I. Kādēļ likumprojekts ir vajadzīgs

1. Pašreizējā likuma “Par autoceļiem” 7.panta otrās daļas redakcija noteic, ka Ministru kabinets nosaka pašvaldību, komersantu un māju ceļu būvniecības, rekonstrukcijas un uzturēšanas pārraudzības kārtību, pamatojoties uz ko ir izdoti Ministru kabineta 2008. gada 8. janvāra noteikumi Nr. 10 “Kārtība, kādā tiek pārraudzīta pašvaldību ceļu, komersantu ceļu un māju ceļu būvniecība, rekonstrukcija un uzturēšana” (turpmāk – Noteikumi Nr. 10).

Saskaņā ar Noteikumiem Nr. 10 pašvaldību, komersantu un māju ceļu būvniecību, rekonstrukciju un uzturēšanu pārrauga valsts akciju sabiedrība “Latvijas Valsts ceļi” (turpmāk – LVC), veicot tehnisko revīziju un sastādot tehniskās revīzijas aktu. Atbilstoši Noteikumu Nr. 10 6.punktam LVC ar uzturēšanu saistīto darbu pārraudzība jāveic reizi gadā, bet ar būvniecību, rekonstrukciju un periodisko uzturēšanu saistīto darbu pārraudzība jāveic reizi attiecīgo darbu izpildes gaitā.

Noteikumu Nr. 10 piemērošanā konstatētas vairākas problēmas.

1) Atbilstoši Ministru kabineta 2014. gada 14. oktobra noteikumu Nr. 633 “Autoceļu un ielu būvnoteikumi” (turpmāk - Autoceļu un ielu būvnoteikumi) 5., 62. un 198. punktam par pašvaldību, komersantu un māju ceļu būvniecības procesa kontroli un tiesiskumu attiecīgajā administratīvajā teritorijā ir atbildīga pašvaldības būvvalde. Būvniecības likuma 6.¹ panta pirmās daļas 1. punkta "b" un "c" apakšpunktā minētajos gadījumos (par būvēm, kuru paredzētajai būvniecībai atbilstoši likuma "Par ietekmes uz vidi novērtēšanu" 4.panta pirmās daļas 1.punktam piemērota ietekmes uz vidi novērtējuma procedūra, un par jaunu būvju būvniecību vai esošu būvju pārbūvi, kuru ieceres iesniedzējs ir pašvaldība, ja publisku būvdarbu līguma līgumcena ir 1,5 miljoni euro vai lielāka) par būvdarbu kontroli ir atbildīgs Būvniecības valsts kontroles birojs. Līdz ar to secināms, ka likuma “Par autoceļiem” 7.panta otrajā daļā un Noteikumos Nr. 10 noteiktais LVC pienākums pārraudzīt pašvaldību, komersantu un māju ceļu būvniecību ir pretrunā būvniecību reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem, kuros ir noteikts, kuras institūcijas ir atbildīgas par būvniecības procesa kontroli, turklāt nav lietderīgi dublēt citu institūciju funkcijas.

2) Pašreizējā regulējuma piemērošanā attiecībā uz pašvaldību, komersantu un māju ceļu būvniecības pārraudzību problēmu rada arī tas, ka pašvaldības, komersantu un māju ceļu īpašnieki neinformē LVC par būvdarbu veikšanu uz savā īpašumā esošajiem ceļiem, līdz ar to LVC nav informācijas par būvdarbu norisi.

3) LVC nav tiesīga pārraudzīt komersantu un māju ceļu būvniecību un uzturēšanu, jo tai nav likumīgu tiesību iekļūt fizisko un juridisko personu īpašumā, savukārt komersantu un māju ceļu īpašniekiem ar likumu nav noteikts pienākums ievērot valsts akciju sabiedrības “Latvijas Valsts ceļi” norādījumus. Tāpat nevienā normatīvajā aktā nav noteiktas komersantu un māju ceļu uzturēšanas prasības, kuras šo ceļu īpašniekiem ir jāievēro. Komersantu un māju ceļu būvniecībai un uzturēšanai, atšķirībā no pašvaldību ceļiem, netiek arī piešķirta valsts budžeta mērķdotācija.

Saskaņā ar likuma “Par autoceļiem” 3. panta 1.¹ un otro daļu ar terminu “komersantu ceļi” saprotami arī ceļi, kas pieder uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) kā tiesību subjektiem, kā arī citām privāto tiesību juridiskajām personām, savukārt māju ceļi nesavieno citus augstāka līmeņa ceļus. Pie komersantu ceļiem pieskaitāmi akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” īpašumā esošie meža ceļi, dārzkopības kooperatīvu ceļi, jauno dzīvojamo ciematu ceļi utt.).

Pamatojoties uz iepriekš minēto, nepieciešams likuma “Par autoceļiem” 7. panta otrajā daļā izslēgt no deleģējuma pašvaldību ceļu būvniecības pārraudzību un komersantu un māju ceļu būvniecības un uzturēšanas pārraudzību, kā arī analoģiski precizēt 7. panta trešo daļu par Satiksmes ministrija deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu LVC. Likuma “Par autoceļiem” 7. panta otrajā daļā minētos Ministru kabineta noteikumus nepieciešams izdot līdz 2017.gada 31.decembrim, līdz attiecīgo Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai piemērojot Noteikumus Nr. 10.

Vienlaikus atbilstoši Ministru kabineta 2008.gada 11.marta noteikumu Nr. 173 “Valsts pamatbudžeta valsts autoceļu fonda programmai piešķirto līdzekļu izlietošanas kārtība” 25.punktam Satiksmes ministrija (LVC) arī turpmāk kontrolēs mērķdotācijas pašvaldību autoceļu un ielu būvniecībai un uzturēšanai izlietojuma likumību un pareizību.

2. 2013. gada 6. novembrī Saeima pieņēma likumprojektu “Grozījumi likumā “Par autoceļiem””, kas paredzēja papildināt likuma „Par autoceļiem” 25. pantu ar 1.¹ daļu, kurā paredzēts deleģējums Ministru kabinetam noteikt vispārīgās valsts autoceļu būvdarbu izpildes un kvalitātes prasības atbilstoši autoceļu noslogojumam. Atbilstoši likuma “Par autoceļiem” pārejas noteikumu 19. punktam šā likuma 25. panta 1.¹ daļā minētos noteikumus Ministru kabinetam bija jāizdod līdz 2014. gada 31. martam.

Minēto noteikumu mērķis bija noteikt valsts autoceļu tīklā veicamo būvdarbu izpildes vispārīgās prasības, pielietojamo materiālu īpašību robežas dažādai autoceļu noslodzei, kā arī noteiktas prasības, saskaņā ar kurām jāveic pielietojamo materiālu īpašību pārbaudes un būvdarbu izpildes kvalitātes novērtējums.

Satiksmes ministrija sagatavoja un iesniedza izskatīšanai Ministru kabineta 2014. gada 14. oktobra sēdē noteikumu projektu “Vispārīgās valsts autoceļu būvdarbu izpildes un kvalitātes prasības atbilstoši autoceļu noslogojumam”, noteikumu projekts tika pieņemts, taču netika izsludināts oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”, līdz ar to nav stājies spēkā, ņemot vērā to, ka noteikumu projekts neguva sociālo partneru (biedrības „Latvijas Ceļu būvētājs” u. c.) atbalstu, kas tostarp norādīja, ka Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās gadījumā tiem būtu jāattiecas ne tikai uz valsts autoceļiem, bet uz visiem autoceļiem un ielām.

Pašlaik attiecībā uz valsts autoceļu būvniecību tiek piemērotas LVC izstrādātās Ceļu specifikācijas http://lvceli.lv/iepirkumi-un-dokumentacija/autocelu-specifikacijas/, uz kurām ir atsauce valsts autoceļu būvniecības līgumos. Uz pašvaldību, komersantu un māju ceļiem Ceļu specifikāciju piemērošana ir brīvprātīga, līdz ar to nav vienotu kvalitātes prasību uz visiem ceļiem.

Saskaņā ar Būvniecības likuma 1.panta 12.punktu būvniecība ir visu veidu būvju projektēšana un būvdarbi. Līdz ar to būvdarbi ir tikai viena no būvniecības procesa sadaļām, bet noteikt vispārīgās kvalitātes prasības ir nepieciešams visam būvniecības procesam.

Ņemot vērā minēto, likuma „Par autoceļiem” 25. pantā ir jānoteic, ka Ministru kabinets nosaka vispārīgās autoceļu un ielu būvniecības kvalitātes prasības, līdz ar to tās būs attiecināmas arī uz pašvaldību autoceļiem un ielām un komersantu un māju ceļiem. Vispārīgās autoceļu un ielu būvniecības kvalitātes prasības nosakāmas, ņemot vērā dažādus faktorus, piemēram, ceļa veidu, satiksmes intensitāti, noslodzi, vai ceļš ir publiski pieejams, ceļu iedalījumu grupās atbilstoši būvniecības procesam, būvniecības. Savukārt specifiskās autoceļu un ielu būvniecības kvalitātes prasības noteiks pasūtītājs.

Lai autoceļu un ielu būvniecības regulējumu radītu pārskatāmāku, ar likuma „Par autoceļiem” 25. pantā noteikto deleģējumu plānots papildināt Autoceļu un ielu būvnoteikumus. Ņemot vērā, ka LVC ir izveidota darba grupa (iesaistot nozares profesionāļus) pilnīgai Autoceļu un ielu būvnoteikumu pārstrādei, kam ir nepieciešams laiks, likumprojektā paredzēts, ka likuma “Par autoceļiem” 25.pantā minētie Ministru kabineta noteikumi jāizdod līdz 2018.gada 31.decembrim.

3. Vienlaikus ar likumprojektu tiek precizēta likuma “Par autoceļiem” 7.panta otrajā un trešajā daļā un 25.pantā lietotā terminoloģija atbilstoši Būvniecības likumam, kā arī izslēgtas novecojušas un būvniecības normatīvos aktus dublējošas normas (25.panta pirmā un otrā daļa).

II. Kāda var būt likuma ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

Likumprojekts attiecas uz ceļu īpašniekiem (valsti, pašvaldībām, privātpersonām), personām, kas piedalās būvniecības procesā un tā uzraudzībā. Likumprojekts veicinās vienotu autoceļu un ielu būvniecības kvalitātes vispārīgo prasību izpratni valstī, kā arī noteiks skaidrāku autoceļu un ielu būvniecības un uzturēšanas uzraudzības procesu, tādējādi radot pozitīvu ietekmi uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību.

III. Kāda var būt likuma ietekme uz
valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

Projekts šo jomu neskar.

IV. Kāda var būt likuma ietekme uz
spēkā esošo tiesību normu sistēmu

Ministru kabinetam līdz:

1) 2017.gada 31.decembrim jāizdod noteikumi par pašvaldību autoceļu uzturēšanas pārraudzību;

2) 2018.gada 31.decembrim jāizdod noteikumi par vispārīgajām autoceļu un ielu būvniecības kvalitātes prasībām.

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām
atbilst likumprojekts

Nav attiecināms.

VI. Kādas konsultācijas notikušas,
sagatavojot likumprojektu

Konsultācijas notikušas ar Satiksmes ministriju,  VAS “Latvijas Valsts ceļi” un Ekonomikas ministriju.

VII. Kā tiks nodrošināta likuma izpilde

Projekta izpildi nodrošinās VAS “Latvijas Valsts ceļi” (attiecībā uz pašvaldību autoceļu uzturēšanas pārraudzību) un būvniecības procesa dalībnieki, pasūtītājs un būvuzraugs (attiecībā uz autoceļu un ielu būvdarbu kvalitātes prasībām).

Projekta īstenošana tiks veikta esošo cilvēkresursu ietvaros.

Saistībā ar projekta izpildi nebūs nepieciešams veidot jaunas institūcijas vai likvidēt, reorganizēt esošās.