07.12.2016.
Saeimas Prezidijam
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz iekļaut Saeimas kārtējās sēdes darba kārtībā šādu likumprojektu izskatīšanu pirmajā lasījumā:
1. Likumprojekts „Ātrdarbīga elektronisko sakaru tīkla likums” (Reģ.nr. 734/Lp12) (Dok.nr. 2674) – komisija minēto likumprojektu neatbalsta.
2. Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 85.panta pirmo daļu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas izstrādātais alternatīvais likumprojekts „Ātrdarbīga elektronisko sakaru tīkla likums” – komisija minēto likumprojektu atbalsta.
Pielikumā: 1) komisijas izstrādātais alternatīvais likumprojekts „Ātrdarbīga elektronisko sakaru tīkla likums” uz …. lpp;
2) anotācija alternatīvajam likumprojektam “Ātrdarbīga elektronisko sakaru tīkla likums” uz …. lpp.
Ar cieņu,
Romāns Naudiņš
komisijas priekšsēdētājs
Ātrdarbīga elektronisko sakaru tīkla likums
1. pants. Likumā lietotie termini
(1) Likumā ir lietoti šādi termini:
1) ātrdarbīgs elektronisko sakaru tīkls – publiskais elektronisko sakaru tīkls, kas galalietotājam spēj nodrošināt publiskos interneta piekļuves pakalpojumus ar datu pārraides ātrumu vismaz 30 Mb/s;
2) fiziskā infrastruktūra – jebkurš tīkla operatora valdījumā vai īpašumā esošs infrastruktūras elements (piemēram, caurules, masti, kanāli, kontrolakas, kanalizācijas akas, sadales skapji, ēkas, ēku ievadi vai ēku pievadi, torņi, balsti un citas atbalsta konstrukcijas), kas izveidots vai piemērots elektronisko sakaru tīkla elementu izvietošanai, pats nekļūstot par aktīvu tīkla elementu, lai sniegtu :
a) elektronisko sakaru pakalpojumus;
b) ražošanas, pārvades vai sadales pakalpojumus gāzes apgādes, elektroenerģijas apgādes (tai skaitā sabiedrisko vietu apgaismošana), siltumenerģijas apgādes un ūdenssaimniecības (izņemot tīklu elementus, ko izmanto dzeramā ūdens apgādē atbilstoši normatīvajiem aktiem dzeramā ūdens apgādes jomā) pakalpojumus ;
c) transporta pakalpojumus, tai skaitā dzelzceļa, autoceļu, ostu un lidostu pakalpojumus.
3) iekšējā fiziskā infrastruktūra – šā likuma izpratnē ir dzīvojamā mājā vai nedzīvojamā ēkā esoša fiziskā infrastruktūra vai instalācijas no piekļuves punkta vai ēkas ievada līdz pieslēguma punktam, kas piemērotas vadu vai bezvadu ātrdarbīgu elektronisko sakaru tīklu izvietošanai;
4) tīkla operators – komersants vai atvasinātas publiskas personas iestāde, kura nodrošina vai kuras īpašumā vai valdījumā ir fiziskā infrastruktūra;
5) piekļuves punkts – fiziskās infrastruktūras punkts ēkā vai ārpus tās, kas ir pieejams elektronisko sakaru komersantam un ļauj pieslēgties ātrdarbīgam elektronisko sakaru tīklam piemērotai iekšējai fiziskajai infrastruktūrai;
6) vienotais informācijas punkts – Valsts reģionālās attīstības aģentūras pārziņā esošais vienotais valsts un pašvaldību pakalpojumu portāls www.latvija.lv, kas ietver hipersaiti uz Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas datiem un Būvniecības informācijas sistēmas datiem.
(2) Šā likuma izpratnē fiziskā infrastruktūra nav kabeļi, tai skaitā optisko kabeļu tumšās šķiedras.
(3) Termini “būtiska ietekme tirgū, elektronisko sakaru tīkla ierīkošana, elektronisko sakaru komersants, elektronisko sakaru tīkls, galalietotājs, saistītās iekārtas” šajā likumā lietoti Elektronisko sakaru likuma izpratnē.
Likuma mērķis ir atvieglot un stimulēt sadarbības procesu ātrdarbīgu elektronisko sakaru tīklu nodrošināšanā, kā arī veicināt esošās fiziskās infrastruktūras koplietošanu, lai mazinātu izmaksas.
3. pants. Likuma piemērošanas joma
(1) Likums nosaka:
1) elektronisko sakaru komersanta un tīkla operatora tiesības un pienākumus, kas saistīti ar minimālās informācijas pieejamību, fiziskās infrastruktūras lietošanu un fiziskās infrastruktūras būvdarbu koordinēšanu ātrdarbīgu elektronisko sakaru tīklu nodrošināšanai;
2) elektronisko sakaru komersanta un dzīvojamās mājas vai nedzīvojamās ēkas īpašnieka tiesības un pienākumus, kas saistīti ar iekšējās fiziskās infrastruktūras lietošanu.
(2) Likumu piemēro, ciktāl tas nav pretrunā ar:
1) attiecīgo sabiedrisko pakalpojumu nozari regulējošiem normatīvajiem aktiem;
2) valsts aizsardzības un nacionālās drošības jomu regulējošiem normatīvajiem aktiem.
(3) Šajā likumā noteiktos lēmumus par informācijas sniegšanu, atļauju apsekot fiziskās infrastruktūras elementus, piekļuvi fiziskai infrastruktūrai vai iekšējai fiziskai infrastruktūrai valsts aizsardzības vai nacionālās drošības jomā (tai skaitā par kritiskās infrastruktūras objektiem), balstoties uz attiecīgiem apsvērumiem par valsts aizsardzību un nacionālo drošību pieņem kompetentā iestāde valsts aizsardzības vai nacionālās drošības jomā, bet par kritiskās infrastruktūras objektu, tā īpašnieks. Lēmuma pieņēmējam atteikums nav jāpamato. Lēmumu pieņēmējs ievēro termiņus, kas noteikti šā likuma 5. panta septītajā un astotajā daļā, 6. panta trešajā daļā, 7. panta sestajā daļā, 8. panta sestajā daļā un 9. panta piektajā daļā. Pieņemtie lēmumi netiek vērtēti domstarpību izskatīšanas procesā.
(3) Likums neattiecas uz:
1) saistīto iekārtu īpašnieku, ja saistīto iekārtu izmantošanas pamatmērķis ir nodrošināt citu elektronisko sakaru komersantu piekļuvi tām elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšanai;
2) daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas dzīvokļa īpašnieku un daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas kopīpašnieku.
4. pants. Vienotajā informācijas punktā pieejamā informācija
(1) Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmā par tīkla operatora fiziskās infrastruktūras aizsargjoslām un fizisko infrastruktūru ir pieejama šāda minimālā informācija:
1) atrašanās vieta kartē;
2) infrastruktūras veids atbilstoši Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas objektu klasifikatoram;
3) datu sniedzējs.
(2) Būvniecības informācijas sistēmā par fiziskās infrastruktūras būvdarbiem ir pieejama šāda minimālā informācija:
1) būvdarbu atrašanās vieta un veids;
2) būves nosaukums;
3) datums, kad būvatļaujā ir izdarīta atzīme par projektēšanas nosacījumu vai būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpildi vai akceptēta būvniecības iecere, izdarot atzīmi paskaidrojuma rakstā vai apliecinājuma kartē;
4) būvniecības pasūtītājs un būvprojekta izstrādātājs.
(3) Tīkla operatora kontaktinformācija ir pieejama publiskajos reģistros.
(4) Vienotajā informācijas punktā pieejamā minimālā informācija ir vispārpieejama informācija.
5. pants. Informācijas pieprasīšana tīkla operatoram
(1) Elektronisko sakaru komersants nolūkā ierīkot vai būvēt ātrdarbīgu elektronisko sakaru tīklu rakstveidā pieprasa tīkla operatoram šā likuma 4. panta pirmajā daļā minēto informāciju, ja tā nav pieejama Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmā.
(2) Tīkla operatoram ir pienākums sniegt informāciju atbildot uz šā panta pirmajā daļā minēto pieprasījumu. Ja par informācijas sagatavošanu tīkla operators nosaka maksu, tai jābūt objektīvi pamatotai un uz izmaksām balstītai.
(3) Elektronisko sakaru komersants nolūkā apspriest vienošanos par fiziskās infrastruktūras būvdarbu koordinēšanu tīkla operatoram rakstveidā pieprasa informāciju par:
1) fiziskās infrastruktūras būvdarbiem, tai skaitā par tādiem fiziskās infrastruktūras būvdarbiem, ko plānots veikt, izmantojot valsts vai pašvaldības finansējumu;
2) fiziskās infrastruktūras būvdarbiem, par kuriem būvniecības ieceres iesniegumu plānots iesniegt sešu mēnešu laikā no rakstveida pieprasījuma iesniegšanas tīkla operatoram.
(4) Šā panta pirmajā un trešajā daļā minētajā rakstveida pieprasījumā elektronisko sakaru komersants pamato informācijas nepieciešamību un norāda teritoriju, kurā paredzēts ierīkot vai būvēt ātrdarbīgu elektronisko sakaru tīklu.
(5) Tīkla operators, sniedzot atbildi elektronisko sakaru komersantam par fiziskās infrastruktūras būvdarbiem, par kuriem būvniecības ieceri plānots iesniegt nākamajos sešos mēnešos, vienlaikus nosūta būvniecības informācijas sistēmas pārzinim informāciju par plānotās būvniecības vietu, veidu, būves nosaukumu, plānoto būvniecības ieceres iesnieguma iesniegšanas mēnesi un kontaktinformāciju. Informāciju par plānoto būvniecības ieceri publicē Būvniecības informācijas sistēmā un tā ir publiski pieejama.
(6) Tīkla operators var noraidīt šā panta pirmajā un trešajā daļā minēto informācijas pieprasījumu, ja pieprasījumā nav norādīta šā panta ceturtajā daļā minētā informācija vai informācija ir pieejama vienotajā informācijas punktā. Ja informācija ir pieejama citā publiski pieejamā tīmekļvietnē, tīkla operators atbildē norāda, kur pieprasītā informācija ir atrodama.
(7) Tīkla operators sniedz atbildi divu mēnešu laikā no šā panta pirmajā daļā minētā informācijas pieprasījuma saņemšanas.
(8) Tīkla operators sniedz atbildi divu nedēļu laikā no šā panta trešajā daļā minētā informācijas pieprasījuma saņemšanas.
(9) Ja nepieciešams, tīkla operators un elektronisko sakaru komersants savstarpēji vienojas par informācijas izmantošanas nosacījumiem.
6. pants. Apsekojuma pieprasīšana tīkla operatoram
(1) Elektronisko sakaru komersantam ir tiesības pieprasīt tīkla operatora fiziskās infrastruktūras konkrētu elementu apsekojumu uz vietas.
(2) Rakstveida pieprasījumā elektronisko sakaru komersants norāda apsekojuma pamatojumu, teritoriju, kur ir izvietoti pieprasītie fiziskās infrastruktūras elementi, un, ja iespējams, tos tīkla operatora fiziskās infrastruktūras elementus, kurus plānots izmantot ātrdarbīga elektronisko sakaru tīkla elementu izvietošanai.
(3) Tīkla operators mēneša laikā no pieprasījuma saņemšanas sniedz atļauju apsekot fiziskās infrastruktūras elementus vai pamatotu atteikumu. Ja par fiziskās infrastruktūras apsekojumu uz vietas tīkla operators nosaka maksu, tai jābūt objektīvi pamatotai un uz izmaksām balstītai.
(4) Tīkla operators var atteikt šā panta pirmajā daļā minēto pieprasījumu, pamatojot atteikumu, ja:
1) pieprasījumā nav norādīta šā panta otrajā daļā minētā informācija;
2) jauna ātrdarbīga elektronisko sakaru tīkla ierīkošana vai būvēšana negatīvi ietekmēs fiziskās infrastruktūras elementu lietošanas drošību vai mehānisko stiprību un stabilitāti.
(5) Ja nepieciešams, tīkla operators un elektronisko sakaru komersants savstarpēji vienojas par informācijas izmantošanas nosacījumiem.
7. pants. Piekļuve fiziskajai infrastruktūrai
(1) Elektronisko sakaru komersantam ir tiesības pieprasīt piekļuvi tīkla operatora fiziskajai infrastruktūrai nolūkā ierīkot vai būvēt ātrdarbīgu elektronisko sakaru tīklu.
(2) Rakstveida pieprasījumā elektronisko sakaru komersants pamato piekļuves nepieciešamību un norāda teritoriju, kurā paredzēts ierīkot vai būvēt ātrdarbīgu elektronisko sakaru tīklu, elektronisko sakaru tīkla elementus, kurus plāno izvietot un, ja tas ir iespējams, fiziskās infrastruktūras elementus, kuriem tiek pieprasīta piekļuve, kā arī laikposmu, kurā ir nepieciešama piekļuve.
(3) Tīkla operators nodrošina elektronisko sakaru komersanta piekļuvi tīkla operatora fiziskajai infrastruktūrai saskaņā ar godprātīgiem noteikumiem, ja pieprasījums par piekļuvi fiziskajai infrastruktūrai ir saistīts ar ātrdarbīga elektronisko sakaru tīkla ierīkošanu vai būvēšanu. Ja par piekļuvi fiziskajai infrastruktūrai tīkla operators nosaka maksu, tai jābūt objektīvi pamatotai un uz izmaksām balstītai.
(4) Tīkla operators var atteikt elektronisko sakaru komersantam piekļuvi fiziskajai infrastruktūrai, pamatojot atteikumu ar šādiem iemesliem:
1) pieprasījumā nav norādīta šā panta otrajā daļā minētā informācija;
2) jauna ātrdarbīga elektronisko sakaru tīkla ierīkošana vai būvēšana negatīvi ietekmēs fiziskās infrastruktūras elementu lietošanas drošību vai mehānisko stiprību un stabilitāti.
3) nepieciešamā vieta vai ietilpība nav pieejama, tai skaitā ir pietiekami pamatots fakts, ka attiecīgā vieta vai ietilpība turpmāk būs nepieciešama tīkla operatoram (piemēram, publiski pieejamos investīciju plānos);
4) tīkla integritātes un drošības apdraudējums;
5) risks, ka plānotie elektronisko sakaru pakalpojumi var radīt nopietnus traucējumus citu pakalpojumu nodrošināšanā, kurus sniedz tajā pašā fiziskajā infrastruktūrā, ja tiek apdraudēta normatīvajos aktos tīkla operatora darbības jomā un līgumos noteiktā pakalpojumu nodrošināšanas kvalitāte;
6) ir pieejams alternatīvs risinājums, jo tīkla operators saskaņā ar taisnīgiem un saprātīgiem noteikumiem nodrošina piekļuvi fiziskajai infrastruktūrai vairumtirdzniecībā, kas ir piemērota ātrdarbīgu elektronisko sakaru tīklu nodrošināšanai;
7) piekļuves nodrošināšana ir pretrunā publiski finansēta projekta ietvaros izbūvētas fiziskās infrastruktūras saglabāšanas un ilgtspējas nosacījumiem;
8) piekļuves nodrošināšana prasa papildu darbības, kas skar trešās personas īpašumtiesības.
(5) Tīkla operators atteikumu nevar pamatot ar aizsargjoslas esību.
(6) Tīkla operators divu mēnešu laikā izskata pieprasījumu un informē elektronisko sakaru komersantu par piekļuves nodrošināšanu vai sniedz pamatotu atteikumu.
8. pants. Fiziskās infrastruktūras būvniecības koordinēšana
(1) Tīkla operatoram ir tiesības un, ja to pieprasa elektronisko sakaru komersants, arī pienākums veikt sarunas nolūkā koordinēt fiziskās infrastruktūras būvniecību.
(2) Tīkla operators, kurš veic būvniecību, kas pilnībā vai daļēji finansēta no valsts vai pašvaldību līdzekļiem, izpilda elektronisko sakaru komersanta pamatotu rakstveida pieprasījumu koordinēt fiziskās infrastruktūras būvniecību nolūkā ierīkot vai būvēt ātrdarbīgu elektronisko sakaru tīklu.
(3) Šā panta otrajā daļā minētajā rakstveida pieprasījumā elektronisko sakaru komersants norāda attiecīgo teritoriju, kurā paredzēts ierīkot vai būvēt ātrdarbīga elektronisko sakaru tīkla elementus, un informāciju, ar kādām darbībām plāno iesaistīties tīkla operatora fiziskās infrastruktūras būvniecībā.
(4) Tīkla operators var atteikt šā panta otrajā daļā minēto rakstveida pieprasījumu par fiziskās infrastruktūras būvniecības koordinēšanu, ja:
1) pieprasījumā nav norādīta šā panta trešajā daļā minētā informācija;
2) elektronisko sakaru komersants neuzņemas segt visas izmaksas papildus sākotnēji plānotajām fiziskās infrastruktūras būvniecības izmaksām, tai skaitā izmaksas, ko rada papildu kavēšanās;
3) papildu fiziskās infrastruktūras būvniecība sākotnējā būvprojektā minimālā sastāvā paredz izmaiņas, kuru dēļ būvniecības process saskaņā ar būvniecību regulējošiem normatīvajiem aktiem jāuzsāk no jauna;
4) pieprasījums ir iesniegts pēc būvatļaujas saņemšanas vai pēc atzīmes par būvniecības ieceres akceptu izdarīšanas apliecinājuma kartē vai paskaidrojuma rakstā;
5) piekļuves nodrošināšana ir pretrunā publiski finansēta projekta ietvaros izbūvētas fiziskās infrastruktūras saglabāšanas un ilgtspējas nosacījumiem;
6) fiziskās infrastruktūras būvniecības koordinēšana nav iespējama, ievērojot būvnormatīvā noteiktos tīklu izvietošanas minimālos attālumus.
(5) Tīkla operators šā panta otrajā daļā minēto pieprasījumu nevar atteikt, pamatojoties ar aizsargjoslas esību.
(6) Tīkla operators mēneša laikā izskata šā panta otrajā daļā minēto pieprasījumu un sniedz atbildi elektronisko sakaru komersantam par fiziskās infrastruktūras būvniecības koordinēšanu vai sniedz pamatotu atteikumu.
(7) Tīkla operators, kuram ir pienākums ievērot iepirkumu regulējošos normatīvos aktus un kurš ir saņēmis šā panta otrajā daļā minēto elektronisko sakaru komersanta pieprasījumu, plānojot iepirkumu, ņem vērā šā likuma prasības.
9. pants. Iekšējā fiziskā infrastruktūra
(1) Būvniecības ierosinātājs, saņemot atļauju būvēt jaunu vai pārbūvēt esošu dzīvojamo māju vai nedzīvojamo ēku, nodrošina ātrdarbīgam elektronisko sakaru tīklam atbilstošu iekšējo fizisko infrastruktūru.
(2) Šā panta pirmo daļu var nepiemērot, ja:
1) pārbūvējamā dzīvojamā mājā vai nedzīvojamā ēkā jau ir ātrdarbīga elektronisko sakaru tīkla nodrošināšanai piemērota fiziskā infrastruktūra;
2) tiek būvēta vai pārbūvēta I grupas ēka;
3) jaunbūvējamā vai pārbūvējamā dzīvojamā ēka ir vienģimenes dzīvojamā māja;
4) pārbūvējot dzīvojamo māju vai nedzīvojamo ēku, iekšējās fiziskās infrastruktūras būvniecība ir nesamērīga ekonomisku iemeslu dēļ, tas ir, pārsniedz 5 % no kopējām būvprojekta izmaksām;
5) ir objektīvi iemesli, ka līdz dzīvojamai mājai vai nedzīvojamai ēkai netiks nodrošināts ātrdarbīgs elektronisko sakaru tīkls;
6) paredzētajam dzīvojamās mājas vai nedzīvojamās ēkas lietošanas veidam nav nepieciešams izmantot ātrdarbīgu elektronisko sakaru tīklu;
7) dzīvojamai mājai vai nedzīvojamai ēkai – kultūras piemineklim vai kultūras pieminekli veidojošai vēsturiskās apbūves daļai –, pamatojoties uz kompetentās iestādes atzinumu, pēc iekšējās fiziskās infrastruktūras būvniecības samazinātos kultūrvēsturiskā vērtība;
(3) Elektronisko sakaru komersants nolūkā veikt ātrdarbīgu elektronisko sakaru tīklu būvniecību vai ierīkošanu dzīvojamo mājā vai nedzīvojamā ēkā var prasīt piekļuvi ātrdarbīga elektronisko sakaru tīkla izvietošanai piemērotai iekšējai fiziskajai infrastruktūrai, ja dublēšana ir tehniski neiespējama vai ekonomiski nelietderīga.
(4) Elektronisko sakaru komersants rakstveida pieprasījumā par piekļuvi iekšējai fiziskajai infrastruktūrai pamato piekļuves nepieciešamību un norāda fizisko vai juridisko personu, kas izteikusi vēlmi slēgt elektronisko sakaru pakalpojuma līgumu publisko interneta piekļuves pakalpojuma ar datu pārraides ātrumu vismaz 30 Mb/s saņemšanai šajā dzīvojamā mājā vai nedzīvojamā ēkā, iekšējās fiziskās infrastruktūras elementus, attiecībā uz kuriem tiek pieprasīta piekļuve, kā arī laikposmu, kurā ir nepieciešama piekļuve.
(5) Ja šā panta ceturtajā daļā minētais pieprasījums ir pamatots, tīkla operators, dzīvojamās mājas vai nedzīvojamās ēkas īpašnieks divu mēnešu laikā pēc attiecīgā pieprasījuma saņemšanas nodrošina elektronisko sakaru komersantam piekļuvi iekšējai fiziskajai infrastruktūrai. Ja par piekļuvi iekšējai fiziskajai infrastruktūrai tiek noteikta maksa, tai jābūt objektīvi pamatotai un balstītai uz izmaksām, kas radušās saistībā ar elektronisko sakaru komersanta darbībām elektronisko sakaru tīkla nodrošināšanai.
(6) Tīkla operators, dzīvojamās mājas vai nedzīvojamās ēkas īpašnieks var atteikt elektronisko sakaru komersantam piekļuvi iekšējai fiziskajai infrastruktūrai ātrdarbīga elektronisko sakaru tīkla elementu izvietošanai, ja:
1) pieprasījumā nav norādīta šā panta ceturtajā daļā minētā informācija;
2) jauna ātrdarbīga elektronisko sakaru tīkla ierīkošana vai būvēšana negatīvi ietekmēs fiziskās infrastruktūras elementu lietošanas drošību vai mehānisko stiprību un stabilitāti.
3) vajadzīgā vieta vai ietilpība nav pieejama.
10. pants. Domstarpību izskatīšana
(1) Elektronisko sakaru komersantam, tīkla operatoram, dzīvojamās mājas vai nedzīvojamās ēkas īpašniekam ir tiesības domstarpības risināt tiesā, šķīrējtiesā normatīvajos noteiktajā kārtībā vai Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā (turpmāk – regulators) šajā likumā noteiktajā kārtībā.
(2) Elektronisko sakaru komersants, tīkla operators, dzīvojamās mājas vai nedzīvojamās ēkas īpašnieks domstarpību risināšanai var vērsties tiesā vai šķīrējtiesā, nevēršoties regulatorā. Ja elektronisko sakaru komersants, tīkla operators, dzīvojamās mājas vai nedzīvojamās ēkas īpašnieks ir vērsies tiesā vai šķīrējtiesā, viņš zaudē tiesības vērsties pie regulatora.
(3) Regulators kā ārpustiesas instance izskata domstarpības starp elektronisko sakaru komersantu un tīkla operatoru, dzīvojamās mājas vai nedzīvojamās ēkas īpašnieku par to tiesībām un pienākumiem, kas izriet no šā likuma, par šādiem jautājumiem:
1) informācijas pieprasīšana, ja domstarpības ir saistītas ar šā likuma 5. pantā minētajām tiesībām un pienākumiem;
2) fiziskās infrastruktūras apsekojums, ja domstarpības ir saistītas ar šā likuma 6. pantā minētajām tiesībām un pienākumiem;
3) piekļuve fiziskajai infrastruktūrai, ja domstarpības ir saistītas ar šā likuma 7. pantā minētajām tiesībām un pienākumiem;
4) fiziskās infrastruktūras būvdarbu koordinēšana, ja domstarpības ir saistītas ar šā likuma 8. pantā minētajām tiesībām un pienākumiem;
5) piekļuve iekšējai fiziskajai infrastruktūrai, ja domstarpības ir saistītas ar šā likuma 9. panta trešajā, ceturtajā, piektajā un sestajā daļā minētajām tiesībām un pienākumiem.
(4) Regulators pieprasa un domstarpībās iesaistītās puses un citas valsts un pašvaldību institūcijas noteiktajā termiņā iesniedz to rīcībā esošo informāciju, ja tā nepieciešama domstarpību izšķiršanai. Valsts un pašvaldību institūcijas regulatora noteiktajā termiņā sniedz regulatoram atzinumu par attiecīgās institūcijas kompetencē esošajiem jautājumiem, ja tas ir nepieciešams domstarpību izskatīšanai.
(5) Regulators šā panta trešajā daļā norādīto domstarpību izskatīšanai nepiemēro likuma "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem" VII nodaļā norādīto strīdu izskatīšanas kārtību.
(6) Regulators neskata domstarpības par jautājumiem, kas saistīti ar būvniecību regulējošo normatīvo aktu piemērošanu.
11. pants. Iesniegums par domstarpību izskatīšanu
(1) Elektronisko sakaru komersants, tīkla operators, dzīvojamās mājas vai nedzīvojamās ēkas īpašnieks iesniedz regulatoram rakstveida iesniegumu par domstarpību izskatīšanu (turpmāk – iesniegums). Iesniegumā norāda šādu informāciju:
1) iesniedzējs (fiziskajai personai – vārds, uzvārds, personas kods, dzīvesvieta vai citas ziņas, kas palīdz identificēt personu; juridiskajai personai – nosaukums, reģistrācijas numurs un juridiskā adrese);
2) atbildētājs (fiziskajai personai – vārds, uzvārds, dzīvesvieta vai citas ziņas, kas palīdz identificēt personu; juridiskajai personai – nosaukums, reģistrācijas numurs un juridiskā adrese);
3) citi domstarpību dalībnieki vai ieinteresētās personas;
4) faktu apraksts;
5) no minētajiem faktiem izrietošs domstarpību priekšmets un iesniedzēja prasījums;
6) iesnieguma pamatojums un citi ar domstarpībām saistīti argumenti.
(2) Iesniedzējs pievieno iesniegumam rakstveida materiālus un pierādījumus, kas pamato domstarpību izcelšanos un domstarpību priekšmetu un pierāda, ka iesniedzējs pirms vēršanās pie regulatora ir ievērojis šā likuma 5., 6., 7., 8. un 9. pantā norādīto sadarbības kārtību.
(3) Par iesnieguma saņemšanas dienu uzskata dienu, kad regulators ir saņēmis visu šā panta pirmajā daļā norādīto informāciju un iesniegumam pievienoti dokumenti saskaņā ar šā panta otro daļu, kā arī ir veikts maksājums par domstarpību izskatīšanu.
(4) Iesnieguma iesniegšana regulatoram neaptur plānoto vai uzsākto būvniecības procesu.
12. pants. Iesnieguma izvērtēšana
(1) Regulators iesniegumu izskata divu mēnešu laikā no iesnieguma saņemšanas dienas, izņemot iesniegumu par domstarpībām saistībā ar piekļuvi esošai fiziskajai infrastruktūrai, ko izskata četru mēnešu laikā.
(2) Regulators neizskata domstarpības un saskaņā ar Iesniegumu likumu sniedz atbildi, kuru paraksta regulatora priekšsēdētājs, ja konstatēta atbilstība vismaz vienam no šādiem nosacījumiem:
1) nav pamata domstarpību izskatīšanai saskaņā ar šo likumu;
2) iesniegums neatbilst šā likuma 11. panta pirmajā un otrajā daļā minētajiem noteikumiem;
3) iesniedzējs pirms vēršanās pie regulatora nav ievērojis šā likuma 5., 6., 7., 8. vai 9. pantā norādīto atbilstošo sadarbības kārtību;
4) nav veikts maksājums par domstarpību izskatīšanu.
(3) Regulators, ja tas nekonstatē otrajā daļā noteikto nosacījumu, paziņo atbildētājam par iesniedzēja iesniegumu un nosaka paskaidrojuma iesniegšanas termiņu. Atbildētājs rakstveidā sniedz Regulatoram paskaidrojumu un pierādījumus Regulatora noteiktajā termiņā. Atbildētājs paskaidrojumā norāda šādu informāciju:
1) vai atzīst prasību pilnīgi vai kādā tās daļā;
2) savus iebildumus pret prasību un to pamatojumu;
3) pierādījumus, kas apstiprina viņa iebildumus pret prasību un to pamatojumu, kā arī normatīvos aktus, uz kuriem tie pamatoti;
4) citus apstākļus, kurus uzskata par nozīmīgiem lietas izskatīšanā.
(4) Ja regulators pēc atbildētāja paskaidrojuma un pierādījumu saņemšanas un izvērtēšanas konstatē vismaz vienu no šā panta otrās daļas 1.-3.punktā noteiktajiem nosacījumiem, regulators sniedz iesniedzējam atbildi, kuru paraksta regulatora priekšsēdētājs, saskaņā ar Iesniegumu likumu.
(5) Regulators, ņemot vērā iesniegumā norādīto domstarpību priekšmetu, izvērtē prasījuma pamatotību, kā arī to, vai nosacījumi ir pārredzami un nav diskriminējoši.
13. pants. Domstarpību izskatīšanas process
(1) Regulators iesniegumu izskata rakstveida procesā.
(2) Izskatot domstarpības rakstveida procesā, regulators iepazīstas ar iesniegtajiem materiāliem, ja nepieciešams, pieprasa domstarpībās iesaistītajām pusēm rakstveidā iesniegt papildu informāciju un pierādījumus.
(3) Regulators var izskatīt domstarpības bez domstarpībās iesaistīto pušu vai to pārstāvju klātbūtnes, pamatojoties tikai uz iesniegtajiem rakstveida un citiem pierādījumiem, ja lietā esošie materiāli ir pietiekami.
(4) Regulators, ja uzskata, ka atsevišķa jautājuma izlemšanai ir nepieciešams uzklausīt domstarpībās iesaistītās puses vai ekspertu, sasauc regulatora padomes sēdi, kurā uzaicina domstarpībās iesaistītās puses un, ja nepieciešams, ekspertu. Regulators rakstveidā uzaicina uz sēdi domstarpībās iesaistītās puses vai to pārstāvjus un, ja nepieciešams, ekspertu, lai uzklausītu paskaidrojumus, iebildumus un atzinumu. Uzaicinājumā norāda sēdes norises laiku un vietu.
(5) Ja uzaicinātās personas uz regulatora padomes sēdi nav ieradušās, regulators var izskatīt domstarpības bez domstarpībās iesaistīto pušu vai to pārstāvju klātbūtnes. Ja kāda no domstarpībās iesaistītajām pusēm vai tās pārstāvis paziņo regulatoram par neierašanos uz domstarpību izskatīšanas sēdi, norādot attaisnojošos iemeslus, regulators, ņemot vērā domstarpībās iesaistītās puses vai tās pārstāvja sniegto informāciju par neierašanās iemesliem, var atlikt domstarpību izskatīšanu, informējot domstarpībās iesaistītās puses par atlikšanu un par nākamās sēdes norises laiku un vietu.
(6) Domstarpībās iesaistītās puses godprātīgi īsteno savas procesuālās tiesības, ievērojot sacīkstes principu. Domstarpībās iesaistītajām pusēm ir vienādas tiesības paust savu viedokli un aizstāvēt savas tiesības un intereses.
(7) Domstarpībās iesaistīto pušu sacīkste notiek, domstarpībās iesaistītajām pusēm sniedzot paskaidrojumus, iesniedzot pierādījumus, regulatoram adresētus pieteikumus un veicot citas procesuālās darbības šajā likumā noteiktajā kārtībā.
(8) Domstarpību izskatīšanas laikā jebkura domstarpībās iesaistītā puse, informējot par to regulatoru, var pieaicināt ekspertu atzinuma sniegšanai vai veikt citas tiesiskas darbības, lai iegūtu pierādījumus, kuriem ir nozīme domstarpību izskatīšanā.
(9) Regulators, ja tas ir nepieciešams domstarpību izskatīšanai, pieprasa no valsts vai pašvaldības institūcijas atzinumu, un tā sniedz atzinumu regulatora noteiktajā termiņā.
(10) Dokumentus svešvalodās domstarpībās iesaistītās puses iesniedz, pievienojot tulkojumu valsts valodā.
(11) Domstarpībās iesaistītās puses vai to pārstāvji, kuri neprot valsts valodu, paši nodrošina sev tulka palīdzību.
(12) Regulatora priekšsēdētājs ar lēmumu izbeidz domstarpību izskatīšanas procesu, ja iesniedzējs atsauc iesniegumu par domstarpību izskatīšanu. Regulatora padome ar lēmumu izbeidz domstarpību izskatīšanas procesu, ja domstarpībās iesaistītās puses nav iesniegušas pietiekamus pierādījumus domstarpību izskatīšanai.
(13) Regulators domstarpības izskata valsts valodā.
(14) Domstarpību izskatīšanas sēdes protokols un regulatora pieņemtais lēmums sagatavojams rakstveidā valsts valodā.
(15) Fiziskā persona domstarpību izskatīšanā pārstāv sevi pati vai pilnvaro pārstāvi. Fiziskās personas pārstāvību noformē ar notariāli apliecinātu pilnvaru vai domstarpību izskatīšanas sēdē, izsakot mutvārdu paziņojumā, par ko izdarāms ieraksts domstarpību izskatīšanas sēdes protokolā.
(16) Juridisko personu domstarpību izskatīšanā pārstāv amatpersona, kas darbojas atbilstoši likumā, statūtos vai nolikumā piešķirtajām pilnvarām, vai arī cits juridiskās personas pilnvarotais pārstāvis. Juridiskās personas pārstāvību noformē ar rakstveida pilnvaru vai dokumentiem, kas apliecina amatpersonas tiesības bez īpaša pilnvarojuma pārstāvēt juridisko personu.
(17) Dzīvojamās mājas un nedzīvojamās ēkas kopīpašniekus domstarpību izskatīšanā pārstāv kopīpašnieku pilnvarots pārstāvis.
(18) Advokāta pilnvarojumu juridiskās palīdzības sniegšanai apliecina orderis. Ja advokāts uzstājas kā domstarpībās iesaistītās puses pilnvarots pārstāvis, pilnvarojumu apliecina ar rakstveida pilnvaru. Ja fiziskās personas pārstāvis ir zvērināts advokāts, pilnvarojumu apliecina ar rakstveida pilnvaru bez notariāla apliecinājuma.
(19) Pārstāvim ir tiesības pārstāvamā vārdā izpildīt visas procesuālās darbības. Pārstāvamajam ir saistošas visas procesuālās darbības, ko pārstāvis izpildījis viņam dotā pilnvarojuma ietvaros. Regulatora paziņojumus, rēķinus un citus dokumentus nosūta tikai vienam pārstāvim. Ja domstarpībās iesaistīto pusi pārstāv vairāki pārstāvji, tie vienojas un iesniedz regulatoram viena pārstāvja adresi, uz kuru regulators sūta paziņojumus, rēķinus un citus dokumentus. Ja pārstāvji nevienojas par viena pārstāvja adresi, Regulators sūta paziņojumus, rēķinus un citus dokumentus vienam pārstāvim pēc savas izvēles.
(20) Ja pārstāvamais atsauc pārstāvim doto pilnvarojumu, pārstāvamais rakstveidā paziņo par to regulatoram. Mutvārdu paziņojumu par pilnvarojuma atsaukšanu var sniegt domstarpību izskatīšanas sēdē, un par to izdarāms ieraksts domstarpību izskatīšanas sēdes protokolā. Pārstāvim ir tiesības atteikties no lietas vešanas, par to rakstveidā paziņojot pārstāvamajam un regulatoram.
14. pants. Izlīgums
(1) Ja domstarpību izskatīšanas laikā domstarpībās iesaistītās puses vienojas par izlīgumu, regulators domstarpību izskatīšanas procesu izbeidz.
(2) Domstarpībās iesaistītās pusēm, kuras ir vienojušās par izlīgumu, nav tiesību no jauna iesniegt regulatoram iesniegumu par domstarpību izskatīšanu par to pašu priekšmetu uz tā paša pamata.
15. pants. Lēmums par domstarpību izskatīšanu
(1) Regulatora padome lietā par domstarpību izskatīšanu pieņem lēmumu un nosaka tā izpildes kārtību un termiņus. Regulators lēmumā norāda iesniedzēja prasījumu, atbildētāja iebildumus, domstarpībās iesaistīto pušu sniegtos paskaidrojumus, lietā konstatētos faktus, pierādījumus un argumentus, ar kuriem pamatots lēmums, normatīvos aktus, pēc kuriem Regulators ir vadījies, konstatēto lietas apstākļu juridisko novērtējumu, kā arī Regulatora secinājumus par prasības pamatotību vai nepamatotību. Regulators lēmuma lemjošā daļā norāda vai iesniedzēja prasījums ir pilnīgi vai daļēji apmierināts vai noraidīts, atsevišķi norādot prasījumu, kuru apmierina vai noraida. Regulators lēmumā var noteikt domstarpībās iesaistītajai pusei pienākumu izpildīt noteiktas darbības Regulatora noteiktajā termiņā.
(2) Regulators piecu darbdienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas nosūta vienu lēmuma eksemplāru katrai domstarpībās iesaistītajai pusei un publisko lēmumu regulatora tīmekļvietnē.
(3) Ja domstarpībās iesaistītā puse nav apmierināta ar regulatora lēmumu par domstarpību izskatīšanu, tā ar prasības pieteikumu par domstarpību priekšmetu ir tiesības vērsties tiesā vai šķīrējtiesā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā 30 dienu laikā no dienas, kad pieņemts lēmums par domstarpību izskatīšanu.
(4) Regulatora lēmums par domstarpību izskatīšanu stājas likumīgā spēkā dienā, kad ir pagājis šā panta trešajā daļā noteiktais termiņš un nav iesniegts pieteikums par domstarpību priekšmetu tiesā vai šķīrējtiesā saskaņā ar normatīvajiem aktiem. Ja tiesā vai šķīrējtiesā ir iesniegts pieteikums par domstarpības priekšmetu, Regulatora lēmums stājas spēkā dienā, kad stājas spēkā šķīrējtiesas lēmums par šķīrējtiesas procesa vai tiesas lēmums par tiesvedības izbeigšanu.
(5) Ja domstarpībās iesaistītā puse iesniedz prasības pieteikumu tiesā vai šķīrējtiesā šā panta trešajā daļā noteiktajā kārtībā par domstarpību priekšmetu, kas skar daļu regulatora lēmuma, regulatora lēmums daļā, par kuru nav iesniegts prasības pieteikums tiesā vai šķīrējtiesā, stājas spēkā, kad beidzies šā panta trešajā daļā noteiktais termiņš.
(6) Domstarpībās iesaistītā puse, kā arī tās tiesību pārņēmējs pēc tam, kad regulatora lēmums par domstarpību izskatīšanu stājies likumīgā spēkā, nav tiesību no jauna iesniegt regulatoram iesniegumu par domstarpību izskatīšanu par to pašu domstarpību priekšmetu uz tā paša pamata.
(7) Regulatora lēmums par domstarpību izskatīšanu, kas stājies likumīgā spēkā, ir saistošs domstarpībās iesaistītajām pusēm.
(8) Ja regulatora lēmums par domstarpību izskatīšanu netiek izpildīts labprātīgi, domstarpībās iesaistītā ieinteresētā puse var vērsties tiesā ar pieteikumu par izpildu raksta izsniegšanu regulatora lēmuma par domstarpību izskatīšanu piespiedu izpildei.
16. pants. Maksājums par domstarpību izskatīšanu
(1) Domstarpībās iesaistītā puse par domstarpību izskatīšanu veic maksājumu.
(2) Regulators nosaka domstarpību izskatīšanas maksājuma apmēru, maksāšanas kārtību un termiņu. Domstarpību izskatīšanas maksājumā iekļauj visas izmaksas, kas regulatoram radušās, izskatot domstarpības. Minēto maksājumu ieskaita valsts budžetā regulatora kontā Valsts kasē, nodalot no regulatora darbības finansējuma, kas noteikts likumā "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem". Maksājums izmantojams vienīgi šajā likumā paredzēto domstarpību izskatīšanas procesā radušos izmaksu segšanai.
(3) Iesniedzējs, iesniedzot iesniegumu, maksā Regulatora noteikto maksājumu pilnā apmērā. Domstarpībā iesaistītā puse pēc Regulatora lēmuma pieņemšanas maksā atlikušo maksājumu no pilnā maksājuma saskaņā ar šī panta otrajā daļā noteikto kārtību.
(4) Regulators neatmaksā maksājumu par domstarpību izskatīšanu, ja:
1) regulators ir izskatījis domstarpības;
2) regulators uz iesniegumu sniedz atbildi saskaņā ar šā likuma 12. panta otro un ceturto daļu;
3) domstarpībās iesaistītās puses vienojas par izlīgumu;
4) domstarpībā iesaistītās puses nav iesniegušas pietiekamus pierādījumus, lai varētu izskatīt domstarpības;
5) domstarpības neizskata pēc iesniedzēja izteikta lūguma;
6) regulators ir veicis darbības, lai izvērtētu iesniegumu.
Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu
Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija direktīvas 2014/61/ES par pasākumiem ātrdarbīgu elektronisko sakaru tīklu izvēršanas izmaksu samazināšanai.
“Ātrdarbīga elektronisko sakaru tīkla likums”
ANOTĀCIJA
1. Kādēļ likums ir vajadzīgs?
Likumprojekts “Ātrdarbīga elektronisko sakaru tīkla likums” (turpmāk – Likumprojekts) ir izstrādāts, lai ieviestu Eiropas Parlamenta un Padomes 2014.gada 15.maija direktīvas Nr.2014/61/ES par pasākumiem ātrdarbīgu elektronisko sakaru tīklu izvēršanas izmaksu samazināšanai (turpmāk – direktīva) prasību par vienotā informācijas punkta izveidi, kurā pieejama minimālā informācija par fizisko infrastruktūru, kā arī noteikt regulējumu, kā nodrošināt informācijas saņemšanu no tīkla operatora, ja tā nav pieejama vienotā informācijas punktā, kā nodrošināt fiziskās infrastruktūras apsekošanu, piekļuvi tai, sadarbību ar tīkla operatoru būvniecības procesā, kā arī strīdu izšķiršanas efektīvu mehānismu, ja pusēm rodas domstarpības iepriekšminētajos procesos.
Likumprojekta mērķis ir atvieglot un stimulēt tīklu operatoru sadarbības procesu ātrdarbīgu elektronisko sakaru tīklu būvniecībā, kā arī veicināt esošās fiziskās infrastruktūras koplietošanu nolūkā samazināt ātrdarbīga elektronisko sakaru tīklu izvēršanas izmaksas.
Ātrdarbīgs publiskais elektronisko sakaru tīkls ir tāds elektronisko sakaru tīkls, kas galalietotājam spēj nodrošināt publiskos interneta piekļuves pakalpojumus ar datu pārraides ātrumu vismaz 30 Mb/s.
Likumprojekts attiecas uz valsts aizsardzības vai drošības jomas iestāžu īpašumā vai valdījumā esošu fizisko infrastruktūru, kā arī kritiskās infrastruktūras objekta īpašnieku, ciktāl tas nav pretrunā ar valsts aizsardzības un drošības jomu regulējošiem normatīvajiem aktiem un pieņemot negatīvu lēmumu, lēmums nav jāpamato, tomēr jāievēro noteiktie atbilžu sniegšanas termiņi.
Likumprojekts neattiecas uz daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas dzīvokļa īpašnieku un daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas kopīpašnieku un daudzdzīvokļu dzīvojamo māju pārvaldīšanas normatīvo regulējumu, tas ir, attiecībā uz piekļuvi daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas iekšējai infrastruktūrai, lai izbūvētu vai ierīkotu elektronisko sakaru tīklu, spēkā esošais regulējums netiek mainīts, tas ir, jāsaņem 51% īpašnieku saskaņojums.
Likumprojekts nosaka pienākumu sadarboties ātrdarbīga tīkla izvēršanā dzīvojamo māju un nedzīvojamo ēku īpašniekiem, kuru īpašumu izmanto trešās personas (kā dzīvokļu īrnieki vai telpu nomnieki).
Likumprojekts nemaina būvniecības procesu, likumprojektā lietotais termins “būvniecība” atbilst Būvniecības likumam un ietver arī jēdzienu būves ierīkošana (būvdarbi, kurus veic inženierbūves montāžai, ieguldīšanai vai novietošanai pamatnē vai būvē), savukārt termins “elektronisko sakaru tīklu ierīkošana” tiek lietots Elektronisko sakaru likuma izpratnē un ierīkošanas darbus veic Ministru kabineta 2014.gada 19.augusta noteikumu Nr.501„Elektronisko sakaru tīklu ierīkošanas, būvniecības un uzraudzības kārtība” noteiktajā kārtībā.
Likumprojekta izpratnē tīkla operators ir komersants vai atvasinātas publiskas personas iestāde, kura nodrošina vai kuras īpašumā vai valdījumā ir fiziskā infrastruktūra, lai sniegtu elektronisko sakaru pakalpojumus, ražošanas, pārvades vai sadales pakalpojumus attiecībā uz gāzi, elektroenerģiju, tai skaitā sabiedrisko vietu apgaismošanu, siltumapgādi, ūdensapgādi, tai skaitā notekūdeņu un kanalizācijas izvadīšanu vai attīrīšanu un kanalizācijas sistēmas, transporta pakalpojumus, tai skaitā dzelzceļa, autoceļu, ostu un lidostu pakalpojumus.
Likumprojekts nosaka tīkla operatoram pienākumu sniegt informāciju, atļaut apsekot un nodrošināt piekļuvi tā īpašumā esošai fiziskai infrastruktūrai, kā arī sadarboties būvniecības procesā, vienlaikus paredzot arī pamatotus atteikuma gadījumus. Tīkla operators par likumprojektā paredzēto pienākumu izpildi var prasīt samaksu elektronisko sakaru komersantam, bet samaksai ir jābūt objektīvi pamatotai un uz izmaksām balstītai.
Likumprojekts nosaka pienākumu izbūvēt iekšējo fizisko infrastruktūru, kas piemērota ātrdarbīgam elektronisko sakaru tīklam, izmantojot vadu vai bezvadu risinājumus gadījumos, ja tiek būvēta jauna vai pārbūvēta dzīvojamā māja vai nedzīvojamā ēka, vienlaikus paredzot virkni gadījumu, kuros fiziskās infrastruktūras izbūve ir pasūtītāja izvēles ziņā:
1) pārbūvējamā dzīvojamā mājā vai nedzīvojamā ēkā jau ir ātrdarbīga elektronisko sakaru tīkla nodrošināšanai piemērota fiziskā infrastruktūra;
2) tiek būvēta vai pārbūvēta I grupas ēka;
3) jaunbūvējamā vai pārbūvējamā dzīvojamā ēka ir vienģimenes dzīvojamā māja;
4) pārbūvējot dzīvojamo māju vai nedzīvojamo ēku, iekšējās fiziskās infrastruktūras būvniecība ir nesamērīga ekonomisku iemeslu dēļ, tas ir, pārsniedz 5 % no kopējām būvprojekta izmaksām;
5) ir objektīvi iemesli, ka līdz dzīvojamai mājai vai nedzīvojamai ēkai netiks nodrošināts ātrdarbīgs elektronisko sakaru tīkls;
6) paredzētajam dzīvojamās mājas vai nedzīvojamās ēkas lietošanas veidam nav nepieciešams izmantot ātrdarbīgu elektronisko sakaru tīklu;
7) dzīvojamai mājai vai nedzīvojamai ēkai – kultūras piemineklim vai kultūras pieminekli veidojošai vēsturiskās apbūves daļai, pamatojoties uz kompetentās iestādes atzinumu, pēc iekšējās fiziskās infrastruktūras būvniecības samazinātos kultūrvēsturiskā vērtība.
Likumprojektā paredzētie izņēmumi ir atbilstoši Ministru kabineta 2014.gada 2.septembra noteikumos Nr.529 “Ēku būvnoteikumi” noteiktajam par būvprojektā iekļaujamām sastāvdaļām attiecībā uz inženierrisinājumu daļu, jo atbilstoši minēto noteikumu 71.3.2. un 72.3.2.apakšpunktam, projektā jāiekļauj ēkai nepieciešamie inženiertīkli, tostarp elektronisko sakaru tīkli, un to risinājumi (pieslēguma shēmas, specifikācijas, griezumi).
Lai izpildītu direktīvas prasību, ka dalībvalsts nodrošina efektīvu (2 līdz 4 mēnešu laikā) domstarpību izšķiršanas mehānismu, kuru var veikt juridiski un funkcionāli neatkarīga iestāde, Likumprojektā ir noteikts, ka Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija izskata domstarpības un pieņem lēmumu par jautājumiem, kas radušās pusēm attiecībā uz fizisko infrastruktūru par informācijas sniegšanu, apsekošanas nodrošināšanu, piekļuves nodrošināšanu vai sadarbību būvniecības procesā.
Lai noteiktu iestādi, kura atbilstu direktīvas prasībām par domstarpību izšķiršanas iestādes statusu, tika analizēti vairāku valsts iestāžu piemērotība, tajā skaitā arī valsts akciju sabiedrība “Elektroniskie sakari” (turpmāk VAS ES), tomēr vairāku apsvērumu dēļ tika konstatētas neatbilstības direktīvas prasībām, piemēram, neatkarības jautājumā, ja VAS ES būtu jāizšķir domstarpības, kas radušās starp elektronisko sakaru komersantu un pašvaldības uzņēmumu. Gan VAS ES, gan pašvaldības ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas resora subjekti, līdz ar to netiktu nodrošināta domstarpību izšķiršanas iestādes neatkarība no domstarpību subjekta, jo abas domstarpību puses atrodas vienas ministrijas pārziņā.
Vēl kā pamatots iemesls izvēlei, ka domstarpības izskata Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija ir jau esošā Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas pieredze strīdu izšķiršanā starp regulējamo nozaru komersantiem, kas ir arī elektronisko sakaru komersanti. Nevienai citai valsts iestādei šāda pieredze netika konstatēta, līdz ar to Likumprojektā Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai tiek paplašināta jau esošā kompetence strīdu izšķiršanā, paredzot, ka atsevišķos gadījumos domstarpības jāšķir starp regulējamās jomas pārstāvi un neregulējamās jomas pārstāvi. Ievērojot minēto un to, ka jaunas iestādes izveidošana direktīvas prasību izpildei vērtējams kā nesamērīgs finansiālais slogs, Likumprojekts paredz domstarpību izšķiršanu nodot Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas kompetencē. Atbilstoši direktīvai domstarpību izskatīšanas process ir maksas pakalpojums, līdz ar to Likumprojektā risināts arī funkcijas izpildei nepieciešamā finansējuma jautājums.
Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija neskata strīdus, kas izriet no būvniecības procesa.
Vienlaikus, saskaņā ar direktīvu, Likumprojekts paredz pušu tiesības vērsties tieši tiesā vai šķīrējtiesā, bez domstarpību izskatīšanas Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā.
2. Kāda var būt likuma ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību?
Tiks veicināta ātrdarbīga elektronisko sakaru tīkla izvēršana Latvijā, kas veicinās tautsaimniecības attīstību kopumā, tostarp arī lauku attālākajos reģionos, jo digitālā ekonomika, pateicoties tās inovācijai, ātrumam un pārrobežu ietekmei, ir iekšējā tirgus potenciāls un būs iespējama tikai tad, ja valstī būs atbilstošs ātrdarbīgs elektronisko sakaru tīkls. Turklāt aizvien pieaug pieprasījums pēc e-pakalpojumiem. Sabiedrības un tautsaimniecības attīstībā ne mazāk svarīgs ir apstāklis, ka ātrdarbīga elektronisko sakaru tīklu izvēršanas izmaksu samazinājums, ko veicina Likumprojekts, sekmētu arī publiskā sektora digitalizāciju un līdz ar to iedzīvotājiem tiktu nodrošināti efektīvāki pakalpojumi, kas vairotu digitalizācijas nozīmi visās ekonomikas nozarēs.
3. Kāda var būt likuma ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem?
Likumprojektā paredzētais vidējā un ilgākā termiņā palīdzēs veicināt pozitīvu ietekmi uz valsts budžeta ieņēmumiem.
4. Kāda var būt likuma ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu?
Direktīvas pilnīgai ieviešanai papildus ir izstrādāts likumprojekts “Grozījumi Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas likumā” (Nr.736/Lp12), likumprojekts “Grozījumi Civilprocesa likumā” (Nr.735/Lp12) un likumprojekts “Grozījumi Elektronisko sakaru likumā” (Nr.737/Lp12).
Likumprojekts “Grozījumi Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas likumā” izstrādāts, lai izpildītu direktīvas noteiktās prasības, kas paredz pienākumu dalībvalstij nodrošināt valsts institūciju rīcībā esošās informācijas par infrastruktūru pieejamību ar 2017.gada 1.janvāri.
Šobrīd Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas likums nosaka pienākumu datus iesniegt laika periodā no 2014.gada līdz 2017.gadam, bet Valsts zemes dienestam datu sagatavošanu un izsniegšanu nodrošināt, sākot ar 2018.gada 1.janvāri. Savukārt izstrādātie grozījumi paredz, ka direktīvas prasību ieviešanai nepieciešamie dati Valsts zemes dienestam iesniedzami līdz 2016.gada 31.decembrim, bet Valsts zemes dienests nodrošina šo datu sagatavošanu un izsniegšanu, sākot ar 2017.gada 1.janvāri, kas varētu tikt pārskatīts, to pagarinot atbilstoši Likumprojekta virzībai.
Likumprojekts “Grozījumi Civilprocesa likumā” izstrādāts, lai papildinātu Civilprocesa likumu ar jaunu terminu “domstarpības”, kas ir ieviests ar mērķi nepārprotami nošķirt Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas strīdu izšķiršanas procesu, kas notiek regulējamo nozaru starpā, no domstarpību izšķiršanas procesa Likumprojekta ietvarā starp elektronisko sakaru komersantu un neregulējamo nozaru pārstāvjiem. Papildus tam tiek noteikts, ka Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas rēķins, kas paredz samaksu par domstarpību izšķiršanas procesu, ir izpildu dokuments.
Attiecībā uz likumprojektu “Grozījumi Elektronisko sakaru likumā” atzīmējams, ka likums tiek papildināts tikai ar atsauci uz direktīvu, jo direktīvas prasību ieviešanai tiek piemērota jau esoša tiesību norma (Elektronisko sakaru likuma16.panta sestā daļa).
5. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst likumprojekts?
Likumprojekts atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes 2014.gada 15.maija direktīvai Nr.2014/61/ES par pasākumiem ātrdarbīgu elektronisko sakaru tīklu izvēršanas izmaksu samazināšanai.
6. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot likumprojektu?
Izstrādājot Likumprojektu, notikušas konsultācijas ar Satiksmes ministriju, Tieslietu ministriju, Ekonomikas ministriju, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju, Valsts zemes dienestu, Latvijas Pašvaldību savienību, elektronisko sakaru nozares pārstāvjiem un Saeimas Juridisko biroju.
7. Kā tiks nodrošināta likuma izpilde?
Normatīvā akta izpilde tiks nodrošināta ar jau esošo institūciju palīdzību, vienlaikus tiks paplašinātas Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas funkcijas.
Saskaņā ar likumu “Par likumu un citu Saeimas, Valsts prezidenta un Ministru kabineta pieņemto aktu izsludināšanas, publicēšanas, spēkā stāšanās kārtību un spēkā esamību” likums tiks publicēts oficiālajā preses izdevumā “Latvijas Vēstnesis”.
Oriģinālais dokumenta saturs
Oriģinālais dokumenta saturs