13.09.2017.

 

 

Saeimas Prezidijam

 

 

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz grozīt Saeimas 2017. gada 14.septembra sēdes darba kārtību un iekļaut tajā šādu likumprojektu izskatīšanu pirmajā lasījumā:

1. Likumprojekts „Grozījumi Sugu un biotopu aizsardzības likumā” (Reģ. nr.958/Lp12) (Dok. Nr.3659) – komisija minēto likumprojektu neatbalsta.

2. Saskaņā ar Kārtības ruļļa 85.panta pirmo daļu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas izstrādātais alternatīvais likumprojekts „Grozījumi Sugu un biotopu aizsardzības likumā” – komisija minēto likumprojektu atbalsta.

Komisija ierosina atzīt likumprojektu par steidzamu.

 

 

 

Pielikumā: 1) komisijas izstrādātais alternatīvais likumprojekts „Grozījumi Sugu un biotopu aizsardzības likumā” uz …. lpp;

2) anotācija alternatīvajam likumprojektam “Grozījumi Sugu un biotopu aizsardzības likumā” uz …. lpp.

 

 

 

Ar cieņu,

 

 

 

 

Romāns Naudiņš

komisijas priekšsēdētājs

Likumprojekts

 

Grozījumi Sugu un biotopu aizsardzības likumā

 

Izdarīt Sugu un biotopu aizsardzības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2000, 9. nr.; 2005, 20. nr.; 2006, 24. nr.; 2009, 12., 14. nr.; Latvijas Vēstnesis, 2009, 194. nr.; 2010, 102., 205. nr.; 2011, 169., 201. nr.; 2012, 200. nr.; 2013, 232. nr.; 2015, 201. nr.) šādus grozījumus:

 

1.                 Aizstāt 4. panta 2. punktā vārdu “sarakstu” ar vārdiem “veidu sarakstus, kā arī īpaši aizsargājamo meža, krūmāju un purvu biotopu raksturojošās pazīmes”.

 

2.                 Aizstāt 5. panta 16. punktā vārdu “sarakstu” ar vārdiem “veidu sarakstu”.

 

3.                 Izteikt 8. panta pirmās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

“Īpaši aizsargājamo sugu un biotopu veidu sarakstos iekļauj apdraudētas, izzūdošas vai retas sugas un biotopu veidus vai sugas, kas apdzīvo specifiskus biotopus.”

 

4. Papildināt pārejas noteikumus ar 17. punktu šādā redakcijā:

“17. Dabas datu pārvaldības sistēmā līdz 2017. gada 20. jūnijam reģistrēto īpaši aizsargājamo mežu, krūmāju un purvu biotopu atbilstību normatīvajos aktos par īpaši aizsargājamo biotopu veidu sarakstu noteiktajām biotopus raksturojošajām pazīmēm izvērtē un aktualizē līdz 2020. gada 31. decembrim.”

 

Likumprojekta

„Grozījumi Sugu un biotopu aizsardzības likumā”

ANOTĀCIJA

 

1.     Kādēļ likums ir vajadzīgs?

Sugu un biotopu aizsardzības likuma (turpmāk – likums) 4.panta 2.punktā Ministru kabineta kompetences jomā ietverta īpaši aizsargājamo biotopu saraksta noteikšana. Savukārt likuma 1. panta 1. punktā dota termina “biotops” definīcija. Biotopi ir dabiskas vai daļēji dabiskas izcelsmes sauszemes vai ūdens teritorijas, ko raksturo noteiktas ģeogrāfiskas, abiotiskas un biotiskas pazīmes. No minētā izriet, ka Ministru kabineta kompetencē ir noteikt īpaši aizsargājamo biotopu jeb teritoriju sarakstu. Tomēr, pamatojoties uz likuma 4.panta otro daļu, sākotnēji ir izdoti Ministru kabineta 2000.gada 5.decembra noteikumi Nr.421 "Noteikumi par īpaši aizsargājamo biotopu veidu sarakstu" (turpmāk – noteikumi), kas ietvēra tikai biotopu veidu nosaukumus.

Noteikumos ietvertais biotopu veidu saraksts vairākkārt tika grozīts – 2005., 2009 un 2013.gadā. Būtiski grozījumi tika pieņemti 2013.gada 28.maijā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr.290 "Grozījumi Ministru kabineta 2000.gada 5.decembra noteikumos Nr.421 "Noteikumi par īpaši aizsargājamo biotopu veidu sarakstu"". Tajos tika precizēti īpaši aizsargājamo biotopu veidu nosaukumi, tos daļēji vienādojot ar Eiropas Savienības nozīmes biotopu veidu nosaukumiem, kā arī papildinot ar jauniem biotopu veidiem.

Tā kā vairāki Eiropas nozīmes biotopu veidi, tostarp biotopu veidi “veci un dabiski purvaini meži” un “veci un dabiski boreālie meži”, Latvijā ir diezgan bieži sastopami, meža nozari pārstāvošās nevalstiskās organizācijas neatbalstīja šo noteikumu pieņemšanu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas piedāvātajā redakcijā un rosināja noteikumus papildināt ar biotopu noteikšanas kritērijiem, lai tikai šo biotopu vērtīgāko daļu noteiktu par Latvijas aizsargājamajiem biotopiem.

Saskaņā ar Ministru kabineta doto uzdevumu Zemkopības ministrija izstrādāja kritērijus īpaši aizsargājamo mežu, krūmāju un purvu biotopu noteikšanai. Kritēriji tika izstrādāti, īstenojot divus Meža attīstības fonda atbalstītus  M. Laiviņa (LMI “Silava”) un G. Brūmeļa (LU) zinātniskos pētījumus, kā arī piesaistot sertificētus sugu un biotopu ekspertus. Zemkopības ministrijas izstrādātie priekšlikumi tika izvērtēti Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas izveidotā ekspertu darba grupā, kur tie tika precizēti pirms iesniegšanas Ministru kabinetā.

Noteikumu projekta saskaņošanas laikā Tieslietu ministrija norādīja uz nepilnīgo Ministru kabinetam doto deleģējumu Sugu un biotopu aizsardzības likumā. Līdz ar to ir nepieciešams veikt grozījumus “Sugu un biotopu aizsardzības likumā”, paredzot deleģējumu Ministru kabinetam noteikt biotopu vērtēšanas kritērijus (raksturojošās pazīmes).

Likumprojekts paredz precizēt Ministru kabineta kompetenci – noteikt īpaši aizsargājamo biotopu veidu sarakstu, kā arī īpaši aizsargājamo meža, krūmāju un purvu biotopu raksturojošās pazīmes (likumprojekta 1.pants.)

No likumprojekta 1.panta izriet nepieciešamība izdarīt grozījumus arī likuma 5.panta 16.punktā un 8.panta pirmajā daļā (likumprojekta 2. un 3.pants), jo šajos pantos noteikts regulējums attiecībā uz biotopu veidu sarakstiem.

Grozījumi Sugu un biotopu aizsardzības likumā nepieciešami, lai īpaši aizsargājamo meža, krūmāju un purvu biotopu veidus varētu idenficēt dabā un reģistrēt Dabas datu pārvaldības sistēmā.

Vairāki spēkā esošies likumi, tostarp Sugu un biotopu aizsardzības likums, Vides aizsardzības likums, likums “Par ietekmes uz vidi novērtējumu”, Lauksaimniecības un lauku attīstības likums, Meža likums u.c. un tiem pakārtotie Ministru kabineta noteikumi nosaka nosacījumus un aprobežojumus īpaši aizsargājamos biotopos neatkarīgi no tā, vai teritorijai ir vai nav noteikts īpaši aizsargājamās dabas teritorijas vai mikrolieguma statuss.

Zemes īpašnieki, pašvaldības, uzņēmēji, kā arī dažādas nevalstiskās organizācijas, tostarp Meža īpašnieku biedrība, Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome, Zemnieku saeima, Melioratoru biedrība, Latvijas Pašvaldību savienība un citas, jau ilgstoši ir norādījuši uz to, ka īpaši aizsargājamie biotopi tiek noteikti, saskaņā ar ekspertu atzinumu, nevis uz  ārējā normatīvā aktā noteiktiem kritērijiem un raksturojošiem rādītājiem, kā arī uz citām no tā izrietošām problēmām. Tādējādi noteikumu projekta virzības kavēšana turpmāk var radīt vēl lielākus konfliktus starp dabas aizsardzības organizācijām un zemes īpašniekiem un to apsaimniekotājiem.

Savukārt likumprojekta 4.pants paredz pārejas periodu līdz 2020.gada 31.decembrim, kura laikā ir jāizvērtē līdz 2017. gada 20. jūnijam Dabas datu pārvaldības sistēmā reģistrēto biotopu atbilstība normatīvajos aktos noteiktajām biotopus raksturojošām pazīmēm. Šāds pārejas periods nepieciešams, ņemot vērā Eiropas Savienības nozīmes biotopu kvalitātes un izplatības apzināšanu, iegūto rezultātu kvalitātes pārbaudi un informācijas pieejamības nodrošināšanu, jo šiem pasākumiem Dabas aizsardzības pārvaldes administratīvie resursi ir pilnībā novirzīti līdz 2020. gadam. Tādējādi pilnvērtīgi izvērtēt datus par jau reģistrēto biotopu atbilstību raksturojošām pazīmēm iespējams ne ātrāk kā līdz 2020.gada 31.decembrim.

 

2.     Kāda var būt likuma ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību?

Likumprojekts ietekmēs zemes īpašniekus un uzņēmējus, kas apsaimnieko mežus, krūmājus vai purvus, kā arī sugu un biotopu aizsardzības jomas ekspertus.

Likumprojekts un uz tā pamata izdotie Ministru kabineta noteikumi dos iespēju prognozēt iespējamo īpaši aizsargājamo biotopu apjomu un samazinās nekontrolējamu aprobežojumu rašanos zemes īpašniekiem. Tādējādi tika veicināta Meža un saistīto nozaru attīstības pamatnostādnēs 2015.–2020.gadam noteiktā politikas mērķa “Nodrošināta stabila un prognozējama koksnes resursu pieejamība koksnes produktu ražošanai” rezultatīvā rādītāja “Koksnes audzēšanai un ieguvei pieejamās platības nesamazinās” sasniegšana. Uzlabosies uzņēmējdarbības vide.

 

3.     Kāda var būt likuma ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem?

Likumprojekts šo jomu neskar.

 

4.     Kāda var būt likumprojekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu?

Atbilstoši likuma deleģējumam biotopu veidu sarakstu un meža, krūmāju un purvu biotopu vērtēšanas kritēriji (raksturojošās pazīmes) nosakāmi Ministru kabineta noteikumos.

 

5.     Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst likumprojekts?

Likumprojekts šo jomu neskar.

 

6.     Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot likumprojektu?

Izstrādājot likumprojektu, notikušas konsultācijas ar Zemkopības ministriju, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, Saeimas Juridisko biroju. 

 

7.     Kā tiks nodrošināta likuma izpilde?

Saskaņā ar likumu “Par likumu un citu Saeimas, Valsts prezidenta un Ministru kabineta pieņemto aktu izsludināšanas, publicēšanas, spēkā stāšanās kārtību un spēkā esamību” likums tiks publicēts oficiālajā preses izdevumā “Latvijas Vēstnesis”.