darbību,

h) informāciju par padomes (ja tāda ir izveidota) un valdes locekļiem (par katru atsevišķi) (profesionālā darba pieredze, izglītība, amati citās kapitālsabiedrībās, kā arī valdes un padomes locekļu pilnvaru termiņi).";

 

izteikt ceturtās daļas 1. punktu šādā redakcijā:

 

"1) starpperiodu finanšu pārskats, kas sastāv no bilances, peļņas vai zaudējumu aprēķina, pašu kapitāla izmaiņu pārskata, starpperiodu naudas plūsmas pārskata un pielikuma. Pielikumā sniedz informāciju, kas nodrošina starpperiodu pārskata atlikumu salīdzināmību ar atlikumiem iepriekšējā pārskata gada beigās (bilancei) vai iepriekšējā pārskata gada attiecīgajā periodā (peļņas vai zaudējumu aprēķinam, naudas plūsmas pārskatam, pašu kapitāla izmaiņu pārskatam), kā arī pietiekamu informāciju un skaidrojumus, lai starpperiodu finanšu pārskata lietotājs varētu gūt patiesu un skaidru priekšstatu par visām būtiskajām izmaiņām attiecībā uz bilances un peļņas vai zaudējumu aprēķina posteņiem un kapitālsabiedrības attīstības tendenci;".

 

 

8.  Izteikt 107. panta otrās daļas 1. punktu šādā redakcijā:

"1) ievēlēt un atsaukt valdes priekšsēdētāju un valdes locekļus;".

 

9.  Papildināt 109. pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

"(5) Ar sabiedrības padomes locekli slēdz pilnvarojuma līgumu par padomes locekļa pienākumu izpildi."

 

 

10.  149. pantā:

izslēgt 2. punktā vārdus "no privātpersonas";

izteikt 3. punktu šādā redakcijā:

"3) kapitāla piesaistei, apmaksājot kapitāla daļas ar naudu (turpmāk šajā sadaļā – kapitāla piesaiste)."

 

11.   151. pantā:

izslēgt piektajā daļā vārdu "privātā";

izslēgt sestajā daļā vārdu "privātā".

 

12.  154. pantā:

papildināt trešās daļas pirmo un otro teikumu pēc vārdiem "privātās kapitālsabiedrības" ar vārdiem "vai publiski privātās kapitālsabiedrības";

papildināt ceturtās daļas pirmo, otro un trešo teikumu pēc vārdiem "privātās kapitālsabiedrības" ar vārdiem "vai publiski privātās kapitālsabiedrības".

 

Likumprojekta “Grozījumi Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā”

ANOTĀCIJA

1. Kādēļ likums ir vajadzīgs?

Likumprojekts „Grozījumi Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā” (turpmāk – likumprojekts) izstrādāts, pamatojoties uz Saeimas Parlamentārās izmeklēšanas komisijas par valstij piederošo 75% bankas “Citadele” akciju pārdošanas procesa virzību, pārdošanas cenas un tālākpārdošanas aizlieguma termiņa noteikšanas kritērijiem, akciju pārdošanas līgumā ietvertajiem noteikumiem, izdevumiem pārdošanas konsultantiem un sabiedrisko attiecību pakalpojumiem pārdošanas procesā (turpmāk – Komisija) 2015.gada 7.decembrī apstiprināto Galaziņojumu un tā secinājumiem par garantijas līgumu slēgšanas ar valsts kapitālsabiedrību amatpersonām praksi, kā arī Ministru kabineta sēdē 2017.gada 20.jūnijā atbalstīto  Pārresoru koordinācijas centra izstrādāto likumprojektu „Grozījumi Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā”.

Likumprojekts nosaka no Ministru kabineta atbalstītā likumprojekta konceptuāli atšķirīgu pieeju attiecībā uz valdes locekļu atbildības regulējumu, kas nodrošina veiksmīgāku un korporatīvās pārvaldības principiem labāk pieskaņotu problēmas risinājumu attiecībā uz Komisijas galaziņojumā ietvertajiem negatīvajiem secinājumiem par garantijas līgumu slēgšanas ar valsts kapitālsabiedrību amatpersonām praksi. Komisija Galaziņojuma 129.priekšlikumā aicina izbeigt slēgt garantijas līgumus ar valsts kapitālsabiedrību amatpersonām un ierosina izvērtēt iespēju īpašos gadījumos noteikt valsts kapitālsabiedrību amatpersonām samērīgu atbildības ierobežošanu. Tieslietu ministrija Informatīvajā ziņojumā “Par Saeimas Parlamentārās izmeklēšanas komisijas par valstij piederošo 75% bankas “Citadele” akciju pārdošanas procesa virzību, pārdošanas cenas un tālākpārdošanas aizlieguma termiņa noteikšanas kritērijiem, akciju pārdošanas līgumā ietvertajiem noteikumiem, izdevumiem pārdošanas konsultantiem un sabiedrisko attiecību pakalpojumiem pārdošanas procesā galaziņojuma 126., 127. un 129.punktā ietvertā priekšlikuma izvērtējumu” (izskatīts Ministru kabineta 2016. gada 29. marta sēdē) ir secinājusi, ka līdzšinējā prakse, kad Ministru kabinets slēdz garantijas līgumus ar valsts kapitālsabiedrību amatpersonām, varētu radīt tiesiska rakstura piemērošanas problēmas un neskaidrības, tāpēc ir izvērtējams, vai nav nepieciešami normatīvo aktu grozījumi. Vienlaikus jāņem vērā, ka atteikšanās no garantiju līgumu slēgšanas prakses ir iespējama gadījumā, ja normatīvajos aktos tiek iestrādāts aizsargmehānisms valsts pārvaldes iestāžu un kapitālsabiedrību amatpersonām, kas pasargātu tās no pārlieku liela riska un noteiktu amatpersonu atbildības ierobežošanu un mantiskā kaitējuma kompensēšanu, kas tām radies vai varētu rasties, piemēram, pieņemot lēmumus par kredītiestāžu glābšanu un amata pienākumu pildīšanu saistībā ar kredītiestāžu restrukturizāciju vai riska ziņā līdzīgu lēmumu pieņemšanu un atbildības uzņemšanos, ja minētās darbības nepieciešams veikt publiskās personas uzdevumā un interesēs.

Likumprojekts paredz precizēt atbildības sadalījumu starp kapitālsabiedrības dalībnieku (akcionāru) un kapitālsabiedrības valdi. Attiecīgi izstrādāti precizējumi likuma 51.panta pirmajā un otrajā daļā, iekļaujot precizētu regulējumu, kas paredz, ka par nodarītiem zaudējumiem publiskas personas kapitālsabiedrībai vai tās atkarīgajai kapitālsabiedrībai, dalībnieku sapulcei, padomei un valdei īstenojot publiskas personas augstākās lēmējinstitūcijas likumīgu lēmumu, par tiem atbild publiskas personas augstākā lēmējinstitūcija un kapitālsabiedrības valdes un padomes (ja tāda ir izveidota) locekļi, ievērojot šī panta pirmajā daļā noteikto, ka valdes un padomes locekļi neatbild par zaudējumiem, kas radušies publiskas personas augstākās lēmējinstitūcijas likumīga lēmuma rezultātā, ja, īstenojot šo lēmumu, valdes loceklis un padomes loceklis būs rīkojies labā ticībā un kā krietns un rūpīgs saimnieks, ko šaubu gadījumā varēs konstatēt tiesa, bet publiskas personas augstākā lēmējinstitūcija būs atbildīga par sava lēmuma rezultātā kapitālsabiedrībai radītajiem zaudējumiem un tai būs jālemj par to, vai un kā šos zaudējumus segt, lai neradītu negatīvu ietekmi uz kapitālsabiedrības darbību. Publiskas personas augstākā lēmējinstitūcijai būtu jāuzņemas atbildība par zaudējumiem, piemēram, Ministru kabinetam pieņemot lēmumu par tāda nefinanšu mērķa noteikšanu vai tāda uzdevuma došanu kapitālsabiedrībai, kura izpilde paredzami radīs kapitālsabiedrībai zaudējumus (tiem jābūt pamatotiem ar atbilstošiem finanšu aprēķiniem un darbības alternatīvo scenāriju izmaksām), bet nefinanšu mērķis vai uzdevums kapitālsabiedrībai tiek noteikts sabiedrības interešu nodrošināšanai. Šādos gadījumos publiskās personas augstākajai lēmējinstitūcijai būtu jāapzina attiecīgo uzdevumu/nefinanšu mērķu īstenošanas iespējamās izmaksas, lai kapitālsabiedrībai tai šādi radītos zaudējumus būtu iespējams kompensēt no attiecīgās publiskās personas budžeta līdzekļiem.

          Grozījums likuma 4.panta pirmajā daļā paredz likumu savstarpēji saskaņot ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma normām, precīzāk norādot, ka Publiska persona drīkst iegūt un saglabāt līdzdalību kapitālsabiedrībā ne tikai Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88.panta pirmajā daļā minētajos gadījumos, bet arī noteiktajā kārtībā, kura paredz paredzētās rīcības izvērtējumu, ietverot arī ekonomisko izvērtējumu, lai pamatotu, ka citādā veidā nav iespējams efektīvi sasniegt šā panta pirmajā daļā noteiktos mērķus.

Likumprojekts paredz izmaiņas pastāvošajā kārtībā (grozījumi likuma 28.pantā), paredzot, ka  gadījumā, ja koordinācijas institūcija ar Finanšu ministriju un valsts kapitāla daļu turētāju nevienojas par prognozējamo peļņas daļu, kas izmaksājama dividendēs, un dividendēs izmaksājamo peļņas daļu, kapitāla daļu turētājs sagatavo un iesniedz informatīvo ziņojumu Ministru kabinetam, kas pieņem valsts kapitāla daļu turētājam saistošu lēmumu. Līdzšinējo kārtību ir paredzēts mainīt ievērojot to, ka tieši valsts kapitāla daļu turētājs iesniedz Finanšu ministrijai un koordinācijas institūcijai sākotnējo priekšlikumu ar dividendēs izmaksājamās peļņas daļas pamatojumu, tādēļ kā lieks administratīvais slogs ir vērtējams pienākums koordinācijas institūcijai izstrādāt un saskaņot papildus vēl vienu dokumentu - informatīvo ziņojumu, ja valsts kapitāla daļu turētājs var savu priekšlikumu rīkojuma projekta formā iesniegt Ministru kabineta izskatīšanai, pievienojot Finanšu ministrijas un koordinācijas institūcijas atzinumus.

Likumprojekts paredz precizēt kapitālsabiedrību padomes uzdevumus (grozījums likuma 107.pantā) nosakot, ka kapitālsabiedrības padome ievēl un atsauc kapitālsabiedrības valdes priekšsēdētāju un valdes locekļus. Līdz šim likumā bija paredzēts, ka padomes uzdevums ir ievēlēt un atsaukt valdes locekļus, bet nebija ietverts regulējums attiecībā uz valdes priekšsēdētāju. Komerclikums paredz, ka padome var ievēlēt valdes priekšsēdētāju, ja to paredz kapitālsabiedrības statūti. Ja publiska persona ir vienīgais kapitālsabiedrības īpašnieks, ir pamatoti, ka padome kā īpašnieka pārstāvis ieceļ arī valdes priekšsēdētāju

Likumprojekts paredz (grozījumi likuma 149.pantā un 151.pantā) kapitāla veidu, kurus var piesaistīt valsts kapitālsabiedrībām, paplašināšanu. Līdz šim ir atļauta kapitālsabiedrības pamatkapitāla palielināšana, apmaksājot kapitāla daļas ar naudu, tikai privātā kapitāla piesaistei. Grozījums dos iespēju piesaistīt kapitālu no pašvaldībām un citām atvasinātajām publiskajām personām, radot iespējas kopīgi un efektīvāk nodrošināt, piemēram, sabiedrisko transportu vai citus pakalpojumus plašākā teritorijā. Piesaistot publiskos resursus, ir jāņem vērā komercdarbības atbalsta kontroli regulējošās normas, kā tas noteikts likuma 3.panta otrajā daļā. 

Ņemot vērā likuma 54.pantā (Kapitālsabiedrības gada pārskata apstiprināšana) noteiktos termiņus, kādos dalībnieku (akcionāru) sapulce apstiprina kapitālsabiedrības gada pārskatu (piemēram, vidēja vai liela kapitālsabiedrība vai kapitālsabiedrība ir koncerna mātes kapitālsabiedrība, kura sagatavo konsolidēto gada pārskatu, — līdz attiecīgā gada 31.maijam (ieskaitot), ja starptautiskās vienošanās neparedz citādi), tad ir nepieciešams likuma 30.panta pirmajā daļā  veikt grozījumu. Šobrīd likuma 30.panta pirmajā daļā noteikts, ka koordinācijas institūcija līdz kārtējā gada 30.augustam sagatavo un iesniedz Ministru kabinetam un Saeimai ikgadējo publisko pārskatu par valstij piederošajām kapitālsabiedrībām un kapitāla daļām iepriekšējā gadā. Izvērtējot līdzšinējo pieredzi publiskā pārskata sagatavošanā, Pārresoru koordinācijas centrs ir secinājis, ka pastāv objektīvi apstākļi, kuri prasa ilgāku pārskata sagatavošanas termiņu nekā šobrīd noteikts likuma 30.panta pirmajā daļā.

Likumprojekts paredz veikt grozījumus likuma 58.panta pirmās daļas 2.punkta a) apakšpunktā un ceturtās daļas 1) apakšpunktā, lai saskaņotu likuma regulējumu ar Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumu un Ministru kabineta 2015.gada 22.decembra noteikumiem Nr.775 “Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma piemērošanas noteikumi” 297.1. punktu.

2. Kāda var būt likuma ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību?

Likumprojekts pozitīvi ietekmēs tautsaimniecības attīstību, jo tiks noteikts skaidrāks atbildību sadalījums starp kapitālsabiedrību valdes un padomes locekļiem no vienas puses un publiskas personas augstāko lēmējinstitūciju, dalībnieku (akcionāru) un kapitāla daļu turētāju no otras puses. Tāpat tiks tiek samazināts administratīvais slogs lēmumu pieņemšanas par dividendēs izmaksājamo peļņas daļu procesā, kā arī paaugstinātas informācijas atklātības prasības attiecībā publisko personu kapitālsabiedrībām un to atkarīgajām kapitālsabiedrībām, kas uzlabos to darbības caurskatāmību un labas pārvaldības principu ievērošanu, tādējādi netieši  sekmējot arī to darbības rezultātu uzlabošanos.

3. Kāda var būt likuma ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem?

Likumprojekts nerada papildus ietekmi uz valsts un pašvaldību budžetiem.

 4. Kāda var būt likuma ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu?

Pašlaik likums nosaka, ka, ja netiek panākta vienošanās starp kapitāla daļu turētāju, Finanšu ministriju un koordinācijas institūciju par atšķirīgas dividendēs izmaksājamās peļņas daļas noteikšanu, tad koordinācijas institūcija sagatavo un iesniedz informatīvo ziņojumu Ministru kabinetā galīgā lēmuma pieņemšanai. Likumprojekts paredz, ka valsts kapitāla daļu turētājs sagatavo un iesniedz rīkojuma projektu Ministru kabinetam kā priekšlikumu par atšķirīgas dividendēs izmaksājamās peļņas daļas noteikšanu. Tādēļ būs jāveic atbilstoši grozījumi arī Ministru kabineta 2015.gada 22.decembra noteikumos Nr.806 “Kārtība, kādā valsts kapitālsabiedrības un publiski privātās kapitālsabiedrības, kurās valsts ir dalībnieks (akcionārs), prognozē un nosaka dividendēs izmaksājamo peļņas daļu un veic maksājumus valsts budžetā par valsts kapitāla izmantošanu”.

5. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst likumprojekts?

Likumprojekts šo jomu neskar.

6. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot likumprojektu?

Ir notikušas konsultācijas ar Pārresoru koordinācijas centru un Saeimas Juridisko biroju.

7. Kā tiks nodrošināta likuma izpilde?

Likumprojekta izpildei nav nepieciešams radīt jaunas vai likvidēt esošas institūcijas.