I. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

 1.

 Pamatojums

Deklarācijas par Valda Dombrovska vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību punkts - Turpināsim civiltiesību, tajā skaitā līgumtiesību, modernizāciju, izstrādājot arī dalītā īpašuma un hipotekārās kreditēšanas tiesisko regulējumu.

Valdības rīcības plāna 119.3. apakšpunkts.

 2.

 Pašreizējā situācija un problēmas

      Tieslietu ministrija ir izstrādājusi likumprojektu „Grozījumi Civilprocesa likumā”, kas paredz apjomīgus grozījumus gan lietu, kas izriet no aizgādības vai saskarsmes tiesībām, izskatīšanas tiesā kārtībā, gan arī minēto lietu kategorijās pieņemto nolēmumu izpildē.

      Minētais likumprojekts cita starp paredz, kādu informāciju bāriņtiesa sniedz tiesai pēc tiesas pieprasījuma, lai tiesa līdz sprieduma taisīšanai varētu pieņemt pagaidu lēmumu par bērna dzīvesvietu, bērna aprūpes kārtību, saskarsmes tiesību izmantošanas kārtību, aizliegumu bērna izvešanai no valsts, nesasaucot bāriņtiesas sēdi.

      Savukārt Bāriņtiesu likuma 50. pants noteic tikai gadījumus, kādos bāriņtiesa pēc tiesas pieprasījuma sniedz atzinumu. Bāriņtiesa atzinumus tiesai noformē lēmumu veidā, kuri atbilstoši Bāriņtiesu likuma 48. panta pirmajai daļai tiek izskatīti un pieņemti koleģiāli bāriņtiesas sēdē.

      Tāpat Tieslietu ministrija ir izstrādājusi likumprojektu „Grozījumi Civillikumā”, kurā tiks precizēta kārtība, kādā bērna vecāki drīkst tikties ar bērnu trešās personas klātbūtnē un noteikta minētās personas izraudzīšanas kārtība. Izstrādātie grozījumi Civillikumā cita starp paredz grozīt Civillikuma 182. panta trešo daļu, nosakot, ka tiesa, ciktāl tas atbilst bērna interesēm, saskarsmes tiesību var ierobežot, turklāt, ja nepieciešams, tiesa var noteikt, ka ar bērnu drīkst tikties tikai saskarsmes personas klātbūtnē vai bāriņtiesas ieteiktā noteiktā vietā, vai noteikt pienākumu noteiktā laikā kopā ar bērnu ierasties bāriņtiesā. Ja tiesa konstatējusi, ka ar bērnu drīkst tikties tikai saskarsmes personas klātbūtnē, un puses nevar vienoties par saskarsmes personu vai bāriņtiesa nepiekrīt pušu izvēlei par saskarsmes personu, saskarsmes tiesības īstenojamas bāriņtiesas pārstāvja vai bāriņtiesas pilnvarotas personas klātbūtnē.

       Savukārt Bāriņtiesu likums šobrīd nenoteic, kuras bāriņtiesas pārstāvja klātbūtnē īstenojamas saskarsmes tiesības. Līdz ar to nepieciešams šādu trūkumu novērst, izdarot attiecīgus grozījumus Bāriņtiesu likumā.

3.

 Saistītie politikas ietekmes novērtējumi un pētījumi

Likumprojekts šo jomu neskar

 4.

 Tiesiskā regulējuma mērķis un būtība

      Likumprojekta mērķis ir saskaņot Bāriņtiesu likuma normas ar anotācijas I sadaļas 2. punktā minētajiem grozījumiem Civilprocesa likumā un Civillikumā.

      Likumprojekts minētā mērķa sasniegšanai paredz izdarīt šādus grozījumus Bāriņtiesu likumā:

1) noteikt sniedzamās informācijas apjomu, kādu bāriņtiesai pēc tiesas pieprasījuma jāsniedz tiesai, lai tiesa līdz sprieduma taisīšanai varētu pieņemt pagaidu lēmumu par bērna dzīvesvietu, bērna aprūpes kārtību, saskarsmes tiesību izmantošanas kārtību, aizliegumu bērna izvešanai no valsts;

2) noteikt bāriņtiesu piekritību iepriekš minētās informācijas tiesai sniegšanā;

3) noteikt, ka, ja no tiesas nolēmuma lietā, kas izriet no saskarsmes tiesībām, izriet, ka saskarsmes tiesības īstenojamas bāriņtiesas pārstāvja vai bāriņtiesas pilnvarotas personas klātbūtnē, tad saskarsmes tiesības īstenojamas tās bāriņtiesas pārstāvja klātbūtnē vai tās bāriņtiesas pilnvarotas personas klātbūtnē, kuras darbības teritorijā īstenojamas saskarsmes tiesības.

Attiecībā uz sniedzamo informāciju, kādu bāriņtiesai pēc tiesas pieprasījuma jāsniedz tiesai, lai tiesa līdz sprieduma taisīšanai varētu pieņemt pagaidu lēmumu par bērna dzīvesvietu, bērna aprūpes kārtību, saskarsmes tiesību izmantošanas kārtību, aizliegumu bērna izvešanai no valsts, jānorāda sekojošais. Bāriņtiesas sniegtā informācija būs viens no pierādījumiem lietā, ko tiesa vērtēs saskaņā ar Civilprocesa likuma 97. pantu. Bāriņtiesas sniegtā informācija tiks balstīta uz objektīviem kritērijiem. Informācija par bērna viedokli parasti būs balstīta uz bāriņtiesas pieaicināta psihologa atzinuma, tāpat arī informācija par bērna saskarsmi ar pusēm un citām personām, kas dzīvo vai paredzams, ka dzīvos, ar bērnu vienā mājsaimniecībā, būs balstīta uz bāriņtiesas pieaicināta psihologa vērtējumu. Informācijas par bērna veselības aprūpi un izglītību pamatā būs izziņas no iestādēm – izglītības iestādēm un ģimenes ārsta. Informācijas par pušu sadarbību ar sociālo dienestu pamatā būs izziņas no sociālā dienesta. Savukārt, lai sniegtu informāciju par personām, kas dzīvo vai paredzams, ka dzīvos, ar bērnu vienā mājsaimniecībā, bāriņtiesas vismaz noskaidros informāciju par šīm personām Sodu reģistrā. Savukārt labklājības ministra pārraudzībā esošajai Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijai uzdots izstrādāt vadlīnijas bāriņtiesām par kārtību, kādā bāriņtiesas pēc tiesas pieprasījuma, lai tiesa līdz sprieduma taisīšanai varētu pieņemt pagaidu lēmumu par bērna dzīvesvietu, bērna aprūpes kārtību, saskarsmes tiesību izmantošanas kārtību, aizliegumu bērna izvešanai no valsts, sniedz informāciju tiesām.

Attiecībā uz Likumprojektā noteikto, ka, ja no tiesas nolēmuma lietā, kas izriet no saskarsmes tiesībām, izriet, ka saskarsmes tiesības īstenojamas bāriņtiesas pārstāvja vai bāriņtiesas pilnvarotas personas klātbūtnē, tad saskarsmes tiesības īstenojamas tās bāriņtiesas pārstāvja vai pilnvarotas personas klātbūtnē, kuras darbības teritorijā īstenojamas saskarsmes tiesības, jāmin sekojošais. Saskarsmes tiesības būs īstenojamas bāriņtiesas pārstāvja vai bāriņtiesas pilnvarotas personas klātbūtnē vienīgi tad, ja nebūs iespējas noteikt saskarsmes personu. Tiesai, nosakot, ka saskarsmes tiesības īstenojamas bāriņtiesas pārstāvja klātbūtnē, būs jāņem vērā bāriņtiesas darba laiks. Tāpat arī no sasniedzamības un efektivitātes viedokļa bāriņtiesa, kuras pārstāvja vai pilnvarotas personas klātbūtnē īstenojamas saskarsmes tiesības, varēs mainīties, ja mainīsies bērna dzīvesvieta – galvenais kritērijs nosakot bāriņtiesu, kuras pārstāvja vai pilnvarotas personas klātbūtnē īstenojamas saskarsmes tiesības, būs tuvuma bērnam kritērijs. Tomēr minētais nenozīmē, ka tiesa nevarēs noteikt vietu, kurā īstenojamas saskarsmes, piemēram, balstoties uz tuvuma kādam no vecākiem kritēriju. Tādā gadījumā bāriņtiesa, kuras pārstāvja vai pilnvarotas personas klātbūtnē īstenojamas saskarsmes tiesības, varēs mainīties, ja mainīsies attiecīgā vecāka dzīvesvieta.

Likumprojekts pilnībā atrisinās anotācijas I sadaļas 2. punktā minēto problēmu

 5.

 Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

   Likumprojektu izstrādāja ar tieslietu ministra 2009. gada 2. decembra rīkojumu Nr. 1-1/403 izveidotā darba grupa grozījumu izstrādei Civillikuma Ģimenes tiesību daļā, Civilprocesa likumā un citos tiesību aktos saistībā ar Civillikuma Ģimenes tiesību daļas modernizāciju un tiesas nolēmumu piespiedu izpildi, kas saistīti ar aizgādības un saskarsmes tiesību nodrošināšanu. Darba grupas sastāvā tika iekļauti pārstāvji no Tieslietu ministrijas, Labklājības ministrijas, Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas, Rīgas domes Rīgas bāriņtiesas, Latvijas Zvērinātu advokātu padomes, Latvijas zvērinātu notāru padomes, Latvijas zvērinātu tiesu izpildītāju padomes, tiesneši un zvērināti advokāti.

 6.

 Iemesli, kādēļ netika nodrošināta sabiedrības līdzdalība

Nav attiecināms

 7.

 Cita informācija

 Nav.

II. Tiesību akta projekta ietekme uz sabiedrību

 1.

 Sabiedrības mērķgrupa

Likumprojektā ietvertais regulējums aptver visu sabiedrību kopumā (pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2013.gada 1.janvārī Latvijā bija 2,024 miljoni iedzīvotāju).

 2.

 Citas sabiedrības grupas (bez mērķgrupas), kuras tiesiskais regulējums arī ietekmē vai varētu ietekmēt

Likumprojekts šo jomu neskar

 3.

 Tiesiskā regulējuma finansiālā ietekme

Likumprojekts šo jomu neskar

 4.

 Tiesiskā regulējuma nefinansiālā ietekme

Likumprojektā ietvertais regulējums uzliks pienākumu bāriņtiesai pēc tiesas pieprasījuma, lai tiesa līdz sprieduma taisīšanai varētu pieņemt pagaidu lēmumu par bērna dzīvesvietu, bērna aprūpes kārtību, saskarsmes tiesību izmantošanas kārtību, aizliegumu bērna izvešanai no valsts, sniegt informāciju par:

1) pušu dzīves apstākļiem;

2) bērna viedokli, ja bērns ir spējīgs to formulēt, ņemot vērā viņa vecumu un brieduma pakāpi;

3) bērna saskarsmi ar pusēm un citām personām, kas dzīvo vai paredzams, ka dzīvos, ar bērnu vienā mājsaimniecībā;

4) bērna veselības aprūpi un izglītību;

5) pušu sadarbību ar sociālo dienestu;

6) personām, kas dzīvo vai paredzams, ka dzīvos, ar bērnu vienā mājsaimniecībā

7) pušu iespējamo vardarbību pret bērnu vai bērna vecāku.

Likumprojektā ietvertais regulējums nodrošinās vienlīdzīgas tiesības un iespējas visām personām, kuras atrodas salīdzināmos apstākļos.

 5.

 Administratīvās procedūras raksturojums

 Likumprojekts šo jomu neskar

 6.

 Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

 Likumprojekts šo jomu neskar

 7.

 Cita informācija

 Nav.

  III. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

Projekts šo jomu neskar

  IV. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

 1.

 Nepieciešamie saistītie tiesību aktu projekti

 Likumprojekti „Grozījumi Civillikumā” un „Grozījumi Civilprocesa likumā”.

Likumprojekta „Grozījumi Civillikumā” mērķis ir  Civillikuma Ģimenes tiesību daļas modernizācija, atsakoties no novecojušiem tiesību institūtiem, kuri vairs nespēj pilnībā apmierināt mūsdienu sabiedrības vajadzības, novēršot atsevišķu Civillikuma Ģimenes tiesību daļas normu neatbilstību Bāriņtiesu likumam un Bērnu tiesību aizsardzības likumam, kā arī novēršot Civillikuma normu piemērotāju, tajā skaitā tiesu, praksē konstatētās nepilnības ģimenes tiesību  regulējumā.

Likumprojekta „Grozījumi Civilprocesa likumā” mērķis ir lietu, kas izriet no aizgādības vai saskarsmes tiesībām, izskatīšanas tiesā kārtības pilnveidošana, kā arī minēto lietu kategorijās pieņemto nolēmumu izpildes kārtības noteikšana.

Par likumprojektu izstrādi ir atbildīga Tieslietu ministrija. Minētie likumprojekti ir izstrādāti un virzāmi izskatīšanai vienā likumprojektu paketē.

 2.

 Cita informācija

 Nav.

  V. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām

Projekts šo jomu neskar

 VI. Sabiedrības līdzdalība un šīs līdzdalības rezultāti

 1.

 Sabiedrības informēšana par projekta izstrādes uzsākšanu

 Likumprojekts šo jomu neskar

 2.

 Sabiedrības līdzdalība projekta izstrādē

Likumprojekta izstrādes darba grupas sastāvā kā pastāvīgi darba grupas locekļi ietilpst pārstāvji no Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes, jo izstrādājamais regulējums skar zvērinātu tiesu izpildītāju kompetenci tiesas nolēmumu aizgādības un saskarsmes lietās izpildē. Likumprojekta izstrādes darba grupas atsevišķās sēdēs, kurās tika izvērtēti jautājumi par saskarsmes tiesību izmantošanas kārtības pilnveidošanu, piedalījās biedrības Krīžu un konsultāciju centra „Skalbes” psiholoģe Marija Ābeltiņa un biedrības Resursu centra „Marta” projektu vadītājs, juriskonsults Juris Dilba, jo minētajām biedrībām ir liela pieredze darbam ar bērnu vecākiem, kuriem netiek pienācīgi nodrošinātas iespējas satikties un uzturēt kontaktus ar saviem bērniem.

 3.

 Sabiedrības līdzdalības rezultāti

Biedrību Krīžu un konsultāciju centra „Skalbes” un Resursu centra „Marta” pārstāvji, kā arī Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes pārstāvji atbalsta likumprojektā ietvertos grozījumus.

 4.

 Saeimas un ekspertu līdzdalība

Likumprojekts šo jomu neskar

 5.

 Cita informācija

 Nav.

  VII. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām

 1.

Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Likumprojekta izpildi atbilstoši ārējos normatīvajos aktos nostiprinātajai kompetencei nodrošinās bāriņtiesas un tiesas.

 2.

Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām

Bāriņtiesu un tiesas funkcijas un uzdevumi ar likumprojektu netiek paplašināti vai sašaurināti. Likumprojekts paredz tikai precizēt bāriņtiesu funkciju un uzdevumu bērnu personisko un mantisko interešu aizstāvēšanā izpildes kārtību.

 3.

Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes institucionālo struktūru.

Jaunu institūciju izveide

Saistībā ar likumprojekta izpildi nav nepieciešams veidot jaunas institūcijas.

 4.

Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes institucionālo struktūru.

Esošu institūciju likvidācija

Saistībā ar likumprojekta izpildi netiks likvidētas esošās institūcijas.

 5.

Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes institucionālo struktūru.

Esošu institūciju reorganizācija

Saistībā ar likumprojekta izpildi nav plānota esošo institūciju reorganizācija vai apvienošana.

 6.

Cita informācija

 Nav.