I. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

 1.

 Pamatojums

Deklarācijas par Valda Dombrovska vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību punkts – turpināsim civiltiesību, tajā skaitā līgumtiesību, modernizāciju, izstrādājot arī dalītā īpašuma un hipotekārās kreditēšanas tiesisko regulējumu.

Valdības rīcības plāna 119.3.apakšpunkts.

 2.

 Pašreizējā situācija un problēmas

           Civiltiesību nozares pamats ir 1937. gadā pieņemtais Civillikums. Tādējādi Civillikumā ietvertais regulējums, tajā skaitā Ģimenes tiesību daļas normas, ir novecojis un vairs nespēj pilnībā apmierināt mūsdienu sabiedrības vajadzības.

            Izvērtējot problēmu jautājumus un nepilnības Latvijas Republikas Ģimenes tiesību regulējumā, konstatēta šāda nepilnība adopcijas institūta tiesiskajā regulējumā.

          Saskaņā ar Civillikuma 172.panta trešo daļu pēc adoptētāja lūguma tiesa var atļaut mainīt adoptējamā personas kodu. Vienlaikus ir aizliegts mainīt adoptējamā dzimšanas datumu. Praksē tas nozīmē to, ka adoptējamam var mainīt personas koda otro daļu, nevis visu personas kodu, jo personas koda algoritms paredz tā pirmajā daļā norādīt dzimšanas datumu.

          Savukārt LPSR Laulības un ģimenes kodeksa 112.pants, kas bija spēkā laikā no 1969.gada 1.oktobra līdz 1993.gada 31.augustam (1993.gada 1.septembrī stājās spēkā atjaunotā Civillikuma Ģimenes tiesību daļa), adopcijas gadījumā paredzēja tiesības mainīt adoptētā dzimšanas datumu vai dzimšanas  vietu.

Tiesībsarga birojs 2013.gada 19.aprīļa elektroniskā pasta vēstulē Tieslietu ministrijai norādīja, ka, ievērojot Civillikuma 172.pantu, kas liedz mainīt adoptējamā dzimšanas datumu, ierobežojumā personai mainīt dzimšanas datumu atbilstoši savai faktiskajai dzimšanas vietai un dzimšanas datumam, kāds tas bija adoptētajam piedzimstot, būtu saskatāms nesamērīgs indivīda tiesību aizskārums.

Tāpat katram indivīdam ir tiesības uz identitāti, līdz ar to normatīvajos aktos ir jābūt iespējai adoptētajiem lūgt savos dzimšanas reģistros norādīt to dzimšanas vietu un dzimšanas datumu, kāds tas bija. adoptētajam piedzimstot.

Tādējādi, lai novērstu šādu nesamērīgu indivīda tiesību aizskārumu, nepieciešams veikt attiecīgus grozījumus likumā „Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ģimenes tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību”.

3.

 Saistītie politikas ietekmes novērtējumi un pētījumi

Likumprojekts šo jomu neskar.

 4.

 Tiesiskā regulējuma mērķis un būtība

      Likumprojekta mērķis ir Civillikuma normu piemērotāju praksē konstatēto nepilnību ģimenes tiesību regulējumā novēršana.

     Likumprojekts paredz tiesības dzimtsarakstu nodaļai pēc adoptētā lūguma grozīt adoptētā dzimšanas vietu un  dzimšanas  datumu saskaņā ar sākotnējo ierakstu dzimšanas reģistrā par adoptētā dzimšanas vietu  un  dzimšanas  datumu,  ja  adopcija,  ar  kuru  adoptētam mainīta dzimšanas   vieta  un  dzimšanas  datums,  ir  apstiprināta  līdz 1993.gada 31.augustam.

 5.

 Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Likumprojektu izstrādāja ar tieslietu ministra 2009.gada 2.decembra rīkojumu Nr.1-1/403 izveidotā darba grupa grozījumu izstrādei Civillikuma Ģimenes tiesību daļā, Civilprocesa likumā un citos tiesību aktos saistībā ar Civillikuma Ģimenes tiesību daļas modernizāciju un tiesas nolēmumu piespiedu izpildi, kas saistīti ar aizgādības un saskarsmes tiesību nodrošināšanu. Darba grupas sastāvā tika iekļauti pārstāvji no Tieslietu ministrijas, Labklājības ministrijas, Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas, Rīgas domes Rīgas bāriņtiesas, Latvijas Zvērinātu advokātu padomes, Latvijas zvērinātu notāru padomes, Latvijas zvērinātu tiesu izpildītāju padomes, tiesneši un zvērināti advokāti.

 6.

 Iemesli, kādēļ netika nodrošināta sabiedrības līdzdalība

Sabiedrības līdzdalība netika nodrošināta, jo grozījumi skar tikai nelielu sabiedrības daļu, t. i., adoptētos, kuru adopcija ir apstiprināta laikā no 1969.gada 1.oktobra līdz 1993.gada 31.augustam.

 7.

 Cita informācija

 Nav.

II. Tiesību akta projekta ietekme uz sabiedrību

 1.

 Sabiedrības mērķgrupa

Likumprojektā ietvertais regulējums attiecas uz  adoptētajiem, kuru adopcija ir apstiprināta laikā no 1969.gada 1.oktobra līdz 1993.gada 31.augustam.  Ņemot vērā adopcijas noslēpuma aizsardzību, mērķgrupas precīzais skaitliskais lielums nav nosakāms.

 2.

Citas sabiedrības grupas (bez mērķgrupas), kuras tiesiskais regulējums arī ietekmē vai varētu ietekmēt

Likumprojekts šo jomu neskar.

 3.

 Tiesiskā regulējuma finansiālā ietekme

Likumprojekts šo jomu neskar.

 4.

 Tiesiskā regulējuma nefinansiālā ietekme

Tiks novērsts nesamērīgs indivīda tiesību aizskārums, ļaujot visiem adoptētajiem, kuru adopcija ir apstiprināta saskaņā ar LPSR Laulības un ģimenes kodeksa 112.pantu, tiesības lūgt dzimtsarakstu nodaļu grozīt adoptētā dzimšanas vietu un dzimšanas datumu saskaņā ar sākotnējo ierakstu dzimšanas reģistrā par adoptētā dzimšanas vietu un dzimšanas datumu.   

 5.

 Administratīvās procedūras raksturojums

 Likumprojekts šo jomu neskar.

 6.

 Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

 Likumprojekts šo jomu neskar.

 7.

 Cita informācija

 Nav.

III. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

Likumprojekts šo jomu neskar.

IV. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

 1.

 Nepieciešamie saistītie tiesību aktu projekti

Likumprojekts „Grozījumi Civillikumā”, „Grozījumi Bāriņtiesu likumā” un „Grozījumi Civilprocesa likumā”.

Likumprojekta „Grozījumi Civillikumā” (VSS-491) mērķis ir Civillikuma Ģimenes tiesību daļas modernizācija, atsakoties no novecojušiem tiesību institūtiem, kuri vairs nespēj pilnībā apmierināt mūsdienu sabiedrības vajadzības, novēršot atsevišķu Civillikuma Ģimenes tiesību daļas normu neatbilstību Bāriņtiesu likumam un Bērnu tiesību aizsardzības likumam, kā arī novēršot Civillikuma normu piemērotāju, tajā skaitā tiesu, praksē konstatētās nepilnības ģimenes tiesību regulējumā.

Likumprojekta „Grozījumi Civilprocesa likumā” (VSS-492) mērķis ir lietu, kas izriet no aizgādības vai saskarsmes tiesībām, izskatīšanas tiesā kārtības pilnveidošana, kā arī minēto lietu kategorijās pieņemto nolēmumu izpildes kārtības noteikšana.

Likumprojekta „Grozījumi Bāriņtiesu likumā” (VSS-465) mērķis ir saskaņot Bāriņtiesu likuma normas ar augstāk minētajiem izstrādātajiem grozījumiem Civilprocesa likumā.

Par likumprojektu izstrādi ir atbildīga Tieslietu ministrija. Minētie likumprojekti ir izstrādāti un virzāmi izskatīšanai vienā likumprojektu paketē.

 2.

 Cita informācija

 Nav.

V. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām

  Likumprojekts šo jomu neskar.

VI. Sabiedrības līdzdalība un šīs līdzdalības rezultāti

  Likumprojekts šo jomu neskar.

VII. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām

 1.

 Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Likumprojekta izpildi atbilstoši ārējos normatīvajos aktos nostiprinātajai kompetencei veiks dzimtsarakstu nodaļas.

 2.

 Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām

 Dzimtsarakstu nodaļas kompetence netiks būtiski paplašināta, jo tādu gadījumu, uz kuriem attiecas likumprojekts, nebūs daudz.

 3.

 Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes institucionālo struktūru.

Jaunu institūciju izveide

 Saistībā ar likumprojekta izpildi nav nepieciešams veidot jaunas institūcijas.

 4.

 Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes institucionālo struktūru.

Esošu institūciju likvidācija

 Saistībā ar likumprojekta izpildi netiks likvidētas esošās institūcijas.

 5.

 Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes institucionālo struktūru.

Esošu institūciju reorganizācija

 Saistībā ar likumprojekta izpildi nav plānota esošo institūciju reorganizācija vai apvienošana.

 6.

 Cita informācija

 Nav.