Rīgā 2017. gada 22. martā
Nr. 111.9/3-27-12/17
SAEIMAS PREZIDIJAM
Pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 51.pantu, Juridiskā komisija lūdz grozīt 2017. gada 23. marta Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā komisijas izstrādāto likumprojektu “Grozījumi Tiesnešu disciplinārās atbildības likumā”.
Komisija lūdz nodot minēto likumprojektu tikai Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.
Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 86. pantu komisija lūdz minēto likumprojektu izskatīt pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā.
Pielikumā: 1) likumprojekts “Grozījumi Tiesnešu disciplinārās atbildības likumā” uz 3.lpp.;
2) likumprojekta anotācija uz 2.lpp.
Cieņā
Juridiskās komisijas priekšsēdētājs G.Bērziņš
Grozījumi Tiesnešu disciplinārās atbildības likumā
Izdarīt Tiesnešu disciplinārās atbildības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 23. nr.; 1997, 14. nr.; 1998, 23. nr.; 2004, 2. nr.; Latvijas Vēstnesis, 2010, 102. nr.; 2015, 201. nr.) šādus grozījumus:
1. Aizstāt visā likumā vārdus "apgabaltiesu zemesgrāmatu nodaļa" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "rajonu (pilsētu) tiesu zemesgrāmatu nodaļa" (attiecīgā locījumā).
2. Izteikt likuma ievaddaļu šādā redakcijā:
"Šis likums attiecas uz rajonu (pilsētu) tiesu, to zemesgrāmatu nodaļu, apgabaltiesu un Augstākās tiesas tiesnešiem (turpmāk — arī tiesneši), nosaka viņu disciplinārās atbildības pamatu un regulē disciplinārlietu ierosināšanas un izskatīšanas kārtību. Likums regulē arī lēmumu un disciplinārsodu pārsūdzības un izskatīšanas kārtību Disciplinārtiesā Prokuratūras likumā noteiktajos gadījumos.".
3. 2. pantā:
izteikt trešo daļu šādā redakcijā:
"(3) Tiesnešu disciplinārkolēģijas priekšsēdētāju un tā vietnieku ievēlē tiesnešu disciplinārkolēģija no savu locekļu vidus.";
aizstāt sestajā daļā vārdus "finansiāli nodrošina Augstākā tiesa" ar vārdiem "nodrošina Tiesu administrācija".
4. 2.1 pantā:
izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:
"(1) Tiesnešu disciplinārkolēģijas lēmumu un Prokuratūras likumā noteiktajos gadījumos ģenerālprokurora lēmumu tiesiskuma izvērtēšanai saskaņā ar šo likumu Augstākajā tiesā tiek sasaukta Disciplinārtiesa.";
izslēgt no otrās daļas vārdu "Senāta".
5. Izteikt 3. panta pirmās daļas 3. punktu šādā redakcijā:
"3) apgabaltiesu priekšsēdētāji – par rajonu (pilsētu) tiesu tiesnešiem, rajonu (pilsētu) tiesu zemesgrāmatu nodaļu tiesnešiem un apgabaltiesu tiesnešiem – visos šā likuma 1. pantā norādītajos gadījumos;".
6. Izteikt 4. pantu šādā redakcijā:
"4. pants. Disciplinārsoda uzlikšanas un disciplinārlietas izskatīšanas termiņi
(1) Disciplinārsodu tiesnesim var uzlikt trīs mēnešu laikā pēc disciplinārlietas ierosināšanas vai administratīvā pārkāpuma atklāšanas dienas, neskaitot tiesneša pagaidu prombūtnes laiku, bet ne vēlāk kā divu gadu laikā pēc disciplinārā vai administratīvā pārkāpuma izdarīšanas dienas. Par pagaidu prombūtnes laiku tiek uzskatīts atvaļinājums, pārejošas darbnespējas laiks, vai laiks, kad tiesnesis nepilda amata pienākumus citu attaisnojošu iemeslu dēļ. Par pagaidu prombūtni šā likuma izpratnē netiek uzskatīts laiks, kurā tiesnesis ir atstādināts no amata.
(2) Disciplinārlietu izskata mēneša laikā pēc tās saņemšanas Tiesnešu disciplinārkolēģijā. Ja tiesnesis, pret kuru ierosināta disciplinārlieta, atrodas pagaidu prombūtnē, izskatīšanas laiku pagarina par attiecīgo laikposmu.".
7. Aizstāt 7. panta otrās daļas 2.punktā vārdus "izlemšanai par krimināllietas ierosināšanu" ar vārdiem "lemšanai par kriminālprocesa uzsākšanu".
8. 11.3 pantā:
izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:
"(1) Ne vēlāk kā 14 dienas pirms sūdzības izskatīšanas Disciplinārtiesas sēdē par sēdes laiku un vietu paziņo tiesnesim, kas iesniedzis sūdzību, vai prokuroram, kas pārsūdzējis ģenerālprokurora lēmumu, un personai, kas ierosinājusi disciplinārlietu.";
izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:
"(4) Tiesnesis, kas iesniedzis sūdzību, vai prokurors, kas pārsūdzējis ģenerālprokurora lēmumu, piedalās sēdē.";
izteikt sesto daļu šādā redakcijā:
"(6) Ja tiesnesis vai prokurors, bez attaisnojoša iemesla neierodas uz sēdi vai ir lūdzis sūdzību izskatīt bez viņa klātbūtnes, sūdzību var izskatīt, viņam klāt neesot.";
izteikt septīto daļu šādā redakcijā:
"(7) Sūdzības izskatīšanā tiesnesim, pret kuru ierosināta disciplinārlieta, vai prokuroram, kas pārsūdzējis ģenerālprokurora lēmumu, ir tiesības pieaicināt pārstāvi.";
izteikt devītās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:
"Līdz sūdzības izskatīšanas sākumam tiesnesis, pret kuru ierosināta disciplinārlieta, vai prokurors, kas pārsūdzējis ģenerālprokurora lēmumu, var pieteikt Disciplinārtiesas loceklim noraidījumu.";
izteikt desmitās daļas otro teikumu šādā redakcijā:
"Pēc tam uzklausa tiesneša vai prokurora kā arī, ja nepieciešams, citu uz sēdi uzaicināto personu paskaidrojumus, iepazīstas ar disciplinārlietas materiāliem un citiem dokumentiem.";
izteikt vienpadsmito daļu šādā redakcijā:
"(11) Tiesnesis, kas iesniedzis sūdzību vai prokurors, kas pārsūdzējis ģenerālprokurora lēmumu, jebkurā sēdes brīdī, pirms Disciplinārtiesa aiziet apspriesties lēmuma pieņemšanai, var sniegt paskaidrojumus un pieteikt lūgumus.".
9. 11.4 pantā:
aizstāt otrajā daļā vārdus "par Tiesnešu disciplinārkolēģijas lēmumu disciplinārlietā" ar vārdiem "pārsūdzēto lēmumu".
izteikt otrās daļas 3.punktu šādā redakcijā:
"3) grozīt lēmumu, nepasliktinot pie disciplināratbildības sauktā tiesneša vai prokurora, kas pārsūdzējis ģenerālprokurora lēmumu, stāvokli.";
izteikt ceturtās daļas 3.punktu šādā redakcijā:
"3) pie disciplināratbildības sauktā tiesneša vai prokurora, kas pārsūdzējis ģenerālprokurora lēmumu, vārdu un uzvārdu.";
izteikt piektās daļas 2.punktu šādā redakcijā:
"2) pārsūdzētā lēmuma būtību.";
izteikt sesto daļu šādā redakcijā:
"(6) Disciplinārtiesas lēmuma motīvu daļā norāda argumentus, kuru dēļ sūdzība noraidīta, vai argumentus, kuru dēļ atcelts pārsūdzētais lēmums. Ja Disciplinārtiesa, izskatot sūdzību, atzīst, ka pārsūdzētajā lēmumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, tā sava lēmuma motīvu daļā var norādīt, ka pievienojas pārsūdzētā lēmuma motivācijai. Šādā gadījumā izvērstāks argumentu izklāsts nav nepieciešams.";
papildināt ar 9.1 daļu šādā redakcijā:
"(91) Šā panta devītajā daļā minētā lēmuma norakstu, gadījumā, ja tas pieņemts, izskatot sūdzību par ģenerālprokurora lēmumu, 10 dienu laikā no lēmuma sastādīšanas dienas izsniedz vai nosūta prokuroram, kas pārsūdzējis ģenerālprokurora lēmumu, un ģenerālprokuroram.".
10. 11.6 pantā:
izteikt sesto daļu šādā redakcijā:
"(6) Tiesneša disciplinārlietā pieņemto lēmumu pēc tā spēkā stāšanās nosūta visiem tiesu priekšsēdētājiem.";
papildināt ar 6.1 un 6.2 daļu šādā redakcijā:
"(61) Disciplinārlietā pieņemto lēmumu, izņemot šā likuma 7. panta otrās daļas 2. punktā minēto lēmumu, pēc tā spēkā stāšanās publicē mājaslapā internetā, aizsedzot to informācijas daļu, kas atklāj personas datus, tajā skaitā sensitīvus personas datus. Publicējot disciplinārlietā pieņemto lēmumu mājaslapā internetā, lēmumā pie atbildības sauktās personas vārds un uzvārds netiek aizsegti.
(62) Publicēto lēmumu no mājaslapas internetā dzēš pēc viena gada no lēmuma spēkā stāšanās dienas. Ja disciplinārsods noņemts pirms termiņa, tad publicēto lēmumu no mājaslapas internetā dzēš vienas darba dienas laikā no lēmuma par disciplinārsoda dzēšanu pieņemšanas. Ja Saeima nobalso pret tiesneša atcelšanu no amata un disciplinārlieta tiek nodota atpakaļ Tiesnešu disciplinārkolēģijai tās atkārtotai izskatīšanai, publicēto lēmumu no mājaslapas internetā dzēš vienas darba dienas laikā pēc disciplinārlietas materiālu saņemšanas Tiesnešu disciplinārkolēģijā.".
likumprojektam
"Grozījumi Tiesnešu disciplinārās atbildības likumā"
1. Kādēļ likums ir vajadzīgs?
Saskaņā ar Tiesnešu disciplinārās atbildības likumu tiesnesis Tiesnešu disciplinārkolēģijas lēmumu var pārsūdzēt Disciplinārtiesā.
Atbilstoši Prokuratūras likumā noteiktajam prokurors tam piemēroto lēmumu un disciplinārsodu var pārsūdzēt Disciplinārtiesā un Disciplinārtiesa attiecīgo sūdzību izskata Tiesnešu disciplinārās atbildības likumā (turpmāk – Likums) noteiktajā kārtībā. Nolūkā saskaņot Likumu ar Prokuratūras likumā noteikto Disciplinārtiesas kompetenci, izstrādāti grozījumi Likuma ievaddaļā, 2.1 pantā, kā arī precizētas tiesību normas, kas noteic disciplinārtiesā iesniegtās sūdzības izskatīšanas kārtību un reglamentē Disciplinārtiesas lēmuma sastādīšanas kārtību.
Latvijas Republikas Satversmes tiesa 2015. gada 12. novembra spriedumā lietā Nr. 2015-06-01, izvērtējot Likuma 11.6 panta pirmās daļas atbilstību Satversmes 100. pantam (par neizskatītas disciplinārlietas pret tiesnesi izpaušanu sabiedrības interesēs), konstatēja, ka apstrīdētā norma laikā, kad disciplinārlieta ir ierosināta, bet vēl nav izskatīta, aizsargā tiesnesi no nepamatotām apsūdzībām. Tādā veidā tiek gādāts par tiesneša neatkarības aizsardzību un tiesu varas autoritātes saglabāšanu. Satversmes tiesa apstrīdēto tiesību normu atzina par atbilstošu Latvijas Republikas Satversmei. Vienlaikus spriedums aktualizēja diskusijas par galīgā lēmuma disciplinārlietās pieejamību sabiedrībai. Šobrīd Likums noteic, ka tiesneša disciplinārlietā pieņemto lēmumu nosūta visiem tiesu priekšsēdētājiem, kā arī publicē mājas lapā internetā, aizsedzot to informācijas daļu, kura atklāj fiziskās personas identitāti.
Arī Eiropas Padomes Pretkorupcijas starpvalstu grupa (GRECO) ir atzinusi, ka tiesas darba atklātums ir viens no tiesas darba pamatprincipiem, lai vēl vairāk veicinātu tiesas darba atklātumu un nodrošinātu sabiedrībai vieglāku nolēmumu uztveramību. Ievērojot minēto, ir izstrādāti grozījumi Likuma 11.6 pantā, paredzot, ka tiesneša disciplinārlietā pieņemto lēmumu (arī to, ar kuru nav uzlikts disciplinārsods, izņemot lēmumu nosūtīt disciplinārlietas materiālus Ģenerālprokuratūrai jautājuma lemšanai par kriminālprocesa uzsākšanu), kas stājies spēkā, publicē mājaslapā internetā. Proti, mājaslapā internetā pēc spēkā stāšanās publicējami Likuma 7. panta otrajā daļā minētie lēmumi (izņemot Likuma 7. panta otrās daļas 2. punktā minētais lēmums), kurus pieņēmusi Tiesnešu disciplinārkolēģija, vai 11.4 panta otrajā daļā minētie lēmumi gadījumos, kad galīgais nolēmums disciplinārlietā ir Disciplinārtiesas nolēmums.
Ievērojot to, ka, publicējot Likuma 7. panta otrās daļas 2. punktā minēto lēmumu mājaslapā internetā, var kaitēt izmeklēšanas interesēm un vienlaicīgi var tikt pārkāpts nevainīguma prezumpcijas princips, kas uzskatāms par vienu no kriminālprocesa pamatprincipiem, likumprojekts paredz, ka mājaslapā internetā Likuma 7. panta otrās daļas 2. punktā minēto lēmumu nepublicē.
Gadījumā, ja, atbilstoši Likuma 7. panta otrās daļas 3. punktam, Tiesnešu disciplinārkolēģija pieņem lēmumu ierosināt tiesnesi atcelt no amata un nosūta disciplinārlietas materiālus Saeimai lemšanai par tiesneša atcelšanu no amata, bet Saeima nobalso pret tiesneša atcelšanu no amata, disciplinārlietu nodod atpakaļ Tiesnešu disciplinārkolēģijai tās atkārtotai izskatīšanai saskaņā ar Likuma 11.5 panta pirmo daļu. Ievērojot minēto, iepriekš publicētais lēmums ierosināt tiesnesi atcelt no amata no mājaslapas internetā dzēšams vienas darba dienas laikā pēc lietas materiālu saņemšanas atpakaļ Tiesnešu disciplinārkolēģijā.
Tāpat mājaslapā internetā publicējams Tiesnešu disciplinārkolēģijas pieņemtais lēmums, kas pieņemts, pamatojoties uz Likuma 7. panta astoto daļu. Proti, gadījumā, kad Tiesnešu disciplinārkolēģija aprobežojusies ar disciplinārlietas izskatīšanu sēdē, neuzliekot disciplinārsodu.
Lēmumā pie atbildības sauktā tiesneša vārds un uzvārds netiek aizklāts. Tiek aizklāta cita rakstura sensitīva informācija un trešo personu dati. Likuma 11.6 pants papildināts arī ar kārtību, kādā publicētos lēmumus no mājaslapas internetā dzēš. Nosakot, ka publicēto lēmumu no mājaslapas internetā dzēš pēc viena gada no lēmuma spēkā stāšanās dienas. Ja disciplinārsods noņemts pirms termiņa, tad publicēto lēmumu no mājaslapas internetā dzēš vienas darba dienas laikā no lēmuma par disciplinārsoda dzēšanu pieņemšanas.
Vienlaikus ar likumprojektu veikti vairāki tehniska rakstura grozījumi, lai saskaņotu Likuma normas ar likumu "Par tiesu varu" un Kriminālprocesa likumu.
Papildus likumprojektā veikti precizējumi normās, kas regulē Tiesnešu disciplinārkolēģijas priekšsēdētāja ievēlēšanas kartību un kolēģijas darba nodrošināšanu, paredzot, ka turpmāk arī kolēģijas priekšsēdētājs tāpat kā vietnieks, līdzīgi kā citu tiesu varas pašpārvaldes organizāciju vadītāji, tiek ievēlēts no kolēģijas locekļu vidus. Attiecīgi precizēts, ka kolēģijas darbu administratīvi turpmāk nodrošinās Tiesu administrācija.
Ar grozījumiem paplašinātas apgabaltiesu priekšsēdētāju tiesības ierosināt disciplinārlietas, neaprobežojot šīs tiesības tikai ar lietas ierosināšanu par tīšu likuma pārkāpumu tiesas lietas izskatīšanā.
Tāpat ar grozījumiem precizēts speciālais noilguma termiņš, nostiprinot praksē iedibināto kārtību, ka soda uzlikšanas termiņš (3 mēneši) skaitāms no disciplinārlietas ierosināšanas vai administratīvā pārkāpuma atklāšanas dienas. Vienlaikus grozījumi noteic, ka šajā termiņā neskaita tiesneša pagaidu prombūtnes laiku, proti – laiku, kurā tiesnesis ir atradies atvaļinājumā, pārejošas darbnespējas laiks, vai laiks, kad tiesnesis nepilda amata pienākumus citu attaisnojošu iemeslu dēļ. Par pagaidu prombūtni nav uzskatāms laiks, kurā tiesnesis ir atstādināts no amata.
2. Kāda var būt likuma ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību?
Likumprojektā ietvertie grozījumi veicinās tiesas darba atklātumu un nodrošinās sabiedrībai vieglāku nolēmumu uztveramību.
3. Kāda var būt likuma ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem?
Likumprojekts nerada ietekmi uz valsts vai pašvaldību budžetu.
4. Kāda var būt likuma ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu?
Nav attiecināms.
5. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst likumprojekts?
6. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot likumprojektu?
Likumprojekts sagatavots konsultējoties un sadarbojoties ar Tieslietu ministriju, Augstāko tiesu, kā arī ar pārstāvjiem no Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu nama, Administratīvās apgabaltiesas un Datu valsts inspekcijas.
7. Kā tiks nodrošināta likuma izpilde?
Likumprojekta izpildi atbilstoši ārējos normatīvajos aktos un likumprojektā nostiprinātajai kompetencei nodrošinās Tiesu administrācija, Augstākā tiesa, Tiesnešu discplinārkolēģija un Disciplinārtiesa.
Oriģinālais dokumenta saturs
Oriģinālais dokumenta saturs