Rīga, 2016.gada 7.decembris.

Nr.

 

Saeimas Prezidijam

 

 

Par likumprojektu

 

Sociālo un darba lietu komisija izskatīja likumprojektu “Par 1991.gada barikāžu dalībnieka statusu” (Nr.482/Lp12), nolēma to noraidīt un iesniegt Saeimai izskatīšanai komisijas izstrādāto alternatīvo likumprojektu.

Sociālo un darba lietu komisija lūdz iekļaut Saeimas 2016.gada 22.decembra sēdes darba kārtībā komisijas izstrādāto alternatīvo likumprojektu “Par 1991.gada barikāžu dalībnieka statusu” izskatīšanai pirmajā lasījumā.

 

Pielikumā:

komisijas izstrādātais alternatīvais likumprojekts uz 2 lapām un anotācija uz 2 lapām.

 

 

Cieņā,

 

Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja                                                  A.Barča

 

 

 

B.Lūse67087355

Likumprojekts

 

 

Par 1991.gada barikāžu dalībnieka statusu

 

1.pants.

1991.gada barikādes -  vēsturisks apzīmējums 1990.gada 4.maijā atjaunotās Latvijas Republikas aizsardzības pasākumiem, kas tika organizēti Rīgā no 1991.gada 13. līdz  27.janvārim un izpaudās kā brīvprātīgo Barikāžu aizstāvju nevardarbīga pretošanās specvienībām, lai novērstu PSRS valdības lēmumu izsludināt ārkārtas stāvokli Latvijā un ievest PSRS regulāro karaspēku.  Plašākā nozīmē šis apzīmējums var tikt attiecināts uz laika periodu līdz 1991.gada 21. augustam, kad notika pēdējais specvienību uzbrukums Jēkaba ielas barikādēm Rīgā.

1991.gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīme -  Latvijas Republikas valsts apbalvojums, kas nodibināts, lai godinātu Latvijas neatkarības aizstāvjus par 1991.gada janvārī un augustā parādīto drošsirdību, pašaizliedzību un iniciatīvu, par ieguldījumu  organizatoriskajā un apgādes darbā, kā arī tās personas, kuras morāli un materiāli atbalstīja barikāžu dalībniekus.

 

Apliecība par 1991.gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi – apliecība, kas izsniegta ar piemiņas zīmi apbalvotajām personām, kurā norādīts piemiņas zīmes numurs un valdes lēmums.

  

Pateicības raksts – atzinība, kas tiek izteikta Latvijas neatkarības aizstāvjiem par piedalīšanos Latvijas neatkarības aizstāvēšanā 1991.gada janvārī un augustā, parādīto drošsirdību un pašaizliedzību, bet par kurām Barikāžu piemiņas zīmes valde nesaņēma ierosinājumus un tāpēc personas netika apbalvotas ar 1991.gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi . Pateicības rakstu izsniedz barikāžu dalībnieku piemiņas zīmes valde un 1991.gada barikāžu dalībnieku biedrības izveidotā apbalvošanas komisija.

 

1991.gada barikāžu dalībnieks - Latvijas neatkarības aizstāvis, persona, kas saskaņā ar likumu ‘’Par 1991.gada barikāžu dalībnieka statusu’’  atzīta par 1991.gada barikāžu dalībnieku un viņai izsniegta 1991.gada barikāžu dalībnieka apliecība. 

 

 

2. pants.

Noteikt 1991.gada barikāžu dalībnieka statusu, personām, kuras apbalvotas ar 1991.gada barikāžu dalībnieku piemiņas zīmi, un personām, kurām piešķirts Pateicības raksts.

 

 

3. pants.

Par 1991.gada barikāžu dalībniekiem atzīstami Latvijas pilsoņi un Latvijas iedzīvotāji: kuri aktīvi darbojās 1991.gada barikādēs, izrādīja iniciatīvu barikāžu aizsardzībā, deva ieguldījumu organizatoriskajā un apgādes darbā, lai nosargātu 1990.gada 4.maijā atjaunoto Latvijas Republiku ar nevardarbīgiem pasākumiem un novērstu PSRS valdības lēmumu izsludināt ārkārtas stāvokli Latvijā un ievest PSRS regulāro karaspēku laika posmā no 1991.gada 13.janvāra līdz 21.augustam, un kuriem saskaņā ar likumu ‘’Par 1991.gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi’’ piešķirta 1991.gada barikāžu dalībnieku piemiņas zīme  vai Pateicības raksts.

 

 

4.pants.

(1)1991.gada barikāžu dalībnieka statusu piešķir un izsniedz apliecību 1991.gada barikāžu dalībnieku biedrība, ja persona atbilst  šī likuma 3. panta prasībām.

 

(2) Pieņemto lēmumu var pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

 

5.pants.

1991.gada barikāžu dalībniekiem statusa apliecināšanai tiek izsniegta noteikta parauga apliecība.  

Ministru kabinets izdod noteikumus, nosakot 1991.gada barikāžu dalībnieku apliecības paraugu, uzskaites, izsniegšanas un izmantošanas kārtību, kā arī 1991.gada barikāžu dalībnieku reģistrācijas kārtību.

 

6. pants.

Valsts noteikusi 20.janvāri par 1991.gada barikāžu aizstāvju atceres dienu 

 

7. pants.

Valsts atbalsta pašvaldību tiesības lemt par sociālo garantiju noteikšanu 1991.gada barikāžu dalībniekiem un sava budžeta ietvaros piešķirt viņiem  nekustāmā īpašuma nodokļa atlaides, kā arī atvieglojumus pašvaldības nodevu maksāšanā vai pakalpojumu saņemšanā.

 

 

Pārejas noteikumi

1. Ministru kabinets līdz 2017.gada 4.maijam izdod šā likuma 5. pantā un paredzētos noteikumus, kā arī izstrādā un apstiprina 1991.gada barikāžu dalībnieku apliecības paraugu.

2. Likumos noteiktās kompetences un sava budžeta ietvaros pašvaldības piešķir 1991.gada barikāžu dalībniekiem atvieglojumus atsevišķu nodokļu un nodevu maksāšanā vai pakalpojumu saņemšanā.

 

 

Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.

Likumprojekta „Par 1991. gada barikāžu dalībnieka statusu”

anotācija

                                                  

1.      Kādēļ likums ir vajadzīgs?

Latvijas Republikas Satversmes preambulā noteikts, ka Latvijas tauta neatzina okupācijas režīmus, pretojās tiem un atguva brīvību, un tā godina savus brīvības cīnītājus.

Brīvības cīnītāju godināšana sevī ietver  rūpes un atbalsta sniegšanu tiem Latvijas tautas pārstāvjiem, kuri vēsturiski sarežģītos apstākļos izrādīja drošsirdību, pašaizliedzību un iniciatīvu, pretojoties okupācijas režīmam un palīdzot Latvijas tautai atgūt savu brīvību. 

Ievērojot minēto, ir izstrādāts likumprojekts, kas paredz personām, kuras piedalījušās 1991. gada barikādēs, un izrādīja iniciatīvu barikāžu aizsardzībā, ka arī deva ieguldījumu organizatoriskajā un apgādes darbā piešķirt 1991. gada barikāžu dalībnieka statusu. Pamatojoties uz piešķirto statusu pašvaldības, sava budžeta ietvaros, var lemt par sociālo garantiju un atvieglojumu noteikšanu 1991. gada barikāžu dalībniekiem.

2.Kāda var būt likuma iespējamā ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību?

Likumam būs pozitīva ietekme uz sabiedrību, stiprinot tās uzticību valstij un tās saliedētību, kā arī likums paver iespējas 1991. gada barikāžu dalībniekiem pretendēt uz sociālām garantijām. Likums tiešā veidā tautsaimniecības attīstību neietekmē.

 

3.Kāda var būt likuma iespējamā ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem?

Likums paredz papildus izdevumus valsts budžetā informācijas apkopošanai, apstrādei un apliecību izgatavošanai. Likums paredz, ka pašvaldības var lemt sava budžeta ietvaros noteikt atvieglojumus, atlaides un citas sociālās garantijas 1991. gada barikāžu dalībniekiem.

 

4.Kāda varētu būt iespējamā ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu?

Ministru kabinets izdod šī likumprojekta 5. pantā paredzētos noteikumus, kā arī izstrādā un apstiprina 1991. gada barikāžu dalībnieku apliecības paraugu.

 

5. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst likumprojekts?

Likumprojekts šo jomu neskar.

 

 

6.Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot likumprojektu?

Likumprojekta sagatavošanas ietvaros ir notikušas konsultācijas ar 1991. gada barikāžu dalībniekus pārstāvošo sabiedrisko organizāciju pārstāvjiem.

Saistībā ar likumprojektu 2014. gada 22. augustā notika zinātniski praktiska konference „Vēsturisko notikumu dalībnieku nozīme šodienas aizsardzības spēju stiprināšanā” (konference tika pārraidīta televīzijas Riga tv24 tiešajā ēterā plkst.13.00), kuras dalībnieki atbalstīja likumprojekta nepieciešamību.

Likumprojekta pamatnostādnes ir izklāstītas Latvijas juristu apvienības organizētajās sanāksmēs pašvaldībās, kā arī konferencē 2015. gada 23. augustā saistībā ar Latvijas valstiskās atjaunošanas gadadienu.

 

7.Kā tiks nodrošināta likuma izpilde?

Likuma izpilde tiks nodrošināta saskaņā ar šajā likumprojektā un citos normatīvajos aktos noteikto kārtību un ar jau esošo valsts institūciju palīdzību. Jaunu institūciju dibināšana nav nepieciešama.