I. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

 1.

 Pamatojums

Lietas, kas izriet no aizgādības vai saskarsmes tiesībām

Valdības rīcības plāns „Deklarācijas par Valda Dombrovska vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai” 119.3.apakšpunkts par Civillikuma Ģimenes tiesību daļas regulējumu ar mērķi nodrošināt no vardarbības mājsaimniecībā cietušo personu pagaidu aizsardzību un noteikt izpildes kārtību tiesas nolēmumu lietās, kas izriet no saskarsmes un aizgādības tiesībām.

Citi grozījumi

Valdības rīcības plāns „Deklarācijas par Valda Dombrovska vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai” 114.1apakšpunkts ar mērķi efektivizēt lietu izskatīšanas procesu un izlīdzināt tiesu noslodzi.

Tiesu iekārtas attīstības pamatnostādņu 2009.-2015.gadam (apstiprinātas ar Ministru kabineta 2009.gada 7.oktobra rīkojumu Nr.685) 4.punkts par tiesu noslodzes samazināšanu un izlīdzināšanu.

 2.

 Pašreizējā situācija un problēmas

Lietas, kas izriet no aizgādības vai saskarsmes tiesībām

Ārējos normatīvajos aktos šobrīd nav noteikta detalizēta tiesas nolēmumu lietās, kas izriet no aizgādības vai saskarsmes tiesībām, izpildes kārtība, kas apgrūtina Civillikumā noteikto vecāku aizgādības tiesību pār bērnu, kā arī saskarsmes tiesību īstenošanu.

Tāpat, izskatot lietas, kas izriet no aizgādības vai saskarsmes tiesībām, vai, piedaloties minēto lietu izskatīšanā, tiesneši un bērnu tiesību aizsardzības institūciju speciālisti ir konstatējusi šādas būtiskas nepilnības pašreizējā tiesiskajā regulējumā:

 1) saskaņā ar Bērnu tiesību aizsardzības likuma 20.panta ceturto daļu lietas, kas saistītas ar bērna tiesību vai interešu nodrošināšanu, tiesā izskatāmas ārpus kārtas. Civilprocesa likuma (turpmāk – CPL) regulējums tikai daļēji nodrošina minētā principa ievērošanu, jo CPL 148.panta pirmā daļa noteic, ka pēc lietas ierosināšanas prasības pieteikums un tam pievienoto dokumentu noraksti nekavējoties nosūtāmi atbildētājam ierakstītā pasta sūtījumā, nosakot rakstveida paskaidrojuma iesniegšanai termiņu – 15-30 dienas no prasības pieteikuma nosūtīšanas dienas. Līdz ar to tiesu prakse liecina, ka civillietās, kas skar bērna intereses, var tikt noteikts atbildētājam rakstveida paskaidrojumu sniegšanai arī maksimāli pieļaujamais termiņš – 30 dienas, tādējādi nenodrošinot Bērnu tiesību aizsardzības likuma 20.panta ceturtajā daļā noteikto, ka lietas saistībā ar bērnu ir izskatāmas ārpus kārtas un nekavējoties.

2) CPL 238.panta otrā daļa noteic, ka pēc puses lūguma tiesa var pieņemt lēmumu, ar kuru uz laiku līdz sprieduma taisīšanai par laulības šķiršanu vai laulības neesamību nosaka bērna aprūpes kārtību, saskarsmes tiesību izmantošanas kārtību, uzturlīdzekļus bērnam, aizliegumu bērna izvešanai no valsts, līdzekļus otra laulātā iepriekšējā labklājības līmeņa vai uztura nodrošināšanai, laulāto kopīgā mājokļa lietošanas kārtību vai uzdod vienai pusei izsniegt otrai pusei mājsaimniecības un personiskās lietošanas priekšmetus. Savukārt likums nenoteic kārtību, kādā izskatāmi šādi puses lūgumi, tajā skaitā, kādu informāciju bāriņtiesai jāsniedz tiesai pēc tās pieprasījuma;

3) CPL nav skaidri nodefinēts prasības priekšmets lietās, kas izriet no saskarsmes tiesībām;

4) Saskaņā ar Civillikuma 182.panta trešo daļu saskarsmes tiesību attiecībā uz bērnu var ierobežot, turklāt, ja nepieciešams, var noteikt, ka ar bērnu drīkst tikties tikai trešās personas klātbūtnē. Savukārt CPL nenosaka šādas personas tiesības un pienākumus lietu, kas izriet no saskarsmes tiesībām, izskatīšanas laikā;

5) No CPL pašreizējā regulējuma nav viennozīmīgi izprotams, kāda informācija norādāma tiesas nolēmumā lietās, kas izriet no aizgādības un saskarsmes tiesībām, kā arī izpildu rakstā, kas izdots, lai izpildītu šādu nolēmumu.

Hāgas 2007.gada 23.novembra Konvencija par uzturlīdzekļu bērniem un cita veida ģimenes uzturēšanas līdzekļu pārrobežu piedziņu

Latvijā, tāpat kā citās Eiropas Savienības dalībvalstīs, būs jāuzsāk Hāgas 2007.gada 23.novembra Konvencijas par uzturlīdzekļu bērniem un cita veida ģimenes uzturēšanas līdzekļu pārrobežu piedziņu (turpmāk – Hāgas 2007.gada 23.novembra konvencija) piemērošana, tiklīdz Eiropas Savienība pievienosies tai. Hāgas 2007.gada 23.novembra konvencijas vispārējs mērķis ir nodrošināt uzturlīdzekļu un cita veida ģimenes uzturēšanas līdzekļu efektīvu pārrobežu piedziņu, jo īpaši, izveidojot līgumslēdzēju valstu iestāžu visaptverošu sadarbības sistēmu, nodrošinot iespēju iesniegt pieteikumus uzturēšanas nolēmumu pieņemšanai, paredzot uzturēšanas nolēmumu atzīšanu un izpildi, kā arī             pieprasot efektīvus pasākumus uzturēšanas līdzekļu nolēmumu izpildei. Tādējādi tas ļaus uzturēšanas līdzekļu kreditoriem viegli, ātri un lielākoties bez maksas panākt uzturēšanas līdzekļu piedziņu visās Hāgas 2007.gada 23.novembra konvencijas Līgumslēdzējvalstīs.

Tādējādi nepieciešams izdarīt attiecīgus grozījumus normatīvajos aktos, lai atbilstoši Hāgas 2007.gada 23.novembra konvencijā noteiktajam nodrošinātu Hāgas 2007.gada 23.novembra konvencijas darbību Latvijā.

Mazā apmēra prasības

Mazā apmēra prasību izskatīšana tiesas sēdē būtu paredzama tikai tajos gadījumos, kad tas ir pamatoti, nevis katrā gadījumā pēc puses lūguma. Tāpat praksē ir radusies problēma, ka mazā apmēra prasību gadījumā, kad lietu izskata rakstveidā, lietas izskatīšana tiek nozīmēta vienā dienā, bet spriedumu pasludina citā dienā – t.i. pēc 14 dienām, kaut arī rakstveida nolēmumiem publiska pasludināšana nevar būt. Saīsināta sprieduma un pēc tam pilna sprieduma sastādīšana rakstveida procesā nevar būt, bet tiesa var noteikt datumu, kurā tiesas kancelejā būs pieejams nolēmuma noraksts, ko uzskata par nolēmuma sastādīšanas datumu.

Lēmumi un blakus sūdzības

Kaut arī praksē tiesas bieži pieņem saīsinātos lēmumus, šobrīd nav skaidra tiesiskā regulējuma saīsinātajiem lēmumiem, kā tas ir attiecībā par spriedumiem. Tāpat no lēmuma sastāvdaļu uzskaitījuma nav skaidri saprotams, kuri no lēmuma sastāvdaļu punktiem nebūtu ietverami saīsinātajos lēmumos. Nav skaidrs regulējums par rakstveida lēmumiem – kad tie ir sastādīti un par to nosūtīšanu.

Tāpat nepieciešams precizēt blakus sūdzības iesniegšanas termiņus. CPL 442.panta pirmā daļa paredz, ka blakus sūdzību var iesniegt 10 dienu laikā, kad tiesa pieņēmusi lēmumu. Saskaņā ar CPL 231.panta pirmo daļu lēmuma norakstu nosūta lietas dalībniekam trīs dienu laikā. Savukārt CPL 56.¹panta 3.punkts paredz, ka septītajā dienā no nosūtīšanas dienas pasta sūtījums uzskatāms par saņemtu. Līdz ar to sanāk, ka blakus sūdzības iesniegšanai ir noteikti pārāk īsi termiņi un lietas dalībnieks ir spiests lūgt pārsūdzības termiņa pagarināšanu.

CPL 449.pantā nepieciešams precizēt par lēmumu par blakus sūdzību pārsūdzības termiņus, kā arī trūkst tiesiskā regulējuma drošības naudas atmaksai attiecībā uz pārsūdzēto lēmumu par blakus sūdzību.

Tiesu ekspertu brīdināšana

Spēkā esošā CPL 121.panta otrā daļa ļoti vispārēji nosaka personu loku, kas veic ekspertīzes civilprocesā. 2007.gada 1.jūlijā stājās spēkā Tiesu ekspertu likums, kura 3.pants nosaka personu loku, kam ir tiesības veikt ekspertīzes civilprocesā, tādā veidā nodrošinot objektīvu un zinātniski pamatotu ekspertīzi, ko veic kompetenti un valsts atzīti tiesu eksperti noteiktās tiesu eksperta specialitātēs. Citos gadījumos tiesa brīdina ekspertu par atbildību, kas jāuzņemas ekspertam, sniedzot atzinumu tiesai. Tiesas arvien biežāk izmanto CPL 122.pantu, lai pēc tiesas izsaukuma izsauktu ekspertu uz tiesas sēdi un brīdinātu par atbildību saskaņā ar CPL 161.pantu, neskatoties uz to, ka eksperti jau pēc likuma ir atbildīgi par savu darbību, ko apliecina, saņemot sertifikātu. Šāda ekspertu izsaukšana nepamatoti pagarina ekspertīžu termiņus un lietu izskatīšanas laiku, kā arī sadārdzina lietas izskatīšanas procesu. Turklāt bieži vien šo uzdevumu nav iespējams izpildīt, jo tiesa nezina, kāda veida ekspertīze ir nepieciešama, kā arī pirms tiesas uzdotā jautājuma nav viennozīmīgi secināms, kādus ekspertus nepieciešams iesaistīt jautājuma risināšanā.

Ar ekspertiem ir saistīts CPL 267.panta regulējums, kas nosaka lēmuma pieņemšanā par personas nosūtīšanu uz tiesu ekspertīzi piespiedu kārtā arī eksperta piedalīšanos, kas nebūtu nepieciešams.

Izpildāmā nolēmuma skaidrošana un sprieduma izpilde

Lai efektivizētu tiesu darbu, izpildes procesa ietvaros jautājumi par izpildāmā nolēmuma izskaidrošanu un sprieduma izpildes atlikšanu, sadalīšanu un kārtības grozīšanu būtu skatāmi rakstveida procesā.

Valsts nodevas atmaksa

CPL 37.panta pirmās daļas 5.punkta gadījumā, noslēdzot izlīgumu, valsts nodevas atmaksa 50% apmērā ir ierobežota, jo to atmaksā, ja pieteikums iesniegts gada laikā no tās iemaksas valsts budžetā. Taču tiesas procesa ilgumi bieži vien ir ilgāki un līdz ar to šādu nodevas atmaksu nav iespējams izmantot. Tāpat valsts nodevas atmaksas termiņš CPL atšķiras no likumā „Par valsts nodevām un nodokļiem” 16.panta 10.punktā un Zemesgrāmatu likumā 106.¹pantā noteiktā, kas paredz valsts nodevas atmaksu, ja pieteikums iesniegts trīs gadu laikā no tās iemaksas valsts budžetā.

Izpildu dokumenti

Saistībā ar to, ka administratīvo pārkāpumu lietas nodotas vispārējās jurisdikcijas tiesām, nepieciešams CPL papildināt ar jaunu izpildu dokumentu – tiesas nolēmumi administratīvo pārkāpumu lietās.

Izlīguma apstiprināšana

Puses izlīgumu var apstiprināt pie zvērināta notāra, kurš pārbauda izlīguma slēdzēja identitāti un noskaidro, vai izlīguma slēgšanā ir pausta īsta griba un vai puses saprot izlīguma nosacījumus un sekas. Šādos gadījumos ātrāku lietu izskatīšanu varētu veicināt, ja tiesa jautājumu par izlīguma apstiprināšanu un tiesvedības izbeigšanu izlemj, nerīkojot tiesas sēdi.

Nepatiesu ziņu sniegšana

Šobrīd CPL 552.panta ceturtā daļa paredz, ka, ja tiek konstatēts, ka parādnieks sniedzis apzināti nepatiesas ziņas, tiesu izpildītājs griežas tiesā, lai tā izlemtu jautājumu par administratīvā pārkāpuma lietas vai krimināllietas ierosināšanu. Savukārt Tiesu izpildītāju likuma 77.pants noteic, ka, ja zvērināts tiesu izpildītājs, veikdams amata darbību, konstatē rīcību, kas satur noziedzīga nodarījuma pazīmes, viņš nosūta attiecīgu iesniegumu prokuroram.

Intelektuālā īpašuma tiesības

CPL 34.panta pirmās daļas 4.¹punktā nav izsmeļošs intelektuālā īpašuma tiesību veidu uzskaitījums. Definējums nav nepieciešams, jo tas ierobežo konkrētā jēdziena noskaidrošanu prakses ceļā un liedz tiesai veikt tiesību normu interpretāciju.

3.

Saistītie politikas ietekmes novērtējumi un pētījumi

Likumprojekts šo jomu neskar.

 4.

 Tiesiskā regulējuma mērķis un būtība

Lietas, kas izriet no aizgādības vai saskarsmes tiesībām

Likumprojekta mērķis ir lietu, kas skar bērnu, it īpaši lietu, kas izriet no aizgādības vai saskarsmes tiesībām, izskatīšanas tiesā kārtības pilnveidošana, kā arī minēto lietu kategorijās pieņemto nolēmumu izpildes kārtības noteikšana. Likumprojekts minētā mērķa sasniegšanai paredz izdarīt šādus būtiskākos grozījumus CPL:

 1) noteikt, ka lietās, kas skar bērnu, nosakāms rakstveida paskaidrojumu iesniegšanai termiņš ne garāks par 15 dienām no prasības pieteikuma nosūtīšanas dienas;

2) noteikt pagaidu lēmumu atsevišķos prasījumos izskatīšanas kārtību, tajā skaitā, kādu informāciju bāriņtiesai jāsniedz tiesai pēc tās pieprasījuma un ka tiesa lūgumu izskata un pieņem pagaidu lēmumu viena mēneša laikā no lūguma saņemšanas dienas;

3) precizēt prasības pieteikuma lietās, kas izriet no saskarsmes tiesībām, saturu;

4) noteikt saskarsmes personas tiesības un pienākumus lietu, kas izriet no saskarsmes tiesībām, izskatīšanas laikā. To, kas ir saskarsmes persona, paredzēts, ka precizēs Civillikums. Proti, likumprojekts „Grozījumi Civillikumā” paredz, ka saskarsmes persona ir fiziska persona, kuras klātbūtnē, ja tā piekrīt, īsteno saskarsmes tiesības, un ka saskarsmes persona var būt arī cita persona (krīzes centrs, psihologu apvienība u.c.), kas nodrošina speciālista klātbūtni saskarsmes tiesību īstenošanas laikā. Šā likumprojekta un likumprojekta „Grozījumi Civillikumā” nolūks nav mainīt līdzšinējo praksi attiecībā uz, to, kas šobrīd var būt trešās personas, kuras klātbūtnē tiek īstenota saskarsme. Parasti tās ir bērnam tuvas personas, visbiežāk radinieki. Tomēr arī šobrīd ne vienmēr puses var panākt vienošanos, ka trešā persona ir bērna radinieks vai cita bērnam tuvam persona, ir arī situācijas, kad personai, kuras klātbūtnē īstenojama saskarsme, ir nepieciešamas speciālas zināšanas, piemēram, psihologa zināšanas. Tāpēc likumprojekts „Grozījumi Civillikumā” precizē, ka saskarsmes persona ir fiziska persona, bet tā var būt arī cita persona (krīzes centrs, psihologu apvienība u.c.), kas nodrošina speciālista klātbūtni saskarsmes tiesību īstenošanas laikā. Likumprojekts „Grozījumi Civillikumā” apzināti nenosauc šīs „citas personas” juridisko darbības formu, tie var būt gan vairāki individuāli praktizējuši psihologi, kas apvienojuši savu praksi, gan juridiskas personas, gan sabiedriskas organizācijas kā, piemēram, krīzes centri. Galvenais, kas apvieno šīs „citas personas” ir to darbības veida saistība ar bērnu un to, ka šīs personas tiks izvēlētas bērna interesēs un lai pēc iespējas netraucētu bērna ierasto vidi, tās var būt arī bērnudārzs vai skola, ko apmeklē bērns.   Galvenais, ka šī cita persona, neatkarīgi no savas darbības juridiskās formas var nodrošināt attiecīga, bērna interesēm atbilstoša speciālista klātbūtni saskarsmes tiesību īstenošanas laikā. Bet jebkurā gadījumā katrā konkrētajā lietā un tās apstākļos gan tiesa, gan bāriņtiesa savā atzinumā izvērtēs saskarsmes personas atbilstību un nepieļaus, ka par saskarsmes personu tiek noteikta bērna interesēm neatbilstoša persona. Paredzams, ka praksē puses izvēlēsies saskarsmes personu, ja bāriņtiesa konstatēs, ka saskarsmes tiesību izmantošana ir ierobežojama un nosakāms, ka saskarsmes tiesības īstenojamas saskarsmes personas klātbūtnē, bāriņtiesa to norādīs savā atzinumā vai informācijā, ko tā sniedz tiesai – tad puses varēs izvēlēties saskarsmes personu atbilstoši bāriņtiesas atzinumā vai informācijā norādītājam. Ja tiesa konstatēs, ka ar bērnu drīkst tikties tikai saskarsmes personas klātbūtnē un puses nevarēs vienoties par saskarsmes personu vai bāriņtiesa nepiekritīs pušu izvēlei par saskarsmes personu, saskarsmes tiesības būs īstenojamas bāriņtiesas pārstāvja vai bāriņtiesas pilnvarotas personas (piemēram, psihologa, krīzes centra, sociālā darbinieka) klātbūtnē;

5) precizēt tiesas nolēmumā lietās, kas izriet no aizgādības un saskarsmes tiesībām, kā arī izpildu rakstā, kas izdots, lai izpildītu šādu nolēmumu, norādāmo informāciju. Attiecībā uz 244.¹²panta pirmās daļas 3.punktā noteikto, ka tiesa nolēmumā var noteikt pušu pienākumus saskarsmes tiesību īstenošanas nodrošināšanā un izdevumu saskarsmes tiesību īstenošanai sadali starp pusēm, jāmin sekojošais. Šajā punktā minētie izdevumi attiecas uz to, kā, piemēram, puses sadala izdevumus par psihologa pieaicināšanu, ja saskarsmes tiesības īstenojamas psihologa klātbūtnē vai, piemēram, ja saskarsmes tiesības īstenojamas ārvalstī, kā tiek segti bērna ceļa izdevumi u.tml. Šajā punktā minētie izdevumi nav domāti nolēmuma izpildes izdevumi, ja nolēmums netiek pildīts labprātīgi. Respektīvi, puses nevar vienoties par sprieduma izpildes izdevumu maksāšanas pienākuma sadali, jo to regulē attiecīgās CPL normas;

6) noteikt, ka lietā par paternitātes atzīšanas apstrīdēšanu tiesa pēc savas iniciatīvas vai ieinteresēto personu lūguma pieprasa attiecīgās bāriņtiesas atzinumu un var uzaicināt tās pārstāvi piedalīties tiesas sēdē. Jāatzīmē, ka arī paternitātes atzīšanas apstrīdēšanas lietās ir nenoliedzami jāvērtē bērna labākās intereses, proti, piemēram, kas ir atbilstošāks bērna interesēm, vai, lai tiek saglabāts ieraksts par bērna tēvu, kas ir atzinis paternitāti, bet nav bioloģiskais tēvs, bet tomēr ir gadiem ilgi rūpējies par bērnu un bērnam līdz ar to ir ļoti cieša emocionāla saikne ar šo personu, vai tomēr labāk ir atcelt ierakstu par tēvu, kas iepriekš atzinis paternitāti un ierakstīt par tēvu bērna bioloģisko tēvu. Vērtējot pierādījumus, tiesai nozīmīgs varētu būt arī bāriņtiesas atzinums, kur izvērtēta situācija atbilstoši bērna labākajām interesēm. Bāriņtiesas atzinums ir viens no pierādījumiem lietā, ko tiesa vērtē saskaņā ar CPL 97.pantu.

7) precizēt lietu izskatīšanas kārtību par adopcijas apstiprināšanu un atcelšanu. Modernizējot Civillikuma Ģimenes tiesību daļu, tika izdarīti arī grozījumi attiecībā uz adopciju (grozījumi Civillikumā stājas spēkā 31.01.2013.). Tika modernizēts arī Civillikuma 169.pants paredzot, ka piekrišanu adopcijai tās dalībnieki bāriņtiesai izsaka personīgi vai arī iesniedz to notariāla akta formā vai ar bāriņtiesā apliecinātu piekrišanu. Piekrišanu adopcijai tās dalībnieki var atsaukt līdz brīdim, kad bērns tiek nodots adoptētāju aprūpē. Šā panta mērķis bija paredzēt, ka adoptējamā vecāki, ja viņiem nav atņemtas aizgādības tiesības, un aizbildnis savu piekrišanu adopcijai izsaka vienreiz bāriņtiesā un pēc tam  uz tiesu, tiesai izskatot lietu par adopcijas apstiprināšanu, vairs nebūtu aicināms. Tāpat, modernizējot adopcijas regulējumu, Civillikuma 175.pantā tika paredzēts jauninājums, proti, ka izņēmuma gadījumā adopciju var atcelt arī tad, ja nav vienošanās starp adoptēto un adoptētāju, bet pilngadīgais adoptētais pierāda, ka adopcijas rezultātā starp adoptētāju un adoptējamo nav izveidojušās patiesas vecāka un bērna attiecības. Tāpat pašreizējā CPL redakcija paredz lielu slogu pieteicējiem attiecībā uz pieteikumam par adopcijas apstiprināšanu pievienojamajiem dokumentiem, kamēr visa informācija jau ir attiecīgās bāriņtiesas rīcībā. Ņemot vērā minēto, attiecīgi precizējams CPL attiecībā uz lietu izskatīšanas kārtību par adopcijas apstiprināšanu un atcelšanu.

8) papildināt CPL ar divām atsevišķām nodaļām: „Nolēmumu izpildīšana lietās, kas izriet no aizgādības tiesībām” un „Nolēmumu izpildīšana lietās, kas izriet no saskarsmes tiesībām”. Jauno nodaļu „Nolēmumu izpildīšana lietās, kas izriet no aizgādības tiesībām” un „Nolēmumu izpildīšana lietās, kas izriet no saskarsmes tiesībām” būtība ir normatīvi precizēt nolēmumu izpildi, kas pieņemti lietās, kas izriet no aizgādības un saskarsmes tiesībām. Šīm nodaļām ir zināma līdzība ar 74.³ nodaļu „Bērna nogādāšana atpakaļ uz valsti, kurā ir viņa dzīvesvieta”.

Stājoties pie nolēmuma lietā, kas izriet no aizgādības tiesībām, izpildes, tiesu izpildītājs vispirms CPL 555.pantā noteiktajā kārtībā izsniedz parādniekam paziņojumu par pienākumu nodot bērnu piedzinējam 15 dienu laikā. Ja parādnieks nolēmumu neizpilda, tiesu izpildītājs nosūta par to informāciju rajona (pilsētas) tiesai, kas pēc informācijas saņemšanas no tiesu izpildītāja uzliek parādniekam naudas sodu līdz vienam tūkstotim latu. Parādnieks 10 dienu laikā pēc tiesneša lēmuma noraksta saņemšanas var lūgt tiesnesi, kurš naudas sodu uzlicis, atbrīvot viņu no naudas soda vai samazināt tā apmēru. Ja parādnieks vēl joprojām nolēmumu nepilda un ja tas nepieciešams nolēmuma izpildes veikšanai, tiesu izpildītājs dod rīkojumu bāriņtiesai pēc bērna atrašanās vietas 15 dienu laikā no rīkojuma saņemšanas dienas noskaidrot bērna dienas režīmu un informēt par to tiesu izpildītāju. Saņemot informāciju par bērna dienas režīmu, tiesu izpildītājs nosaka vietu un laiku, kur un kad bērns tiks nodots piedzinējam. Savukārt, ja bāriņtiesai nebija iespējams noskaidrot bērna dienas režīmu, jo, piemēram, parādnieks ar bērnu slēpās un izvairījās, vai bērnu nodot piedzinējam nebija iespējams, jo tiesu izpildītāja noteiktajā vietā un laikā bērns netika sastapts, tiesu izpildītājs sastādīs par to aktu un nosūtīs prokuratūrai, lai tā izlemtu jautājumu par kriminālprocesa uzsākšanu pret parādnieku sakarā ar viņa ļaunprātīgu izvairīšanos no nolēmuma, kas izriet no aizgādības tiesībām, izpildes, un bāriņtiesai saskaņā ar Bāriņtiesu likumā noteikto piekritību, lai tā izlemtu jautājumu par aizgādības tiesību pārtraukšanu parādniekam, ja parādniekam un piedzinējam ir kopīga aizgādība. Paša nolēmuma piespiedu izpildes galvenais notikums (bērna nodošana piedzinējam), ja ar iepriekšējām darbībām nav izdevies panākt nolēmuma izpildi, regulēts likumprojekta 620.²⁰pantā. 620.²⁰pants ļoti lielā mērā saskan ar jau spēkā esošo CPL 620.¹⁴pantu, kas regulē bērna nodošanu piedzinējam vai bāriņtiesas pārstāvim bērna nolaupīšanas gadījumos. Pašā nolēmuma, kas izriet no aizgādības tiesībām, piespiedu izpildē piedalās tiesu izpildītājs, bāriņtiesas un policijas pārstāvji, kā arī psihologs, ja bāriņtiesa to ir pieaicinājusi. Bāriņtiesa pēc sava ieskata pieaicina psihologu nolēmuma piespiedu izpildē. Bāriņtiesa pieaicinās psihologu, kas atbilst Bērnu tiesību aizsardzības likuma 5.²panta prasībām. Jāatzīmē, ka nepieciešamība nolēmuma piespiedu izpildes procesā psihologu pieaicināt ir jāizvērtē bāriņtiesai, jo nepieciešamība psihologam piedalīties nolēmuma piespiedu izpildes procesā var būt atkarīga no daudziem apstākļiem, piemēram, bērna vecuma, psiholoģiskā stāvokļa. Vienā gadījumā psihologa dalība varētu būt svarīga un nepieciešama, otrā gadījumā bērna nodošana varētu tikt nodrošināta, arī nepieaicinot psihologu, jo var izrādīties grūti sniegt palīdzību bērnam nolēmuma piespiedu izpildes procesā, ja psihologs ar bērnu līdz fiziskās nodošanas brīdim nebūs strādājis vispār. Nolēmuma piespiedu izpildes laikā bāriņtiesas pārstāvis sadarbībā ar psihologu, ja tāds ir pieaicināts, veic pārrunas ar parādnieku vai citām personām, pie kurām atrodas bērns, ar mērķi pārliecināt atdot bērnu piedzinējam. Pārrunām nolēmuma piespiedu izpildē ir jo īpaši būtiska nozīme, jo pārrunas ar parādnieku vai citām personām, pie kurām atrodas bērns, ir vērstas uz to, lai bērnam netiktu nodarīts psiholoģisks kaitējums nolēmuma piespiedu izpildes procesā. Policijas pārstāvji nolēmuma piespiedu izpildes laikā nodrošina sabiedrisko kārtību, kā arī novērš vai pārvar jebkuru parādnieka vai citu personu izrādīto pretestību vai nepakļaušanos tiesu izpildītāja dotajiem rīkojumiem.

          Var gadīties, ka ir atteikts ielaist tiesu izpildītāju ēkās, par kurām ir ziņas, ka tajās atrodas bērns, šajā gadījumā tās tiek atvērtas piespiedu kārtā, klātesot policijas pārstāvim.

Nolēmumu lietās, kas izriet no saskarsmes  tiesībām, izpilde sākuma posmā paredzēta līdzīgi kā nolēmumu lietās, kas izriet no aizgādības tiesībām, izpilde. Stājoties pie nolēmuma lietā, kas izriet no saskarsmes tiesībām, izpildes, tiesu izpildītājs vispirms izsniedz parādniekam paziņojumu par pienākumu izpildīt nolēmumu. Ja parādnieks nolēmumu neizpilda, tiesu izpildītājs nosūta par to informāciju rajona (pilsētas) tiesai, kas pēc informācijas saņemšanas no tiesu izpildītāja uzliek parādniekam naudas sodu līdz vienam tūkstotim latu. Parādnieks 10 dienu laikā pēc tiesneša lēmuma noraksta saņemšanas varēs lūgt tiesnesi, kurš naudas sodu uzlicis, atbrīvot viņu no naudas soda vai samazināt tā apmēru. Ja pēc naudas soda uzlikšanas un tiesu izpildītāja atkārtoti dota rīkojuma izpildīt nolēmumu, parādnieks vēl joprojām turpina nepildīt nolēmumu, kas izriet no saskarsmes tiesībām, tiesu izpildītājs atkārtoti sastādīto aktu par nolēmuma nepildīšanu nosūtīs prokuratūrai, lai tā izlemtu jautājumu par kriminālprocesa uzsākšanu pret parādnieku sakarā ar viņa ļaunprātīgu izvairīšanos no nolēmuma izpildes, un bāriņtiesai saskaņā ar Bāriņtiesu likumā noteikto piekritību, lai tā izlemtu jautājumu par aizgādības tiesību pārtraukšanu parādniekam. Ja bāriņtiesa pēc informācijas saņemšanas no tiesu izpildītāja nepārtrauc parādniekam aizgādības tiesības un parādnieks turpina nepildīt nolēmumu, kas izriet no saskarsmes tiesībām, vai pastāv citi apstākļi, kas apgrūtina nolēmuma izpildi vai padara to neiespējamu, tiesu izpildītājs izsniegs izpildu dokumentu atpakaļ piedzinējam, informējot to par viņa tiesībām saskaņā ar šā likuma 244.¹³pantu lūgt tiesu pārskatīt saskarsmes tiesību izmantošanas kārtību.

244.¹³pants ir jauns pants CPL un tiek ieviests ar šo likumprojektu. Jaunā 244.¹³panta mērķis ir noteikt paātrinātu un vienkāršotu nolēmumā, kas izriet no saskarsmes tiesībām, saskarsmes tiesību izmantošanas laika un vietas pārskatīšanas kārtību saistībā ar to, ka nolēmuma, kas izriet no saskarsmes tiesībām, izpilde nav iespējama. Tiesa nolēmumā par nolēmumā noteiktā saskarsmes tiesību izmantošanas laika un vietas pārskatīšanu bērna interesēs, konstatējot, ka pastāv apstākļi, kas apgrūtina nolēmuma izpildi vai padara to neiespējamu, varēs noteikt citu saskarsmes tiesību izmantošanas kārtību. Proti, piemēram, ja tiesa konstatēs, ka saskarsmes tiesību apjoms saglabājams līdzšinējā apmērā, bet saskarsmes tiesību īstenošana, piemēram, parādnieka dzīvesvietā apgrūtina nolēmuma izpildi, tiesa varēs noteikt, ka saskarsmes tiesības īstenojamas citā vietā, piemēram, pēc bērnudārza vai skolas, ko apmeklē bērns, apmeklējuma vai bērnudārzā, vai skolā. Ja tiesa konstatēs, ka saskarsmes īstenošana nav iespējama savādāk, kā iekļūstot telpās, un paredzams, ka tiesu izpildītājs netiks ielaists telpās, par kurām ir ziņas, ka tajās atrodas bērns, tiesa bērna interesēs nolēmumā par nolēmumā noteiktā saskarsmes tiesību laika un vietas pārskatīšanu varēs norādīt, ka telpas atveramas piespiedu kārtā. Šādā gadījumā tiesai nolēmumā būs jānorāda laika periods un adrese, kurā telpas drīkst atvērt piespiedu kārtā. Jāatzīmē, ka telpu atvēršana piespiedu kārtā uzskatāms kā galējais nolēmuma, kas izriet no saskarsmes tiesībām, piespiedu izpildes līdzeklis un piemērojams tikai tad, ja nav iespējama bērnam saudzīgāka nolēmuma piespiedu izpilde. Iespējams arī, ka tiesa konstatēs, ka apstākļi ir tik būtiski mainījušies, ka nav iespējams pieņemt nolēmumu par spriedumā noteiktā saskarsmes tiesību laika un vietas pārskatīšanu. Tādā gadījumā tiesa varēs noraidīt piedzinēja lūgumu un tai būs informē piedzinējs par viņa tiesībām iesniegt jaunu prasību tiesā vispārējā kārtībā (par būtisku apstākļu maiņu nav uzskatāma saskarsmes tiesību izmantošanas laika un vietas maiņa, ja saskarsmes tiesības saglabājas iepriekšējā apjomā).

Ja tiesa savā jaunajā nolēmumā par nolēmumā noteiktā saskarsmes tiesību izmantošanas laika un vietas pārskatīšanu nebūs noteikusi telpu atvēršanu piespiedu kārtā, tad jaunā nolēmuma piespiedu izpilde notiks vispārējā kārtībā saskaņā ar likumprojektā paredzēto jauno 620.²³ un turpmākajiem pantiem. Ja tiesa savā jaunajā nolēmumā par nolēmumā noteiktā saskarsmes tiesību izmantošanas laika un vietas pārskatīšanu būs noteikusi telpu atvēršanu piespiedu kārtā, piespiedu izpildi paredzēts veikt saskaņā ar likumprojektā paredzēto jauno 620.²⁸pantu, kas paredz telpu atvēršanu piespiedu kārtā un jauno izpildes kārtību.

Likumprojekts pilnībā atrisinās anotācijas I sadaļas 2.punktā minēto problēmu attiecībā uz saskarsmes un aizgādības tiesībām.

Hāgas 2007.gada 23.novembra konvencija

Grozījumu CPL 128.panta ceturtajā daļā un 638.panta 2.¹daļā mērķis ir ieviest Hāgas 2007.gada 23.novembra konvenciju.

Attiecībā uz grozījumu CPL 128.panta ceturtajā daļā jāatzīmē, ka Hāgas 2007.gada 23.novembra konvencija paredz īpašu procedūru, ja persona, kas dzīvo vienā Hāgas 2007.gada 23.novembra konvencijas Līgumslēdzējvalstī, lai panāktu nolēmuma par uzturlīdzekļu piedziņu pieņemšanu (arī atzīšanu un/vai izpildi (bet par šo skat. komentāru pie CPL 638.panta grozījumiem)) citā Hāgas 2007.gada 23.novembra konvencijas valstī, vēršas savas mītnes valsts Hāgas 2007.gada 23.novembra konvencijas centrālajā iestādē. Hāgas 2007.gada 23.novembra konvencijas centrālām iestādēm ir paredzētas plašas pilnvaras Hāgas 2007.gada 23.novembra konvencijas ietvaros – tās ne vien pārsūta pieteikumus attiecīgās saņēmējas vai savas mītnes valsts tiesām vai kompetentajām iestādēm, bet arī uzsāk tiesvedību uz saņemto pieteikumu pamata, nodrošina juridisko palīdzību, vāc informāciju, sadarbojas ar citu valstu centrālajām iestādēm, lai atvieglotu savas valsts tiesām un kompetentajām iestādēm nolēmumu pieņemšanu utt. Hāgas 2007.gada 23.novembra konvencija paredz īpašu pieteikumu, lai panāktu nolēmuma par uzturlīdzekļu piedziņu pieņemšanu citā Hāgas 2007.gada 23.novembra konvencijas valstī, turklāt Hāgas Starptautisko privāttiesību konference ir arī publicējusi un ieteikusi noteiktu šo pieteikumu formātu –veidlapu. Hāgas 2007.gada 23.novembra konvencijā minētais pieteikums būtībā aizstāj prasības pieteikumu, bet tam var būt arī atšķirības no CPL 128.panta otrajā daļā paredzētā prasības pieteikuma satura. Šādu Hāgas 2007.gada 23.novembra konvencijā minēto pieteikumu Latvijas tiesā būs iespējams iesniegt tikai tad, ja persona, kas dzīvo kādā citā Līgumslēdzējvalstī, būs vērsusies savas mītnes valsts Hāgas 2007.gada 23.novembra konvencijas centrālajā iestādē, kura būs pārsūtījusi šādu pieteikumu Hāgas 2007.gada 23.novembra konvencijas Latvijas centrālajai iestādei, kas, savukārt, šo pieteikumu iesniegs izskatīšanai attiecīgajai Latvijas tiesai. Ņemot vērā Hāgas 2007.gada 23.novembra konvencijas pieteikuma iespējamās atšķirības no CPL 128.panta otrajā daļā noteiktā prasības pieteikuma satura, 128.panta ceturtā daļa grozāma, lai noteiktu, ka pārrobežu lietās par uzturlīdzekļu piedziņu prasības pieteikumu Eiropas Savienības tiesību aktos un starptautiskajos līgumos paredzētajos gadījumos, izmantojot šajos tiesību aktos noteiktās veidlapas, var iesniegt vai pārsūtīt ar sadarbības nolūkiem iecelto Latvijas centrālo iestāžu starpniecību. Hāgas 2007.gada 23.novembra konvencijā paredzētais pieteikums Latvijā būs praktiski uzskatāms par prasības pieteikumu CPL izpratnē.

Arī attiecībā uz grozījumiem CPL 638.pantā ir jānošķir divas atšķirīgas situācijas: ja persona vēlas panākt nolēmuma uzturlīdzekļu piedziņas lietā atzīšanu un izpildi Latvijā, izmantojot Hāgas 2007.gada 23.novembra konvencijas centrālo iestāžu starpniecību, vai ja persona pati tieši vēršas Latvijas tiesās, lai panāktu nolēmuma atzīšanu un izpildi. Pirmajā gadījumā, izmantojot centrālo iestāžu starpniecību, Hāgas 2007.gada 23.novembra konvencija paredz īpašu procedūru, ja persona, kas dzīvo vienā Līgumslēdzējvalstī, lai panāktu nolēmuma par uzturlīdzekļu piedziņu atzīšanu uz izpildi citā Līgumslēdzējvalstī, vēršas attiecīgās savas mītnes valsts Hāgas 2007.gada 23.novembra konvencijas centrālajā iestādē. Hāgas 2007.gada 23.novembra konvencija paredz īpašus pieteikumus arī šajos gadījumos, Hāgas Starptautisko privāttiesību konference ir arī publicējusi un ieteikusi noteiktu šo pieteikumu formātu – veidlapu. Šie Hāgas 2007.gada 23.novembra konvencijas pieteikumi būtībā aizstāj CPL 638.panta otrajā daļā minēto pieteikumu tiesas nolēmuma atzīšanai, bet tiem ir iespējamas arī atšķirības no CPL 638.panta otrajā daļā paredzētā pieteikuma satura. Ņemot vērā Hāgas 2007.gada 23.novembra konvencijā minētā pieteikuma atšķirības no CPL 638.panta otrajā daļā noteiktā pieteikuma satura, 638.panta 2.¹daļa tiek izteikta jaunā redakcijā.

Mazā apmēra prasības

Grozījumi paredz, ka pamatotu un motivētu lūgumu gadījumā tiesa var lemt par maza apmēra lietas izskatīšanu tiesas sēdē, saglabājot mazā apmēra lietu izskatīšanas īpatnības. Mazā apmēra prasību izskatīšanas mērķis ir nodrošināt to ātru izskatīšanu, līdz ar to tiek noteikts ierobežojums šādu lietu izskatīšanai tiesas sēdē. Grozījumi paredz, ka lietas izskatīšana rakstveidā ir jāmotivē gan prasītājam (CPL 250.²⁰pants), gan atbildētājam (CPL 250.²³pants). Turklāt saskaņā ar piedāvāto grozījumu 250.²⁶pantā tiesa gan pēc pušu motivēta lūguma, gan pēc savas iniciatīvas, var atzīt, ka lietu ir nepieciešams iztiesāt tiesas sēdē. Lai novērstu praksē problēmu, ka lietas izskatīšana tiek nozīmēta vienā dienā, bet sprieduma pasludināšana citā dienā – t.i. pēc 14 dienām, līdzīgi kā attiecībā uz vispārīgiem noteikumiem saīsināta sprieduma gadījumā, kad pilnu spriedumu sastāda 14 dienu laikā, tiek precizēts CPL 250.²⁵pants. CPL 250.²⁵pants precizēts, nosakot, ka, rakstveida spriedumiem nav pasludināšana, bet šādā gadījumā tiesai ir jāpaziņo, kad sprieduma norakstu varēs saņemt tiesas kancelejā, kas uzskatāms par sprieduma sastādīšanas datumu, kā arī tiesai ir pienākums informēt par tiesas sastāvu. CPL 250.²⁵panta trešā daļa attiecīgi precizēta saistībā ar sprieduma noraksta nosūtīšanu pēc tā sastādīšanas.

CPL 454.pantā precizēts, ka rakstveida procesā taisītiem spriedumiem pārsūdzēšanas termiņu skaita no sprieduma sastādīšanas dienas nevis no pasludināšanas dienas, kā tas ir precizēts attiecībā uz maza apmēra prasību īpašo izskatīšanas kārtību.

Lēmumi un blakus sūdzības

CPL 230.¹pants paredz tiesības tiesai, skatot lietu tiesas sēdē, sastādīt saīsināto lēmumu un pilnu lēmumu sastādīt 14 dienu laikā pēc saīsinātā lēmuma sastādīšanas. Saīsinātie lēmumi nevar būt rakstveida procesā. Lai skaidri definētu saīsinātā lēmuma sastāvdaļas, tiek precizēta arī CPL 230.panta redakcija līdzīgi kā spriedumiem, norādot, ka lēmums sastāv no ievaddaļas, aprakstošās, motīvu un rezolutīvās daļas. Ar lēmumu sastāvdaļu precizēšanu CPL 230.pantā līdz ar to ir saistīti grozījumi CPL 229. un 447.¹pantā. CPL 231.pants tiek precizēts attiecībā uz lēmumu nosūtīšanu – gan saīsināto lēmuma gadījumā attiecībā uz pilno lēmumu, gan rakstveida procesā pieņemtiem lēmumiem.

Lai risinātu CPL 442.pantā problēmu ar īso pārsūdzības termiņu, grozījumā tiek paredzēts, ka termiņš blakus sūdzības iesniegšanai ir skaitāms 10 dienu laikā no tā brīža, kad lēmums tiek uzskatīts par izsniegtu lietas dalībniekam, ja lēmums pieņemts rakstveida procesā vai lēmums ir par procesuālām darbībām ārpus tiesas sēdes. Saīsināta lēmuma gadījumā termiņu skaita no pilna lēmuma izsniegšanas dienas. Izsniegšanas brīdis saistāms ar CPL 56.¹panta otrā daļā prezumēto septiņu dienu termiņu no tā nosūtīšanas dienas. Līdz ar to blakus sūdzības iesniegšanas termiņa tecējuma sākums ir savādāks, nekā apelācijas vai kasācijas sūdzības iesniegšanas termiņa tecējuma sākums, proti, blakus sūdzības gadījumā biežāki būs gadījumi, kad termiņš sāk tecēt no lēmuma izsniegšanas dienas, nevis pasludināšanas dienas. Tas ir saistīts ar to, ka termiņš blakus sūdzības iesniegšanai, pretēji apelācijas un kasācijas sūdzības iesniegšanai, ir tikai 10 dienas un ir jānodrošina lietas dalībniekiem iespēja iepazīties ar lēmuma saturu un sagatavot blakus sūdzību.

CPL 449.panta grozījums paredz, ka lēmuma, kas pieņemts rakstveida procesā, pārsūdzības termiņš ir skaitāms no tā izsniegšanas brīža, ņemot vērā CPL 56.¹panta otrā daļā prezumēto septiņu dienu termiņu no lēmuma nosūtīšanas dienas. Tāpat minētajā pantā precizēts, kādos gadījumos atmaksā drošības naudu pie attiecīgo lēmumu pārsūdzības.

Tiesu ekspertu brīdināšana

CPL 121.pants tiek precizēts, nosakot saskaņā ar  Tiesu ekspertu likumu, kādas personas var izdarīt ekspertīzi. Turklāt Tiesu ekspertu likuma 3.pants noteic ekspertu izvēles kārtību, kas tiek vēl skaidrāk precizēta ar jaunajiem grozījumiem, kuri tika skatīti Ministru kabinetā. Līdz ar to CPL 121.panta otrās daļas grozījumi nemaina nosacījumus pēc satura, bet gan tikai precizē ekspertīžu veicēju loku un to pieaicināšanas kārtību, tādā veidā harmonizējot spēkā esošos normatīvos aktus attiecībā uz ekspertīzes veikšanu.

Lai novērstu dubultu ekspertu brīdināšanu, kurš jau pēc likuma ir atbildīgs par savu darbību, CPL 161.pants precizēts, ka tiesa brīdina par atbildību ekspertu tādā gadījumā, ja par ekspertu izraudzītā persona nav Tiesu ekspertu likumā noteiktajā kārtībā sertificēts tiesu eksperts. Ministru kabinetā izskatītais likumprojekta „Tiesu ekspertu likums” 26.pants skaidrāk noteic, ka tiesu eksperts, saņemot tiesu eksperta sertifikātu, ar parakstu apliecina, ka ir brīdināts, ka par nepamatotu atteikšanos veikt ekspertīzi vai apzināti nepatiesa tiesu eksperta atzinuma sniegšanu tiesu eksperts ir saucams pie atbildības saskaņā ar Krimināllikumu.

Ja eksperts nav sevi atstatījis, lietas dalībnieki ir tiesīgi pieteikt noraidījumu viņam uz CPL 123.pantā minētajiem pamatiem.

CPL 267.panta grozījums paredz, ka eksperta piedalīšanās nav nepieciešama lēmuma pieņemšanā par personas nosūtīšanu uz tiesu ekspertīzi piespiedu kārtā.

Izpildāmā nolēmuma skaidrošana un sprieduma izpilde

CPL 202.pants noteic, ka jautājumu par sprieduma izskaidrošanu izskata rakstveida procesā. 206.¹panta izpildes jautājumi par Regulā Nr.861/2007 paredzētajā kārtībā taisītā sprieduma un Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 12.decembra regulā Nr.1896/2006, ar ko izveido Eiropas maksājuma rīkojuma procedūru,  paredzētajā kārtībā taisītā Eiropas maksājuma rīkojumu izskatāmi rakstveida procesā. CPL 206. un 438.pantā lēmumi par sprieduma izpildes atlikšanu, sadalīšanu termiņos, tā izpildes veida vai kārtības grozīšanu ir izskatāmi rakstveidā, kā arī atbilstošs grozījums ir veikts CPL 644.¹pantā attiecībā par ārvalsts tiesas nolēmumu izpildi. Minētajos pantos norādīts, ka tiesa noteic arī termiņu paskaidrojuma iesniegšanai un šādam termiņam jābūt noteiktam pietiekoši garam, lai lietas dalībnieks var iesniegt iebildumus. CPL 437.pantā noteikts, ka arī jautājumu par sprieduma izskaidrošanu izskata rakstveida procesā.

Valsts nodevas atmaksa

CPL 37.panta pirmās daļas 5.punkts precizēts ar mērķi, lai veicinātu izlīgumu noslēgšanu pirmajā instancē, turklāt minētā panta otrā daļa tiek grozīta, ka gan izlīguma, gan citos panta pirmās daļas gadījumos valsts nodevu atmaksā, ja pieteikums par valsts nodevas atmaksu ir iesniegts trīs gadu laikā pēc tās iemaksas valsts budžetā.

Izpildu dokumenti

CPL 540.pants papildināts ar jaunu izpildu dokumentu – tiesas nolēmumi administratīvo pārkāpumu lietās, kas nepieciešams saistībā ar to, ka administratīvo pārkāpumu lietas nodod vispārējās jurisdikcijas tiesām.

Izlīguma apstiprināšana

CPL 227.panta trešā daļa paredz tiesai tiesības apstiprināt izlīgumu rakstveida procesā, ja izlīgums taisīts pie notāra notariālā akta formā un tajā ir ietverts pušu paziņojums, ka tām ir zināmas izlīguma apstiprināšanas procesuālās sekas.

Nepatiesu ziņu sniegšana

Ņemot vērā to, ka tiesas neierosina administratīvā pārkāpuma lietas vai krimināllietas par nepatiesu ziņu sniegšanu, nepieciešami attiecīgi grozījumi CPL 552.panta ceturtajā daļā, lai pielāgotu regulējumu spēkā esošajām regulējumam, kas paredzēts Krimināllikumā.

Intelektuālā īpašuma tiesības

CPL 34.panta pirmās daļas 4.¹punktā intelektuālā īpašuma tiesību veidu uzskaitījums nav izsmeļošs, tāpēc šajā punktā izdarāmi grozījumi, aizstājot šajā punktā nepietiekoši uzskaitītos intelektuālā īpašuma tiesību veidus ar vispārīgāku jēdzienu „intelektuālā īpašuma tiesība”.

 5.

 Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Lietas, kas izriet no aizgādības vai saskarsmes tiesībām

Tieslietu ministrija, Labklājības ministrija, Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija, Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome, tiesneši, advokāti, akadēmiskie mācībspēki, Rīgas bāriņtiesa, biedrība „Resursu centrs sievietēm MARTA”, biedrība „Latvijas bērnu forums”, biedrība „Latvijas klīnisko psihologu asociācija”, biedrība „Skalbes”.

Hāgas 2007.gada 23.novembra konvencija

Lai ieviestu Hāgas 2007.gada 23.novembra konvenciju, tika rīkotas sanāksmes, kurās bez Tieslietu ministrijas pārstāvjiem piedalījās arī Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas (turpmāk – Fonda administrācija) pārstāvji.

Citi grozījumi

Grozījumi izskatīti un atbalstīti Tieslietu ministrijas pastāvīgajā darba grupā Civilprocesa likuma grozījumu izstrādei, kurā piedalās Augstākās tiesas, apgabaltiesu un pirmās instances tiesu tiesneši, Latvijas Zvērinātu advokātu padome, Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome, Latvijas Universitāte. Grozījuma apspriešanā par valsts nodevas atmaksu piedalījās arī Valsts ieņēmumu dienests. Savukārt grozījuma apspriešanā par ekspertu brīdināšanu piedalījās Valsts policija, Valsts tiesu ekspertīžu birojs un Tiesu ekspertu padomes pārstāvji.

 6.

 Iemesli, kādēļ netika nodrošināta sabiedrības līdzdalība

      Lietas, kas izriet no aizgādības vai saskarsmes tiesībām

Sabiedrības līdzdalība tika nodrošināta (skat. anotācijas VI sadaļu).  

Hāgas 2007.gada 23.novembra konvencija

Hāgas 2007.gada 23.novembra konvencijas ieviešana Latvijā ir tehnisks process, lai brīdī, kad tā stāsies spēkā visā Eiropas Savienībā un attiecīgi arī Latvijā, būtu spēkā stājies atbilstošs regulējums nacionālajos normatīvajos aktos. Tādējādi Hāgas 2007.gada 23.novembra konvencijas ieviešanas procesā sabiedrības līdzdalība netika nodrošināta, jo Hāgas 2007.gada 23.novembra konvencijā noteiktās saistības ir jāuzņemas.

Citi grozījumi

Grozījumu apspriešanā tika nodrošināta sabiedrības līdzdalība (skat. anotācijas VI sadaļu).

 7.

 Cita informācija

 Nav.

 II. Tiesību akta projekta ietekme uz sabiedrību

 1.

 Sabiedrības mērķgrupa

      Lietas, kas izriet no aizgādības vai saskarsmes tiesībām

Likumprojektā ietvertais regulējums aptver visu sabiedrību kopumā (pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2012.gada 1.janvārī bija 2,042 miljoni iedzīvotāju).

Hāgas 2007.gada 23.novembra konvencija

Likumprojekta un Hāgas 2007.gada 23.novembra konvencijas regulējums kopumā attiecināms:

-           uz Latvijā dzīvojošiem uzturēšanas līdzekļu prasītājiem/piedzinējiem (uzturlīdzekļu bērnam prasītājiem, laulāto iepriekšējā labklājības līmeņa nodrošināšanas prasītājiem), kas vēlēsies Latvijas tiesu nolēmumus par uzturēšanas līdzekļu piedziņu izpildīt ārvalstīs, vai arī vēlēsies, lai nolēmums par uzturēšanas līdzekļu piedziņu pret atbildētāju, kas dzīvo ārvalstī – trešajā valstī – tiktu pieņemts un izpildīts ārvalstī;

-           uz trešajā valstī dzīvojošiem uzturēšanas līdzekļu prasītājiem/piedzinējiem, kas vēlēsies, lai ārvalsts tiesu nolēmums par uzturēšanas līdzekļu piedziņu tiktu izpildīts Latvijā, vai arī kas vēlēsies, lai nolēmums par uzturēšanas līdzekļu piedziņu pret atbildētāju, kas dzīvo Latvijā, tiktu pieņemts Latvijā;

-           uz Latvijā vai trešajā valstī dzīvojošiem uzturēšanas līdzekļu parādniekiem/atbildētājiem.

Precīzu šo sabiedrības mērķgrupu skaitlisko lielumu nav iespējams noteikt. Latvijas tiesās pirmajā instancē 2012.gadā tika celtas 3918 prasības par līdzekļu piedziņu bērnu uzturēšanai. Statiska par to, cik no šajās lietās pieņemtajiem nolēmumiem bija nepieciešams izpildīt kādā trešajā valstī, netiek apkopota, jo šobrīd personas pašas vēršas attiecīgās nolēmuma izpildes ārvalsts kompetentajās institūcijās/tiesās, lai panāktu Latvijā pieņemta nolēmuma par uzturlīdzekļu bērnam piedziņu atzīšanu un izpildi.

Tāpat nav pieejama statistika par to, cik Latvijas tiesās ir celtas prasības par laulāto iepriekšējā labklājības līmeņa nodrošināšanu.

Nav arī precīzas statistikas par to, cik ārvalstnieki vērsušies Latvijas tiesās, lai panāktu ārvalstīs pieņemta nolēmuma par uzturēšanas līdzekļu piedziņu atzīšanu un izpildi. 2012.gadā Latvijas tiesās pirmajā instancē tika saņemti 50 pieteikumi par ārvalsts tiesu nolēmumu atzīšanu.

Citi grozījumi

Ekspertu brīdināšanas regulējuma precizējumam ietekme ir uz ekspertiem. Citos grozījumos tiesību akts rada ietekmi uz lietas dalībniekiem.

 2.

 Citas sabiedrības grupas (bez mērķgrupas), kuras tiesiskais regulējums arī ietekmē vai varētu ietekmēt

Lietas, kas izriet no aizgādības vai saskarsmes tiesībām

Likumprojekts šo jomu neskar.

Hāgas 2007.gada 23.novembra konvencija

Likumprojekts un Hāgas 2007.gada 23.novembra konvencija ietekmēs personas tiesības uz sociālo nodrošinājumu, jo īpaši bērna tiesības uz sociālo nodrošinājumu.

Likumprojekts un Hāgas 2007.gada 23.novembra konvencija būtiski veicina Latvijas tiesu nolēmumu atzīšanas un izpildes iespēju trešajās valstīs. Gadījumos, kad netiks panākta nolēmuma izpilde attiecīgajā ārvalstī, personām būs iespēja vērsties Fonda administrācijā, kas tā vecāka, kuram ar tiesas nolēmumu uzlikts pienākums materiāli atbalstīt bērna audzināšanu un aprūpi, bet kurš šādu tiesas uzliktu pienākumu nepilda, vietā maksās uzturlīdzekļus otram bērna vecākam bērna uzturēšanai likumā noteiktā apmērā. 2013.gada janvārī Fonda administrācija izmaksāja uzturlīdzekļus 14 214 vecākiem 24 392 bērnu uzturam.

 3.

 Tiesiskā regulējuma finansiālā ietekme

Lietas, kas izriet no aizgādības vai saskarsmes tiesībām

Likumprojekts šo jomu neskar.

Hāgas 2007.gada 23.novembra konvencija

Likumprojekta un Hāgas 2007.gada 23.novembra konvencijas regulējums samazinās personu izdevumus, lai panāktu Latvijas tiesā pieņemta nolēmuma par uzturēšanas līdzekļu piedziņu izpildi ārvalstīs, vai, ja persona vēlēsies, lai panāktu nolēmuma par uzturēšanas līdzekļu piedziņu pieņemšanu ārvalstī – kādā trešajā valstī – ja atbildētājs dzīvo šajā valstī.

Saskaņā ar pašreiz spēkā esošo tiesisko regulējumu, personām pašām ir pienākums vērsties attiecīgās nolēmuma izpildes ārvalsts kompetentajās tiesās/institūcijās, lai panāktu Latvijas tiesas pieņemtā nolēmuma par uzturēšanas līdzekļu piedziņu atzīšanu un izpildi. Personām nepieciešami ievērojami finansiālie līdzekļi, lai ierastos uz tiesas sēdi ārvalstī vai algotu pārstāvi, kas personu pārstāv tiesvedībā ārvalstī vai Latvijas tiesas nolēmuma izpildes procesā ārvalstī. Saskaņā ar jauno tiesisko regulējumu, lai panāktu Latvijas tiesā pieņemta nolēmuma par uzturēšanas līdzekļu piedziņu izpildi ārvalstī, persona varēs vērsties Fonda administrācijā, kas veiks nepieciešamās formalitātes un pārsūtīs personas pieteikumu par Latvijas tiesas pieņemtā nolēmuma par uzturēšanas līdzekļu piedziņu izpildi attiecīgajai ārvalsts centrālajai iestādei, kas veiks nepieciešamās formalitātes attiecīgajā ārvalstī – Latvijas tiesu nolēmuma izpildes valstī.

Ja persona vēlēsies panākt nolēmuma par uzturēšanas līdzekļu piedziņu pieņemšanu ārvalstī – kādā trešajā valstī – ja atbildētājs dzīvo šajā valstī, persona arī varēs vērsties Fonda administrācijā, kas veiks nepieciešamās formalitātes un pārsūtīs personas pieteikumu attiecīgajai ārvalsts centrālajai iestādei, kas veiks nepieciešamās formalitātes attiecīgajā ārvalstī – nolēmuma pieņemšanas valstī, lai tur pieņemtu nolēmumu par uzturēšanas līdzekļu piedziņu.

Attiecībā uz pārstāvību tiesā norādāms, ka Hāgas 2007.gada 23.novembra konvencija paredz, ka uzturlīdzekļu bērnam piedziņas lietās valstīm ir pienākums sniegt bezmaksas, automātisku juridisko palīdzību par visiem kreditora pieteikumiem par uzturēšanas līdzekļiem bērnam, kas tiks saņemti no ārvalsts centrālās iestādes saskaņā ar Hāgas 2007.gada 23.novembra konvenciju. Minētā juridiskā palīdzība nepieciešamības gadījumā ietver arī bezmaksas pārstāvību tiesā. Līdz ar to visiem Latvijas kreditoru pieteikumiem par uzturēšanas līdzekļiem bērnam, kas tiks saņemti ārvalsts centrālajā iestāde, tiks nodrošināta bezmaksas juridiskā palīdzība, kas ievērojami samazinās personu izdevumus.

Kopumā attiecībā uz uzturēšanas līdzekļu lietām, kas nebūs saistītas ar uzturlīdzekļu bērnam piedziņu, bezmaksas juridiskā palīdzība personai tiks nodrošināta, ja persona būs jau saņēmusi bezmaksas juridisko palīdzību savā mītnes zemē vai, ja, izvērtējot personas mantisko stāvokli, personai tiks atzītas tiesības uz bezmaksas juridisko palīdzību. Tā, personai, kas dzīvo Latvijā, ārvalstīs – kādā trešajā valstī – tiks nodrošināta bezmaksas juridiskā palīdzība, ja persona Latvijā šajā lietā būs jau saņēmusi bezmaksas juridisko palīdzību ar Juridiskās palīdzības administrācijas starpniecību.

Balstoties uz reciprocitātes principu, līdzīgas garantijas Latvijā būs jānodrošina uzturēšanas līdzekļu prasītājiem/piedzinējiem un dažos gadījumos parādniekiem no ārvalstīm – trešajām valstīm.

Turklāt Fonda administrācija Hāgas 2007.gada 23.novembra konvencijā noteiktās centrālās iestādes funkcijas veiks un Hāgas 2007.gada 23.novembra konvencijā noteikto juridisko palīdzību tajā noteiktajos gadījumos sniegs Fonda administrācijai piešķirto budžeta līdzekļu ietvaros.

Citi grozījumi

Likumprojekts šo jomu neskar.

 4.

 Tiesiskā regulējuma nefinansiālā ietekme

Lietas, kas izriet no aizgādības vai saskarsmes tiesībām

Likumprojektā ietvertais regulējums attiecībā uz aizgādības un saskarsmes tiesībām uzliks šādus pienākumus:

1) tiesai lietās, kas skar bērnu, noteikt rakstveida paskaidrojumu iesniegšanai termiņu ne garāku par 15 dienām no prasības pieteikuma nosūtīšanas dienas;

2) bāriņtiesas pārstāvim prasījumos, kas skar bērnu (par bērna dzīvesvietu, bērna aprūpes kārtību, saskarsmes tiesību izmantošanas kārtību, aizliegumu bērna izvešanai no valsts), pēc tiesas pieprasījuma sniegt jebkuru šādu informāciju par:

a) pušu dzīves apstākļiem;

b) bērna viedokli, ja bērns ir spējīgs to formulēt, ņemot vērā viņa vecumu un brieduma pakāpi;

c) bērna saskarsmi ar pusēm un citām personām, kas dzīvo vai paredzams, ka dzīvos, ar bērnu vienā mājsaimniecībā;

d) bērna veselības aprūpi un izglītību;

e) pušu sadarbību ar sociālo dienestu;

f) personām, kas dzīvo vai paredzams, ka dzīvos, ar bērnu vienā mājsaimniecībā;

g) pušu iespējamo vardarbību pret bērnu vai bērna vecāku;

3) prasītājam lietās, kas izriet no saskarsmes tiesībām, prasības pieteikumā papildus CPL 128.pantā minētajam norādīt:

a) saskarsmes tiesību izmantošanas kārtību, laiku un vietu;

b) ziņas par saskarsmes personu, kuras klātbūtnē īstenojamas saskarsmes tiesības: fiziskām personām – vārdu, uzvārdu, personas kodu un adresi, bet juridiskajām personām (krīzes centrs, psihologu apvienība u.c.), – nosaukumu, juridisko adresi un reģistrācijas numuru – gadījumos, ja prasītājs vēlas, lai saskarsmes tiesības būtu īstenojamas saskarsmes personas klātbūtnē;

4) saskarsmes personai ierasties pēc tiesas aicinājuma tiesā un savlaicīgi rakstveidā paziņot par iemesliem, kuru dēļ nevar ierasties uz tiesas sēdi, iesniedzot par to pierādījumus;

5) tiesai nolēmumā lietās, kas izriet no aizgādības un saskarsmes tiesībām, brīdināt puses – ja spriedums netiks izpildīts labprātīgi, tiks piemērots naudas sods saskaņā ar šo likumu, tiks izlemts jautājums par aizgādības tiesību pārtraukšanu vai atņemšanu, kā arī puse būs atbildīga par ļaunprātīgu nolēmuma nepildīšanu saskaņā ar krimināllikumu;

6) zvērinātam tiesu izpildītājam veikt likumā noteiktās darbības, lai nodrošinātu tiesas nolēmumu lietās, kas izriet no aizgādības tiesībām vai saskarsmes tiesībām, piespiedu izpildi, tajā skaitā, paredzot, ka, ja tiesu izpildītājs netiek ielaists telpās, par kurām ir ziņas, ka tajās atrodas bērns, to atvēršanu piespiedu kārtā, klātesot policijas pārstāvim. Par visām darbībām, kas saistītas ar telpu piespiedu atvēršanu, tiesu izpildītājs izdarīs atzīmi aktā.

Telpu, kurās atrodas bērns, piespiedu atvēršana likumprojektā iestrādāta kā galējais līdzeklis tiesas nolēmumu lietās, kas izriet no aizgādības tiesībām vai saskarsmes tiesībām, izpildes nodrošināšanai. Likumprojekta izstrādē tika vērtēta arī šāda tiesiskā regulējuma atbilstība Latvijas Republikas Satversmes 96.pantam, kas noteic, ka ikvienam ir tiesības uz privātās dzīves, mājokļa un korespondences neaizskaramību un tika secināts, ka šāds tiesiskais regulējums nav pretrunā ar Latvijas Republikas Satversmes 96.pantu.

 Latvijas Republikas Satversmes 116.pants paredz, ka Latvijas Republikas Satversmes 96.pantā ietvertās tiesības var ierobežot, ja ierobežojums ir noteikts ar pienācīgā kārtā pieņemtu likumu, tam ir leģitīms mērķis un tas ir samērīgs (sk. Satversmes tiesas 2005.gada 26.janvāra sprieduma lietā Nr.2004-17-01 11.punktu).

Tā kā telpu, kurās atrodas bērns, piespiedu atvēršanas kārtību paredzēts noteikt CPL, tad atzīstams, ka konkrētajā gadījumā privātās dzīves un mājokļa neaizskaramības ierobežojums tiks noteikts ar pienācīgā kārtā pieņemtu likumu.

Saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmes 116.pantu Latvijas Republikas Satversmes 96.pantā noteiktās pamattiesības var ierobežot, lai aizsargātu citu cilvēku tiesības, demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību un tikumību (sk. Satversmes tiesas 2010.gada 27.decembra sprieduma lietā Nr.2010-38-01 10.punktu.) Saskaņā ar Bērnu tiesību aizsardzības likuma 24.panta pirmo daļu vecāku pienākums ir atbilstoši Civillikuma noteikumiem rūpēties par bērnu un viņa mantu un pārstāvēt bērnu viņa personiskajās un mantiskajās attiecībās, tādējādi bērni atbilstoši Civillikuma 177.panta pirmajai daļai līdz pilngadības sasniegšanai atrodas vecāku aizgādībā. Savukārt Civillikuma 181.pants noteic, ka bērnam ir tiesības uzturēt personiskas attiecības un tiešus kontaktus ar jebkuru no vecākiem (saskarsmes tiesība), bet katram vecākam ir pienākums un tiesības uzturēt personiskas attiecības un tiešus kontaktus ar bērnu. Šis noteikums piemērojams arī tad, ja bērns šķirts no viena vai no abiem vecākiem. Tam vecākam, kurš nedzīvo kopā ar bērnu, ir tiesības saņemt ziņas par viņu, it īpaši ziņas par viņa attīstību, veselību, sekmēm mācībās, interesēm un sadzīves apstākļiem.

Tiesas nolēmumu lietās, kas izriet no aizgādības vai saskarsmes tiesībām, izpildes mērķis ir nodrošināt gan bērna tiesības uzturēt personiskas attiecības un tiešus kontaktus ar jebkuru no vecākiem (saskarsmes tiesība),  kā arī tā vecāka, kurš nedzīvo kopā ar bērnu, tiesības uzturēt personiskas attiecības un tiešus kontaktus ar bērnu un tiesības saņemt ziņas par viņu, it īpaši ziņas par viņa attīstību, veselību, sekmēm mācībās, interesēm un sadzīves apstākļiem.

Līdz ar to likumprojektā noteiktais privātās dzīves un mājokļa neaizskaramības ierobežojums, ļaujot zvērinātam tiesu izpildītājam atsevišķos gadījumos, lai nodrošinātu tiesas nolēmumu izpildi, piespiedu kārtā atvērt telpas, kurās atrodas bērns, ir noteikts ar mērķi aizsargāt citu personu (bērna un otra vecāka) tiesības, tātad tāds mērķis saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmes 116.pantu atzīstams par leģitīmu.

Lai izvērtētu, vai likumprojektā noteiktais privātās dzīves un mājokļa neaizskaramības ierobežojums ir samērīgs, jāpārbauda: 1) vai ar izraudzīto līdzekli var sasniegt leģitīmo mērķi (piemērotība); 2) vai leģitīmo mērķi nevar sasniegt ar indivīda tiesības mazāk ierobežojošiem līdzekļiem (nepieciešamība) un 3) vai labums, ko iegūst sabiedrība, ir lielāks par indivīda tiesībām nodarīto kaitējumu (atbilstība) (sk. Satversmes tiesas 2010.gada 27.decembra sprieduma lietā Nr.2010-38-01 11.punktu.). Ja, izvērtējot tiesību normu, tiek atzīts, ka tā neatbilst kaut vienam no šiem kritērijiem, tad tā neatbilst arī samērīguma principam un ir prettiesiska (sk. Satversmes tiesas 2007.gada 16.maija sprieduma lietā Nr.2006-42-01 11.punktu).

Likumprojektā izraudzītais tiesas nolēmuma lietās, kas izriet no aizgādības vai saskarsmes tiesībām, izpildes līdzeklis – telpu piespiedu atvēršana – ir uzskatāms par piemērotu leģitīmā mērķa sasniegšanai, jo nodrošinās gan vecāka, kurš nedzīvo kopā ar bērnu, tiesības uzturēt personiskas attiecības un tiešus kontaktus ar bērnu un tiesības saņemt ziņas par viņu, it īpaši ziņas par viņa attīstību, veselību, sekmēm mācībās, interesēm un sadzīves apstākļiem, kā arī bērna tiesības uzturēt personiskas attiecības un tiešus kontaktus ar vecāku, pie kura viņš nedzīvo.

Likumprojektā izraudzītais tiesas nolēmuma lietās, kas izriet no aizgādības vai saskarsmes tiesībām, izpildes līdzeklis – telpu piespiedu atvēršana – ir uzskatāms par nepieciešamu leģitīmā mērķa sasniegšanai, jo ir piemērojams tikai tad, kad ir izmantoti citi likumprojektā paredzētie saudzējošākie vecāka, kas nenodrošina tiesas nolēmumu izpildi lietās, kas izriet no aizgādības vai saskarsmes tiesībām, tiesību ierobežojošie līdzekļi (saņemts zvērināta tiesu izpildītāja paziņojums par pienākumu izpildīt nolēmumu, kurā tiesu izpildītājs brīdina parādnieku par likumprojektā paredzētajām sekām, kas var iestāties nolēmuma neizpildes gadījumā, tiesa uzlikusi naudas sodu līdz vienam tūkstotim latu par nolēmuma neizpildi, uzsākts kriminālprocess pret vecāku sakarā ar viņa ļaunprātīgu izvairīšanos no nolēmuma izpildes vai pārtrauktas attiecīgā vecāka aizgādības tiesības pār bērnu).

Likumprojektā izraudzītais tiesas nolēmuma lietās, kas izriet no aizgādības vai saskarsmes tiesībām, izpildes līdzeklis – telpu piespiedu atvēršana – ir uzskatāms arī par atbilstošu leģitīmā mērķa sasniegšanai, t.i., labums, ko iegūst sabiedrība, ir lielāks par indivīda tiesībām nodarīto kaitējumu, jo tiks izpildīts tiesas nolēmums lietā, kas izriet no aizgādības vai saskarsmes tiesībām. Saskaņā ar CPL 203.panta piekto daļu spriedumam, kas stājies likumīgā spēkā, ir likuma spēks, tas ir obligāts un izpildāms visā valsts teritorijā, un to var atcelt tikai likumā noteiktajos gadījumos un kārtībā. Tāpat tiks paaugstināts sabiedrības tiesiskās apziņas un kultūras līmenis, jo vecāki arvien vairāk apzināsies savu pienākumu pret bērnu svarīgumu un kādas sekas var iestāties to neizpildes gadījumā.

Izpildot tiesas nolēmumu lietā, kas izriet no aizgādības vai saskarsmes tiesībām, tiks īslaicīgi ierobežotas tikai viena vecāka tiesības, savukārt ilgtermiņā tiks nodrošinātas citu personu tiesības, proti,  nodrošinātas gan vecāka, kurš nedzīvo kopā ar bērnu, tiesības uzturēt personiskas attiecības un tiešus kontaktus ar bērnu un tiesības saņemt ziņas par viņu, it īpaši ziņas par viņa attīstību, veselību, sekmēm mācībās, interesēm un sadzīves apstākļiem, kā arī bērna tiesības uzturēt personiskas attiecības un tiešus kontaktus ar vecāku, pie kura viņš nedzīvo.

Turklāt likumprojektā izraudzītais tiesas nolēmuma lietās, kas izriet no aizgādības vai saskarsmes tiesībām, izpildes līdzeklis – telpu piespiedu atvēršana, neradīs būtisku kaitējumu vecākam, kas nepilda attiecīgo tiesas nolēmumu, jo likumprojekts paredz pienākumu tiesu izpildītājam tad, ja telpās netiek sastapta neviena pilngadīga persona, pēc telpu piespiedu atvēršanas gādāt par to drošu aizvēršanu un aizzīmogošanu. Pēc tam tiesu izpildītājs aizvērtā aploksnē atstās parādnieka pastkastītē paziņojumu ar uzaicinājumu ierasties tiesu izpildītāja birojā, lai saņemtu telpu atslēgas.

Likumprojektā ietvertais regulējums paredz šādas tiesības saskarsmes personai:

1) iepazīties ar lūgumu par saskarsmes personas pieaicināšanu piedalīties lietā;

2) piedalīties tiesas sēdē;

3) izteikt piekrišanu vai iebildumus tam, ka tai ar nolēmumu tiek uzlikti pienākumi;

4) saņemt tiesas sprieduma vai lēmuma norakstu.

      Likumprojektā ietvertais regulējums nodrošinās vienlīdzīgas tiesības un iespējas visām personām, kuras atrodas salīdzināmos apstākļos.

Hāgas 2007.gada 23.novembra konvencija

Likumprojekts un Hāgas 2007.gada 23.novembra konvencija atvieglos personu tiesību uz uzturēšanas līdzekļiem realizāciju.

 5.

 Administratīvās procedūras raksturojums

Nav attiecināms.

 6.

 Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Nav attiecināms.

 7.

 Cita informācija

 Nav.

  III. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

Likumprojekts šo jomu neskar.

  IV. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

 1.

 Nepieciešamie saistītie tiesību aktu projekti

 Lietas, kas izriet no aizgādības vai saskarsmes tiesībām

Likumprojekts „Grozījumi Bāriņtiesu likumā” un „Grozījumi Civillikumā”.

Likumprojekta „Grozījumi Civillikumā” mērķis ir  Civillikuma Ģimenes tiesību daļas modernizācija, atsakoties no novecojušiem tiesību institūtiem, kuri vairs nespēj pilnībā apmierināt mūsdienu sabiedrības vajadzības, novēršot atsevišķu Civillikuma Ģimenes tiesību daļas normu neatbilstību Bāriņtiesu likumam un Bērnu tiesību aizsardzības likumam, kā arī novēršot Civillikuma normu piemērotāju, tajā skaitā tiesu, praksē konstatētās nepilnības ģimenes tiesību  regulējumā.

Likumprojekta „Grozījumi Bāriņtiesu likumā” mērķis ir saskaņot Bāriņtiesu likuma normas ar iepriekš minētajiem izstrādātajiem grozījumiem Civillikumā un šo likumprojektu.

Par likumprojektu izstrādi ir atbildīga Tieslietu ministrija. Minētie likumprojekti ir izstrādāti un virzāmi izskatīšanai vienā likumprojektu paketē.

Hāgas 2007.gada 23.novembra konvencija

Kopā ar Likumprojektu virzāmi arī attiecīgi grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā un Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā.

Minētie grozījumi ir pieņemti Saeimā.

 2.

 Cita informācija

 Nav.

V. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām

1.

Saistības pret Eiropas Savienību

Eiropas Savienības Padomes 2011.gada 9.jūnija lēmums Nr.432 par to, lai Eiropas Savienības vārdā apstiprinātu Hāgas 2007.gada 23.novembra konvenciju.

2.

Citas starptautiskās saistības

Hāgas 2007.gada 23.novembra konvencija.

3.

Cita informācija

Nav

1.tabula

Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem

Attiecīgā ES tiesību akta datums, numurs un nosaukums

Eiropas Savienības Padomes 2011.gada 9.jūnija lēmums Nr.432 par to, lai Eiropas Savienības vārdā apstiprinātu Hāgas 2007.gada 23.novembra konvenciju.

A

B

C

D

Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas. Kādēļ?

Likumprojekts šo jomu neskar

Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem

Nav

Cita informācija

Nav

2.tabula
Ar tiesību akta projektu izpildītās vai uzņemtās saistības, kas izriet no starptautiskajiem tiesību aktiem vai starptautiskas institūcijas vai organizācijas dokumentiem.
Pasākumi šo saistību izpildei

Attiecīgā starptautiskā tiesību akta vai starptautiskas institūcijas vai organizācijas dokumenta (turpmāk – starptautiskais dokuments) datums, numurs un nosaukums

Hāgas 2007.gada 23.novembra konvencija

A

B

C

Hāgas 2007.gada 23.novembra konvencijas vispārējs mērķis ir nodrošināt uzturlīdzekļu un cita veida ģimenes uzturēšanas līdzekļu efektīvu pārrobežu piedziņu, jo īpaši, izveidojot līgumslēdzēju valstu iestāžu visaptverošu sadarbības sistēmu, nodrošinot iespēju iesniegt pieteikumus uzturēšanas nolēmumu pieņemšanai, paredzot uzturēšanas nolēmumu atzīšanu un izpildi.

9. – 11.pants

9.pants

Pieteikuma iesniegšana, izmantojot centrālās iestādes

Pieteikumu saskaņā ar šo nodaļu iesniedz saņēmējas valsts centrālajai iestādei ar tās Līgumslēdzējas valsts centrālās iestādes starpniecību, kurā pieteikuma iesniedzējs dzīvo. Šajā noteikumā dzīvošana neietver vienkāršu atrašanos.

10.pants

Pieejamie pieteikumi

1. Iesniedzējā valstī kreditoram, kas cenšas piedzīt uzturēšanas līdzekļus saskaņā ar šo Konvenciju, ir pieejamas šādas pieteikuma kategorijas:

a) nolēmuma atzīšana vai atzīšana un izpilde,

b)             tāda nolēmuma izpilde, kas pieņemts vai atzīts saņēmējā valstī,

c) nolēmuma pieņemšana saņēmējā valstī, nolēmuma nav, tostarp, ja vajadzīgs  noteikt bērna vecākus,

d) nolēmuma pieņemšana saņēmējā valstī, kurā nolēmuma atzīšana un izpilde nav iespējama vai tiek atteikta tāpēc, ka saskaņā ar 20.pantu vai, pamatojoties uz 22.panta b) vai e) apakšpunktā paredzētajiem apsvērumiem, trūkst pamatojuma atzīšanai un izpildei,

e)              saņēmējā valstī pieņemtā nolēmuma grozīšana,

f) valstī, kas nav saņēmēja valsts, pieņemtā nolēmuma grozīšana.

2. iesniedzējā valstī parādniekam, pret kuru pastāv nolēmums par uzturēšanu, ir pieejamas šādas pieteikuma kategorijas:

a) nolēmuma atzīšana vai līdzvērtīga procedūra, ar ko pārtrauc vai ierobežo iepriekš pieņemta nolēmuma izpildi saņēmējā valstī,

b)             tāda lēmuma grozīšana, kas ir pieņemts saņēmējā valstī,

c)              tāda lēmuma grozīšana, kas pieņemts valstī, kas nav saņēmēja valsts.

3.              Ja vien šajā Konvencijā nav paredzēts citādi, 1. un 2. punktā minētos pieteikumus nosaka saskaņā ar saņēmējas valsts tiesību aktiem, bet uz 1. punkta c) līdz f) apakšpunktā un 2. punkta b) un c) apakšpunktā minētajiem pieteikumiem piemēro saņēmējas valsts jurisdikcijas noteikumus.

11. pants

Pieteikuma saturs

1.              Visi pieteikumi saskaņā ar 10.pantu iekļauj vismaz:

a) pieteikuma vai pieteikumu būtības izklāstu,

b) pieteikuma iesniedzēja vārdu un kontaktinformāciju, tostarp adresi un dzimšanas datumu,

c) atbildētāja vārdu un ja tāda zināma – adresi un dzimšanas datumu,

d)             visu to personu vārdus un dzimšanas datumus, kuru labā tiek pieprasīti uzturēšanas līdzekļi,

e) pieteikuma pamatojumu,

f)              kreditora iesniegtā pieteikumā – informāciju par to, kur nosūtāms vai elektroniski pārskaitāms uzturēšanas līdzekļu maksājums,

g)             izņemot pieteikumos saskaņā ar 10.panta 1.punkta a) apakšpunktu un 2.punkta a) apakšpunktu – visa informāciju vai dokumentus, kurus paredz saņēmējas valsts deklarācija saskaņā ar 63.pantu,

h)             par pieteikuma apstrādi atbildīgās iesniedzējas valsts centrālās iestādes tās personas vai struktūrvienības vārdu/nosaukumu un kontaktinformāciju.

3.         Vajadzības gadījumā un ciktāl tas ir zināms pieteikumā iekļauj arī informāciju par:

a)              kreditora finansiālo stāvokli,

b) parādnieka finansiālo stāvokli, tostarp parādnieka darba devēja vārdu / nosaukumu un adresi un parādnieka aktīvu formu un to atrašanās vietu,

c)              citu informāciju, kas var palīdzēt noteikt atbildētāja atrašanās vietu.

3.Pieteikumam pievieno vajadzīgo papildu informāciju vai dokumentāciju, tostarp dokumentāciju par pieteikuma iesniedzēja tiesībām uz bezmaksas juridisko palīdzību. Pieteikumiem, kas minēti 10. panta 1. punkta a) apakšpunktā un 2. punkta a) apakšpunktā, pievieno tikai  dokumentus, kas minēti 25.pantā.

4. Pieteikumu, kas minēts 10.pantā, var sagatavot tādā formātā, ko ieteikusi un publicējusi Hāgas Starptautisko privāttiesību konference.

Izteikt 128.panta ceturto daļu šādā redakcijā:

 „(4) Prasības pieteikumu uzturlīdzekļu lietā Eiropas Savienības tiesību aktos un starptautiskajos līgumos paredzētajos gadījumos, izmantojot šajos tiesību aktos noteiktās veidlapas, var iesniegt vai pārsūtīt ar sadarbības nolūkiem iecelto Latvijas centrālo iestāžu starpniecību.”. 

Izteikt 638.panta 2.¹daļu šādā redakcijā:

„(2¹) Pieteikumu lietā par ārvalsts tiesas nolēmuma par uzturlīdzekļu piedziņu atzīšanu vai izpildes pasludināšanu Eiropas Savienības un starptautiskos līgumos paredzētajos gadījumos, izmantojot šajos tiesību aktos noteiktās veidlapas, var iesniegt vai pārsūtīt ar sadarbības nolūkiem iecelto Latvijas centrālo iestāžu starpniecību.”. 

Hāgas 2007.gada 23.novembra konvencija tiek pārņemta kontekstā ar pieteikumu iesniegšanu.

Likumprojektā ietvertais regulējums neparedz stingrākas prasības, nekā to paredz Hāgas 2007.gada 23.novembra konvencija.

Vai starptautiskajā dokumentā paredzētās saistības nav pretrunā ar jau esošajām Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām

Hāgas 2007.gada 23.novembra konvencijā paredzētās saistības nav pretrunā ar jau esošajām Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām.

Cita informācija

Nav

VI. Sabiedrības līdzdalība un šīs līdzdalības rezultāti

 1.

 Sabiedrības informēšana par projekta izstrādes uzsākšanu

Skat. šīs sadaļas 2.punktu.

 2.

 Sabiedrības līdzdalība projekta izstrādē

Lietas, kas izriet no aizgādības vai saskarsmes tiesībām

Likumprojekta izstrādes darba grupas sastāvā kā pastāvīgi darba grupas locekļi ietilpst pārstāvji no Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes, jo izstrādājamais regulējums skar zvērinātu tiesu izpildītāju kompetenci tiesas nolēmumu aizgādības un saskarsmes lietās izpildē. Likumprojekta izstrādes darba grupas atsevišķās sēdēs, kurās tika izvērtēti jautājumi par saskarsmes tiesību izmantošanas kārtības pilnveidošanu, piedalījās biedrības Krīžu un konsultāciju centra „Skalbes” un biedrības Resursu centra „Marta” pārstāvji, jo minētajām biedrībām ir liela pieredze darbam ar bērnu vecākiem, kuriem netiek pienācīgi nodrošinātas iespējas satikties un uzturēt kontaktus ar saviem bērniem.

Citi grozījumi

Grozījumu apspriešanā piedalījusies Latvijas Zvērinātu advokātu padome, Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome, Latvijas Universitātes mācībspēki. Grozījuma apspriešanā par ekspertu brīdināšanu piedalījās Tiesu ekspertu padomes pārstāvji.

 3.

Sabiedrības līdzdalības rezultāti

Lietas, kas izriet no aizgādības vai saskarsmes tiesībām

Biedrības Krīžu un konsultāciju centra „Skalbes” un Resursu centra „Marta” pārstāvji, kā arī Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes pārstāvji atbalsta likumprojektā ietvertos grozījumus. Atsevišķos jautājumos Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomei ir atšķirīgs viedoklis, skat. šīs sadaļas 5.punktu.

Citi grozījumi

Latvijas Zvērinātu advokātu padome, Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome, Latvijas Universitātes mācībspēki, Tiesu ekspertu padomes pārstāvji atbalsta likumprojektā ietvertos grozījumus. Atsevišķos jautājumos Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomei ir atšķirīgs viedoklis, skat. šīs sadaļas 5.punktu.

 4.

Saeimas un ekspertu līdzdalība

Hāgas 2007.gada 23.novembra konvencija

Lai ieviestu Hāgas 2007.gada 23.novembra konvenciju, tika rīkotas sanāksmes, kurās bez Tieslietu ministrijas pārstāvjiem piedalījās arī Fonda administrācijas pārstāvji.

Citi grozījumi

Darba grupas sēdēs piedalījās zvērināti advokāti, tiesneši un augstskolu mācībspēks.

 5.

 Cita informācija

Atšķirīgie viedokļi

Lietas, kas izriet no aizgādības vai saskarsmes tiesībām

Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome uzskata, ka telpu piespiedu atvēršana ir nesamērīga un neiederīga nolēmumu, kas izriet no saskarsmes tiesībām, izpildīšanā. Minētie riski ir pārrunāti un padomes pārstāvji, saglabājot atšķirīgo viedokli, neiebilst pret likumprojekta tālāko virzību.

Citi grozījumi

Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome attiecībā uz grozījumu CPL 540.pantā uzskata, ka izpildu dokumentu – tiesas spriedumu administratīvo pārkāpumu lietās – būtu sarežģītāk izpildīt, jo pastāv risks, ka var būt izsniegti vairāki nolēmumu noraksti un varētu notikt vairākkārtēja izpildu dokumenta nodošana izpildei, kā arī rezolutīvas daļas varētu būt sarežģītas un grūtāk izpildāmas. Minētie riski bija pārrunāti starpinstitūciju sanāksmē un padomes pārstāvji, saglabājot atšķirīgo viedokli, neiebilst pret likumprojekta tālāko virzību.

  VII. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām

 1.

 Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Lietas, kas izriet no aizgādības vai saskarsmes tiesībām

Likumprojekta izpildi atbilstoši ārējos normatīvajos aktos nostiprinātajai kompetencei nodrošinās bāriņtiesas, tiesas un zvērināti tiesu izpildītāji.

Hāgas 2007.gada 23.novembra konvencija

Tiesas un Fonda administrācija.

 2.

Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām

Lietas, kas izriet no aizgādības vai saskarsmes tiesībām

Bāriņtiesu, tiesas un zvērinātu tiesu izpildītāju funkcijas un uzdevumi ar likumprojektu netiek paplašināti vai sašaurināti. Likumprojekts paredz tikai precizēt bāriņtiesu funkciju un uzdevumu bērnu personisko un mantisko interešu aizstāvēšanā izpildes kārtību.

Hāgas 2007.gada 23.novembra konvencija

Likumprojekts paplašinās Fonda administrācijas funkcijas, jo Fonda administrācija veiks Hāgas 2007.gada 23.novembra konvencijā noteiktās Latvijas centrālās iestādes funkcijas un Hāgas 2007.gada 23.novembra konvencijā paredzētajos gadījumos pārsūtīs pieteikumus tiesai.

Citi grozījumi

Tiesu ekspertu brīdināšanas tiesiskā regulējuma izmaiņas ietekmē ekspertus. Pārējo grozījumu ietekme ir attiecināma uz lietas dalībniekiem un tiesu.

 3.

Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes institucionālo struktūru.

Jaunu institūciju izveide

Saistībā ar likumprojekta izpildi nav nepieciešams veidot jaunas institūcijas.

 4.

 Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes institucionālo struktūru.

Esošu institūciju likvidācija

Saistībā ar likumprojekta izpildi netiks likvidētas esošās institūcijas.

 5.

 Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes institucionālo struktūru.

Esošu institūciju reorganizācija

Saistībā ar likumprojekta izpildi nav plānota esošo institūciju reorganizācija vai apvienošana.

 6.

 Cita informācija

 Nav.