Likuma attiecīgo pantu spēkā esošā redakcija

2.lasījumā nobalsotā redakcija

N.p.k.

3.lasījumam iesniegtie priekšlikumi

(2)

Komisijas atzinums

Komisijas atbalstītā redakcija

Izdarīt likumā "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1996, 1., 4. nr.; 1998, 15. nr.; 2001, 1. nr.; 2002, 22. nr.; 2003, 2., 23. nr.; 2004, 5. nr.; 2005, 2. nr.; 2007, 24. nr.; 2009, 2., 15. nr.; Latvijas Vēstnesis, 2009, 200. nr.; 2010, 201. nr.; 2011, 99., 202. nr.; 2012, 192. nr.; 2013, 191., 228. nr.; 2014, 225.nr.) šādus grozījumus:

Izdarīt likumā "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1996, 1., 4. nr.; 1998, 15. nr.; 2001, 1. nr.; 2002, 22. nr.; 2003, 2., 23. nr.; 2004, 5. nr.; 2005, 2. nr.; 2007, 24. nr.; 2009, 2., 15. nr.; Latvijas Vēstnesis, 2009, 200. nr.; 2010, 201. nr.; 2011, 99., 202. nr.; 2012, 192. nr.; 2013, 191., 228. nr.; 2014, 225.nr.) šādus grozījumus:

34.pants. Ieturējumi no maternitātes, paternitātes, vecāku, slimības un apbedīšanas pabalstiem

(1) Ieturējumus no maternitātes, paternitātes, vecāku un slimības pabalstiem var izdarīt:

1) pamatojoties uz tiesas nolēmumiem un citu institūciju (amatpersonu) lēmumiem, kurus saskaņā ar likumu izpilda tiesas nolēmumu izpildīšanai noteiktajā kārtībā;

2) pamatojoties uz valsts institūciju (amatpersonu) lēmumiem, kuri izpildāmi bezstrīda kārtībā;

3) pamatojoties uz Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras nodaļas amatpersonas lēmumu, lai piedzītu tās pabalstu summas, kas pabalsta saņēmējam pārmaksātas viņa vainas dēļ, ja viņš iesniedzis dokumentus ar apzināti nepatiesām ziņām, sniedzis nepatiesu vai nepilnīgu informāciju vai nav paziņojis par pārmaiņām, kuras ietekmē tiesības uz pabalstu, tā apmēru un izmaksas noteikumus. Šajā gadījumā katru mēnesi ieturami ne vairāk kā 10 procenti no izmaksājamā pabalsta.

(2) Ieturējumus no apbedīšanas pabalstiem neizdara.

43

(19.06.1998. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.11.2007. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2008.)

1. 34.pantā:

izslēgt pirmās daļas 3.punkta otro teikumu;

papildināt pirmo daļu ar 4. un 5.punktu šādā redakcijā:

„4) ja Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra konstatē, ka personai slimības, maternitātes, paternitātes vai vecāku pabalsta saņemšanas laikā ir reģistrēti ienākumi kā darba ņēmējam (arī darba ņēmējam mikrouzņēmumā) vai pašnodarbinātajam un līdz ar to šī persona nepamatoti saņēmusi pabalstu (vai vecāku pabalsts piešķirts kā personai, kura nav nodarbināta), Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra pieņem lēmumu par pārmaksātās pabalsta summas atgūšanu, pamatojoties uz Valsts ieņēmumu dienesta informāciju par periodiem, kuros personai reģistrēti ienākumi;

5) ja, izpildot attiecīgo tiesas spriedumu, tiesas apstiprinātu izlīgumu ar darba devēju vai attiecīgās valsts pārvaldes iestādes pieņemtu lēmumu, persona ir atjaunota darbā un darba devējs tai izmaksājis atlīdzību par darba piespiedu kavējuma laiku, kas sakrīt ar darbnespējas vai vecāku pabalsta saņemšanas periodu, un līdz ar to šai personai ir izveidojusies slimības, maternitātes vai vecāku pabalsta pārmaksa, personai ir pienākums atmaksāt pārmaksātās slimības, maternitātes un vecāku pabalsta summas;

       papildināt pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

„(3)Pārmaksātās pabalstu summas atgūst likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu’’ noteiktajā kārtībā un apmērā.’’

1.

Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs

Reinis Uzulnieks

Papildināt 34.panta nosaukumu ar vārdiem „un pārmaksāto pabalstu atgūšana’’

Atbalstīts

1. 34.pantā:

papildināt panta nosaukumu ar vārdiem „un pārmaksāto pabalstu atgūšana’’;

izslēgt pirmās daļas 3.punkta otro teikumu;

papildināt pirmo daļu ar 4. un 5.punktu šādā redakcijā:

„4) ja Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra konstatē, ka personai slimības, maternitātes, paternitātes vai vecāku pabalsta saņemšanas laikā ir reģistrēti ienākumi kā darba ņēmējam (arī darba ņēmējam mikrouzņēmumā) vai pašnodarbinātajam un līdz ar to šī persona nepamatoti saņēmusi pabalstu (vai vecāku pabalsts piešķirts kā personai, kura nav nodarbināta), Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra pieņem lēmumu par pārmaksātās pabalsta summas atgūšanu, pamatojoties uz Valsts ieņēmumu dienesta informāciju par periodiem, kuros personai reģistrēti ienākumi;

5) ja, izpildot attiecīgo tiesas spriedumu, tiesas apstiprinātu izlīgumu ar darba devēju vai attiecīgās valsts pārvaldes iestādes pieņemtu lēmumu, persona ir atjaunota darbā un darba devējs tai izmaksājis atlīdzību par darba piespiedu kavējuma laiku, kas sakrīt ar darbnespējas vai vecāku pabalsta saņemšanas periodu, un līdz ar to šai personai ir izveidojusies slimības, maternitātes vai vecāku pabalsta pārmaksa, personai ir pienākums atmaksāt pārmaksātās slimības, maternitātes un vecāku pabalsta summas.”;

       papildināt pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

„(3) Pārmaksātās pabalstu summas atgūst likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu’’ noteiktajā kārtībā un apmērā.’’

36.pants. Darba devēja pienākumi

(1) Darba devēja pienākums ir darba ņēmējiem, kuriem darba periodā iestājusies ar Ministru kabineta noteiktajā kārtībā izsniegtu darba nespējas lapu apliecināta pārejoša darba nespēja (izņemot darba nespēju, kas saistīta ar grūtniecību un dzemdībām un slima bērna kopšanu), izmaksāt no saviem līdzekļiem slimības naudu ne mazāk kā 75 procentu apmērā no vidējās izpeļņas par otro un trešo pārejošas darba nespējas dienu un ne mazāk kā 80 procentu apmērā — par laiku no ceturtās darba nespējas dienas, taču ne ilgāku par 10 kalendāra dienām. Slimības naudu aprēķina par darbne­spējas dienām, kurās darba ņēmējam būtu bijis jāstrādā, un izmaksā atbilstoši noteikumiem, kādi Darba likumā paredzēti darba samaksas izmaksai.

(2) Darba devēja pienākums ir pēc darba ņēmēja pieprasījuma vai pēc Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras pieprasījuma izdot apstiprinājumu par darba ņēmēja neierašanos darbā vai arī citu ar darba līguma apstākļiem saistītu informāciju, kas nepieciešama, lai izlemtu jautājumu par darba ņēmēja tiesībām uz valsts sociālās apdrošināšanas pabalstu un noteiktu tā apmēru.45

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.06.1998., 24.10.2002., 08.11.2007. un 04.12.2008. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2009.)

2. Izteikt 36. panta pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Darba devēja pienākums ir darba ņēmējiem, kuriem darba periodā iestājusies ar Ministru kabineta noteiktajā kārtībā izsniegtu darbnespējas lapu apliecināta pārejoša darbnespēja (izņemot darbnespēju, kas saistīta ar grūtniecību un dzemdībām un slima bērna kopšanu), izmaksāt no saviem līdzekļiem slimības naudu ne mazāk kā 75 procentu apmērā no vidējās izpeļņas par otro un trešo pārejošas darbnespējas dienu un ne mazāk kā 80 procentu apmērā – par laiku no ceturtās darbnespējas dienas, taču ne ilgāku par 10 kalendāra dienām. Slimības naudu aprēķina par darbne­spējas dienām (stundām), kurās darba ņēmējam būtu bijis jāstrādā. Darba ņēmējiem, kuriem noteikts summētais darba laiks (summētais dienesta pienākumu izpildes laiks) un kuru mēnešalga (darba alga) nav atkarīga no faktiski nostrādāto stundu skaita konkrētā mēnesī, darba devējs, ņemot vērā darba (dienesta) specifiku, var noteikt, ka slimības naudu aprēķina par kalendāra darba dienām darbnespējas periodā. Slimības naudu izmaksā atbilstoši noteikumiem, kādi Darba likumā paredzēti darba samaksas izmaksai."

2.

Saeimas Juridiskais birojs

Izteikt likumprojekta 2.pantu šādā redakcijā:

„2.36.panta pirmajā daļā:

izteikt otro teikumu šādā redakcijā:

 „Slimības naudu aprēķina par darbne­spējas dienām (stundām), kurās darba ņēmējam būtu bijis jāstrādā.’’

papildināt ar trešo un ceturto teikumu šādā redakcijā:

„Darba ņēmējiem, kuriem noteikts summētais darba laiks (summētais dienesta pienākumu izpildes laiks) un kuru mēnešalga (darba alga) nav atkarīga no faktiski nostrādāto stundu skaita konkrētā mēnesī, darba devējs, ņemot vērā darba (dienesta) specifiku, var noteikt, ka slimības naudu aprēķina par kalendāra darba dienām darbnespējas periodā. Slimības naudu izmaksā atbilstoši noteikumiem, kādi Darba likumā paredzēti darba samaksas izmaksai.”

Atbalstīts

2. 36.panta pirmajā daļā:

izteikt otro teikumu šādā redakcijā:

 „Slimības naudu aprēķina par darbne­spējas dienām (stundām), kurās darba ņēmējam būtu bijis jāstrādā.’’;

papildināt daļu ar trešo un ceturto teikumu šādā redakcijā:

„Darba ņēmējiem, kuriem noteikts summētais darba laiks (summētais dienesta pienākumu izpildes laiks) un kuru mēnešalga (darba alga) nav atkarīga no faktiski nostrādāto stundu skaita konkrētā mēnesī, darba devējs, ņemot vērā darba (dienesta) specifiku, var noteikt, ka slimības naudu aprēķina par kalendāra darba dienām darbnespējas periodā. Slimības naudu izmaksā atbilstoši noteikumiem, kādi Darba likumā paredzēti darba samaksas izmaksai.”