Rīgā

 

2017. gada 8. martā

Nr.

 

Saeimas Prezidijam

 

Pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 51. pantu, Nacionālās drošības komisija lūdz grozīt 2017. gada 9. marta Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā komisijas izstrādātos likumprojektus:

“Grozījumi Nacionālās drošības likumā” un

“Grozījums Komerclikumā”.

 

          Komisija lūdz nodot minētos likumprojektus Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

 

 

 

Pielikumā:

1.     Likumprojekts “Grozījumi Nacionālās drošības likumā” uz 5 (piecām) lapām;

2.     Likumprojekts “Grozījums Komerclikumā” uz 1 (vienas) lapas.

 

 

 

Nacionālās drošības komisijas

priekšsēdētāja                                                                  Solvita Āboltiņa            

 

 

 

 

Likumprojekts

 

 

Grozījumi Nacionālās drošības likumā

 

Izdarīt Nacionālās drošības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2001, 3.nr.; 2002, 1., 12.nr.; 2007, 9., 10., 16.nr.; 2008, 11.nr.; 2009, 2., 15.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2010, 76.nr.; 2013, 61.nr.; 2014, 105., 114.nr.; 2016, 48., 249.nr.) šādus grozījumus:

 

1.      Papildināt 10.panta pirmo daļu ar 9.punktu šādā redakcijā:

“9) lemj par personas ietekmes saglabāšanu vai atļauju ietekmes iegūšanai nacionālajai drošībai nozīmīgās komercsabiedrībās, kā arī par atļauju kritiskās infrastruktūras nodošanai lietošanā, valdījumā vai īpašumā citai personai.”

2.      Papildināt 22.² pantu ar septīto un astoto daļu šādā redakcijā:

“(7) Šā panta otrās daļas 1. vai 2.punktā vai trešajā daļā minētās kritiskās infrastruktūras nodošanai lietošanā, valdījumā vai īpašumā citai personai ir nepieciešama Ministru kabineta piekrišana. Ministru kabinets nosaka pieprasījuma iesniegšanas un atļaujas saņemšanas kārtību un pieņem lēmumu, ievērojot  šā likuma 44.panta nosacījumus.

(8) Lai novērstu valsts drošības, pārvaldes vai sabiedrības apdraudējumu vai potenciālu apdraudējumu, Ministru kabinets ir tiesīgs pieņemt šā likuma 39.pantā minēto lēmumu attiecībā uz komercsabiedrības, kurai pieder šā panta otrās daļas 1. vai 2.punktā vai trešajā daļā minētā kritiskā infrastruktūra, kapitāla daļu īpašniekiem, akcionāriem vai biedriem.”

 

3.      Papildināt likumu ar VI nodaļu šādā redakcijā:

“VI nodaļa

Nacionālajai drošībai nozīmīgo komercsabiedrību ierobežojumi

 

37.pants. Nacionālajai drošībai nozīmīgas komercsabiedrības

Šajā nodaļā noteiktie ierobežojumi attiecas uz Latvijas Republikā reģistrētu komercsabiedrību, kura atbilst vismaz vienam no šādiem nosacījumiem:

1) ir elektronisko sakaru komersants ar būtisku ietekmi tirgū, kas noteikta Elektronisko sakaru likumā paredzētajā kārtībā;

2) ir nacionālais elektroniskais plašsaziņas līdzeklis Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma izpratnē;

3) ir Latvijas Republikā saņēmusi licenci dabasgāzes pārvadei, uzglabāšanai, vai tai pieder sašķidrinātās dabasgāzes iekārta, kas savienota ar pārvades sistēmu;

4) ir elektroenerģijas vai siltumenerģijas ražotājs, kura uzstādītā faktiskā jauda pārsniedz 250 megavatus, vai kuram pieder siltumtīkli vismaz 500 kilometru garumā.

 

38.pants. Ierobežojumi ietekmes iegūšanai

(1) Lai novērstu nacionālo drošību apdraudošu vai potenciāli apdraudošu ietekmi nacionālajai drošībai nozīmīgā komercsabiedrībā, Ministru kabinets nosaka nacionālajai drošībai nozīmīgām komercsabiedrībām šajā nodaļā minētos pienākumus un lemj par atļauju šādām darbībām:

1) attiecībā uz nacionālajai drošībai nozīmīgām kapitālsabiedrībām:

a) būtiskas līdzdalības iegūšana,

b) izšķirošās ietekmes iegūšana,

c) uzņēmuma pāreja;

2) attiecībā uz nacionālajai drošībai nozīmīgām personālsabiedrībām:

a) jauna biedra iestāšanās,

b) būtiskas līdzdalības vai izšķirošas ietekmes iegūšana tādā Latvijas Republikā reģistrētā kapitālsabiedrībā, kura ir attiecīgās personālsabiedrības biedrs.

(2) Būtiska līdzdalība šajā nodaļā ir identiska būtiskai līdzdalībai  Finanšu instrumentu tirgus likuma izpratnē, ja citā likumā nav noteikts mazāks līdzdalības īpatsvars vai citi papildu nosacījumi, bet izšķiroša ietekme – Koncernu likumam.

 

            39.pants. Nacionālajai drošībai nozīmīgas komercsabiedrības statusa iegūšanas tiesiskās sekas

 

(1) Komercsabiedrība, kas iegūst nacionālajai drošībai nozīmīgas komercsabiedrības statusu, piecu darba dienu laikā:

1) lūdz izdarīt komercreģistrā īpašu ierakstu par šo statusu;

2) izdara akcionāru vai dalībnieku reģistrā ierakstu par kapitālsabiedrības statusu;

3) nodrošina, ka kapitālsabiedrības valde vai personālsabiedrības biedrs, kas kārto sabiedrības lietvedību, nosūta paziņojumu attiecīgi kapitālsabiedrības dalībniekiem vai akcionāriem vai personālsabiedrības biedriem par iegūto statusu;

4) informē Ministru kabinetu par tās dalībniekiem, akcionāriem vai biedriem, kā arī patiesajiem labuma guvējiem, tai skaitā fiziskajām personām.

(2) Ja nacionālajai drošībai nozīmīgas komercsabiedrības statusu iegūst personālsabiedrība, tās biedrs, kas ir Latvijas Republikā reģistrēta kapitālsabiedrība, piecu darba dienu laikā no dienas, kad saņemta šā pantā pirmās daļas 3.punktā minētā informācija, informē Ministru kabinetu par saviem dalībniekiem vai akcionāriem, kā arī patiesajiem labuma guvējiem, arī fiziskajām personām.

(3) Ja patiesā labuma guvēji ir attiecīgās valsts kompetentās finanšu un kapitāla tirgus uzraudzības institūcijas uzraudzītu finanšu institūciju, ieguldījumu fondu, alternatīvo ieguldījumu fondu un tiem pielīdzināmu nodibinājumu ieguldītāji, tad informācijā par patiesajiem labuma guvējiem var ietvert tikai ziņas  par attiecīgo finanšu institūciju un tās darbības politiku. Ja patiesā labuma guvēji ir publiskas akciju sabiedrības akcionāri, informāciju sniedz tikai par izmaiņām, kas pārsniedz 10 procentus no attiecīgās publiskās akciju sabiedrības balsstiesīgo akciju kopskaita.

(4) Ministru kabinets ir tiesīgs trīs mēnešu laikā no šā panta pirmās daļas 4.punktā un otrajā daļā minētās informācijas saņemšanas dienas pieņemt lēmumu, ar kuru uzliek par pienākumu konkrētiem attiecīgās:

1) kapitālsabiedrības dalībniekiem vai akcionāriem, kuriem ir būtiska līdzdalība sabiedrībā, noteiktā termiņā atsavināt kapitāla daļas vai akcijas;

2) personālsabiedrības biedriem izstāties no sabiedrības.

(5) Ministru kabinets par pieņemto lēmumu informē nacionālajai drošībai nozīmīgo komercsabiedrību un personu, uz kuru attiecas minētais lēmums.

(6) Ja persona nav veikusi darbības, kas noteiktas šā panta ceturtajā daļā  minētajā Ministru kabineta lēmumā, tā nākamajā dienā pēc noteiktā termiņa:

1) nav tiesīga izmantot balsstiesības attiecīgajā kapitālsabiedrībā;

2) nav tiesīga pārstāvēt sabiedrību un kārtot lietvedību.

 (7) Kārtību, kādā nacionālajai drošībai nozīmīga komercsabiedrība iesniedz šajā pantā minēto informāciju, un tās izvērtēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

 

40.pants. Pienākums saņemt atļauju

(1) Ministru kabineta atļauja ir nepieciešama, pirms persona vai vairākas personas, kas rīkojas saskaņoti, iegūst būtisku līdzdalību vai izšķirošu ietekmi nacionālajai drošībai nozīmīgā komercsabiedrībā vai kļūst par šādas komercsabiedrības biedru, vai arī iegūst ietekmi Latvijas Republikā reģistrētā kapitālsabiedrībā, kura ir nacionālajai drošībai nozīmīgas komercsabiedrības biedrs.

(2) Ja citā likumā noteikts tiešs aizliegums konkrētiem tiesību subjektiem iegūt konkrēta veida līdzdalību kādā no nacionālajai drošībai nozīmīgām komercsabiedrībām, šis aizliegums ir piemērojams neatkarīgi no Ministru kabineta atļaujas.

(3) Ministru kabineta atļauju pieprasa persona, kura vēlas iegūt ietekmi nacionālajai drošībai nozīmīgā komercsabiedrībā, bet kapitālsabiedrības reorganizācijas vai pamatkapitāla palielināšanas gadījumā – iegūstošā kapitālsabiedrība.

(5) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā persona iesniedz pieteikumu šā panta pirmajā daļā minētās ietekmes iegūšanai, un šāda pieteikuma izskatīšanas kārtību.

 

41.pants. Patiesā labuma guvēja maiņa

(1) Nacionālajai drošībai nozīmīgas komercsabiedrības dalībniekam, akcionāram vai biedram ir jāsaņem atļauja saglabāt līdzdalību vai palikt par biedru komercsabiedrībā, ja mainās tās patiesā labuma guvējs, kam pastāv būtiskā līdzdalība vai izšķirošā ietekme nacionālai drošībai nozīmīgajā komercsabiedrībā.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētā gadījumā, nacionālai drošībai nozīmīgās komercsabiedrības dalībniekiem, akcionāriem vai persona, kas izmanto netiešo līdzdalību (balsstiesības), vai biedram piecu darba dienu laikā ir jāiesniedz Ministru kabinetam lūgums atļaut saglabāt līdzdalību vai biedra statusu komercsabiedrībā.

(3) Ministru kabinets ir tiesīgs pieņemts lēmumu, ar kuru nosaka pienākumu šā panta otrajā daļā dalībnieks vai akcionāriem noteiktā termiņā atsavināt kapitāla daļas vai akcijas.

(4) Ministru kabinets par pieņemto lēmumu informē nacionālai drošībai nozīmīgo komercsabiedrību un personu uz kuru attiecas minētais lēmums.

(5) Ja persona nav veikusi darbības, kas noteikta šā panta trešajā daļā minētā lēmuma, tā nākamajā dienā pēc noteiktā termiņa nav tiesīga izmantot balsstiesības attiecīgajā kapitālsabiedrībā.

(6) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā persona iesniedz pieteikumu par šā panta pirmajā daļā minētā patiesā labuma guvēja maiņu un tās izskatīšanas kārtību.

 

42.pants. Uzņēmuma pāreja

(1) Ministru kabineta atļauja ir nepieciešama katrai uzņēmuma pārejai, kuras rezultātā cita persona iegūst īpašumā vai lietošanā tādu uzņēmumu no nacionālajai drošībai nozīmīgas kapitālsabiedrības, kurā ietilpst aktīvi, kas tiek izmantoti šā likuma 38.pantā minētās darbības veikšanai, kā arī šā likuma 22.² panta septītajā daļā minētajā gadījumā.

(2) Ministru kabineta noteiktajā kārtībā lūgumu iesniedz nacionālajai drošībai nozīmīgā komercsabiedrība.

 

43.pants. Izņēmumi

Ministru kabineta atļauja nav nepieciešama, ja:

1) likumā noteiktajos gadījumos kapitāla daļas vai akcijas iegūst pati kapitālsabiedrība;

2) tiek pārvaldītas valsts kapitālsabiedrības un valsts kapitāla daļas vai akcijas saskaņā ar Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumu;

3) uzņēmums, kapitāla daļas vai akcijas pāriet publiskas personas vai publiski privātas kapitālsabiedrības īpašumā;

4) Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā procesa virzītājs lemj par kapitāla daļu vai akciju atdošanu likumīgajam īpašniekam;

5) Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā tiesa lemj par kapitāla daļu vai akciju konfiskāciju.

           

44.pants. Ministru kabineta lēmums 

(1) Ministru kabinets lēmumu par atļaujas izsniegšanu vai atļaujas atteikumu šā likuma 40., 41. un 42.pantā minētajos gadījumos pieņem mēneša laikā no pieteikuma saņemšanas dienas. Šis termiņš var tikt pagarināts līdz trim mēnešiem.

(2) Nelabvēlīgu administratīvo aktu izdod gadījumos, kad ir apdraudēta vai varētu tikt apdraudēta nacionālā drošība. Pieņemot lēmumu šajā nodaļā minētajos gadījumos, Ministru kabinets izvērtē personas tiesību ierobežojumu, tā samērīgumu ar nacionālās drošības interesēm un valsts drošības iestādes atzinumu, kā arī atbilstību tiesiskās paļāvības principam un citiem tiesību principiem.

(3) Personai paziņojamā administratīvā akta pamatojumā ietver informāciju, kas nav valsts noslēpums vai informācija dienesta vajadzībām.

(4)  Izdotos administratīvos aktus var pārsūdzēt Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamentam. Administratīvo aktu pārsūdzēšana neaptur to darbību.

(5) Lietu izskata kā pirmās instances tiesa. Lieta tiek izskatīta triju tiesnešu sastāvā. Tiesas nolēmums ir galīgs un nav pārsūdzams.

(6) Ja Ministru kabinets šajā nodaļā noteiktajā termiņā nav izdevis atļaujas atteikumu, tad pieņemams, ka pēc termiņa izbeigšanās atļauja ir dota.

 

45.pants. Ierobežojuma neievērošanas tiesiskās sekas

(1) Šā likuma 40. vai 42.pantā minētās darbības bez Ministru kabineta piekrišanas Latvijas Republikā nav veicamas. Nav spēkā nacionālajai drošībai nozīmīgas komercsabiedrības dalībnieku vai akcionāru sapulces lēmumi, par kuriem balsojuši dalībnieki vai akcionāri, kuru līdzdalībai vai patiesā labuma guvēju maiņai Ministru kabinets nav devis atļauju, vai lēmumi, kuri pieņemti, pārkāpjot šajā nodaļā noteikto balsstiesību aizliegumu. Tāpat nav spēkā jebkāda biedra rīcība, ko tas veicis nacionālajai drošībai nozīmīgas komercsabiedrības vārdā, tādējādi pārkāpjot šajā likumā noteiktos pārstāvības un lietvedības kārtošanas ierobežojumus.

(2) Šā panta pirmajā daļā noteiktajos gadījumos Ministru kabinets pieņem lēmumu, ar kuru uzliek par pienākumu konkrētiem attiecīgo:

1) kapitālsabiedrību kapitāla daļu īpašniekiem vai akcionāriem atsavināt kapitāla daļas vai akcijas un aizliedz līdz šā pienākuma izpildei izmantot balsstiesības attiecīgajā kapitālsabiedrībā;

2) personālsabiedrību biedriem izstāties no sabiedrības un aizliedz līdz šā pienākuma izpildei pārstāvēt sabiedrību un kārtot tās lietvedību.

(3) Ministru kabineta pilnvarota persona ir tiesīga pieņemt neatliekamus lēmumus vai noteiktā veidā rīkoties gadījumā, kad šajā nodaļā noteikto aizliegumu dēļ nacionālajai drošībai nozīmīga komercsabiedrība kļūst rīcībnespējīga vai tās pārvaldes institūcijas nav lemtspējīgas.

(4) Šā panta trešajā daļā minēto lēmumu pieņem vai veic darbības to kapitāla daļu īpašnieku vai akcionāru, vai biedru vietā, kuriem šajā nodaļā minētajos gadījumos noteikts aizliegums izmantot konkrētas tiesības, līdz jautājums par šim likumam atbilstošu ietekmi komercsabiedrībā nav atrisināts privāttiesiskā kārtībā.”

 

4.      Papildināt pārejas noteikumus ar 14.punktu šādā redakcijā:

“14. Komercsabiedrības, kuras līdz ar šā likuma 38.panta spēkā stāšanos atbilst nacionālajai drošībai nozīmīgas komercsabiedrības statusam, līdz 2017.gada 1.maijam iesniedz  Ministru kabinetam šā likuma 39.panta pirmās daļas 4.punktā un otrajā daļā minēto informāciju. Ministru kabinets šā likuma 39.pantā ceturtā daļā minēto lēmumu var pieņemt līdz 2017.gada 30.decembrim.”

 

Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.