2016. gada     .decembrī

Nr.

Saeimas Prezidijam

 

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt izmaiņas šā gada 15.decembra Saeimas sēdes darba kārtībā – iekļaut Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā”.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz nodot minēto likumprojektu tikai Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 86.pantu komisija lūdz virzīt minēto likumprojektu izskatīšanai 1.lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā 15.decembra Saeimas sēdē.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz atzīt minēto likumprojektu par steidzamu.

 

Pielikumā:         1.Likumprojekts „Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā”uz lpp.;

2.Likumprojekta „Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā” anotācija uz     lpp.

                          

Ar cieņu, 

komisijas priekšsēdētājs                                                                                                 J.Vucāns

Iesniedz Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija

 

 

Likumprojekts

 

Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā

 

Izdarīt Mikrouzņēmumu nodokļa likumā (Latvijas Vēstnesis, 2010, 131. nr.; 2011, 204. nr.; 2013, 194., 232. nr.; 2015, 60., 91., 248. nr.) šādus grozījumus:

 

1. Izteikt 1.panta 4.punkta “a” apakšpunktu šādā redakcijā:

“a) valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, iedzīvotāju ienākuma nodokli un uzņēmējdarbības riska valsts nodevu par mikrouzņēmuma darbiniekiem,”.

 

2. Izteikt 3.pantu šādā redakcijā:

“3.pants. Mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja pienākums informēt darbiniekus

(1)                 Mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs, slēdzot darba līgumu, pretendentu rakstveidā informē, ka darba devējs ir mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs, ka mikrouzņēmuma darbinieka iedzīvotāju ienākuma nodoklis un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas tiek noteiktas no mikrouzņēmuma apgrozījuma un ka mikrouzņēmuma darbiniekam ir tiesības brīvprātīgi pievienoties valsts sociālajai apdrošināšanai. Šo informāciju var ietvert darba līgumā.

   (2) Mikrouzņēmums, kurš vēlas ar nākamo taksācijas periodu kļūt par mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju, rakstveidā informē darbiniekus, ka mikrouzņēmumu nodokli maksājošā mikrouzņēmuma darbinieka iedzīvotāju ienākuma nodoklis un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas tiek noteiktas no mikrouzņēmuma apgrozījuma un ka mikrouzņēmuma darbiniekam ir tiesības brīvprātīgi pievienoties valsts sociālajai apdrošināšanai.

   (3) Mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs ne vēlāk kā mēnesi pirms taksācijas perioda beigām rakstveidā brīdina mikrouzņēmuma darbinieku, ka ar nākamo taksācijas periodu darba devējs pirms algotā darba ienākuma izmaksāšanas ieturēs no tā algas nodokli likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" noteiktajā kārtībā un veiks valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu" darba ņēmējam un darba devējam noteiktajā vispārējā kārtībā, ja mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs:

   1) paredz, ka taksācijas periodā neizpildīs kādu no šā likuma 1.panta 1.punkta vai 2.panta ceturtās daļas nosacījumiem;

   2) ar nākamo taksācijas periodu zaudēs mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusu cita iemesla dēļ.”.

 

3. Izteikt 6.panta tekstu šādā redakcijā:

“(1) Mikrouzņēmumu nodokļa likme ir 15 procenti.

 (2) Ja mikrouzņēmumu nodokli maksājošā mikrouzņēmuma darbinieku skaits ceturksnī pārsniedz piecus darbiniekus, šā panta pirmajā daļā noteiktajai likmei pieskaita divus procenta punktus par katru papildus nodarbināto darbinieku. Ja mikrouzņēmuma darbinieku skaits ceturksnī ir mainīgs, mikrouzņēmumu nodokļa likmi nosaka pēc lielākā darbinieku skaita attiecīgajā ceturksnī, ņemot vērā tos darbiniekus, kuri nostrādājuši ne mazāk par pusi no attiecīgā ceturkšņa.

(2¹) Mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs ir tiesīgs nepiemērot šā panta otro daļu, ja mikrouzņēmuma darbinieku skaits taksācijas gadā ir lielāks par pieciem un mikrouzņēmuma darbinieku skaits taksācijas gadā salīdzinājumā ar pirmstaksācijas gadu un pirmstaksācijas gadā salīdzinājumā ar gadu, kas ir pirms pirmstaksācijas gada, pieaudzis par vienu vai diviem darbiniekiem. Ja mikrouzņēmuma darbinieku skaits gadā ir mainīgs, mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja darbinieku skaitu attiecīgajā gadā nosaka, ņemot vērā tos darbiniekus, kuri nostrādājuši ne mazāk par pusi no kalendāra gada.

(3) Mikrouzņēmumu nodokļa likme šā likuma 1.panta 1.punkta “b” apakšpunktā noteiktā apgrozījuma pārsnieguma daļai ir 20 procenti.

(3¹) Mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs ir tiesīgs nepiemērot šā panta trešo daļu, ja tā taksācijas gada apgrozījums ir pieaudzis salīdzinājumā ar pirmstaksācijas gada apgrozījumu vai tā gada apgrozījumu, kas ir pirms pirmstaksācijas gada, taču taksācijas gada apgrozījuma pieaugums salīdzinājumā ar pirmstaksācijas gada apgrozījumu vai tā gada apgrozījumu, kas ir pirms pirmstaksācijas gada, nepārsniedz 30 procentus.

(3²) Ja mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs par taksācijas gada pārskata ceturksni ir piemērojis šā panta 2.¹ vai 3.¹ daļu, jo prognozē, ka taksācijas periodā netiks pārsniegts tajā noteiktais ierobežojums, tas nepiemēro šā panta otrajā un trešajā daļā noteikto likmi. Ja pēc tam kādā no nākamajiem taksācijas gada pārskata ceturkšņiem šā panta 2.¹ vai 3.¹ daļā noteiktie ierobežojumi tiek pārsniegti, mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs attiecīgi par nākamo taksācijas perioda ceturksni piemēro šā panta otrajā vai trešajā daļā noteikto likmi, kā arī precizē iepriekšējo taksācijas gada pārskata ceturkšņu deklarācijas, piemērojot šā panta otrajā un trešajā daļā noteikto likmi.

(4) Ja mikrouzņēmuma darbinieka ienākums pārsniedz šā likuma 2.panta ceturtajā daļā noteikto ierobežojumu, papildus šā panta pirmajā daļā noteiktajai mikrouzņēmumu nodokļa likmei piemēro palielinātu minētā nodokļa likmi 20 procentu apmērā no šā likuma 5.panta ceturtajā daļā minētā ar nodokli apliekamā objekta. Ja mikrouzņēmuma darbinieka ienākums no mikrouzņēmumu nodokli maksājošā mikrouzņēmuma pārsniedz 720 euro Darba likumā noteiktā atlaišanas pabalsta dēļ vai tādēļ, ka viņam ir izmaksāta kompensācija par neizmantoto atvaļinājumu, darba tiesisko attiecību izbeigšanas gadījumā un ar šo personu darba tiesiskās attiecības netiek atjaunotas sešu mēnešu laikā pēc to izbeigšanas, kā arī tādēļ, ka darbiniekam izmaksājamā summa par ikgadējo apmaksāto atvaļinājuma laiku ir aprēķināta atbilstoši Darba likuma normām, mikrouzņēmuma darbinieka ienākuma apmēra kritērijs netiek uzskatīts par pārsniegtu un šajā daļā noteiktā nodokļa likme nav jāpiemēro.

(5) Mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs ne vēlāk kā 15 dienu laikā no šajā likumā noteiktās deklarācijas par taksācijas gada pēdējo ceturksni iesniegšanas dienas iemaksā budžetā mikrouzņēmumu nodokli 50 euro apmērā, ja taksācijas periodā (kalendāra gadā) mikrouzņēmumam nav bijis apgrozījums vai aprēķinātā mikrouzņēmumu nodokļa summa nepārsniedz 50 euro.

(6) Mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs šā panta piekto daļu nepiemēro par taksācijas gadu, kurā veikta saimnieciskās darbības (komercdarbības) reģistrācija, un par gadu, kurā izbeigta saimnieciskā darbība vai pabeigts likvidācijas process.

(6¹) Mikrouzņēmumu nodokļa maksātājam šā panta piekto daļu nepiemēro proporcionāli par tām taksācijas gada kalendāra dienām, kurās tas kopj bērnu līdz 2 gadu vecumam, kā arī pārejošas darbnespējas, grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma kalendāra dienām, par kurām maksātājam ir izsniegta darbnespējas lapa "B".

(7) Ja, precizējot iepriekšējā taksācijas perioda mikrouzņēmumu nodokļa ceturkšņa deklarāciju, ir pārsniegts šā likuma 1.panta 1.punkta "b" vai "c" apakšpunktā vai 2.panta ceturtajā daļā minētais ierobežojums:

1) tajā taksācijas periodā, kurā pēc mikrouzņēmumu nodokļa deklarācijas precizēšanas ir pārsniegts kāds no minētajiem ierobežojumiem, piemērojama šā likuma 6.panta otrajā, trešajā vai ceturtajā daļā attiecīgajam pārsniegumam noteiktā mikrouzņēmumu nodokļa likme;

2) turpmākajos taksācijas periodos, kuros mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs nepamatoti izmantojis mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusu, mikrouzņēmumu nodokļa likme attiecīgā taksācijas perioda apgrozījumam ir 20 procenti.

(8) Ja mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs iesniedz mikrouzņēmumu nodokļa ceturkšņa deklarāciju par kādu no iepriekšējiem taksācijas periodiem ar nokavējumu un tiek konstatēts, ka kādā no iepriekšējo taksācijas periodu ceturkšņiem ir pārsniegts šā likuma 1.panta 1.punkta "b" vai "c" apakšpunktā vai 2.panta ceturtajā daļā minētais ierobežojums un mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs ir nepamatoti saglabājis mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusu, tajā taksācijas periodā, kurā ir pārsniegts kāds no minētajiem ierobežojumiem, mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs piemēro šā panta septītās daļas 1.punktā noteikto mikrouzņēmumu nodokļa likmi, savukārt turpmākajos taksācijas periodos — šā panta septītās daļas 2.punktā noteikto mikrouzņēmumu nodokļa likmi.”.

 

4. Izteikt 7.panta piekto un sesto  daļu šādā redakcijā:

“(5) Mikrouzņēmumam ir tiesības vienu reizi precizēt mikrouzņēmumu nodokļa deklarāciju par pārskata ceturksni mēneša laikā pēc šā panta otrajā daļā noteiktās dienas.

(6) Pēc tam, kad mikrouzņēmums zaudējis mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusu, tam ir tiesības iesniegt tikai tādus mikrouzņēmumu nodokļa deklarācijas precizējumus, kas nemaina vai palielina maksājamā nodokļa apmēru. Mikrouzņēmumu nodokļa summai, ko mikrouzņēmums šajā gadījumā papildus iemaksā budžetā, nepiemēro šā likuma 9.panta otrās daļas nosacījumus.”.

 

5. Izteikt 8.pantu šādā redakcijā:

“8.pants Mikrouzņēmumu nodokļa sadales kārtība

 (1) Mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja — sabiedrības ar ierobežotu atbildību, individuālā uzņēmuma vai zemnieka vai zvejnieka saimniecības, kas iepriekšējā taksācijas periodā no saimnieciskajā darbībā gūtā ienākuma maksāja uzņēmumu ienākuma nodokli, — valsts budžetā iemaksātā mikrouzņēmumu nodokļa ieņēmumus Valsts kase sadala šādi:

1) 0,1 procentu ieskaita uzņēmējdarbības riska valsts nodevas kontā;

2) 80,0 procentus — valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu kontā;

3) 18,8 procentus — iedzīvotāju ienākuma nodokļa kontā;

4) 1,1 procentus — uzņēmumu ienākuma nodokļa kontā.

 (2) Mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja — fiziskās personas, kas reģistrēta Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicējs, — valsts budžetā iemaksātā mikrouzņēmumu nodokļa ieņēmumus Valsts kase sadala šādi:

 1) 80 procentus ieskaita valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu kontā;

 2) 20 procentus — iedzīvotāju ienākuma nodokļa kontā.

 (3)         Mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja — individuālā komersanta, individuālā uzņēmuma vai zemnieka vai zvejnieka saimniecības, kuras īpašnieks iepriekšējā taksācijas periodā no individuālā uzņēmuma, zemnieka vai zvejnieka saimniecības ienākuma maksāja iedzīvotāju ienākuma nodokli, — valsts budžetā iemaksātā mikrouzņēmumu nodokļa ieņēmumus Valsts kase sadala šādi:

1) 0,1 procentu ieskaita uzņēmējdarbības riska valsts nodevas kontā;

2) 80 procentus — valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu kontā;

3) 19,9 procentus — iedzīvotāju ienākuma nodokļa kontā.

(4) Valsts kase līdz ceturksnim sekojošā mēneša divdesmitajam datumam, kā arī saimnieciskā gada pēdējā darbdienā ieskaita mikrouzņēmumu nodokļa ieņēmumus kontos atbilstoši šā panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā noteiktajam sadalījumam.”.

 

6. Izteikt 9.panta tekstu šādā redakcijā:

“(1) Mikrouzņēmumu nodokli maksājošā mikrouzņēmuma darbinieks ir sociāli apdrošināms, sākot ar dienu, kad viņš ieguvis mikrouzņēmumu nodokli maksājošā mikrouzņēmuma darbinieka statusu.

(2) Atbilstoši aprēķinātajai valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu summai Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra aprēķina valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu objektu par pilnu kalendāra mēnesi (izņemot gadījumu, kad mikrouzņēmumu nodokli maksājošā mikrouzņēmuma darbinieks sāk vai beidz strādāt mikrouzņēmumā) katram mikrouzņēmumu nodokli maksājošā mikrouzņēmuma darbiniekam proporcionāli mikrouzņēmumu nodokļa deklarācijā norādītajam darbinieku skaitam katrā mēnesī un to faktiskajiem ienākumiem, piemērojot valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likmi, kāda noteikta attiecīgi darbiniekam, kurš ir apdrošināts atbilstoši visiem sociālās apdrošināšanas veidiem, darbiniekam, kurš sasniedzis vecumu, kas dod tiesības saņemt valsts vecuma pensiju, vai kuram valsts vecuma pensija ir piešķirta (tai skaitā priekšlaicīgi), un darbiniekam, kurš ir izdienas pensijas saņēmējs vai, kurš ir persona ar invaliditāti — valsts speciālās pensijas saņēmējs.

(3) Aprēķināto valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu objektu noapaļo līdz euro un centiem, atmetot 0,49 centus un mazāk un noapaļojot līdz centam 0,50 centus un vairāk.

(4) Valsts ieņēmumu dienests Ministru kabineta noteiktajā kārtībā iesniedz Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai šā likuma 4.panta devītajā daļā minēto informāciju, mikrouzņēmumu nodokļa ceturkšņa deklarāciju un informāciju par aprēķinātajām valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām.

(4¹) Mikrouzņēmumu nodokli maksājošā mikrouzņēmuma darbinieks papildus šajā likumā noteiktajam ir sociāli apdrošināms saskaņā ar likumu "Par valsts sociālo apdrošināšanu".

(5) Mikrouzņēmumu nodokli maksājošā mikrouzņēmuma darbinieks var brīvprātīgi pievienoties valsts sociālajai apdrošināšanai, veicot reizi mēnesī sociālās apdrošināšanas iemaksas, no brīvi izraudzīta objekta, kas nepārsniedz Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēru. Mikrouzņēmuma darbinieks veic valsts sociālās apdrošināšanas brīvprātīgās iemaksas atbilstoši visiem sociālās apdrošināšanas veidiem, bet tāds mikrouzņēmumu nodokli maksājošā mikrouzņēmuma darbinieks, kurš sasniedzis vecumu, kas dod tiesības saņemt valsts vecuma pensiju, vai kuram valsts vecuma pensija ir piešķirta (tai skaitā priekšlaicīgi), veic valsts sociālās apdrošināšanas brīvprātīgās iemaksas valsts pensiju apdrošināšanai, maternitātes un slimības apdrošināšanai, vecāku apdrošināšanai un darba negadījumu apdrošināšanai, savukārt mikrouzņēmumu nodokli maksājošā mikrouzņēmuma darbinieks, kurš ir izdienas pensijas saņēmējs vai, kurš ir persona ar invaliditāti — valsts speciālās pensijas saņēmējs, veic valsts sociālās apdrošināšanas brīvprātīgās iemaksas valsts pensiju apdrošināšanai, darba negadījumu apdrošināšanai, invaliditātes apdrošināšanai, maternitātes un slimības apdrošināšanai un vecāku apdrošināšanai. Kārtību, kādā mikrouzņēmumu nodokli maksājošā mikrouzņēmuma darbinieki brīvprātīgi pievienojas valsts sociālajai apdrošināšanai, valsts sociālās apdrošināšanas brīvprātīgo iemaksu veikšanas kārtību un šo iemaksu likmes nosaka Ministru kabinets.”.

 

7. Pārejas noteikumos:

izslēgt 1., 15., 18. un 20.punktu;

 

 

 

papildināt pārejas noteikumus ar 22., 23. un 24.punktu šādā redakcijā:

“22. Mikrouzņēmums, kas ar 2017.gada 1.janvāri vēlās iegūt vai atgūt (ja statuss nav zaudēts šajā likumā noteiktajos gadījumos)  mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusu, līdz 2017.gada 31.janvārim iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam pieteikumu, kurā apstiprina nodokļa maksātāja atbilstību šā likuma 1.panta 1.punkta “a” apakšpunktā (ja mikrouzņēmums ir sabiedrība ar ierobežotu atbildību) noteiktajam kritērijam un 2.pantā noteiktajiem kritērijiem, kā arī 4.panta pirmajā daļā noteiktajiem nosacījumiem attiecībā uz nākamo taksācijas periodu.

23. Šā likuma 8.pantā noteikto mikrouzņēmumu nodokļa ieņēmumu sadalījumu piemēro ar 2018.gada 1.janvāri.

24. 2017.gadā valsts budžetā iemaksātos mikrouzņēmumu nodokļa ieņēmumus Valsts kase sadala šādi:

1) mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja - sabiedrības ar ierobežotu atbildību, individuālā uzņēmuma vai zemnieka vai zvejnieka saimniecības, kas iepriekšējā taksācijas periodā no saimnieciskajā darbībā gūtā ienākuma maksāja uzņēmumu ienākuma nodokli, - valsts budžetā iemaksātā mikrouzņēmumu nodokļa ieņēmumus:

a) 0,1 procentu ieskaita uzņēmējdarbības riska valsts nodevas kontā,

b) 70,4 procentus - valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu kontā,

c) 27,6 procentus - iedzīvotāju ienākuma nodokļa kontā,

d) 1,9 procentus - uzņēmumu ienākuma nodokļa kontā;

2) mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja - fiziskās personas, kas reģistrēta Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicējs, - valsts budžetā iemaksātā mikrouzņēmumu nodokļa ieņēmumus:

a) 70,4 procentus ieskaita valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu kontā,

b) 29,6 procentus - iedzīvotāju ienākuma nodokļa kontā;

3) mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja - individuālā komersanta, individuālā uzņēmuma vai zemnieka vai zvejnieka saimniecības, kuras īpašnieks iepriekšējā taksācijas periodā no individuālā uzņēmuma, zemnieka vai zvejnieka saimniecības ienākuma maksāja iedzīvotāju ienākuma nodokli, - valsts budžetā iemaksātā mikrouzņēmumu nodokļa ieņēmumus:

a) 0,1 procentu ieskaita uzņēmējdarbības riska valsts nodevas kontā,

b) 70,4 procentus - valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu kontā,

c) 29,5 procentus - iedzīvotāju ienākuma nodokļa kontā.”.

 

 

 

Likums stājas spēkā 2017. gada 1. janvārī.

 

 

 

Likumprojekta „Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā ”

ANOTĀCIJA

 

1. Kādēļ likumprojekts ir nepieciešams?

Katru gadu Saeimā tiek iesniegts informatīvais ziņojums “Par Mikrouzņēmumu nodokļa likuma praktiskās īstenošanas gaitu un rezultātiem, kā arī mazās saimnieciskās darbības veicēju sociālo nodrošinājumu” (turpmāk – ziņojums). Ziņojumos vairāku gadu garumā tika norādīts uz mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju niecīgo valsts sociālās apdrošināšanas pakalpojumu apmēru salīdzinājumā ar pakalpojumu apmēru, kas tiek piešķirti personām, kuras veikušas iemaksas vispārējā kārtībā. Vienlaikus mikrouzņēmuma darbinieki salīdzinājumā ar darba ņēmējiem vispārējā gadījumā nodarbinātības laikā saņem lielākus ienākumus, jo viņu ienākums bruto un neto neatšķiras. Šobrīd mikrouzņēmumu darbinieku veiktās iemaksas nav pietiekamas, lai nodrošinātu uzkrājumu minimālās vecuma pensijas apmēram, tādējādi nodokļu maksātājiem, kuri maksā iemaksas vispārējā kārtībā, būs faktiski jāuztur mikrouzņēmumu darbinieki, tiem sasniedzot pensijas vecumu. Mikrouzņēmumu darbinieku valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu objekts, salīdzinājumā ar darbiniekiem vispārējā gadījumā, pensiju un apdrošināšanas atlīdzību apmērus negatīvi ietekmēs pakāpeniski – ilgtermiņā. Savukārt ietekme uz īslaicīgo pakalpojumu (slimības, maternitātes, paternitātes, vecāku un bezdarbnieku pabalstu) apmēriem ir ievērojama. Ir secināts, ka ir jāpalielina mikrouzņēmumos nodarbināto personu sociālās garantijas. 

Risinot minētās problēmas, Saeima 2015 .gada 30.novembrī pieņēma likumu “Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā” un grozījumus likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”, kas paredz ar 2017.gada 1. janvāri nodalīt no mikrouzņēmumu nodokļa valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas, samazināt nodokļa likmi no 9% uz 5% un vienlaicīgi ieviest par katru mikrouzņēmuma nodarbināto minimālo valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu apmēru, kura bāzes lielums ir minimālā alga, bet 2017.gadā ¾ no minimālās algas. 

Minētie grozījumi 2017. gada oktobrī un novembrī radīja nevalstisko organizāciju (biedrību un nodibinājumu) neapmierinātību, norādot, ka minētie grozījumi netiek atbalstīti, jo tie var kavēt biedrības un nodibinājumus īstenot to sociāli atbildīgos mērķus, kā rezultātā zaudētāji būs ne vien konkrētie darba ņēmēji, bet visa sabiedrība.

Ņemot vērā to, ka mikrouzņēmumu nodokļa režīms ir vērsts uz uzņēmējdarbības uzsācējiem, bet minētie grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā un likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” rada būtiski lielāku nodokļa slogu tieši tai mikrouzņēmumu grupai, kurai algu apmērs mazāks par minimālo algu uzņēmējdarbības uzsākšanas posmā, tad mikrouzņēmumu starpā var veidoties negodīga konkurence, ierobežojot tieši jaunu uzņēmēju izveidi. Mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja vidējais apgrozījums ir 14 tūkst. eiro gadā, kas norāda, ka lielākā daļa mikrouzņēmumu strādā ar mazu apgrozījumu.

Lai šīs problēmas risinātu, nepieciešams virzīt kompleksu risinājumu - atceļot Saeimas 2015. gada 30. novembrī pieņemtā likuma “Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā” un likuma “Par valsts sociālo apdrošināšanu” normas, kas paredz ar 2017. gada 1. janvāri nodalīt no mikrouzņēmumu nodokļa valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas, samazināt mikrouzņēmumu nodokļa likmi no 9% uz 5% un vienlaicīgi ieviest par katru mikrouzņēmuma nodarbināto minimālo valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu apmēru.

Likumprojekts paredz Mikrouzņēmumu nodokļa likumā noteikt 15% nodokļa likmi, sākot ar 2018. gada 1. janvāri, novirzot 80% no mikrouzņēmumu nodokļa ieņēmumiem valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu kontā, savukārt 2017. gadā – 70,4%.

Ņemot vērā, ka Mikrouzņēmumu nodokļa likuma darbību paredzēts ierobežot, ieviešot jaunu regulējumu mazajiem uzņēmumiem, ar 1. janvāri nav lietderīgi uz pāris gadiem konceptuāli sarežģīt mikrouzņēmumu nodokļa maksāšanas modeli, jo nodokļa aprēķināšana no apgrozījuma ir visvienkāršākais nodokļa aprēķināšanas modelis un līdzšinējā kārtība nodrošina sociālo iemaksu proporcionalitāti atkarībā no darbinieka algas apmēra. Grozījumi paredz arī samērīgu pārejas periodu, lai visi mikrouzņēmumi, kuri nebija izlēmuši par piemērojamo nodokļu režīmu, to varētu izdarīt līdz  2017.gada 31.janvārim, piesakoties uz vienkāršu nodokļu režīmu atkarībā no apgrozījuma.

Vienlaikus likumprojekts paredz, ka mikrouzņēmumam ir tiesības vienu reizi precizēt mikrouzņēmumu nodokļa deklarāciju par pārskata ceturksni mēneša laikā pēc šā panta otrajā daļā noteiktās dienas.

Labklājības ministrija ir secinājusi, ka lielākoties mikrouzņēmuma  darbinieki (piemēram, jaunas sievietes) izvēlas veikt brīvprātīgas iemaksas īsi pirms sociālās apdrošināšanas pakalpojuma piešķiršanas, t.i., tajā periodā, kurā tiek aprēķināta vidējā iemaksu alga pakalpojuma apmēra noteikšanai. Līdz ar to Mikrouzņēmumu nodokļa likuma šobrīd spēkā esošā norma, kas nosaka, ka Mikrouzņēmumu nodokli maksājošā mikrouzņēmuma darbinieks var brīvprātīgi pievienoties valsts sociālajai apdrošināšanai, veicot sociālās apdrošināšanas iemaksas no brīvi izraudzītiem ienākumiem, kas nepārsniedz 720 euro, tiek izmantota negodprātīgi.

Līdz ar to, likumprojekts paredz, ka turpmāk mikrouzņēmumu nodokli maksājošā mikrouzņēmuma darbinieks var brīvprātīgi pievienoties valsts sociālajai apdrošināšanai, veicot reizi mēnesī sociālās apdrošināšanas iemaksas, no brīvi izraudzīta objekta, kas nepārsniedz Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēru.

Likumprojekts paredz, ka mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs, kas līdz 2016. gada 15.decembrim ir iesniedzis Valsts ieņēmumu dienestam iesniegumu par mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusa izbeigšanu, varēs iegūt vai atgūt mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusu,  iesniedzot līdz 2017.gada 31.janvārim Valsts ieņēmumu dienestā pieteikumu, kurā apstiprina atbilstību Mikrouzņēmumu nodokļa likuma 1.panta 1.punkta “a” apakšpunktā (ja mikrouzņēmums ir sabiedrība ar ierobežotu atbildību) noteiktajam kritērijam un 2.pantā noteiktajiem kritērijiem, kā arī 4.panta pirmajā daļā noteiktajiem nosacījumiem attiecībā uz nākamo taksācijas periodu.

         

2. Kāda var būt ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību?

 

Likumprojekta ieviešana pozitīvi ietekmēs sabiedrības un tautsaimniecības attīstību, jo salīdzinot ar 2016.gadu samērīgi paaugstināsies mikrouzņēmumu nodokļa maksājums, uzlabojot mikrouzņēmumos esošo darbinieku valsts sociālās apdrošināšanas garantijas.

Paaugstināsies mikrouzņēmumu nodokļa maksājums, jo tiks paaugstināta mikrouzņēmumu nodokļa likme. Pieaugs valsts sociālās apdrošināšanas budžetu ieņēmumi, kuri tiks novirzīti mikrouzņēmumu darbinieku sociālajai apdrošināšanai. Samazināsies iedzīvotāju ienākuma nodokļa un uzņēmumu ienākuma nodokļa budžeta ieņēmumi, bet mikrouzņēmumu darbinieki netiks atlaisti no darba, jo nodokļa sloga pieaugums mikrouzņēmumiem salīdzinot pret Saeimā 2015. gada 30. novembrī pieņemtajām izmaiņām ir mērens, nepārsniedz 25% apmēru no apgrozījuma.

 

3. Kāda var būt likuma iespējamā ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem?

Pasākums	Ieņēmumu veids	2017	2018	2019
MUN likmes noteikšana 15% apmērā, milj.euro	KOPĀ	78.640	97.774	97.774
	SOC, t.sk.,	69.575	93.688	93.688
	valsts speciālajā budžetā	57.678	77.667	77.667
	valsts fondētajā budžetā	11.897	16.021	16.021
	IIN, t.sk.,	8.859	4.238	4.238
	valsts budžetā	1.772	0.848	0.848
	pašvaldību budžetā	7.088	3.390	3.390
	UIN	0.140	-0.236	-0.236
	Uzņēmējdarbības riska nodeva	0.066	0.084	0.084

*Pasākuma kopējo fiskālo ietekmi skatīt kontekstā ar grozījumiem likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu”, jo minimālo VSAOI atcelšanai un MUN likmes palielināšanai kopumā ir jānodrošina fiskālā neitralitāte.

 

Pasākums	Ieņēmumu veids	2017	2018	2019
MUN likmes noteikšana 15% apmērā, milj.euro	KOPĀ	78.640	97.774	97.774
	SOC, t.sk.,	69.575	93.688	93.688
	valsts speciālajā budžetā	57.678	77.667	77.667
	valsts fondētajā budžetā	11.897	16.021	16.021
	IIN, t.sk.,	8.859	4.238	4.238
	valsts budžetā	1.772	0.848	0.848
	pašvaldību budžetā	7.088	3.390	3.390
	UIN	0.140	-0.236	-0.236
	Uzņēmējdarbības riska nodeva	0.066	0.084	0.084
Darba ņēmēja un darba devēja pārskata mēneša minimālā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu objekta noteikšanas, sākot ar 2017.gadu, atcelšana, milj.euro	KOPĀ	-74.168	-99.518	-99.518
	SOC, t.sk.,	-68.985	-118.181	-118.181
	valsts speciālajā budžetā	-57.189	-97.972	-97.972
	valsts fondētajā budžetā	-11.796	-20.209	-20.209
	IIN, t.sk.,	-8.660	-5.380	-5.380
	valsts budžetā	-1.732	-1.076	-1.076
	pašvaldību budžetā	-6.928	-4.304	-4.304
	UIN	-0.163	0.267	0.267
	SOC izdevumu samazinājums	3.640	23.777	23.777
Kopējā ietekme, milj.euro	KOPĀ	4.472	-1.744	-1.744
	SOC, t.sk.,	0.590	-24.493	-24.493
	valsts speciālajā budžetā	0.489	-20.305	-20.305
	valsts fondētajā budžetā	0.101	-4.188	-4.188
	IIN, t.sk.,	0.199	-1.143	-1.143
	valsts budžetā	0.040	-0.229	-0.229
	pašvaldību budžetā	0.159	-0.914	-0.914
	UIN	-0.023	0.031	0.031
	Uzņēmējdarbības riska nodeva	0.066	0.084	0.084
	SOC izdevumu samazinājums	3.640	23.777	23.777

 

 

4. Kāda varētu būt iespējamā ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu?

 

Likumprojekts jāskata vienlaicīgi ar likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu””.

 

5. Kādai Latvijas starptautiskajai saistībai atbilst likumprojekts?

 

Likumprojekts šo jomu neskar.

 

6. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot likumprojektu?

 

Par likumprojekta tā izstrādes stadijā notikuša konsultācijas ar Finanšu ministrijas pārstāvjiem.

Likumprojekts sagatavots, reaģējot uz darba devējus pārstāvošo organizāciju, profesionālo organizāciju un nevalstisko organizāciju iebildumiem.

 

7. Kā tiks nodrošināta likuma izpilde?

 

Likuma izpildi nodrošinās Valsts ieņēmumu dienests, Valsts kase un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra esošo funkciju ietvaros.

 

 

 

 

 

 

 

 

Komisijas priekšsēdētājs                                                                                J.Vucāns