Rīgā

2017.gada __________________

Nr. ________________________

SAEIMAS PREZIDIJAM

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija lūdz grozīt 2017.gada 16.marta Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījums Komerclikumā” (Nr.850/Lp12) izskatīšanai pirmajā lasījumā.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija savā šā gada 14.marta sēdē apsprieda likumprojektu “Grozījums Komerclikumā” (Nr.850/Lp12) pirmajam lasījumam un nolēma atbalstīt tā virzīšanu Saeimā pirmajā lasījumā.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija lūdz atzīt likumprojektu “Grozījums Komerclikumā” (Nr.850/Lp12) par steidzamu.

Pielikumā: likumprojekta “Grozījums Komerclikumā” (Nr.850/Lp12) anotācija uz ___ lpp.

Cieņā

komisijas priekšsēdētājs

A.Latkovskis

Veinalds

67087276

Likumprojekta

“Grozījumi Komerclikumā”

(Nr.850/Lp12)

ANOTĀCIJA

1. Kādēļ likums ir vajadzīgs?

Atbilstoši Latvijas Republikas Saeimas 2015.gada 26.novembra apstiprinātajai Nacionālā drošības plāna 4.1. un 4.6.sadaļai ekonomiskā drošība ir viens no būtiskākajiem nacionālās drošības aspektiem, kuras pamatā ir spēja nodrošināt ekonomiskās vides stabilitāti un ilgtspējīgu izaugsmi. Šajā sakarā ir jānorāda, ka svarīgs elements ekonomiskās drošībai ir nacionālajai drošībai nozīmīgās privātās komercsabiedrības, kurām pieder valstij stratēģiski svarīgi īpašumi vai tās sniedz vai ražo sabiedrībai nozīmīgus attiecīgi pakalpojumus vai preci. Šo komercsabiedrību darbības nepārtrauktība un darbības atbilstību sabiedrības interesēm ir svarīga, lai neapdraudētu valsts pārvaldību un drošību.

Latvijas normatīvie akti šobrīd neparedz valsts rīcības gadījumos, ja nacionālajai drošībai nozīmīgās komercsabiedrībās ietekmi iegūst persona, kuras darbība varētu būt vērsta pret Latvijas Republiku, kā arī Eiropas Savienības vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas interesēm. Atsevišķos normatīvajos aktos šobrīd jau ir paredzēti risinājumi, kad līdzīgi jautājumi tiek vērtēti, izsniedzot licenci (atļauju) vai arī bloķējot noteiktu līdzdalības apjomu skarošu darījumu. Tomēr šāda pieeja ir fragmentāra, kā arī neparedz detalizētu kārtību, lai attiecīgos ierobežojumus nevarētu apiet, ņemot vērā komerctiesībās pastāvošās iespējas ļoti elastīgi organizēt saimniecisko darbību. Šajā sakarā ir jāmin, ka vairākas Eiropas Savienības dalībvalstis šādu trūkumu ir novērsušas un ieviesti “aizsardzības mehānismi” attiecībā uz noteiktām komercsabiedrībām.

 Ņemot vērā augstāk minēto ir izstrādāts likumprojekts “Grozījumi Nacionālās drošības likumā”, kas ir identificētas jomas un nozīmīgās komercsabiedrības pazīmes un nosaka valsts tiesības un kārtību, kādā tā ierobežo personas, kuras darbība varētu būt vērsta pret Latvijas Republiku, iespēju iegūt ietekmi nacionālai drošībai nozīmīgā komercsabiedrībās.

Lai nodrošinātu tiesiskā regulējuma uztveramību, proti, tā kā likumprojekts “Grozījumi Nacionālās drošības likumā” paredz izņēmumus no Komerclikuma noteiktā regulējuma, tad ir izstrādāts šis likumprojekts, kas Komerclikumu paredz papildināt ar norādi par speciāla tiesiskā regulējuma esamību, lai likuma lietotājs to varētu zināt.

2. Kāda var būt likuma ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību?

Likumprojekts radīs priekšnoteikumus, lai sabiedrība un tautsaimniecība tiktu pasargāta no personām, kuras darbība varētu būt vērsta pret Latvijas Republiku. Likumprojekts paredz aizsargāt nacionālās intereses, kā arī novērst kaitējumu Eiropas Savienības un Ziemeļatlantijas līguma organizācijas un to dalībvalstu interesēm, jo dalība šajās organizācijās iekļaujas Latvijas nacionālajā drošībā.

3. Kāda var būt likuma ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem?

Likumprojekts šo jomu neskar.

4. Kāda var būt likuma ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu?

Likumprojekts ir jāpieņem kopā ar likumprojektu “Grozījumi Nacionālās drošības likumā”.

5. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst likumprojekts?

Likumprojekts atbilst Eiropas Savienības tiesībām un Eiropas Savienības tiesas izvirzītajiem nosacījumiem Līguma par Eiropas Savienības darbību 65.panta interpretācijā un piemērošanā.

Piemērojot likumprojektu, Ministru kabinetam katrā konkrētā gadījumā būs jāvērtē ietekme uz investīciju aizsardzību, nepieļaujot, ka kādu no darbībām iztulkotu par kapitāla daļu vai akciju ekspropriāciju un esot konsekventiem savās darbībās. Investīciju aizsardzības režīms negarantē tiesisko noteikumu pilnīgu nemainīgumu. Svarīgs ir arī paša investora rīcības tiesiskums, piemēram, apiet šo likumu un slēpt patiesā labuma guvējus, kas varētu radīt smagākas sekas atbilstoši šā likuma regulējumam. Likumprojekts pats par sevi nenonāk pretrunā ar Latvijas starptautiskajām saistībām investīciju aizsardzības jomā, jo vienlīdz attiecas uz visām personām, tomēr kā papildu riska personas ir ārpus ES/EEZ/NATO esošas personas, tomēr tas automātiski neuzliek viņām kādus aizliegumus. Likumprojektā paredzētie aizliegumu paši par sevi neatņem kapitāla daļas vai akcijas, neliedz gūt no tām augļus; investoram ir tiesības brīvi atsavināt šīs kapitāla daļas vai akcijas. Arī Ministru kabinets ir tiesīgs pieņemt lēmumu par kapitāla daļu vai akciju iegādi.

6. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot likumprojektu?

Nav veiktas.

7. Kā tiks nodrošināta likuma izpilde?

Sabiedrība tiks informēta ar oficiālā izdevuma “Latvijas Vēstnesis” starpniecību. Likuma izpilde tiks nodrošināta likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.