Rīga, 2016.gada 13.decembris.

Nr.

Saeimas Prezidijam

 

Par likumprojekta iekļaušanu

2016.gada 15.decembra Saeimas sēdē

 

            Sociālo un darba lietu komisija lūdz grozīt 2016.gada 15.decembra Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut Sociālo un darba lietu komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu””.

Komisija lūdz minēto likumprojektu nodot tikai Sociālo un darba lietu komisijai.

Komisija lūdz virzīt minēto likumprojektu izskatīšanai pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā un iekļaut to 2016.gada 15.decembra Saeimas sēdes darba kārtībā.

Komisija ierosina atzīt likumprojektu par steidzamu.

Pielikumā:

1) likumprojekta teksts uz 1 lapas;

2) likumprojekta anotācija uz 4 lapām.

 

Ar cieņu,

Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja                                            A.Barča

 

 

 

B.Lūse67087355

Likumprojekts

Grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu"

Izdarīt likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1997, 22.nr.; 1998, 15.nr.; 1999, 24.nr.; 2001, 15., 17.nr.; 2002, 14.nr.; 2003, 9.nr.; 2004, 5.nr.; 2005, 8., 24.nr.; 2006, 14.nr.; 2007, 3., 12., 24.nr.; 2008, 15.nr.; 2009, 3., 15.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2009, 199., 200.nr.; 2010, 94., 131., 205.nr.; 2011, 117., 202.nr.; 2013, 6., 232.nr.; 2014, 63., 257.nr.; 2015, 60., 248.nr.; 2016, 197.nr.) šādus grozījumus:

1.    5.pantā:

izslēgt 3.² daļu;

 

izteikt panta sesto daļu šādā redakcijā:

“(6) Mikrouzņēmuma darbinieki, izņemot šā likuma 1.panta 2.punkta “l” apakšpunktā minētos darba ņēmējus, ir sociāli apdrošināmi saskaņā ar Mikrouzņēmumu nodokļa likumu.”

2.    Izslēgt 6.panta deviņpadsmito daļu;

 

3.    Izslēgt 20.¹ panta 1.¹ un 2.¹ daļu;

 

4.    Izslēgt 20.³ pantu;

 

5.    Izslēgt 23.panta 1.³ daļu;

 

6.    Pārejas noteikumos:

izslēgt 54., 55.  un 56.punktu;

 

 

Likums stājas spēkā 2017.gada 1.janvārī.

Likumprojekta „Grozījumi likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu””

ANOTĀCIJA

 

1. Kādēļ likumprojekts ir nepieciešams?

Saeima 2015.gada 30.novembrī pieņēma likumu “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”” un likumu “Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā”, kas paredz ar 2017.gada 1. janvāri ieviest par nodarbināto minimālo valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu apmēru un nodalīt no mikrouzņēmumu nodokļa valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas, samazinot mikrouzņēmumu nodokļa likmi no 9% uz 5% un vienlaicīgi ieviest par katru mikrouzņēmuma nodarbināto minimālo valsts sociālās apdrošināšanas  obligāto iemaksu,  kura bāzes lielums ir minimālā alga, bet 2017.gadā ¾ no minimālās algas.  Saeimas 2015.gada 30.novembrī pieņemtais  likums “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”” paredz, ka darba ņēmējiem, kuriem ir noteikta neliela atlīdzība (alga), iestājoties apdrošināšanas gadījumam, valsts sociālās apdrošināšanas pakalpojums tiks rēķināts vismaz no objekta, kas nav mazāks par valstī noteikto minimālo darba algu. Palielinoties apdrošināšanas iemaksu objektam, palielināsies arī personai piešķirto sociālās apdrošināšanas pakalpojumu (piemēram, bezdarba un darbnespējas gadījumā) apmēri, kas šobrīd ievērojamai darba ņēmēju daļai ir ļoti zemi un nepietiekami viņu pamatvajadzību nodrošināšanai. Šāda regulējuma galvenais mērķis bija uzlabot to strādājošo nākotnes sociālo nodrošinājumu, kuru apdrošināšanas iemaksu objekts ir mazāks par valstī noteikto minimālo darba algu. No visām sociāli apdrošinātajām personām tādi ir aptuveni 31% un kā īpaša grupa tajā skaitā jāatzīmē mikrouzņēmumu nodokļa maksātāji. Līdz ar to, Saeimas 2015.gada 30.novembrī pieņemtie grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” paredz speciālu regulējumu attiecībā uz darba ņēmējiem un visiem mikrouzņēmumu nodokļa maksātajiem.

Neskatoties uz minētā regulējuma spēkā stāšanos ar pārejas periodu, šīs izmaiņas prasītu būtisku īpaši maza apjoma uzņēmējdarbības pārstrukturizāciju, mainot nodokļu maksāšanas režīmus un paaugstinot nepilna laika darba izmaksas mazatalgotajos darbos un izmaksas sezonāli nodarbinātajiem.

Minētie grozījumi 2016.gada oktobrī un novembrī radīja nevalstisko organizāciju  (biedrību un nodibinājumu) neapmierinātību, norādot, ka minētie grozījumi netiek atbalstīti, jo tie var kavēt biedrības un nodibinājumus īstenot to sociāli atbildīgos mērķus, kā rezultātā zaudētāji būs ne vien konkrētie darba ņēmēji, bet visa sabiedrība. Lai risinātu atsevišķas piedāvātā režīma nepilnības īpaši attiecībā uz nodarbinātības iespējām personām ar ierobežotām darba spējām, izstrādājot jaunus grozījumus likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” tika paredzēti izņēmumi, kurus debašu laikā ar sociālajiem, sadarbības partneriem un nevalstiskajām organizācijām tika nolemts būtiski paplašināt, vienlaicīgi radot nozīmīgu budžeta ieņēmumu samazinājumu (ap 20 milj. eiro 2017.gadā).

Ņemot vērā, ka mikrouzņēmumu nodokļa režīms ir vērsts uz uzņēmējdarbības uzsācējiem, bet minētie grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā un likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” rada būtiski lielāku nodokļa slogu tieši tai mikrouzņēmumu grupai, kurai uzņēmējdarbības uzsākšanas posmā algu apmērs ir mazāks par minimālo algu, tad mikrouzņēmumu starpā var veidoties negodīga konkurence, ierobežojot tieši jaunu uzņēmēju izveidi. Šobrīd vidējais mikrouzņēmuma apgrozījums ir ap 14 tūkst eiro ar 2 nodarbinātam personām, un, ieviešot minimālo valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu minētajām personām, nodokļa slogs attiecībā pret 2016.gadā maksātajiem nodokļiem pieaugs nesamērīgi strauji, piemēram, ar algu katram 200 eiro mēnesī efektīvā likme līdzšinējo  15% procentu vietā pieaugs līdz 26%, savukārt palielinot mikrouzņēmumu nodokļu likmi līdz 15% - tikai līdz 20%.

Lai šīs problēmas risinātu tieši attiecībā uz mikrouzņēmumu nodokļu loku un neietekmētu līdzšinējo biedrību un nodibinājumu nodokļu maksāšanas modeli, likumprojekts „Grozījumi likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu”” paredz atcelt Saeimas 2015.gada 30.novembrī pieņemtās likumu “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”” normas attiecībā uz minimālo valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu ieviešanu no 2017.gada, paredzot, ka spēkā nestājas arī citas ar šo normu spēkā stāšanos paredzētās normas, gan Ministru kabineta noteikumos, gan citos likumos. Tomēr šādi grozījumi  tikai likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu” radīs vairāk kā 70 milj. lielu negatīvu fiskālo efektu.

 

Lai šīs problēmas risinātu, nepieciešams virzīt kompleksu risinājumu – vienlaicīgi atceļot arī Saeimas 2015.gada 30.novembrī pieņemtās likuma “Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā” un likuma “Par valsts sociālo apdrošināšanu” normas, kas paredz ar 2017.gada 1.janvāri nodalīt no mikrouzņemumu nodokļa valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas, samazināt nodokļa likmi no 9% uz 5% un vienlaicīgi ieviest par katru mikrouzņēmuma nodarbināto minimālo valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu objektu. Vienlaicīgi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā noteikt 15% nodokļa likmi, no kuras 70,4-80% novirzot mikrouzņēmumu darbinieku sociālajai apdrošināšanai.

           

2. Kāda var būt ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību?

 

Likumprojekta ieviešana pozitīvi ietekmēs sabiedrības un tautsaimniecības attīstību, jo, salīdzinot ar 2016.gadu, samērīgi paaugstināsies mikrouzņēmumu nodokļa maksājums, uzlabojot mikrouzņēmumos esošo darbinieku valsts sociālās apdrošināšanas garantijas. Līdz šim mazajos mikrouzņēmumos nodarbinātie, krasi pieaugot nodokļu slogam, nepaliks bez darba, jo mikrouzņēmumi nelikvidēsies (15% likmes izmaiņas ir labvēlīgas tieši uz mazajiem mikrouzņēmumiem) un nepalielinās bezdarbnieku rindas, neradot spiedienu uz sociālo budžetu. Nesamazināsies mikrouzņēmumu skaits.

Pieaugs valsts sociālās apdrošināšanas budžetu ieņēmumi tieši no mikrouzņēmumiem, kas ir sākotnējais minimālo valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu modeļa problemātikas avots.

 

3. Kāda var būt likuma iespējamā ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem?

 

Pasākums	Ieņēmumu veids	2017	2018	2019
Darba ņēmēja un darba devēja pārskata mēneša minimālā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu objekta noteikšanas, sākot ar 2017.gadu, atcelšana, milj.euro	KOPĀ	-74.168	-99.518	-99.518
	SOC, t.sk.,	-68.985	-118.181	-118.181
	valsts speciālajā budžetā	-57.189	-97.972	-97.972
	valsts fondēto pensiju shēmā	-11.796	-20.209	-20.209
	IIN, t.sk.,	-8.660	-5.380	-5.380
	valsts budžetā	-1.732	-1.076	-1.076
	pašvaldību budžetā	-6.928	-4.304	-4.304
	UIN	-0.163	0.267	0.267
	SOC izdevumu samazinājums	3.640	23.777	23.777

 

*Pasākuma kopējo fiskālo ietekmi skatīt kontekstā ar grozījumiem Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, jo minimālo VSAOI atcelšanai un MUN likmes palielināšanai kopumā ir jānodrošina fiskālā neitralitāte.

 

 

Pasākums	Ieņēmumu veids	2017	2018	2019
MUN likmes noteikšana 15% apmērā, milj.euro	KOPĀ	78.640	97.774	97.774
	SOC, t.sk.,	69.575	93.688	93.688
	valsts speciālajā budžetā	57.678	77.667	77.667
	valsts fondēto pensiju shēmā	11.897	16.021	16.021
	IIN, t.sk.,	8.859	4.238	4.238
	valsts budžetā	1.772	0.848	0.848
	pašvaldību budžetā	7.088	3.390	3.390
	UIN	0.140	-0.236	-0.236
	Uzņēmējdarbības riska nodeva	0.066	0.084	0.084
Darba ņēmēja un darba devēja pārskata mēneša minimālā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu objekta noteikšanas, sākot ar 2017.gadu, atcelšana, milj.euro	KOPĀ	-74.168	-99.518	-99.518
	SOC, t.sk.,	-68.985	-118.181	-118.181
	valsts speciālajā budžetā	-57.189	-97.972	-97.972
	valsts fondēto pensiju shēmā	-11.796	-20.209	-20.209
	IIN, t.sk.,	-8.660	-5.380	-5.380
	valsts budžetā	-1.732	-1.076	-1.076
	pašvaldību budžetā	-6.928	-4.304	-4.304
	UIN	-0.163	0.267	0.267
	SOC izdevumu samazinājums	3.640	23.777	23.777
Kopējā ietekme, milj.euro	KOPĀ	4.472	-1.744	-1.744
	SOC, t.sk.,	0.590	-24.493	-24.493
	valsts speciālajā budžetā	0.489	-20.305	-20.305
	valsts fondēto pensiju shēmā	0.101	-4.188	-4.188
	IIN, t.sk.,	0.199	-1.143	-1.143
	valsts budžetā	0.040	-0.229	-0.229
	pašvaldību budžetā	0.159	-0.914	-0.914
	UIN	-0.023	0.031	0.031
	Uzņēmējdarbības riska nodeva	0.066	0.084	0.084
	SOC izdevumu samazinājums	3.640	23.777	23.777

 

 

4. Kāda varētu būt iespējamā ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu?

 

Likumprojekts jāskata vienlaicīgi ar likumprojektu “Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā”, ar likumprojektu “Grozījums likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”” un ar likumprojektu “Grozījums likumā “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam””.

 

5. Kādai Latvijas starptautiskajai saistībai atbilst likumprojekts?

 

Likumprojekts šo jomu neskar.

 

6. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot likumprojektu?

 

Sagatavojot likumprojektu, ir notikušas konsultācijas ar Finanšu ministrijas pārstāvjiem.

Likumprojekts sagatavots, reaģējot uz mikrouzņēmumu, biedrību un nodibinājumu un  darba devējus pārstāvošo organizāciju, profesionālo organizāciju un nevalstisko organizāciju iebildumiem.

 

7. Kā tiks nodrošināta likuma izpilde?

 

Likuma izpildi nodrošinās Valsts ieņēmumu dienests, Valsts kase un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra esošo funkciju ietvaros.