19.04.2017.

Saeimas Prezidijam

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz grozīt Saeimas 2017.gada 20.aprīļa sēdes darba kārtību un iekļaut izskatīšanai sadaļā „Prezidija ziņojumi” Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā”.

Komisija lūdz nodot minēto likumprojektu tikai Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 86.pantu komisija lūdz virzīt minēto likumprojektu izskatīšanai 1.lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā.

Pielikumā: Likumprojekts „Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā” uz ___lpp un likumprojekta anotācija uz ___lpp.

Ar cieņu,

Ingmārs Līdaka

komisijas priekšsēdētāja biedrs

Likumprojekts

Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā

Izdarīt Dzīvnieku aizsardzības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2000, 2. nr.; 2002, 2. nr.; 2003, 6., 16. nr.; 2005, 10. nr.; 2007, 3. nr.; 2008, 3. nr.; 2009, 21. nr.; Latvijas Vēstnesis, 2010, 62., 205. nr.; 2012, 50. nr.; 2014, 123. nr.) šādus grozījumus:

1. 1. pantā:

izteikt 8. punktu šādā redakcijā:

"8) izmēģinājumu dzīvnieka audzētājs – persona, kas audzē šā likuma pielikumā minētos dzīvniekus izmantošanai procedūrās vai to audu vai orgānu izmantošanai zinātniskiem mērķiem vai kas galvenokārt šiem mērķiem audzē citus dzīvniekus, gūstot vai negūstot no tā peļņu;";

izteikt 15. punktu šādā redakcijā:

"15) procedūra – dzīvnieka invazīva vai neinvazīva izmantošana eksperimentālam vai citam zinātniskam mērķim ar zināmu vai nezināmu iznākumu vai izglītības mērķiem, kas var dzīvniekam izraisīt sāpes, ciešanas, diskomfortu vai ilgstošu kaitējumu, kurš līdzinās tam, ko izraisa adatas ievadīšana atbilstīgi labai veterinārijas praksei, vai pārsniedz to. Tas ietver jebkuras darbības, kas izraisa vai var izraisīt dzīvnieka piedzimšanu vai izšķilšanos vai jaunas ģenētiski modificētas dzīvnieku līnijas rašanos un uzturēšanu šādos apstākļos, taču neattiecas uz dzīvnieku nogalināšanu tikai tādēļ, lai izmantotu to orgānus vai audus;".

2. Izteikt 4. panta pirmās daļas 10. punktu šādā redakcijā:

"10) dzīvnieka izmantošana, liekot tam veikt darbības, kas nav raksturīgas dabiskā vidē un pārsniedz tā dabiskās spējas, kā arī var kaitēt dzīvnieka veselībai un radīt tam ciešanas;".

3. 10. pantā:

izslēgt 4. punkta "c" apakšpunktā vārdus "izmēģinājuma projekta";

svītrot 15. punktu;

papildināt pantu ar 24. punktu šādā redakcijā:

"24) valsts nodevas apmēru un samaksas kārtību par atļaujas izsniegšanu atbildīgajai personai par izmēģinājuma, izmēģinājumā iesaistīto personu un izmēģinājumu dzīvnieku pārraudzību."

4. Izteikt 17. panta 1. punktu šādā redakcijā:

"1) izmantot darbam par vilcējspēku (izņemot suņus speciālā aizjūgā);".

5. Papildināt V nodaļu ar 23.¹ un 23.² pantu šādā redakcijā:

"23.¹ pants. Izmēģinājumu dzīvnieka lietotājs procedūras vietā vienmēr, kad vien iespējams, izmanto zinātniski apmierinošu metodi vai testēšanas stratēģiju, kas nav saistīta ar dzīvu dzīvnieku izmantošanu.

23.² pants. Izmēģinājumu dzīvnieka audzētājs, piegādātājs un lietotājs pilnveido dzīvnieku audzēšanas, turēšanas, kopšanas un procedūrās izmantojamās metodes, lai likvidētu vai līdz minimumam samazinātu jebkuras iespējamās sāpes, ciešanas, diskomfortu vai ilgstošu kaitējumu dzīvniekiem."

6. Izteikt 24. panta 2. punktu šādā redakcijā:

"2) dzīvus dzīvniekus, ja vajadzīgo rezultātu iegūšanai Eiropas Savienībā zinātniskiem mērķiem izmantojamo dzīvnieku aizsardzības jomā ir atzīta cita zinātniska metode vai testēšanas stratēģija un ja normatīvajos aktos zinātniskiem mērķiem izmantojamo dzīvnieku aizsardzības jomā, ar kuriem aizliedz noteiktus metožu veidus, nav noteikts citādi;".

7. Izteikt 25. panta 3. punktu šādā redakcijā:

"3) zāļu, pārtikas, barības un citu vielu vai produktu izstrāde, ražošana vai kvalitātes, efektivitātes un drošības pārbaude šā panta 2.punktā minētajos nolūkos;".

8. 26.¹pantā:

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Izmēģinājuma projekta atļauju Pārtikas un veterinārais dienests izdod 40 darbdienu laikā pēc visu nepieciešamo dokumentu, kas sagatavoti atbilstoši normatīvajos aktos noteiktām prasībām un kuros pilnīgi ietverta ar normatīvajiem aktiem pieprasītā informācija, saņemšanas. Atļaujas izsniegšanas termiņu var pagarināt vienu reizi uz laiku līdz 15 darba dienām, ja tas pamatots ar izmēģinājuma projekta sarežģītību vai daudzdisciplināro būtību”;

papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Izmēģinājuma projekta atļaujas izsniegšana ir maksas pakalpojums. Maksas apmēru un samaksas kārtību par izmēģinājuma projekta atļaujas izsniegšanu, grozīšanu un atjaunošanu, kā arī maksas apmēru un samaksas kārtību par izmēģinājuma projekta izvērtēšanā nepieciešamo ekspertu (pētnieku) piesaisti nosaka Ministru kabinets."

9. Papildināt 27. pantu pēc vārda "savvaļas" ar vārdiem "abiniekus, rāpuļus".

10. Papildināt pārejas noteikumus ar 18. un 19. šādā redakcijā:

"18. Šā likuma grozījums par 10.panta 15.punkta izslēgšanu stājas spēkā ar 2018.gada 1.janvāri.

19. Ministru kabinets līdz 2017. gada 31. decembrim izdod šā likuma 10. panta 24. punktā un 26.¹panta ceturtajā daļā minētos noteikumus.”

11. Papildināt likumu ar pielikumu šādā redakcijā:

"Dzīvnieku aizsardzības likuma

pielikums

Dzīvnieku sugas, ko atļauts izmantot procedūrās tikai tādā gadījumā, ja tie audzēti izmēģinājumu dzīvnieku audzēšanas uzņēmumā

Nr. p. k.	Dzīvnieku suga	Latīniskais nosaukums
1.	Pele	Mus musculus
2.	Žurka	Rattus norvegicus
3.	Jūrascūciņa	Cavia porcellus
4.	Zeltainais kāmis	Mesocricetus auratus
5.	Ķīnas kāmis	Cricetulus griseus
6.	Smilšu pele	Meriones unguiculatus
7.	Trusis	Oryctolagus cuniculus
8.	Suns	Canis familiaris
9.	Kaķis	Felis catus
10.	Visu sugu primāti, izņemot cilvēku ģints primātus
11.	Varde	Xenopus (laevis, tropicalis) Rana (temporaria, pipiens)
12.	Zebras zivs	Danio rerio"

Likumprojekta

„Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā”

ANOTĀCIJA

1. Kādēļ likums ir vajadzīgs?

2016. gada 14. jūnijā no Eiropas Komisijas saņemts informācijas pieprasījums EU Pilot lietā Nr.8635/16/ENVI par Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 22. septembra Direktīvas 2010/63/ES par zinātniekiem mērķiem izmantojamo dzīvnieku aizsardzību precīzu transponēšanu valsts tiesību aktos.

Līdz 2013. gada 1. janvārim dalībvalstīm bija jāpieņem noteikumi, kas ieviesa Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 22. septembra Direktīvu Nr.2010/63/ES par zinātniskiem mērķiem izmantojamo dzīvnieku aizsardzību (turpmāk – direktīva 2010/63/ES). Līdz ar to tika grozīts Dzīvnieku aizsardzības likums un izdoti Ministru kabineta 2013. gada 22. janvāra noteikumi Nr.52 “Noteikumi par zinātniskiem mērķiem izmantojamo dzīvnieku aizsardzību” (turpmāk – noteikumi Nr.52).

Zemkopības ministrija savas kompetences jomā sagatavoja atbildes projektu uz 2016. gada 14. jūnija Eiropas Komisijas informācijas pieprasījumu EU Pilot lietā Nr.8635/16/ENVI par Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 22. septembra Direktīvas 2010/63/ES par zinātniekiem mērķiem izmantojamo dzīvnieku aizsardzību transponēšanu valsts tiesību aktos. Ievērojot minēto, tika sagatavots likumprojekts “Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā”, lai pilnīgi un precīzi pārņemtu direktīvas Nr. 2010/63/ES prasības izmēģinājumu dzīvnieku aizsardzības jomā likumprojekta 1., 3., 5., 6., 7., 8., 10. un 11. pantā.

Precīzi pārņemot direktīvu 2010/63/ES, ar likumprojekta “Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā” 1. pantu precizēta “izmēģinājumu dzīvnieka audzētāja” un “procedūras” definīcija. Definīcijā “procedūra” lietotais termins “dzīvnieka invazīva izmantošana” ietver jebkuru ķirurģisku vai izpētes darbību ar dzīvnieku, kuras laikā tiek caurdurta āda (ķermenis), izjaucot ādas kopsakaru, piemēram, invazīvā kardioloģija; “dzīvnieka neinvazīva izmantošana” – dzīvnieka izmeklēšana ar dažādām metodēm, piemēram, sonogrāfija, gastroenteroskopija utt. Procedūras definīcija ietver arī dzīvnieku barības izstrādes, ražošanas vai kvalitātes, efektivitātes un drošības pārbaudes.

Likumprojekta 2. pantā precizēta Dzīvnieku aizsardzības likuma 4.panta pirmās daļas 10.punkta redakcija, nodrošinot skaidrāku normas piemērošanu.

Ar likumprojekta 3. pantu precizēts par izmēģinājuma projektu atbildīgās personas atļaujas nosaukums un noteikta jauna valsts nodeva par atļaujas izsniegšanu atbildīgajai personai, jo noteikumos Nr.52 noteiktas prasības izmēģinājuma atbildīgajai personai. Saskaņā ar noteikumiem Nr. 52 dienests izsniedz atļauju par izmēģinājuma projektu atbildīgajām personām, izskata iesniegtos dokumentus, tos izvērtē un pieņem lēmumu par atļaujas izsniegšanu vai atteikšanu. Par atļaujas izsniegšanu par izmēģinājuma projektu atbildīgajām personām netiek iekasēta valsts nodeva, un, tā kā valsts negūst finansējumu par šo pakalpojumu sniegšanu, tiek ieviesta nodeva par atļaujas izsniegšanu par izmēģinājuma atbildīgajām personām. Pamatojoties uz iepriekšminēto, tiks sagatavots Ministru kabineta noteikumu projekts „Noteikumi par valsts nodevu par atļaujas izsniegšanu izmēģinājuma projekta atbildīgajai personai”.

Kā arī ar likumprojekta 3. pantu paredzēts izslēgt no Dzīvnieku aizsardzības likuma 10. panta 15.punktu. Dzīvnieku aizsardzības likuma 10. panta 15. punktā dots deleģējums Ministru kabinetam noteikt valsts nodevas apmēru un samaksas kārtību par izmēģinājuma projekta atļaujas izsniegšanu dzīvnieka izmantošanai procedūrās. Patlaban spēkā ir Ministru kabineta 2012. gada 11. decembra noteikumi Nr.844 „Noteikumi par valsts nodevu par izmēģinājuma projekta atļaujas izsniegšanu dzīvnieka izmantošanai procedūrās”. Ievērojot noteikumus Nr.52, Pārtikas un veterinārais dienests (turpmāk – dienests) izsniedz, groza un atjauno izmēģinājuma projekta atļaujas dzīvnieka izmantošanai procedūrās. Ar likumprojektu valsts nodeva par izmēģinājuma projekta atļaujas izsniegšanu dzīvnieka izmantošanai procedūrās tiek pārveidota par maksas pakalpojumu par atļaujas izsniegšanu, grozīšanu vai atjaunošanu dzīvnieka izmantošanai izmēģinājuma projektā.

Par likumprojekta 4. pantu: Dzīvnieku aizsardzības likuma 17. panta 1. punkts paredz, ka mājas (istabas) dzīvnieku aizliegts izmantot darbam kā vilcējspēku (izņemot šim nolūkam piemērotas šķirnes suņus speciālā aizjūgā). Tādējādi darbam par vilcējspēku atļauts izmantot tikai šim nolūkam piemērotas šķirnes suņus speciālā aizjūgā, tāpēc ka pasaulē ir plaši izplatīts kamanu suņu sports un šajā sportā veiksmīgi tiek nodarbināti ļoti dažādu šķirņu un bezšķirnes suņi, Jebkurai personai saskaņā ar Dzīvnieku aizsardzības likumā noteikto, pirms tā uzsāk izmantot suni par vilcējspēku, ir jāizvērtē dzīvnieka spējas, uzbūve, un piemērotība veicamajam darbam. Turklāt dzīvnieks jāizmanto atbilstoši tā sugai, vecumam un fizioloģijai, nenodarot tam sāpes vai ciešanas, un nav pamata noteikt, ka tikai īpašas šķirnes suņi var darboties kā vilcējspēks. Tādēļ minētā tiesību norma ir jāprecizē, paredzot, ka darbam par vilcējspēku var izmantot suņus, bet nenosakot to šķirni.

Ar likumprojekta 5., 6., 7., 8. panta pirmo daļu 10. un 11. pantu precizētas prasības, precīzi pārņemot direktīvu 2010/63/ES.

Par likumprojekta 8. panta otro daļu: lai varētu izpildīt noteikumos Nr.52 noteiktās prasības un izvērtētu izmēģinājumu projektu pēc normatīvajos aktos noteiktajiem kritērijiem, dienests izmēģinājuma projekta izvērtēšanā piesaista ekspertus (pētniekus) ar zināšanām dažādās pētījumu jomās, kas noteiktas noteikumu Nr.52 118. punktā. Katra izmēģinājumu projekta izvērtēšanai dienests izveido komisiju, un eksperts (pētnieks) tiek piesaistīts, izvērtējot zinātniskā izmantojuma jomu, kurā tiks izmantots dzīvnieks. Tas nozīmē, ka nepieciešams izveidot maksas pakalpojumu ekspertu (pētnieku) piesaistei. Maksas pakalpojums būs diferencēts atkarībā no dzīvnieku zinātniskā izmantojuma jomas. Izdevumus par ekspertu (pētnieku) piesaisti segs izmēģinājumu dzīvnieku lietotājs. Atkarībā no komisijas lēmuma Pārtikas un veterinārais dienests pieņem lēmumu izsniegt vai neizsniegt atļauju dzīvnieka izmantošanai izmēģinājuma projektā.

Ministru kabineta 2012. gada 11. decembra noteikumos Nr.844 „Noteikumi par valsts nodevu par izmēģinājuma projekta atļaujas izsniegšanu dzīvnieka izmantošanai procedūrās” paredzēta valsts nodeva par vienu izmēģinājuma projekta atļauju dzīvnieka izmantošanai procedūrās – 41,26 euro, ja iesniegums sagatavots papīra formā, vai 39,13 euro, ja iesniegums sagatavots elektroniski. Stājoties spēkā noteikumiem Nr.52, noteiktās valsts nodevas nesedz administratīvās izmaksas, kas pēdējo gadu laikā ir būtiski kāpušas, pastiprinoties izmēģinājumu dzīvnieku labturības prasībām un dokumentu izvērtēšanas kritērijiem un attiecīgi sarežģījoties to izvērtēšanas kārtībai, lai izmēģinājumu dzīvniekus atļautu izmantot procedūrās. Patlaban noteikto valsts nodevu apmērs nesedz administratīvās izmaksas, bet līdz ar noteikumu Nr.52 stāšanos spēkā ir nepieciešams piesaistīt vairāk administratīvo resursu. Dienests izvērtē izmēģinājumu projektus, kuros tiek izmantoti dzīvnieki, un pieņem lēmumu izsniegt atļauju dzīvnieka izmantošanai procedūrā vai atteikt tās izsniegšanu. Saskaņā ar noteikumiem Nr. 52 lēmumā tiek iekļauti šādi kritēriji:

1) izmēģinājumu projekta mērķa izvērtējums, paredzamie zinātniskie rezultāti un ietekme uz vidi vai izglītojošā vērtība;

2) izvērtējums par to, kā izmēģinājuma projektā ievērota prasība par dzīvnieku izmantošanas aizstāšanu, samazināšanu un pilnveidi;

3) procedūru smaguma klasifikācijas izvērtējums un kategoriju piešķiršana;

4) izmēģinājuma projekta kaitējumu un ieguvumu analīze, lai izvērtētu, vai dzīvniekam nodarītais kaitējums ir attaisnojams ar gaidāmo rezultātu, ievērojot ētiskos apsvērumus, un vai tas var dot labumu cilvēkiem, dzīvniekiem vai videi.

Dienests piesaista ekspertus no vairākām institūcijām. Katrs eksperts pārstāv savu zinātnes nozari un jomu. Viena izmēģinājumu projekta izvērtēšanai tiek izveidota komisija, kurā ietilpst ne vairāk kā 9 komisijas locekļi. Šīs zinātnes nozares ir izvēlētas apzināti un pamatoti, jo tās ir cieši savstarpēji saistītas izmēģinājumu projektu izvērtēšanā, turklāt tieši šajās nozarēs visvairāk notiek pētījumi ar izmēģinājumu dzīvniekiem – jaunu bioloģiski aktīvu vielu un implantu izstrāde un drošības pārbaude, zāļu izstrāde, uztura bagātinātāju pārbaudes, ārstniecības metožu izstrāde, imunoloģisko preparātu izstrāde, dzīvnieku sugu pētījumi, dzīvnieku izmantošana apmācībai. Izvēloties ekspertus šajās zinātnes nozarēs, tiek rasta iespēja katru zinātnes nozari pārstāvēt vismaz ar vienu ekspertu, lai varētu kompetenti izvērtēt projektu.

Komisijā ietilpst:

1) PVD Veterinārās uzraudzības departamenta Veterināro objektu uzraudzības daļas vecākais eksperts, kas organizē komisijas darbu, izskata projektu un pārliecinās, vai ir iesniegta visa nepieciešamā informācija projekta tālākai nosūtīšanai izvērtēšanai ekspertiem, noformulē un sagatavo komisijas atzinumu un dienesta lēmumu;

2) Zemkopības ministrijas pārstāvis, lai risinātu strīdīgus jautājumus saistībā ar izmēģinājumu dzīvnieku projektiem, sniegtu informāciju par citu valstu izmēģinājumu projektu izvērtēšanu, uzmanītu tiesiskuma principa ievērošanu;

3) Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāvis, lai sekotu līdzi izmēģinājuma projekta izvērtēšanai vides aizsardzības jomā un izvērtētu projekta ietekmi uz vidi;

4) Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvis, lai sekotu līdzi projektu izvērtēšanai un izvērtētu projekta izglītojošo vērtību. Kopā ar attiecīgās nozares ekspertiem viņš izvērtē izmēģinājuma projekta zinātniskos rezultātus un izglītojošo vērtību;

5) zinātnieki no Latvijas Lauksaimniecības universitātes veterinārmedicīnas fakultātes un praktizējošs veterinārārsts, kurš izvērtē Dzīvnieku izmantošanas lietderību projektā dzīvnieku aizsardzības un veterinārmedicīnas profesionālo jautājumu kontekstā: vai dzīvnieks var izturēt minētās procedūras, vai netiek radīts pārmērīgs kaitējums, kuras konkrētai dzīvnieku sugai izmantotās vielas vai zāles varētu ietekmēt izmēģinājuma norisi. Šie komisijas locekļi izvērtē plānoto anestēzijas, atsāpināšanas un citu sāpju mazināšanas metožu piemērotību eksperimentā izmantojamiem dzīvniekiem, kā arī kopā ar attiecīgo zinātņu nozaru ekspertiem izvērtē pamatojumu anestēzijas, atsāpināšanas un citas sāpju mazināšanas metodes neizmantošanai vai nepietiekamai izmantošanai, ja procedūrās izmēģinājuma dzīvniekus plānots pakļaut sāpēm vai ilgstošām (stiprām) sāpēm. Tāpat viņi izvērtē pamatojumu izmēģinājumu dzīvnieku nogalināšanai un plānotās nogalināšanas metodes, īpaši gadījumos, ja metodes nav apstiprinātas noteikumu Nr. 52 6. pielikumā, direktīvas 2010/63 4. pielikumā, kā arī pamatojumu izmēģinājumu dzīvnieku atkārtotai izmantošanai procedūrās un kumulatīvās ietekmes izvērtēšanu (vai dzīvnieka vispārējais veselības un labsajūtas stāvoklis ir pilnībā atjaunojies, vai to pieļauj procedūras veids);

6) farmakoloģijas un (vai) ķīmijas nozari pārstāvošs zinātnieks, kas izvērtē pētījuma lietderīgumu no farmakoloģiskā viedokļa, to, vai projekta mērķi ir sasniedzami, izmantojot konkrēto pētījuma metodiku, kādu kaitējumu var izraisīt jaunsintezējamā viela, izskaidro vielu iedarbības mehānismu organismā, kā arī to, vai procedūrās izmantotās (ieteiktās) zāļu vielas vai vielas, kas lietotas patoloģiskā stāvokļa radīšanai, uz kura fona pēta jaunsintezējamās vielas vai materiālus, neietekmē to izpēti;

7) mediķis, kas izvērtē, vai pētījums ir lietderīgs no medicīnas viedokļa un nākotnē varētu dod labumu pacientiem un sabiedrībai, vai šādi veiktu pētījumu pēc tam var izmantot medicīnas praksē, vai ir citu ekspertu ieteikumi, vai konkrētā izvēlētā dzīvnieku suga spēs dot atbildes uz jautājumiem saistībā ar cilvēku ārstēšanu, profilaksi un produkta drošību cilvēku veselībai;

8) Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta „BIOR” pārstāvis, kas darbojas zinātniskiem mērķiem izmantojamo dzīvnieku komitejā un izvērtē, vai projektā ir ņemti vērā jaunākie zinātniskie atklājumi un tendences alternatīvo metožu jomā, vai ir ievērots samazināšanas, aizstāšanas un pilnveides princips (3 Rs principle), kā arī izskata noraidīto alternatīvo metožu izvērtējumu un pamatojumu, vai ir pietiekami izpētītas zinātniskās datubāzes, lai izmēģinājumi nedublētos;

9) biologs, kas no sugu daudzveidības viedokļa izvērtē, vai konkrētā suga ir vislabāk piemērota izvēlētajam izmēģinājumam, vai šī suga ir ar vismazāko jutību un vai ir piemēroti apstākļi dzīvnieku turēšanai un izmantošanai eksperimentos. Ja paredzēts sugu pētījums, viņš izvērtē, vai minētais pētījums dos ieguldījumu noteiktai dzīvnieku sugai vai populācijai, kā arī izvērtē dzīvnieku izmitināšanas, audzēšanas un kopšanas apstākļus. Kopā ar attiecīgo nozaru ekspertiem biologs īpaši rūpīgi izvērtē gan gadījumus, kad izmēģinājumu projektā paredzēts izmantot dzīvniekus, kas nav minēti noteikumu Nr. 52 13.2. un 13.3. apakšpunktā un direktīvas 2010/63 1. pielikumā, gan pētījuma ietekmi uz vidi. Katras zinātnes nozares eksperts atbilstoši savam zinātnes virzienam un jomai, ko tas pārstāv, izvērtē izmēģinājumu projekta un procedūru mērķus, pamatojumu, nepieciešamību un aktualitāti, to procedūru aprakstu, kurām tiks pakļauti izmēģinājumu dzīvnieki, un to, vai citu komisijas locekļu ieteikumi dzīvnieku labturības uzlabošanai vai alternatīvo metožu izmantošanai neietekmē konkrētās nozares plānoto izmēģinājumu, nesamazinot tā ticamību un objektivitāti. Par projekta izvērtēšanu dienests maksā 5.–9. punktā minētajiem ekspertiem. Riska faktori, ja zinātnes nozares eksperti netiek piesaistīti, ir šādi:

1) izmēģinājumu projekts netiek kompetenti izvērtēts atbilstoši noteikumos Nr. 52 un direktīvā 2010/63 noteiktajiem kritērijiem, īpaši no to darbības jomu un zinātnes virzienu viedokļa, kurus pārstāv konkrētais eksperts;

2) izmēģinājumu projekts un procedūras varētu dublēties, jo dienestam nav papildu personāla un finanšu resursu starptautisko zinātnisko konferenču apmeklēšanai, nav piekļuves zinātniskajām datubāzēm (datubāzu abonēšana ir maksas pakalpojums; šādas datubāzes parasti abonē universitātes vai zinātniskie institūti, veicot savu profesionālo darbību), tāpēc dienestam nav iespējams izvērtēt, vai konkrētais pētījums un tajā norādītās procedūras nav īstenotas jau iepriekš un nedublējas. Process, kura laikā dienests pārliecinās par to, vai procedūras nedublējas un nav noticis līdzīgs pētījums, ir visai laikietilpīgs (tam nepieciešams papildu laiks publikāciju meklēšanai un izskatīšanai zinātniskajās datubāzēs un finansējums starptautisko konferenču apmeklēšanai), tomēr arī šādi netiks gūta nepieciešamā kompetence visās zinātnes nozarēs;

3) dienesta darbiniekiem nav iegūts Eiropas Laboratorijas dzīvnieku zinātnes asociāciju federācijas (FELASA) sertifikāts, tāpēc nav padziļinātu zināšanu, kuras iegūst ar apmācību iepriekš minētajās jomās un kuras ir nepieciešamas izmēģinājumu projektu izvērtēšanai;

4) iespēja, ka izmēģinājumu projekts nav aktuāls, pamatots un lietderīgs no zinātniskā viedokļa;

5) izvirzīto nosacījumu dēļ (daži labturības kritēriji, atsāpināšana, anestēzija) izmēģinājumu projekta rezultāti var būt neobjektīvi un nederīgi (nepareizi izvēlētas metodes, nepietiekams vai pārāk liels dzīvnieku skaits, neatbilstoši pētījumam atkārtoti izmantoti dzīvnieki procedūrās utt.);

6) lēmuma apstrīdēšanas vai pārsūdzības gadījumā dienests būs spiests pieaicināt attiecīgās nozares ekspertus, lai atspēkotu tiesā savu lēmumu.

Pamatojums par papildu finansējuma nepieciešamību dienestam:

1) nav resursu papildu izdevumiem, kas nav algu fonds, jo no nodevas iegūtais finansējums (pašreizējā nodeva par viena izmēģinājuma projekta izvērtēšanu 41,26 euro) nav pietiekams;

2) nav nepieciešamo zināšanu konkrētajās zinātnes nozarēs, jo, vērtējot izmēģinājumu projektus, zinātnieki veic zinātnisko darbu, kam ir nepieciešamas specifiskas zināšanas attiecīgajā nozarē:

a) vērtē projekta īstenošanas iespējas, izvēloties projektos norādīto metodiku,

b) vērtē projektu unikalitāti (iepriekš neveikti pētījumi), un tam nepieciešama pieeja patentu un zinātnisko rakstu datubāzēm, bet tas ir maksas pakalpojums (zinātnisko datubāzu abonēšana ir maksas pakalpojums, ko parasti pasūta zinātniskās institūcijas);

c) vērtē projekta lietderīgumu attiecīgajā nozarē un zinātnisko vērtību;

d) dienestam nav materiālo resursu, lai atbildīgās amatpersonas sūtītu maksas kursos (FELASA (1350 euro lielas kursu izmaksas + 2 nedēļu uzturēšanās izmaksas), jo šajā jomā netiek rīkoti ES Komisijas apmaksāti kursi par izmēģinājumu projektu izvērtēšanu;

3) ar līdzšinējo atalgojumu par izmēģinājuma projekta izvērtēšanu problemātiski piesaistīt zinātniekus (ekspertus);

4) dienestam līdz šim vidēji stundā izmaksātā atlīdzība par projektu izvērtēšanu salīdzinājumā ar atlīdzību par zinātnisko darbu citās institūcijās un projektos ir krietni mazāka.

Par likumprojekta 9. pantu: Dzīvnieku aizsardzības likuma 27. pants netiek attiecināms uz savvaļas rāpuļiem un abiniekiem. Ņemot vērā ka šobrīd tiek turēti savvaļas rāpuļi un abinieki, ar likumprojekta 9.pantu papildināts Dzīvnieku aizsardzības likums, nosakot, ka savvaļas abiniekus, rāpuļus, putnus un zīdītājus aizliegts sagūstīt un turēt nebrīvē.

2. Kāda var būt likuma ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību?

Likumprojekta tiesiskais regulējums attiecas uz dzīvnieku īpašniekiem un turētājiem, kā arī izmēģinājumu projektu veicējiem un izmēģinājuma projektu atbildīgajām personām, kurām vēl nav izsniegta atļauja.

Patlaban Pārtikas un veterinārajā dienestā reģistrēti deviņi izmēģinājumu dzīvnieku lietotāji. Vidēji gadā deviņi reģistrētie izmēģinājumu dzīvnieku lietotāji varētu piesaistīt divas jaunas par izmēģinājuma projektu atbildīgās personas, kurām būtu jāizsniedz dienesta atļauja.

3. Kāda var būt likuma ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem?

Administratīvais slogs tiks palielināts, izmēģinājuma projektu atbildīgajām personām, kurām vēl nav izsniegta atļauja, jo būs jānomaksā valsts nodeva, turklāt jau pašlaik ir atļauja par izmēģinājumu atbildīgajai personai. Noteikumu projekts nosaka jaunas valsts nodevas apmēru – 60,00 euro – par atļaujas izsniegšanu izmēģinājuma projekta atbildīgajai personai.

Izmēģinājumu dzīvnieka lietotājs maksās par izmēģinājuma projekta atļaujas izsniegšanu, kas ietvers izmēģinājuma projekta izvērtēšanā piesaistīto ekspertu (pētnieku) piesaisti. Izdevumus par ekspertu (pētnieku) piesaisti segs izmēģinājumu dzīvnieku lietotājs. Aptuvenās izmaksas par viena eksperta (pētnieka) piesaisti, lai izvērtētu dzīvnieka izmantošanu procedūrā, varētu būt 150,00 euro.

Maksa par viena eksperta (pētnieka) piesaisti plānota 150,00 euro. Vidēji viena izmēģinājuma projekta izvērtēšanā varētu tikt piesaistīti 3 eksperti (pētnieki) (150,00 euro x 3eksp.=450 euro). Plānots gadā izvērtēt 10 iesniegtos izmēģinājuma projekta pieteikumus (10 x 450=4500 euro).

Valsts nodevas apmērs – 60,00 euro – par atļaujas izsniegšanu izmēģinājuma projekta atbildīgajai personai. Vidēji gadā izmēģinājumu dzīvnieku lietotāji varētu piesaistīt divas jaunas par izmēģinājuma projektu atbildīgās personas, kurām būtu jāizsniedz dienesta atļauja (60,00 euro x 2 atļaujas = 120.00 eiro)

Detalizēts ieņēmumu izdevumu aprēķins tiks atspoguļots šādu normatīvo aktu projektu sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumos (anotācijās):

1) “Grozījumi Ministru kabineta 2013. gada 8. oktobra noteikumos Nr.1083 “Kārtība, kādā veicama samaksa par Pārtikas un veterinārā dienesta valsts uzraudzības un kontroles darbībām un maksas pakalpojumiem””;

2) Ministru kabineta noteikumos par valsts nodevas apmēru un samaksas kārtību par atļaujas izsniegšanu atbildīgajai personai par izmēģinājuma, izmēģinājumā iesaistīto personu un izmēģinājumu dzīvnieku pārraudzību.

4. Kāda var būt likuma ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu?

Nepieciešams sagatavot šādus Ministru kabineta noteikumu projektus:

2) “Grozījumi Ministru kabineta 2013. gada 22. janvāra noteikumos Nr.52 “Noteikumi par zinātniskiem mērķiem izmantojamo dzīvnieku aizsardzību””;

3) noteikumi pa valsts nodevas apmēru un samaksas kārtību par atļaujas izsniegšanu atbildīgajai personai par izmēģinājuma, izmēģinājumā iesaistīto personu un izmēģinājumu dzīvnieku pārraudzību.”;

Likumā “Par nodokļiem un nodevām” nepieciešams veikt grozījumus 11. panta otrās daļas 73.punktā, svītrojot valsts nodevas objekta nosaukumu un nosakot jaunu valsts nodevas objektu.

Stājoties spēkā šā likuma grozījumiem par 10. panta 15.punkta izslēgšanu, ar 2018. gada 1. janvāri spēku zaudē Ministru kabineta 2012. gada 11. decembra noteikumi Nr. 844 "Noteikumi par valsts nodevu par izmēģinājuma projekta atļaujas izsniegšanu dzīvnieka izmantošanai procedūrās"

Par Ministru kabineta noteikumu projektu izstrādi ir atbildīga Zemkopības ministrija.

5. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst likumprojekts?

Likumprojekts atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 22. septembra Direktīvai Nr.2010/63/ES par zinātniskiem mērķiem izmantojamo dzīvnieku aizsardzību.

6. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot likumprojektu?

Izstrādājot likumprojektu, notikušas konsultācijas ar Zemkopības ministriju, Pārtikas un veterināro dienestu, Dabas aizsardzības pārvaldi, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, Tieslietu ministriju, Finanšu ministriju un Kultūras ministriju.

7. Kā tiks nodrošināta likuma izpilde?

Likuma izpildi nodrošinās Pārtikas un veterinārais dienests un Dabas aizsardzības pārvalde.