Rīgā

 

2018. gada 10. maijā

Nr. ______________________

 

SAEIMAS PREZIDIJAM

 

 

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, izskatījusi Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Trauksmes cēlēju aizsardzības likums” (Nr.851/Lp12), nolēma noraidīt iepriekš minēto likumprojektu un iesniegt Saeimai izskatīšanai komisijas izstrādāto alternatīvo likumprojektu.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lūdz iekļaut Saeimas kārtējās sēdes darba kārtībā Ministru kabineta iesniegto likumprojektu un komisijas izstrādāto alternatīvo likumprojektu “Trauksmes celšanas likums” izskatīšanai pirmajā lasījumā.

 

Pielikumā: komisijas izstrādātais alternatīvais likumprojekts uz __ lpp., anotācija uz __ lpp. un finanšu ministres atsauksme uz __ lpp.

 

Ar cieņu

Komisijas priekšsēdētājs                                                           S. Dolgopolovs

Iesniedz Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

 

Likumprojekts

 

Trauksmes celšanas likums

 

1. pants. Likumā lietotie termini

(1) Likumā ir lietoti šādi termini:

1) darba pienākumu veikšana – noteikta darba, tostarp brīvprātīgā darba, profesionālo vai amata (dienesta) pienākumu veikšana vai pakalpojumu sniegšana likumdošanas, izpildvaras vai tiesu varas institūcijā vai privāto tiesību juridiskajā personā;

2) kompetentā institūcija ir:

a) hierarhiski augstāka iestāde, amatpersona vai lēmējinstitūcija;

b) nozares vadošā iestāde (institūcija), kura īsteno uzraudzību vai kontroli vai citā veidā atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kompetencei ir atbildīga par tā jautājuma risināšanu, par kuru ziņo trauksmes cēlējs;

c) izmeklēšanas iestāde vai prokuratūra, ja iespējamais pārkāpums ir noziedzīgs nodarījums vai likumpārkāpums to kompetencē;

3) pārkāpums – noziedzīgs nodarījums, administratīvs pārkāpums vai cits tiesību normu pārkāpums, vai saistošu ētikas vai profesionālu normu pārkāpums;

4) trauksmes cēlējs – persona, kura sniedz informāciju par iespējamu pārkāpumu, kas var kaitēt sabiedrības vai tās daļas interesēm, ja šī informācija gūta saistībā ar darba pienākumu veikšanu un persona to pamatoti uzskata par patiesu.

(2) Šajā likumā lietotais termins “publiskas personas institūcija” un termins “radinieks” atbilst likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” lietotajiem terminiem.

 

2. pants. Likuma mērķis

Likuma mērķis ir veicināt trauksmes celšanu par pārkāpumiem sabiedrības vai tās daļas interesēs, nodrošinot trauksmes celšanas mehānismu izveidi un darbību un pienācīgu trauksmes cēlēju aizsardzību.

 

3. pants. Trauksmes celšana

(1) Ikvienam ir tiesības celt trauksmi par pārkāpumiem (apdraudējumu) sabiedrības vai tās daļas interesēs, ja šī informācija gūta saistībā ar darba pienākumu veikšanu un persona to pamatoti uzskata par patiesu. It īpaši sabiedrības un tās daļas interesēs ir celt trauksmi par šādiem pārkāpumiem:

1) amatpersonu bezdarbība, nolaidība vai dienesta stāvokļa ļaunprātīga izmantošana;

2) korupcija;

3) krāpšana;

4) publiskas personas finanšu līdzekļu vai mantas izšķērdēšana;

5) izvairīšanās no nodokļu samaksas;

6) sabiedrības veselības apdraudējums;

7) pārtikas drošības apdraudējums;

8) būvniecības drošības apdraudējums;

9) vides drošības apdraudējums;

10) darba drošības apdraudējums;

11) sabiedriskās kārtības apdraudējums;

12) cilvēktiesību pārkāpums;

13) pārkāpumi publisko iepirkumu jomā;

14) pārkāpumi finanšu un kapitāla tirgus sektorā.

(2) Apzināti nepatiesu ziņu sniegšana, informācijas, kas satur valsts noslēpumu, izpaušana un ziņošana tikai par personīgu interešu aizskārumu nav uzskatāma par trauksmes celšanu.

 

4. pants. Trauksmes celšanas mehānismi

(1) Trauksmi var celt, izmantojot vienu no šiem mehānismiem:

1)  iekšējo trauksmes celšanas sistēmu;

2) vēršoties kompetentajā institūcijā;

3) ar trauksmes cēlēju kontaktpunkta vai ar biedrības un nodibinājuma, tostarp arodbiedrības vai to apvienības, starpniecību.

(2) Trauksmi var celt, sniedzot informāciju publiski, ja objektīvu iemeslu dēļ nav iespējams izmantot trauksmes celšanas mehānismus vai trauksmes cēlēja ziņojumā norādītais pārkāpums ilgstoši bez objektīva pamata netiek novērsts. Par objektīvu iemeslu nav uzskatāma personas iesnieguma neatzīšana par trauksmes cēlēja ziņojumu un neizskatīšana pēc būtības. Trauksmi ceļot publiski, nesniedz informāciju, kas satur normatīvajos aktos noteiktas neizpaužamas ziņas, un ievēro vispārējās datu aizsardzības prasības.

 

          5. pants. Iekšējās trauksmes celšanas sistēma

(1) Publiskas personas institūcijas un tās privāto tiesību juridiskās personas, kurās ir vairāk nekā 50  nodarbināto, izveido iekšējo trauksmes celšanas sistēmu, nodrošinot nodarbinātajiem iespēju droši ziņot par pārkāpumiem un viņu aizsardzību.

(2) Par iekšējo trauksmes celšanas sistēmu informē nodarbināto, uzsākot darba tiesiskās vai dienesta attiecības, vai cita veida ar profesionālo darbību saistītas tiesiskās attiecības, un nodrošina viegli pieejamu informāciju par to darbavietā.

(3) Publiskas personas institūcijas no nodarbinātajiem saņemto trauksmes cēlēja ziņojumu izskatīšanai piemēro šā likuma 7. pantu.

(4) Trauksmes cēlēju kontaktpunkts izstrādā un publisko tīmekļvietnē labās prakses vadlīnijas iekšējās trauksmes celšanas sistēmas izveidei.

 

6. pants. Trauksmes cēlēja ziņojuma iesniegšana

(1) Trauksmes cēlējs ziņojumu iesniedz, ievērojot Iesniegumu likuma 3. pantā noteikto un izmantojot trauksmes cēlēja ziņojuma veidlapu (pielikums) vai norādot, ka tas ir trauksmes cēlēja ziņojums.

 (2) Trauksmes cēlēja ziņojumā norāda personas rīcībā esošo informāciju par iespējamo pārkāpumu:

1) tā aprakstu, minot konkrētus faktus, tostarp pārkāpuma izdarīšanas laiku un vietu;

2) informāciju par fiziskajām vai juridiskajām personām, par kurām ir pamats uzskatīt, ka tās ir iesaistītas šī pārkāpuma izdarīšanā.

(3) Trauksmes cēlējs ziņojumā norāda, vai par šo pārkāpumu jau ir iepriekš ziņots, un tādā gadījumā pievieno saņemto atbildi.

(4) Ja persona ir iesniegusi iesniegumu, nenorādot, ka tas ir trauksmes cēlēja ziņojums, laikā, kamēr iesniegums nav ticis izskatīts pēc būtības, persona var lūgt šo iesniegumu atzīt par trauksmes cēlēja ziņojumu. Tādā gadījumā iesniegumu izskata šajā likumā noteiktajā kārtībā.

 

7. pants. Trauksmes cēlēja ziņojuma izskatīšana kompetentajā institūcijā

(1)  Saņemot personas iesniegumu, kas noformēts kā trauksmes cēlēja ziņojums par jautājumu, kas pilnībā vai daļēji ir institūcijas kompetencē, institūcija septiņu dienu laikā vai steidzamos gadījumos nekavējoties izvērtē tā pirmšķietamu atbilstību šajā likumā noteiktajām trauksmes celšanas pazīmēm un pieņem lēmumu par iesnieguma atzīšanu par trauksmes cēlēja ziņojumu. Par pieņemto lēmumu institūcija informē personu triju dienu laikā no lēmuma pieņemšanas dienas.

(2) Ja saņemtais iesniegums nav institūcijas kompetencē, to septiņu darbdienu laikā no saņemšanas dienas pārsūta izskatīšanai pēc piekritības. Ja saņemtais iesniegums ir vairāku institūciju kompetencē, to var izskatīt kopīgi.

(3) Pēc šā panta pirmajā daļā minētā lēmuma pieņemšanas institūcija izskata trauksmes cēlēja ziņojumu pēc būtības un pārkāpuma konstatēšanas gadījumā piemēro atbildību saskaņā ar normatīvajiem aktiem. Ja iesnieguma izskatīšanas laikā rodas aizdomas par pārkāpumu, kura izskatīšana nav institūcijas kompetencē, ziņojumu pārsūta tālākai izskatīšanai pēc piekritības.

(4) Institūcijai, kura izskata trauksmes cēlēja ziņojumu, ir tiesības pieprasīt un saņemt no citām institūcijām, juridiskajām un fiziskajām personām informāciju, kas nepieciešama lietas apstākļu noskaidrošanai.

 (5) Par trauksmes cēlēja ziņojuma izskatīšanas gaitu trauksmes cēlēju informē divu mēnešu laikā no dienas, kad personas iesniegums atzīts par trauksmes cēlēja ziņojumu.

(6) Par pārkāpumiem, kurus palīdzējis atklāt trauksmes cēlējs, institūcija sniedz informāciju publiski, saglabājot trauksmes cēlēja anonimitāti un ievērojot vispārējās datu aizsardzības prasības. 

 

8. pants. Trauksmes cēlēju kontaktpunkts

(1) Trauksmes cēlēju kontaktpunkts ir Valsts kanceleja.

(2) Trauksmes cēlēju kontaktpunktam ir šādi pienākumi:

1) tīmekļvietnē nodrošināt informāciju par trauksmes celšanas kārtību un kompetentajām institūcijām;

2) sniegt atbalstu un konsultācijas personām, kuras vēlas celt trauksmi, un trauksmes cēlējiem vai to radiniekiem trauksmes celšanas dēļ radušos jautājumu risināšanā;

3) saņemot trauksmes cēlēja ziņojumu, identificēt kompetento institūciju un septiņu darbdienu laikā pārsūtīt saņemto ziņojumu, norādot uz nepieciešamību nodrošināt trauksmes cēlēja anonimitāti;

4) veicināt sabiedrības izpratni par trauksmes celšanu;

5) sniegt metodisku atbalstu trauksmes celšanas jomā, tostarp publiskojot savā tīmekļvietnē labās prakses vadlīnijas iekšējās trauksmes celšanas sistēmas izveidei;

6) katru gadu publiskā pārskatā apkopot informāciju par trauksmes celšanu un trauksmes cēlēju aizsardzību, tostarp par pārkāpumiem, kas atklāti pēc trauksmes cēlēju ziņojumu iesniegšanas;

7) ja nepieciešams, sniegt atzinumu Juridiskās palīdzības administrācijai par nepieciešamību nodrošināt trauksmes cēlējam juridisko palīdzību Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā noteiktajā kārtībā, ja pirmšķietami trauksmes celšana ir bijusi atbilstoša šā likuma prasībām un tās dēļ trauksmes cēlējam ir iestājušās nelabvēlīgas sekas, kuru risināšanai ir nepieciešama juridiskā palīdzība.

 

9. pants. Biedrību un nodibinājumu atbalsts

Biedrības un nodibinājumi, tajā skaitā arodbiedrības un to apvienības, var:

1) nodrošināt atbalstu un konsultācijas trauksmes cēlējiem un personām, kuras vēlas celt trauksmi, lai veicinātu trauksmes celšanu un trauksmes cēlēju aizsardzību;

2) sniegt atbalstu un konsultācijas to biedriem un personām, kuru intereses tie pārstāv saskaņā ar statūtiem, ja tie ir cēluši trauksmi vai vēlas celt trauksmi;

3) vērsties iestādē (institūcijā) vai tiesā trauksmes cēlēja, kas ir tās biedrs vai persona, kuras intereses tā pārstāv saskaņā ar statūtiem, vārdā un aizstāvēt tā tiesības un likumiskās intereses.

 

10. pants. Trauksmes cēlēja un tā radinieku aizsardzības garantijas

(1) Ar brīdi, kad trauksmes cēlējs ir cēlis trauksmi šā likuma 4. pantā noteiktajā kārtībā, trauksmes cēlējam un tā radiniekiem šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos un kārtībā ir tiesības uz:

1) anonimitātes aizsardzību;

2) aizsardzību pret trauksmes celšanas dēļ radītām nelabvēlīgām sekām;

3) valsts nodrošinātu juridisko palīdzību;

4) atbrīvošanu no tiesāšanās izdevumu, tostarp valsts nodevas samaksas civilprocesā un administratīvajā procesā tiesā;

5) pagaidu aizsardzību civilprocesā un administratīvajā procesā tiesā;

6) atbrīvošanu no juridiskās atbildības;

7) atbilstīgu atlīdzinājumu par zaudējumiem vai personisko kaitējumu, arī morālo kaitējumu;

8) konsultācijām par savu tiesību aizsardzību.

(2) Ja, izskatot personas iesniegumu, netiek konstatēta tā atbilstība trauksmes celšanas pazīmēm, personai zūd šā panta pirmajā daļā minētās tiesības.

(3) Valsts nodrošināto juridisko palīdzību pēc trauksmes cēlēja lūguma sniedz Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā noteiktajos gadījumos un kārtībā, pamatojoties uz trauksmes cēlēja iesniegtajiem dokumentiem, kā arī nepieciešamības gadījumā no trauksmes cēlēju kontaktpunkta saņemto atzinumu un nevērtējot personas īpašuma stāvokli un ienākumu līmeni.

 

11. pants. Trauksmes cēlēja anonimitātes aizsardzība

(1) Saņemot trauksmes cēlēja ziņojumu, īsteno tā iesniedzēja personas datu pseidonimizāciju.

(2) Trauksmes cēlēja personas datiem, ziņojumam un tam pievienotajiem rakstveida vai lietiskajiem pierādījumiem, kā arī trauksmes cēlēja ziņojuma izskatīšanas materiāliem ir ierobežotas pieejamības informācijas statuss.

(3) Ikvienai personai (institūcijai), kas saņēmusi trauksmes cēlēja ziņojumu vai veic jebkādas darbības ar to, ir pienākums nodrošināt trauksmes cēlēja personas datu pienācīgu aizsardzību. Trauksmes cēlēja personas datus var nodot tikai personām (institūcijām), kurām tie nepieciešami trauksmes cēlēja ziņojuma vai uz tā pamata uzsāktas pārkāpuma lietas izskatīšanai vai trauksmes cēlēja vai tā radinieku aizsardzībai. 

 

12. pants. Trauksmes cēlēja ziņojumā minēto personu konfidencialitātes aizsardzība

(1) Aizliegts izpaust informāciju par tām fiziskajām un juridiskajām personām, par kurām ziņojis trauksmes cēlējs. Minēto informāciju var nodot tikai personām (institūcijām), kurām tā nepieciešama trauksmes cēlēja ziņojuma vai uz tā pamata uzsāktas pārkāpuma lietas izskatīšanai vai trauksmes cēlēja aizsardzībai. 

(2) Šā panta pirmajā daļā minētais aizliegums neattiecas uz gadījumiem, kad trauksmes cēlējs vai tā radinieki šo informāciju izpauž savu tiesību un likumisko interešu aizsardzības nolūkā.

 

13. pants. Aizsardzība pret trauksmes celšanas dēļ radītām nelabvēlīgām sekām

(1) Trauksmes cēlēju vai tā radiniekus aizliegts disciplināri vai citādi sodīt, atbrīvot no darba vai amata, pazemināt amatā, pārcelt citā darbā vai amatā vai citādi tieši vai netieši radīt viņiem nelabvēlīgas sekas tāpēc, ka trauksmes cēlējs ir sniedzis trauksmes cēlēja ziņojumu. 

(2) Ar trauksmes celšanu saistītās nelabvēlīgās sekas atkarībā no to veida novērš atbilstoši tiesību aktiem, kas regulē darba tiesiskās vai citas civiltiesiskās attiecības vai valsts dienesta attiecības. 

(3) Darba devējam ir pienākums pierādīt, ka nelabvēlīgās sekas trauksmes cēlējam vai tā radiniekiem nav radītas saistībā ar trauksmes cēlēja ziņojuma iesniegšanu vai tajā norādīto informāciju.

(4) Valsts darba inspekcija nodrošina konsultācijas par iespējām novērst trauksmes cēlējam vai tā radiniekiem radītās nelabvēlīgās sekas darba tiesisko attiecību vai darba drošības jomā.

 

14. pants.  Trauksmes cēlēja atbrīvošana no juridiskās atbildības

Par trauksmes celšanu atbilstoši šā likuma prasībām, tostarp par normatīvajos aktos noteiktu neizpaužamu ziņu izpaušanu, kas nav valsts noslēpums, trauksmes cēlējam neiestājas juridiskā atbildība, tajā skaitā civiltiesiskā un kriminālatbildība.

 

 

Pārejas noteikumi

 

1. Šā likuma 5. panta pirmajā daļā minētā prasība par iekšējās trauksmes celšanas sistēmas izveidošanu ir jāizpilda sešu mēnešu laikā no šā likuma spēkā stāšanās dienas.

 

2. Ministru kabinets līdz 2018. gada 1. decembrim iesniedz Saeimā grozījumus Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā, kas regulētu valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniegšanas noteikumus trauksmes cēlējam. Šā likuma 8. panta otrās daļas 7. punkts un 10. panta pirmās daļas 3. punkts un trešā daļa stājas spēkā vienlaikus ar attiecīgajiem grozījumiem Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā.

 

3. Ministru kabinets līdz 2018. gada 1. decembrim iesniedz Saeimā grozījumus Administratīvā procesa likumā, kas regulētu trauksmes cēlēja un tā radinieku atbrīvošanu no valsts nodevas samaksas. Šā likuma 10. panta pirmās daļas 4. punkts attiecībā uz atbrīvošanu no valsts nodevas samaksas administratīvajā procesā tiesā stājas spēkā vienlaikus ar attiecīgajiem grozījumiem Administratīvā procesa likumā.

 

4. Ministru kabinets līdz 2018. gada 1. decembrim iesniedz Saeimā grozījumus Civilprocesa likumā, kas regulētu trauksmes cēlēja un tā radinieku pagaidu aizsardzību civilprocesā. Šā likuma 10. panta pirmās daļas 5. punkts attiecībā uz pagaidu aizsardzību civilprocesā stājas spēkā vienlaikus ar attiecīgajiem grozījumiem Civilprocesa likumā.

 

5. Ministru kabinets līdz 2018. gada 1. decembrim iesniedz Saeimā grozījumus Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas regulētu administratīvo atbildību par nelabvēlīgu seku radīšanu trauksmes cēlējam un par apzināti nepatiesu ziņu sniegšanu, iesniedzot trauksmes celšanas ziņojumu.

 

Trauksmes celšanas likuma

pielikums

 

Trauksmes cēlēja ziņojuma veidlapa

 

1. Informācija par iespējamo pārkāpumu 1.1. Apraksta iespējamā pārkāpuma būtību. Norāda faktus vai apstākļus, kas par to liecina, iesaistītās iestādes vai uzņēmumus, personas, norises vietas un laiku

1.2. Norāda, kādu apdraudējumu iespējamais pārkāpums varētu radīt un kādiem sabiedrības pārstāvjiem

2. Informācijas gūšanas saistība ar profesionālo darbību Norāda, ka trauksmes cēlējs ir iestādes vai uzņēmuma darbinieks vai amatpersona, ir līgumattiecībās ar to, sniedz pakalpojumu, vai citu informāciju

3. Informācija, vai par šo iespējamo pārkāpumu ziņots iepriekš un kāds bija rezultāts Norāda, vai izmantota iespēja ziņot iekšēji (darba devējam vai izmantojot iekšēju ziņošanas mehānismu) vai kompetentajai valsts institūcijai un vai ir saņemta atbilde pēc būtības

4. Pielikumi Uzskaita ziņojumam pievienotos dokumentus un lietiskos pierādījumus, kas apstiprina iespējamo pārkāpumu

5. Vārds, uzvārds

6. Kontaktinformācija

7. Iesniegšanas datums

Iesniedzot trauksmes cēlēja ziņojumu, es apliecinu, ka:

·         piekrītu manu personas datu izmantošanai pārbaudes ietvaros;

·         šajā iesniegumā norādīto informāciju uzskatu par patiesu;

·         apzinos, ka par apzināti nepatiesu ziņu sniegšanu mani var saukt pie normatīvajos aktos noteiktās atbildības.

 

Pēc iesnieguma saņemšanas pārbaudes ietvaros ar Jums var sazināties, lai iegūtu pārbaudes veikšanai nepieciešamo papildu informāciju.

 

Paraksts  __________________

 

Likumprojekta “Trauksmes celšanas likums”

anotācija

 

 

1.     Kādēļ likums ir vajadzīgs?

 

Speciāls normatīvais regulējums nepieciešams, lai veicinātu trauksmes celšanu, tādējādi atsevišķs likums motivēs un iedrošinās iedzīvotājus labā ticībā celt trauksmi par pārkāpumiem, kas var apdraudēt sabiedrību vai kādu tās daļu, un garantēs iespēju saņemt valsts tiesisku aizsardzību. Likumprojekta “Trauksmes celšanas likums” (turpmāk tekstā – Likums) mērķis ir vienlaikus nodrošināt viegli pieejamu un drošu trauksmes celšanas mehānismu veidošanu un vienotu aizsardzības garantiju ietvaru. Likums parādītu valsts nostāju, ka trauksmes celšana ir demokrātiski atbildīga pilsoņa rīcība un valsts un sabiedrība to atbalsta. 

 

Esošais regulējums šobrīd tikai daļēji var tikt izmantots trauksmes celšanai. Piemēram, ir jomas, kur pastāv pienākums ziņot par sabiedriski nozīmīgiem pārkāpumiem (ikvienam ir pienākums ziņot par bērnu tiesību pārkāpumiem, par pārkāpumiem vides aizsardzības jomā, noziedzīgi iegūtu līdzekļu apkarošanas jomā, ārstniecības personām ir pienākums ziņot par infekciju slimībām, valsts amatpersonām ir pienākums ziņot par citu amatpersonu interešu konfliktu, u.c.). Atsevišķos gadījumos Krimināllikumā un Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā noteikta atbildība par neziņošanu (piemēram, par avārijām tautsaimniecībā, vides piesārņošanu ar bīstamām vielām). Zināmas iespējas sniegt informāciju paredz arī Iesniegumu likums. Ir atsevišķi aizsardzības pasākumi. Vienlaikus, esošās tiesību normas atrodamas dažādos normatīvajos aktos un tomēr neaptver visas iespējamās trauksmes celšanas situācijas, ne arī vienmēr atbilst trauksmes celšanas specifikai un nenodrošina trauksmes cēlēju aizsardzību.

 

Trauksmes celšanas mehānismiem (kanāliem) jābūt skaidri noteiktiem, viegli pieejamiem un drošiem. Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (turpmāk tekstā – OECD) pētījumā atzīts: “Ziņošanas kanāliem jābūt skaidri noteiktiem un tādiem, kas vienkāršo ziņošanu, jo pretējā gadījumā trauksmes cēlējiem var trūkt uzticības sistēmai un tie var nejusties droši vai pārliecināti informāciju sniegt.”^[1] Tāpat Eiropas Padomes rekomendācijā CM/Rec(2014)7 “Trauksmes cēlēju aizsardzība” noteikts: “Jāveido skaidri kanāli trauksmes celšanai sabiedrības interesēs un jāpieņem mēri, lai veicinātu pieeju tiem”.

 

Pašreiz iedzīvotājiem ir iespēja ziņot par pārkāpumiem virknē valsts pārvaldes iestāžu, kas īsteno valsts uzraudzību tādās nozarēs kā veselība, iepirkumi, konkurence, pārtika, lauksaimniecība, veterinārija, mežsaimniecība, zivsaimniecība, būvniecība. Sabiedrībā diezgan labi ir pazīstama iespēja ziņot Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam un Valsts vides dienestam. Pēdējos gados attīstījusies ziņošana Valsts ieņēmumu dienestam.

 

Prasība veidot iekšēju ziņošanas sistēmu ir Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma subjektiem, kā arī kredītiestādēm un noteiktām ieguldījumu brokeru sabiedrībām. Tāpat publiskas personas institūcijām jānosaka kārtība, kā to darbinieki var ziņot par iespējamiem pārkāpumiem, ietverot to aizsardzību, kā to paredz 17.10.2017. Ministru kabineta noteikumi Nr. 630 “Noteikumi par iekšējās kontroles sistēmas pamatprasībām korupcijas un interešu konflikta riska novēršanai publiskas personas institūcijā”.

 

Tajā pašā laikā skaidra un vispārīga likumā noteikta prasība veidot mehānismus (kanālus), pa kuriem varētu ziņot par pārkāpumiem, neatkarīgi no jomas, kurā tiek ziņots, šobrīd nepastāv. Tāpat nav arī kopīgas pamatprasības, kā rīkoties ar saņemtajiem ziņojumiem. Tieši pārliecības trūkums, ka ziņojumus izskatīs un kaut kas mainīsies, bieži vien no ziņošanas attur.

 

Lai tiešām motivētu trauksmes cēlējus, nepieciešams vienots tiesisks ietvars trauksmes celšanai un trauksmes cēlēju aizsardzībai, nodrošinot ziņošanas un aizsardzības sasaisti. Likumā tiktu vienuviet ietvertas visas galvenās trauksmes celšanas sistēmas sastāvdaļas: trauksmes cēlēja un trauksmes celšanas jēdzienu skaidrs definējums, prasības veidot ziņošanas mehānismus (kanālus), aizsardzības garantijas un Trauksmes cēlēju kontaktpunkta izveide.

 

Likums nodrošinātu visu mehānismu (kanālu) sasaisti un veidotos visaptveroša ziņošanas sistēma, neatkarīgi no jomas un tajā esošas procesuālās kārtības. Ikvienam būtu iespēja realizēt savas tiesības celt trauksmi neatkarīgi no pārkāpuma, bet trauksmes cēlēju aizsardzībai būtu vienota virzība.

 

Būtiskākais šī speciālā likuma ieguvums ir iespēja sasaistīt ziņošanu ar aizsardzību, proti, ziņošana pa likumā minētajiem mehānismiem (kanāliem), atbilstoši likuma prasībām, dod pieeju likumā noteiktajai tiesību aizsardzībai un anonimitātes garantijām. Jāuzsver, ka pašreiz, piemēram, pienākums ziņot par kādu pārkāpumu vai ziņošana, izmantojot kādu valsts pārvaldes iestādes uzticības tālruni, paši par sevi nenozīmē aizsardzību, ja pret personu vērsta pretdarbība.

 

Noteikt pienācīgas trauksmes cēlēju aizsardzības garantijas. Likums skaidri, vienuviet nosaka, uz kādām aizsardzības garantijām ir tiesības trauksmes cēlējiem. Likumā ir divu veidu aizsardzības garantijas. Pirmkārt, anonimitātes aizsardzība. To nosargāt ir īpaši svarīgi, jo tādā gadījumā cita aizsardzība var nebūt nepieciešama. Otrkārt, aizsardzība nelabvēlīgu seku gadījumā. Ja trauksmes cēlēja vārds nonācis atklātībā, ir risks, ka personas, par kurām tas ziņojis, pret viņu vēršas, veic kādu pretdarbību, piemēram, trauksmes cēlēju atbrīvo no darba, izsaka draudus viņam vai radiniekiem vai rada citas nelabvēlīgas sekas. Aizsardzība no pretdarbības – tieši tā ir speciāla trauksmes celšanas likumu būtība. Likumā paredzētā aizsardzība ietver tiesības uz valsts nodrošinātu juridisko palīdzību, atbrīvošanu no tiesāšanās izdevumiem, pagaidu aizsardzību, atbrīvošanu no juridiskās atbildības, konsultācijām un zaudējumu atlīdzinājumu.

 

Mainīt attieksmi un izpratni par trauksmes celšanu Latvijas sabiedrībā, veicinot lielāku atvērtību, atbildību un uzticēšanos. 2015. gada sabiedriskās domas aptauja “Attieksme pret korupciju Latvijā” 34,5% aptaujātie Latvijas iedzīvotāji atzina, ka, uzzinot par korupcijas gadījumu, pastāstītu par to radiem un paziņām. Joprojām daudzi, pamanot kādu pārkāpumu vai risku, izvēlās par to noklusēt, baidoties no atriebības vai neticot, ka tas kaut ko mainīs. Latvija ir viena no 18 ES dalībvalstīm, kur valsts institūcijām vairāk neuzticas, nekā uzticas.^[2] Galvenie iemesli, vismaz, kas attiecas uz korupciju, kāpēc Latvijas iedzīvotāji neziņotu ir – grūti kaut ko pierādīt, ziņošana būtu bezjēdzīga, jo tāpat atbildīgie paliks nesodīti un tie, kuri ziņo, netiek pienācīgi aizsargāti.^[3] Pēc likuma stāšanās spēkā Trauksmes celšanas kontaktpunkts veiks informatīvu kampaņu un izveidos speciālu tīmekļvietni. Likumā arī iekļauta norma, kas atzīst nevalstisko organizāciju lomu trauksmes celšanas mehānismā, tajā skaitā, lai veicinātu izpratni par trauksmes celšanu. Likums veicinās valsts institūcijās, kuras saņems trauksmes cēlēju ziņojumus, lielāku atbildību, tajā skaitā vadītāju atbildību reaģēt uz iedzīvotāju sniegto informāciju.

 

Ieguvums – pārkāpumu novēršana un iespējamu zaudējumu novēršana publiskajā un privātajā sektorā. Pateicoties trauksmes cēlēju ziņojumiem, var tikt novērsti pārkāpumi, piemēram, korupcija un cits apdraudējums gan publiskajā, gan privātajā sektorā. Pateicoties trauksmes cēlēja ziņojumam, iespējama kaitējuma sabiedrības interesēm novēršana, piemēram, sabiedrības veselībai vai videi. Savlaicīgi novēršot pārkāpumus, kas saistīti ar korupciju, krāpšanu, valsts līdzekļu un mantas izsaimniekošanu, valsts budžetā var radīt būtiskus ietaupījumus. Arī uzņēmējdarbības vidē trauksmes celšana ir vispāratzīts korporatīvās pārvaldības elements, ļaujot savlaicīgi identificēt riskus un tos novērst, pirms reputācijai un akcionāriem radīts kaitējums.

 

2.     Kāda var būt likuma ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību?

Likums skar visus iedzīvotājus un sabiedrību kopumā. Likums atvieglos iedzīvotāju iespējas celt trauksmi sabiedrības interesēs, nodrošinot ziņošanas mehānismus (kanālus) iekšēji (darba devējam, profesionālajā vidē) un ārēji (atbildīgajā valsts pārvaldes iestādē), gan privātā, gan publiskā sektorā. Tāpat likums sekmēs iedzīvotāju, kas ceļ trauksmi, aizsardzību, nosakot aizsardzības garantijas un veicinot to piemērošanu. Likums arī ļaus efektīvāk aizsargāt dažādu sabiedrības grupu intereses (piemēram, bērnu, nodokļu maksātāju, u.c.) un veicinās apdraudējuma novēršanu, piemēram, videi, būvniecības jomā, bērniem, korupcijas radītos zaudējumus, u.c.

 

Likums ietekmēs visas publiskās pārvaldes iestādes (valsts, pašvaldību iestādes un publiskās personas kapitālsabiedrības). Pirmkārt, tām būs jāveido iekšējā ziņošana sistēma. Faktiski to jau nosaka 17.10.2017. Ministru kabineta noteikumi Nr. 630 “Noteikumi par iekšējās kontroles sistēmas pamatprasībām korupcijas un interešu konflikta riska novēršanai publiskas personas institūcijā”, kas paredz, ka publiskās pārvaldes iestādes nosaka kārtību, kā jārīkojas darbiniekiem, ja tie vēlas ziņot par pārkāpumiem. Otrkārt, publiskās pārvaldes iestādes varēs kā kompetentās iestādes saņemt un izskatīt trauksmes cēlēju ziņojumus par jautājumiem, kas ir pilnībā vai daļēji to kompetencē, vai tos pārsūtīt pēc piekritības, ievērojot likumā noteiktās pamatprasības trauksmes cēlēju ziņojumu izskatīšanai. Publiskās pārvaldes iestādēm būs jāsniedz informācija Trauksmes celšanas kontaktpunktam gada pārskata sagatavošanai.  

 

Likums ietekmēs Valsts kanceleju, Juridiskās palīdzības administrāciju un Valsts darba inspekciju, uzliekot tām jaunus pienākumus. Valsts kanceleja nodrošinās Trauksmes celšanas kontaktpunkta funkcijas, tai skaitā sniegs konsultācijas un metodisko atbalstu. Juridiskās palīdzības administrācija nodrošinās valsts sniegto juridisko palīdzību trauksmes cēlējiem. Valsts darba inspekcija nodrošinās konsultācijas trauksmes cēlējiem par savas kompetences jautājumiem. Netieši likums varētu ietekmēt arī Datu valsts inspekciju, ņemot vērā, ka tās kompetencē ir piemērot administratīvo atbildību datu apstrādes jomā.

 

Likums ietekmēs arī privāto sektoru. Privāto tiesību juridiskajām personām, kurās ir vairāk nekā 50 nodarbināto, būs jāveido iekšējā trauksmes celšanas sistēma, nosakot kārtību, kādā veidā tiem var ziņot un kādā kārtībā šie ziņojumi tiks izskatīti, nodrošinot trauksmes cēlēju anonimitāti un to personu konfidencialitāti, par kurām tiek ziņots. Privāto tiesību juridiskajās personās darbiniekiem un pakalpojumu sniedzējiem informācijai par ziņošanas iespējām jābūt brīvi pieejamai.

 

Ilgtermiņā likums pozitīvi ietekmēs tautsaimniecības attīstību, gan tāpēc, ka, pateicoties trauksmes cēlējiem, tiks novērsti pārkāpumi, tādi kā korupcija vai veselības un vides apdraudējums, un iespējamie zaudējumi tautsaimniecībai, kas tiktu radīti, ja pārkāpums notiktu. Ilgtermiņā likums arī sekmēs godīgu uzņēmējdarbības vidi un veicinās sabiedrības atbildību un attieksmi.

 

 

 

3.     Kāda var būt likuma ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem?

 

Likums izstrādāts tā, lai to varētu īstenot esošo resursu ietvaros, ar minimāliem ieguldījumiem. Piemēram, ja tiktu veidota jauna centrāla iestāde vai jauna atsevišķa struktūrvienība, tas prasītu nozīmīgus valsts budžeta ieguldījumus. Papildu finansējums nepieciešams tikai Trauksmes celšanas kontaktpunktam, lai nodrošinātu šī jaunā mehānisma iedzīvināšanu, kā arī valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniegšanai.

 

Papildu nepieciešamais finansējums

Kādu funkciju nodrošināšanai		Papildu nepieciešamais finansējums (euro)
Trauksmes cēlēju kontaktpunktam (Valsts kanceleja)
Pirmajā gadā pēc likuma stāšanās spēkā:
Informatīvā kampaņa		20 000 euro
Tīmekļvietnes izveide un tehniskais nodrošinājums		16 940 euro
Atlīdzība [4] (atalgojums kā piemaksa esošiem darbiniekiem 60% apmērā un darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas 24,09% apmērā)		44 145 euro
Turpmāk ik gadu:
Atlīdzība (atalgojums kā piemaksa esošiem darbiniekiem 60% apmērā un darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas 24,09% apmērā)		44 145 euro
Tīmekļvietnes uzturēšana		1 400 euro
Valsts nodrošinātās juridiskā palīdzības sniegšanai nepieciešamais papildu finansējums (Juridiskās palīdzības administrācija)
Izmaksas juridiskās palīdzības sniegšanai 20 trauksmes cēlējiem, kuriem radītas nelabvēlīgas sekas (provizoriskās izmaksas 15 civillietās un administratīvās lietās, kā arī 5 kriminālprocesos)		10 422 euro[5]
KOPĀ	Pirmajā gadā pēc likuma stāšanās spēkā:	91 507 euro
	Turpmāk ik gadu:	55 967 euro

 

Jautājums par papildu nepieciešamo finansējumu saistībā ar likumprojektā paredzēto pasākumu īstenošanu izskatāms Ministru kabinetā kārtējā gada valsts budžeta projekta sagatavošanas procesā kopā ar visu ministriju un centrālo valsts iestāžu priekšlikumiem prioritārajiem pasākumiem, ņemot vērā valsts budžeta finansiālās iespējas.

 

Ieteicams pēc trīs gadiem veikt likuma ex-post izvērtējumu, lai cita starpā izvērtētu faktisko trauksmes cēlēju aktivitāti, statistiku par to, cik iedzīvotāji cēluši trauksmi saskaņā ar šo likumu, cik no tiem būs radušās nelabvēlīgas sekas, cik gadījumos tiks lūgta valsts nodrošinātā juridiskā palīdzība (šobrīd provizoriski tiek paredzēti 20 šādi gadījumi) un kāda veida. Šāds izvērtējums būtu pamats, lai pārskatītu likuma ietekmi uz budžetu.   

 

4.     Kāda var būt likuma ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu?

Šis būs speciāls likums, kas noteiks trauksmes celšanas sistēmu un kopīgas pamatprasības trauksmes celšanas jomā un aizsardzības garantijas. Likums nedublēs esošās tiesību normas, bet tās papildinās, nodrošinot mehānismu, kā realizēt tiesības un aizsardzības pasākumu ietvaru. Likums papildina esošo normatīvo regulējumu, kas regulē valsts dienesta attiecības un darba tiesiskās attiecības, īpaši Darba likums. Likumā izmantots Darba likuma 9. pantā “Aizliegums radīt nelabvēlīgas sekas” noteiktais. Vienlaikus Likumā šī norma ir precizēta un tās tvērums ir plašāks, arī pateicoties citām likuma normām, ar kurām kopskatā tā skatāma (“darba pienākumu veikšana” un “pārkāpums”).

 

Likumā lietota likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” terminoloģija (“radinieki” un “publiskās personas institūcija”). Cik iespējams, izskatīšanas kārtība salāgota ar Iesniegumu likumu. Vienlaikus attiecībā uz Iesniegumu likumu tika secināts, ka ne visos jautājumos abus likumus var salāgot, jo likuma mērķis nav sniegt iedzīvotājam atbildi. Attiecībā uz iesniegumu nav jāveic priekšpārbaude, vai uz to atbildēt vai nē. Iesnieguma iesniedzējam arī nav iespējami draudi, no kuriem to vajadzētu aizsargāt. Atbildēšana uz iesniegumu un pārkāpuma izskatīšana pēc būtības atšķiras.

 

Lai likumu varētu efektīvi iedzīvināt un piemērot tajā noteiktās aizsardzības garantijas trauksmes celšanas jomā, nepieciešams sagatavot, virzīt un pieņemt grozījumus Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā, Administratīvā procesa likumā un Civilprocesa likumā.

 

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā jāiekļauj administratīvā atbildība par nelabvēlīgu seku radīšanu trauksmes cēlējam, kā arī par apzināti nepatiesu ziņu sniegšanu trauksmes cēlēja ziņojumā, nosakot par šiem pārkāpumiem kompetento(-ās) institūciju(-as).

 

Lai nodrošinātu pienācīgu trauksmes cēlēju anonimitātes aizsardzību kriminālprocesā, ilgtermiņā būtu nepieciešams arī skatīt jautājumu par Kriminālprocesa likuma un ar to saistītu normatīvo aktu grozījumiem.^[6]

 

5.     Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst likumprojekts?

 

Virkne Latvijai saistošu starptautisku juridisku instrumentu nosaka to, ka nepieciešams nodrošināt viegli pieejamus un drošus iekšējos ziņošanas mehānismus (kanālus) un ziņošanu kompetentajām iestādēm, kā arī pienācīgu trauksmes cēlēju aizsardzību privātajā un publiskajā sektorā.

 

Likumprojekts atbilst šādām Latvijas starptautiskajām saistībām:

-       2003. gada 31. oktobra ANO Pretkorupcijas konvencija (Latvijas Republikā stājās spēkā 2006. gada 3. februārī);

-       1999. gada 4. novembra Eiropas Padomes Civiltiesību pretkorupcijas konvencija (Latvijas Republikā stājās spēkā 2005. gada 9. martā);

-       Eiropas Padomes rekomendācija CM/Rec(2014)7 “Trauksmes cēlēju aizsardzība”;

-       OECD padomes 2009. gada 9. decembra rekomendācija “Par ārvalstu amatpersonu kukuļošanas apkarošanu starptautiskajos biznesa darījumos”;

-       OECD padomes 2017. gada 26. janvāra rekomendācija “Par godprātīgu valsti un sabiedrību”;

-       Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 23. jūlija Direktīva 2014/91/ES un Komisijas 2015. gada 17. decembra Īstenošanas direktīva 2015/2392.

 

2015. gada 14. oktobrī OECD Kukuļošanas apkarošanas starptautiskajos biznesa darījumos darba grupa 2. fāzes Latvijas novērtējuma ziņojumā Latvijai izteica rekomendāciju:

“3. Attiecībā uz trauksmes cēlējiem darba grupa iesaka:

(a) nodrošināt attiecīgus pasākumus, aizsargājot no diskriminēšanas vai disciplinārsodiem valsts un privātajā sektorā strādājošos, kuri labā ticībā un pamatoti ziņo kompetentām institūcijām par aizdomām par ārvalstu amatpersonu kukuļošanu.”

 

OECD 2017. gada decembra ziņojumā, kur vērtēta šīs rekomendācijas izpilde, atzīts, ka tā nav izpildīta, jo pagaidām Latvijā nav apstiprināts regulējums trauksmes cēlēju aizsardzībai publiskajā un privātajā sektorā. Par progresu šīs rekomendācijas izpildē Latvijai jāziņo 2018. gada oktobrī.^[7]

 

6.     Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot likumprojektu?

 

2017. gada 9. oktobrī Latvijas Republikas Saeimā notika starptautiska konference “Trauksmes celšanas veicināšana un trauksmes cēlēju aizsardzība”. Konferencē izteiktās atziņas un ieteikumi normatīvā regulējuma izstrādei ir ņemti vērā, izstrādājot šo alternatīvo likumprojektu (piemēram, ieteikums aizsardzības garantijas attiecināt uz radiniekiem, valsts nodrošinātas juridiskās palīdzības sniegšana trauksmes cēlējiem).^[8]

 

Alternatīvā likumprojekta izstrādei Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija 2017. gada 6. decembrī izveidoja darba grupu. Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas darba grupa pabeidza savu darbu 2018. gada aprīlī, iesniedzot alternatīvā likumprojekta redakciju komisijai.

 

Alternatīvā likumprojekta izstrādē piedalījās pārstāvji no Valsts kancelejas, Tieslietu ministrijas, Tiesībsarga biroja, Ģenerālprokuratūras, Latvijas darba devēju konfederācijas, Ārvalstu investoru padomes (FICIL), Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības, biedrības “Sabiedrība par atklātību – Delna”, Latvijas Lielo pilsētu asociācijas, Latvijas Pašvaldību savienības un Saeimas Juridiskā biroja.

 

7.     Kā tiks nodrošināta likuma izpilde?

 

Likuma izpilde tiks nodrošināta saskaņā ar šajā likumā un normatīvajos aktos noteikto kārtību.

 

Turpmāk sīkāk skaidroti likumā lietotie termini un jēdzieni (kārtībā, kādā tie pieminēti likumā)

 

Saistībā ar darba pienākumu veikšanu

Trauksmi ceļ, sniedzot informāciju, kas gūta saistībā ar darba pienākumu veikšanu. To saprotot plaši – trauksmes cēlēja sniegtā informācija gūta saistībā ar viņa profesionālo darbību. Informācija var būt gūta, esot darba tiesiskās attiecībās, valsts civildienesta un citas valsts dienesta attiecībās, īpašo amatu attiecībās, pašnodarbinātam, strādājot privāto tiesību juridiskā personā, pildot uzņēmuma līgumu, sniedzot pakalpojumu, darbojoties kādā profesijā, veicot brīvprātīgu darbu, u.c.

 

Tas ietver gan darbinieka darba pienākumu pildīšanu privātajā sektorā, gan publiskajā sektorā, ietverot it visas valsts institūcijas un amatpersonas izpildvaras, likumdošanas un tiesu varas atzaros. Nav būtiski, vai informācija gūta atrodoties darba vietā vai ārpus tās. Šīs pazīmes nozīme ir iespēja caur profesionālu zināšanu prizmu vai, veicot darbu, noteiktā laika periodā, novērot darbības vai apstākļus un pamanīt kādu iespējamu pārkāpumu, apdraudējumu vai risku, un arī iespēja, esot pietuvinātam, par to apkopot informāciju (iespēju robežās), lai par šo pārkāpumu tiešām pamatoti ziņotu. Attiecas arī uz gadījumiem, kad informācija gūta, piemēram, pildot kādu līgumu, bet neatrodieties ne pie vienas no līguma pusēm (piemēram, personai ir līgums par pakalpojumu sniegšanu ar vienu valsts iestādi, kuru izpilda citā iestādē. Šeit būtiskākās ir personas profesionālās zināšanas un iespēja redzēt notiekošo no iekšpuses). Šī saistība ar darba veikšanu ir īpaši būtiska, lai parādītu trauksmes cēlēju aizsardzības nepieciešamību, jo tā tika radīta, lai darbiniekus, kuri ziņo par darba devēju, pasargātu no darba devēja atriebības.

 

Par iespējamu pārkāpumu

Personai, kas vēlas celt trauksmi, var nebūt juridisku zināšanu, lai izvērtētu, kā kvalificēt viņa novēroto darbību, bet var būt pietiekams pamats uzskatīt, ka šo darbību ir svarīgi novērst, jo tā radījusi, rada vai var radīt kādu apdraudējumu. Tāpēc terminu “pārkāpums” šī likuma izpratnē traktē plaši. Tas ietver gan tiesību normu, gan saistošu ētikas vai profesionālu normu pārkāpumu. Pārkāpums šā likumprojekta izpratnē var būt gan ārēju tiesību normu, gan iekšējās kārtības normu pārkāpums, neētiska rīcība, kā arī profesijā, jomā vai nozarē apstiprinātu standartu pārkāpums. Tiesību normu pārkāpums ir likumu, Ministru kabineta izdotu tiesību aktu, pašvaldību saistošo noteikumu, Eiropas Savienības regulu un direktīvu, Latvijai saistošu starptautisku dokumentu un citu saistošu priekšrakstu pārkāpums.

 

Sabiedrības interesēs

Trauksmi ceļ sabiedrības interesēs, ar to saprotot, ka iespējamais pārkāpums apdraud kādu noteiktu sabiedrības grupu, proti, trauksmes cēlējs nav tikai personīgi ieinteresēts (viņš var būt daļa no apdraudētās sabiedrības grupas). Sabiedrības grupa var būt, piemēram, uzņēmums, uzņēmuma darbinieki, iestāde, pilsēta, pensionāri, lauksaimnieki, bērni, iedzīvotāji, kas dzīvo noteiktā teritorijā un dažādas citas grupas. Eiropas Cilvēktiesību tiesa (turpmāk tekstā – ECT) spriedumā “Heinisch vs. Germany” lietā uzsvērts, ka rīcība, kur galvenais motīvs ir personīga sūdzība, personīgas nesaskaņas vai kāda personīga, tajā skaitā materiāla, labuma gūšana, nav trauksmes celšana. ECT šajā spriedumā vērtēja, kādu sabiedrības daļu skar pārkāpums, kā tas ietekmē sabiedrības uzticību valstij, vai apdraudēta būtisku valsts funkciju veikšana vai pakalpojumu nodrošināšana. ECT spriedumā “Guja vs. Moldova” lietā^[9] konstatēja, ka trauksmes cēlēja rīcība, nododot sabiedrības zināšanai tā rīcībā, strādājot kādā iestādē gūtu informāciju par pārkāpumiem šajā iestādē, bija sabiedrības interesēs, lai veicinātu atvērtu diskusiju demokrātiskā sabiedrībā, un sabiedrības locekļi nav jāattur no šādas rīcības.

 

Pamats uzskatīt par patiesu

Trauksmi ceļ, ja ir pamats uzskatīt, ka tiek izdarīts vai var tikt izdarīts kāds iespējams pārkāpums. Trauksmes cēlējs ziņošanas brīdī sniedzamo informāciju uzskata par patiesu un savu ziņojumu par pamatotu. Saskaņā ar Eiropas Padomes rekomendāciju “Trauksmes cēlēju aizsardzība”, trauksmes cēlējs neuzņemas atbildību par sniegtās informācijas patiesumu, bet to atbildīgi izvērtē. ECT spriedumā lietā “Heinisch vs. Germany” teikts, ka “vārda brīvība sev līdzi nes pienākumus un atbildību, un persona, kas izlemj publiskot informāciju, cik tas ir iespējams, uzmanīgi pārbauda, ka tā ir patiesa un uzticama.” Arī Eiropas Padomes rekomendācija “Trauksmes cēlēju aizsardzība” nosaka, ka trauksmes cēlējam jābūt pamatam uzskatīt (angļu val. – reasonable grounds), ka sniegtā informācija ir patiesa. Līdzīgi šī trauksmes celšanas pazīme atrodama arī citās valstīs (Lielbritānijā, Īrijā, Kanādā, Slovēnijā, u.c.). 

 

Par valsts noslēpumu

Eiropas Padomes rekomendācija iesaka, ka attiecībā uz informācijas sniegšanu par nacionālo drošību, aizsardzību, izlūkošanu, sabiedrisko kārtību un starpvalstu attiecībām var paredzēt atšķirīgu regulējumu. Darba grupā tika vērtēts jautājums par iespējamiem riskiem, ja trauksmes cēlēju ziņojumā tiktu sniegta informācija, kas satur valsts noslēpumu. Izvērtējot iespējamos risinājumus, Likumā tika paredzēts, ka valsts noslēpumu saturošas informācijas izpaušana nav uzskatāma par trauksmes celšanu.

 

Apzināti nepatiesas informācijas sniegšana

Trauksmes cēlējs savā ziņojumā sniedz informāciju labā ticībā, godprātīgi. Kā teikts Eiropas Padomes rekomendācijā CM/Rec(2014)7: “Godīgs jeb bona fide nozīmē – bez krāpšanās vai mānīšanās. Tas nenozīmē, ka indivīdam ir taisnība vai ka tam nav nekāda cita, galēja motīva. Šo atšķirību ir būtiski izprast trauksmes celšanas kontekstā, jo tikai indivīds, kas zina, ka viņa sniegtā informācija ir nepatiesa vai melīga, var zaudēt šajā likumā noteikto aizsardzību.”

 

Ja trauksmes cēlēja ziņojumā apzināti sniegta nepatiesa (melīga) informācija, tad tā nav trauksmes celšana un šādai personai nepiešķir nekādas aizsardzības garantijas, kā arī par to var tikt piemērota normatīvajos aktos paredzētā atbildība. Tāpēc darba grupā tika nolemts, ka par apzināti nepatiesu ziņu sniegšanu nosakāma administratīvā atbildība (ar pārejas noteikumiem tās izstrādi uzdod Ministru kabinetam).

 

Savukārt ar mērķi novērst draudus reputācijai, ko var radīt situācija, ja izrādītos, ka pārkāpums tomēr nav noticis vai arī apzināti sniegtas melīgas ziņas, likumā iekļauta norma – trauksmes cēlēju ziņojumā minēto personu konfidencialitātes aizsardzība.

 

Kā varēs celt trauksmi

Eiropas Padomes rekomendācijā “Trauksmes cēlēju aizsardzība” CM/Rec(2014)7 minēti trīs trauksmes celšanas veidi (mehānismi, kanāli):

·        iekšēji savā organizācijā vai uzņēmumā (ieskaitot nozīmētām uzticības personām);

·        atbildīgajām iestādēm, tajā skaitā tiesībaizsardzības un uzraudzības iestādēm; 

·        informācijas paušana publiski (Eiropas Padomes rekomendācijā minētie piemēri ir – mēdijiem vai parlamenta deputātam). 

 

Alternatīvajā likumprojektā iekļauti šie visi trīs Eiropas valstīm raksturīgie trauksmes celšanas veidi.

 

Trauksmes celšana, paužot informāciju publiski

Likumprojektā paredzēta iespēja celt trauksmi, paužot informāciju publiski. Tā ir saistīta ar atbildīgu un pārdomātu trauksmes cēlēja rīcību, ņemot vērā gan riskus, gan ieguvumus, ko rada informācijas nonākšana publiskā telpā. Nav noliedzams, ka, ziņojot publiski un piesaistot sabiedrības uzmanību, nereti iespējams stimulēt pārkāpumu izskatīšanu, tomēr tas var arī apdraudēt personu reputāciju. Šis trauksmes celšanas veids var būt praktiski lietderīgs, lai izplatītu informāciju ātri un operatīvi, piemēram, par vides vai veselības apdraudējumu.

 

Ņemot vērā gan riskus, gan ieguvumus no publiskas informācijas paušanas, iecerēts, ka trauksmes cēlējs sākotnēji izvērtē ziņošanas iespējas iekšēji (uzņēmumā, iestādē) vai kompetentajai institūcijai.

 

Ja objektīvu iemeslu dēļ nav iespējams izmantot parastos trauksmes celšanas mehānismus (ziņot iekšēji vai kompetentajai institūcijai), informāciju var publiskot. Tāpat, ja iekšēji vai kompetentajai institūcijai ziņots, taču norādītais pārkāpums ilgstoši bez objektīva pamata netiek novērsts, arī var ziņot publiski.

 

Objektīvi iemesli, kuru dēļ nav iespējams izmantot parastos trauksmes celšanas mehānismus (ziņot iekšēji vai kompetentajai institūcijai), var būt dažādi. Piemēram, iekšējais ziņošanas mehānisms nav izveidots vai nav drošs, pārkāpumā, par kuru vēlas celt trauksmi, iesaistītas iestādes vai uzņēmuma vadošas personas (augstākā līmeņa vadītāji, valdes vai padomes locekļi, direktori vai citas personas, kas tieši iesaistītas pārvaldībā), pārkāpums, par kuru vēlas celt trauksmi, var radīt būtisku apdraudējumu vai ir neatgriezeniska kaitējuma risks.

 

Ceļot trauksmi publiski, nevar sniegt normatīvajos aktos noteiktas neizpaužamas ziņas, piemēram, valsts noslēpumu. Tāpat trauksmes cēlējam, kas izvēlēsies sniegt informāciju publiski, jāņem vērā vispārējās datu aizsardzības prasības.

 

Jānorāda, ka nav noteikts termiņš, kurā pēc ziņošanas iekšēji vai kompetentajā iestādē var ziņot publiski, kā tas ir, piemēram, Francijā, jo ir iespējamība, ka objektīvu faktoru dēļ to nevarēs vienmēr ievērot. Tādēļ šāda termiņa noteikšana Latvijas situācijā būtu neiespējama.

 

Trauksmes cēlēja ziņojumu izskatīšana publiskās personas institūcijās

Lai mazinātu administratīvo slogu un trauksmes cēlēju ziņojumiem dotu vienu virzību attiecībā uz publiskās personas institūcijām, “iekšēji” no institūcijas nodarbinātā vai “ārēji” no iedzīvotāja saņemta ziņojuma izskatīšanai piemēro vienu un pašu kārtību, jo faktiski nav pamata šīs divas kārtības izdalīt.

 

Aizsardzība nelabvēlīgu seku gadījumā trauksmes celšanas dēļ

Ja pēc trauksmes celšanas, kāda no trauksmes cēlēja ziņojumā minētajām personām vai citas personas vērš kādu pretdarbību pret trauksmes cēlēju, lai tam atriebtos par trauksmes celšanu, tiek uzskatīts, ka trauksmes celšanas dēļ tiek radītas nelabvēlīgas sekas. Tās var tikt radītas gan trauksmes cēlējam, gan tā radiniekiem, tādēļ tos arī nepieciešams aizsargāt.

 

Negatīvās sekas var izpausties, piemēram, kā darbinieka (radinieka) sodīšana, pazemināšana amatā vai pārcelšana citā amatā, darba uzteikums, atbrīvošana no amata vai dienesta pienākumu pildīšanas, darba pienākumu neuzdošana, neizpildāmu darba pienākumu uzdošana, negatīvs darba snieguma novērtējums, psiholoģiska vai fiziska ietekmēšana, terorizēšana (angļu val. - bulings), nepieņemšana darbā un citi veidi.

 

Lai aizsargātu trauksmes cēlēju vai tā radinieku, būtiski būs konstatēt cēloņsakarību, proti, objektīvu saikni starp personai radītajām nelabvēlīgajām sekām un trauksmes celšanas faktu. Minētās rīcības uzskatāmas par nelabvēlīgām sekām trauksmes celšanas dēļ, ja tieši trauksmes celšana, nevis citi apstākļi (piemēram, kāds Darba likumā minētais iemesls darba uzteikumam), ir bijuši par darba devēja rīcības noteicošo faktoru. Ņemot vērā to, cik grūti būs šo cēloņsakarību pierādīt, lai pienācīgi aizsargātu trauksmes cēlēju, pierādīšanas nasta gulstas uz darba devēju (vai uz to personu, kas radījusi nelabvēlīgās sekas), nevis pašam trauksmes cēlējam ir pienākums pierādīt tiesā, ka negatīvas sekas tam radītas trauksmes celšanas dēļ.

 

Gadījumā, ja trauksmes cēlējam (radiniekam) ir pamats uzskatīt, ka tam radītas nelabvēlīgas sekas trauksmes celšanas dēļ, tas rīkojas atkarībā no seku veida - var vērsties ar prasības pieteikumu tiesā, vai apstrīdēt vai pārsūdzēt iestādes administratīvo aktu vai faktisko rīcību Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Pieteikuma tiesai sagatavošanai saskaņā ar likumā noteikto trauksmes cēlējs varēs saņemt valsts nodrošināto juridisko palīdzību (sk. anotācijas nākamo punktu).

 

Gadījumi, ja trauksmes cēlējam radītās negatīvās sekas ir darba devēja uzteikums, var tikt skatīti saskaņā ar Civilprocesa likuma 149. panta astoto daļu, kas paredz, ka tiesas sēde nosakāma ne vēlāk kā 15 dienu laikā. 

 

ECT ir atzinusi, ka vēršanās pret darbinieku, kas kritizējis savas iestādes vai uzņēmuma darbu, vai ziņojis par neatbilstošu rīcību vai pārkāpumu saistībā ar savu darbu, ir pārkāpums pret tā tiesībām uz vārda brīvību, ko garantē Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 10. panta 1. punkts.^[10] 2016. gadā Francijas Kasācijas tiesa un 2018. gadā Luksemburgas Kasācijas tiesa, balstoties šajā ECT nostājā, pieņēma trauksmes cēlējiem labvēlīgus lēmumus.

 

Valsts nodrošinātā juridiskā palīdzība trauksmes cēlējiem

Likums paredz, ka valsts nodrošinātā juridiskā palīdzība trauksmes cēlējiem nodrošināma Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likuma noteiktajos gadījumos, t.i. civillietās, administratīvajās lietās un kriminālprocesos, un noteiktajā kārtībā, t.i. atbilstoši iepriekšminēto iestāžu kompetencei un procesuālajai kārtībai. Šajās lietās attiecībā uz trauksmes cēlējiem, ievērojot šī institūta nozīmi sabiedrības interešu ievērošanas veicināšanai, pastāvošos riskus un tiem nodrošināmās garantijas, valsts nodrošinātā juridiskā palīdzība tiks sniegta, nevērtējot personu īpašuma stāvokli un ienākumu līmeni.

 

Kā paredzēts šajā Likumā, nepieciešams virzīt atbilstošus grozījumus Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā, paredzot nepieciešamās izmaiņas atbilstoši “Trauksmes celšanas likumā” minētajam (piemēram, paredzot jaunu subjektu – trauksmes cēlējs), kā arī formalizējot iesnieguma iesniegšanu (piemēram, paredzot iesnieguma veidlapas formu un iesniegumam pievienojamos dokumentus).

 

Lai valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības piešķiršanas jautājuma izlemšanai varētu identificēt, vai persona ir trauksmes cēlējs un tam pirmsšķietami ir radušās nelabvēlīgas sekas, kuru risināšanai nepieciešama juridiskā palīdzība, persona, vēršoties Juridiskās palīdzības administrācijā, iesniedz kompetentās institūcijas, kurā tas iesniedza trauksmes cēlēja ziņojumu, pieņemto lēmumu par personas iesnieguma atzīšanu par trauksmes cēlēja ziņojumu un par personas atzīšanu par trauksmes cēlāju un informāciju, kas norāda uz nelabvēlīgajām sekām.

 

Savukārt, ja institūcija kavējas ar lēmuma pieņemšanu, vai pastāv šaubas, vai persona ir cēlusi trauksmi un tā iemesla dēļ tai ir radušās nelabvēlīgas sekas, Juridiskās palīdzības administrācija būs tiesīga lūgt Trauksmes cēlēju kontaktpunktam (Valsts kancelejai) sniegt atzinumu par nepieciešamību nodrošināt trauksmes cēlējam juridisko palīdzību.

 

Par zaudējumu atlīdzību un atlīdzību par nodarīto kaitējumu, tajā skaitā morālo kaitējumu

Trauksmes cēlējs var prasīt zaudējumu atlīdzību un atlīdzību par morālo kaitējumu savā prasības pieteikumā tiesai. Faktisko atlīdzības apmēru nosaka tiesa pēc sava ieskata. Prasības celšanai tiesā par morālā kaitējuma atlīdzināšanu piemērojams Civillikumā paredzētais noilguma termiņš – desmit gadi. Tas uzskatāms par ilgu laikposmu prasības celšanai par morālā kaitējuma atlīdzinājumu. 

 

Valsts dienestā ir tiesības pieprasīt atlīdzinājumu par zaudējumiem vai nodarīto kaitējumu, arī morālo kaitējumu, saskaņā ar Administratīvā procesa likuma noteikumiem. Tas jādara vai nu vienlaikus ar administratīvā akta apstrīdēšanu vai pārsūdzēšanu, vai atsevišķi pēc tam, kad augstāka iestāde/tiesa ir pieņēmusi galīgo nolēmumu lietā par administratīvā akta tiesiskumu (šajā gadījumā to dara saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 8. nodaļas noteikumiem un Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likumā regulēto kārtību). 

 

Zaudējumu atlīdzības noteikšanā trauksmes cēlējam būtiski ņemt vērā, ka trauksmes cēlējs ir cēlis trauksmi godprātīgi un kādas sabiedrības intereses tas skar, kāds apdraudējums ir radīts, cik būtisku pārkāpumu trauksmes cēlējs ļāvis novērst, cik būtiskas sekas varēja rasties. 

 

Pagaidu aizsardzība civilprocesā un administratīvajā procesā

Trauksmes cēlējam var piemērot pagaidu aizsardzību - tiesai ir iespēja piemērot pagaidu aizsardzības līdzekli, piemēram, atcelt lēmumu, ar kuru trauksmes cēlējam uzteikts darbs, vai uzlikt par pienākumu pārtraukt nelabvēlīgu darba apstākļu radīšanu trauksmes cēlējam (šajā daļā būtu līdzīgi kā pagaidu aizsardzība pret vardarbību). Lai to nodrošinātu praksē, ar pārejas noteikumiem tiek uzdots izstrādāt grozījumus Civilprocesa likumā, lai paredzētu iespēju pieņemt pagaidu lēmumu nemantiskās prasībās, kuru iesniedzēji būs trauksmes cēlēji. Administratīvajā procesā izmanto Administratīvā procesa likumā paredzētos pagaidu aizsardzības līdzekļus.

 

Administratīvā atbildība trauksmes celšanas jomā

Darba grupa atbalstīja administratīvās atbildības paredzēšanu trauksmes celšanas jomā – par nelabvēlīgu seku radīšanu trauksmes cēlējam, kā arī par apzināti nepatiesu ziņu sniegšanu trauksmes cēlēja ziņojumā.

 

Administratīvās atbildības mērķis ir novērst apzināti nepatiesu (melīgu) ziņu izplatīšanu, izmantojot trauksmes celšanas mehānismu, kā arī novērst, ka aizliegums radīt nelabvēlīgas sekas trauksmes cēlējam ir tikai deklaratīvs. Šo atbildību šobrīd nevar paredzēt šajā likumā, jo tā ir jāparedz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā. Attiecīgu grozījumu izstrāde tiek uzdota ar šī likuma pārejas noteikumiem. Pēc jaunā Administratīvo pārkāpuma procesa likuma stāšanās spēkā, šī atbildība būs jāpārnes no Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa uz speciālo likumu.

 

Līdztekus tam gadījumos, kad pārkāptas anonimitātes garantijas, varēs vērsties Datu valsts inspekcijā, kas piemēros administratīvo atbildību datu apstrādes jomā.