2017. gada 6. jūnijā

Nr. __________________

SAEIMAS PREZIDIJAM

Juridiskā komisija lūdz grozīt 2017. gada 8. jūnija Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā Juridiskās komisijas izstrādāto likumprojektu “Grozījums Mediācijas likumā”.

Komisija lūdz nodot minēto likumprojektu tikai Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 86. pantu komisija lūdz minēto likumprojektu izskatīt pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā.

Pielikumā:    1. Likumprojekts “Grozījums Mediācijas likumā” uz 1 lapas.

    2. Likumprojekta anotācija uz 1 lapas.

Komisijas priekšsēdētājs                                                G. Bērziņš

Likumprojekts

Grozījums Mediācijas likumā

Izdarīt Mediācijas likumā (Latvijas Vēstnesis, 2014, 108. nr.) šādu grozījumu:

Izteikt 20. panta otrās daļas 2. punktu šādā redakcijā:

"2) divus dažādu tiesu instanču tiesnešus;".

Likumprojektam "Grozījums Mediācijas likumā" anotācija

1. Kādēļ likums ir vajadzīgs?

2014. gada 22. maijā pieņemts Mediācijas likums (spēkā no 2014. gada 18. jūnija), kas nosaka mediācijas tiesisko regulējumu. Lai nodrošinātu pieeju kvalitatīvam mediācijas procesam, Mediācijas likums citastarp paredz vienotu mediatoru sertificēšanas kārtību. Tāpat, lai nodrošinātu mediatoru kvalifikācijas celšanu, ieviesta sertificētu mediatoru atestācija.

Mediatorus sertificē un atestē īpaša šim nolūkam izveidota komisija. Atbilstoši Mediācijas likuma 20. panta otrajai daļai mediatoru sertifikācijas un atestācijas komisijas sastāvā iekļauj Tieslietu ministrijas pārstāvi, rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi, apgabaltiesas tiesnesi, augstskolu akadēmiskā personāla pārstāvi un divus Sertificētu mediatoru padomes pārstāvjus. Mediācijas likums tā šā brīža redakcijā neparedz iespēju komisijas sastāvā iekļaut arī Augstākās tiesas tiesnesi.

Mediācijai, kas saistīta ar tiesas procesu, jābūt iespējami profesionālai. Ņemot vērā, ka tiesas atvasinātās mediācijas ietvaros mediāciju iesaka izmantot tiesa, tai jābūt pārliecinātai par to mediatoru, pie kuriem tā aicina vērsties puses, pietiekamu profesionālo sagatavotību mediācijas procesa veikšanai. Attiecīgi mediatoru sertifikācijas un atestācijas komisijā tiek iekļauti dažādu institūciju eksperti, lai nodrošinātu pārbaudījuma kandidātu iespējami objektīvāku un profesionālu izvērtēšanu. Ņemot vērā minēto, ir būtiski nodrošināt iespēju, veidojot sertifikācijas un atestācijas komisiju, tās darbam izvēlēties mediācijas jautājumos kompetentākos tiesnešus, neatkarīgi no tiesas instances, kurā tie veic amata pienākumus.

Likumprojektā noteikts, ka mediatoru sertifikācijas un atestācijas komisijas sastāvā iekļauj divus dažādu tiesu instanču tiesnešus. Tādējādi no vienas puses saglabājot līdzšinējo tiesas pārstāvības apjomu komisijā un nemainot komisijas skaitlisko apmēru, vienlaikus nodrošinot iespēju komisijas sastāvā iekļaut jebkuras instances tiesas tiesnesi.

2. Kāda var būt likuma ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību?

Likumprojekts sekmēs maksimāli kvalitatīva mediācijas pakalpojuma sniegšanu.

3. Kāda var būt likuma ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem?

Likumprojekts nerada ietekmi uz valsts vai pašvaldību budžetu.

4. Kāda var būt likuma ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu?

            Nav attiecināms.

5. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst likumprojekts?

Nav attiecināms.

6. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot likumprojektu?

Likumprojekta izstrādes gaitā konsultācijas ir notikušas ar Rīgas apgabaltiesu, Augstāko tiesu un Sertificētu mediatoru padomi. Gan Rīgas apgabaltiesa, gan Augstākā tiesa, gan Sertificētu mediatoru padome atbalsta likumprojektu.

7. Kā tiks nodrošināta likuma izpilde?

Likumprojekta izpildi atbilstoši kompetencei nodrošinās likumprojektā minētās institūcijas.