2016.gada 13.decembrī Nr.
Saeimas Prezidijam
Sociālo un darba lietu komisija lūdz Saeimas Prezidiju iekļaut 2016.gada 15.decembra Saeimas sēdes darba kārtībā Sociālo un darba lietu komisijas izstrādāto likumprojektu “Grozījums likumā “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam””.
Komisija lūdz minēto likumprojektu nodot tikai Sociālo un darba lietu komisijai.
Komisija lūdz minēto likumprojektu virzīt izskatīšanai pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā un iekļaut to 2016.gada 15.decembra Saeimas sēdes darba kārtībā.
Komisija ierosina minēto likumprojektu atzīt par steidzamu.
Pielikumā:
1) likumprojekta teksts uz 1 lapas
2) likumprojekta anotācija uz 3 lapām.
priekšsēdētāja A.Barča
Grozījums likumā "Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam"
Izdarīt likumā "Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1999, 24.nr.; 2001, 1.nr.; 2002, 12., 22.nr.; 2006, 1., 14.nr.; 2007, 24.nr.; 2009, 2., 6., 15.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2009, 200.nr.; 2010, 206.nr.; 2011, 99., 202.nr.; 2012, 192.nr.; 2013, 194.nr.; 2015, 127.nr., 2016, 241.nr.) šādu grozījumu:
Aizstāt 8.panta septītajā daļā vārdus "kas aprēķināts atbilstoši likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu" noteiktajam" ar vārdiem un skaitli "kas aprēķināts atbilstoši Mikrouzņēmumu nodokļa likuma 9.panta otrajai daļai".
Likums stājas spēkā 2017.gada 1.janvārī.
„Grozījums likumā „Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam””
ANOTĀCIJA
1. Kādēļ likumprojekts ir nepieciešams?
Saeima 2015.gada 30.novembrī pieņēma likumu “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”” un likumu , kas paredz ar 2017.gada 1. janvāri ieviest par nodarbināto minimālo valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu apmēru un nodalīt no mikrouzņēmumu nodokļa valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas, samazinot mikrouzņēmumu nodokļa likmi no 9% uz 5% un vienlaicīgi ieviest par katru mikrouzņēmuma nodarbināto minimālo valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu, kura bāzes lielums ir minimālā alga, bet 2017.gadā ¾ no minimālās algas. Saeimas 2015.gada 30.novembrī pieņemtais likums “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”” paredz, ka darba ņēmējiem, kuriem ir noteikta neliela atlīdzība (alga), iestājoties apdrošināšanas gadījumam, valsts sociālās apdrošināšanas pakalpojums tiks rēķināts vismaz no objekta, kas nav mazāks par valstī noteikto minimālo darba algu. Palielinoties apdrošināšanas iemaksu objektam, palielināsies arī personai piešķirto sociālās apdrošināšanas pakalpojumu (piemēram, bezdarba un darbnespējas gadījumā) apmēri, kas šobrīd ievērojamai darba ņēmēju daļai ir ļoti zemi un nepietiekami viņu pamatvajadzību nodrošināšanai. Šāda regulējuma galvenais mērķis bija uzlabot to strādājošo nākotnes sociālo nodrošinājumu, kuru apdrošināšanas iemaksu objekts ir mazāks par valstī noteikto minimālo darba algu. No visām sociāli apdrošinātajām personām tādi ir aptuveni 31% un kā īpaša grupa tajā skaitā jāatzīmē mikrouzņēmumu nodokļa maksātāji. Līdz ar to, Saeimas 2015.gada 30.novembrī pieņemtie grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” paredz speciālu regulējumu attiecībā uz darba ņēmējiem un visiem mikrouzņēmumu nodokļa maksātajiem.
Neskatoties uz minētā regulējuma spēkā stāšanos ar pārejas periodu, šīs izmaiņas prasītu būtisku īpaši maza apjoma uzņēmējdarbības pārstrukturizāciju, mainot nodokļu maksāšanas režīmus un paaugstinot nepilna laika darba izmaksas mazatalgotajos darbos un izmaksas sezonāli nodarbinātajiem.
Minētie grozījumi 2016.gada oktobrī un novembrī radīja nevalstisko organizāciju (biedrību un nodibinājumu) neapmierinātību, norādot, ka minētie grozījumi netiek atbalstīti, jo tie var kavēt biedrības un nodibinājumus īstenot to sociāli atbildīgos mērķus, kā rezultātā zaudētāji būs ne vien konkrētie darba ņēmēji, bet visa sabiedrība. Lai risinātu atsevišķas piedāvātā režīma nepilnības īpaši attiecībā uz nodarbinātības iespējām personām ar ierobežotām darba spējām, izstrādājot jaunus grozījumus likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” tika paredzēti izņēmumi, kurus debašu laikā ar sociālajiem, sadarbības partneriem un nevalstiskajām organizācijām tika nolemts būtiski paplašināt, vienlaicīgi radot nozīmīgu budžeta ieņēmumu samazinājumu (ap 20 milj. eiro 2017.gadā).
Lai šīs problēmas risinātu tieši attiecībā uz mikrouzņēmumu nodokļu loku un neietekmētu līdzšinējo biedrību un nodibinājumu nodokļu maksāšanas modeli, likumprojekts „Grozījumi likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu”” paredz atcelt Saeimas 2015.gada 30.novembrī pieņemtās likumu “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”” normas attiecībā uz minimālo valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu ieviešanu no 2017.gada.
Līdz ar visu iepriekšminēto 2015.gada 30.novembra grozījums likumā “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam”, kas paredz regulējuma grozīšanu vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķināšanas bezdarbnieka pabalsta apmēra noteikšanai, nosakot, ka mikrouzņēmuma darbiniekam vidējo apdrošināšanas iemaksu algu valsts sociālās apdrošināšanas pabalstu aprēķināšanai nosaka no objekta, kas aprēķināts atbilstoši likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” noteiktajam, ir jāgroza.
Jaunais piedāvātais grozījums likumā “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam” paredz, ka aprēķinot bezdarbnieka pabalstu, par pamatu tiks ņemta vidējā apdrošināšanas iemaksu alga, kas aprēķināta atbilstoši Mikrouzņēmuma nodokļa likuma 9.panta otrajai daļai.
2. Kāda var būt ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību?
Likumprojekta ieviešana pozitīvi ietekmēs sabiedrības un tautsaimniecības attīstību, jo, salīdzinot ar 2016.gadu, samērīgi paaugstināsies mikrouzņēmumu nodokļa maksājums, uzlabojot mikrouzņēmumos esošo darbinieku valsts sociālās apdrošināšanas garantijas, tostarp bezdarbnieka pabalstu.
3. Kāda var būt likuma iespējamā ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem?
Fiskālā ietekme skatāma kontekstā ar grozījumiem likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” un grozījumiem Mikrouzņēmumu nodokļa likumā”.
4. Kāda varētu būt iespējamā ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu?
Likumprojekts jāskata vienlaicīgi ar likumprojektu “Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā”, likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”” un likumprojektu “Grozījums “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu””.
5. Kādai Latvijas starptautiskajai saistībai atbilst likumprojekts?
Likumprojekts šo jomu neskar.
6. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot likumprojektu?
Sagatavojot likumprojektu, ir notikušas konsultācijas ar Finanšu ministrijas, Saeimas Juridiskā biroja pārstāvjiem.
Likumprojekts sagatavots, reaģējot uz mikrouzņēmumu, biedrību un nodibinājumu un darba devējus pārstāvošo organizāciju, profesionālo organizāciju un nevalstisko organizāciju iebildumiem.
7. Kā tiks nodrošināta likuma izpilde?
Likuma izpildi nodrošinās Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra esošo funkciju ietvaros.
Oriģinālais dokumenta saturs
Oriģinālais dokumenta saturs