Iesniedz Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija

Likumprojekts

Grozījums Atkritumu apsaimniekošanas likumā

Izdarīt Atkritumu apsaimniekošanas likumā (Latvijas Vēstnesis, 2010, 183., 205.nr.; 2012, 59.nr.; 2013, 194., 232.nr.; 2014, 66.nr.; 2015, 97.nr., 2016, 232.nr.) šādu grozījumu:

Papildināt likuma pārejas noteikumus ar 36.punktu šādā redakcijā:

“36. Dabas resursu nodokļa maksājumu pieaugumu atbilstoši nodokļa likmei, kas stājas spēkā 2017.gada 1.janvārī, par periodu no 2017.gada 1.janvāra līdz pašvaldības pieņemtā lēmuma par sadzīves atkritumu apsaimniekošanas maksas noteikšanu spēkā stāšanās brīdim proporcionāli iekļauj turpmākajos maksājumos periodā līdz 2017.gada 31.decembrim.”

Likums stājas spēkā 2017. gada 1. janvārī.

Likumprojekta

„Grozījums Atkritumu apsaimniekošanas likumā”

ANOTĀCIJA

1.       Kādēļ likums ir vajadzīgs?

Priekšlikums paredz iespēju pašvaldībām no 2017.gada 1.janvāra saistībā ar grozījumiem Dabas resursu nodokļa (turpmāk - DRN) likumā paaugstināto DRN likmi (no 12 uz 25 euro par tonnu) par periodu no 2017.gada 1.janvāra līdz pašvaldības pieņemtā lēmuma par sadzīves atkritumu apsaimniekošanas maksas noteikšanu spēkā stāšanās brīdim proporcionāli iekļaut turpmākajos maksājumos periodā līdz 2017.gada 31.decembrim. Tā kā grozījumi DRN likumā tiks pieņemti un izsludināti 2016.gada decembra beigās, pašvaldībām var nepietikt laika apstiprināt jauno sadzīves atkritumu maksu saistībā ar nodokļa likmju pieaugumu un savlaicīgi informēt par to atkritumu radītājus.

Ja šāda kārtība netiks paredzēta, DRN likuma grozījumiem stājoties spēkā 2017.gada 1.janvārī, tiks palielināts nodokļu slogs atkritumu apsaimniekotājiem, kas nodarbojas ar sadzīves atkritumu savākšanu, bez iespējas jebkādā tiesiskā veidā šo pieaugumu kompensēt vairāku mēnešu garumā, un netiks sasniegts efektīvi tā mērķis, proti, iedzīvotāju motivēšana iesaistīties atkritumu dalītās vākšanas sistēmā un veikt atkritumu šķirošanu to rašanās avotā. Atkritumu apsaimniekošanas likuma 39.panta pirmā daļa paredz, ka dabas resursu nodoklis ir viena no maksu par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu veidojošām komponentēm. Šādā veidā tiek īstenots princips “piesārņotājs maksā”.

Jāņem vērā, ka par maksas izmaiņām ir jālemj katras pašvaldības domei. Līdz ar to, ja netiek veikti atbilstoši likuma grozījumi, tikai pēc 2-3 mēnešiem spēkā stātos izmaiņas maksā par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu, kas atstātu ietekmi uz atkritumu radītājiem, kuru pienākums faktiski ir segt visus izdevumus par viņu radīto atkritumu apglabāšanu. Laikā līdz izmaiņu maksā par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu spēkā stāšanās brīdim sadzīves atkritumu poligonu īpašnieki būs spiesti no sadzīves atkritumu apsaimniekotājiem iekasēt palielināto nodokļa likmi un pārskaitīt to valsts budžetā, taču atkritumu apsaimniekotājiem nebūs tiesiskas iespējas to iekasēt no atkritumu radītājiem atbilstošā apmērā no nodokļa likmes izmaiņu brīža, kas var radīt atkritumu apsaimniekošanas maksas pieaugumu daudz straujāk un ar lielāku lēcienu nekā to šobrīd paredz likumprojekts.

2.  Kāda var būt likuma ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību?

Dabas resursu nodokļa maksājumu pieaugumu atbilstoši nodokļa likmei, kas stājas spēkā 2017.gada 1.janvārī, par periodu no 2017.gada 1.janvāra līdz pašvaldības pieņemtā lēmuma par sadzīves atkritumu apsaimniekošanas maksas noteikšanu spēkā stāšanās brīdim proporcionāli iekļauj turpmākajos maksājumos periodā līdz 2017.gada 31.decembrim. Šāda pieeja ļaus pārdomāti izlīdzināt maksu par atkritumu apsaimniekošanu, veikt to pakāpeniskāk un savlaicīgi brīdinot par to iedzīvotājus. Likumprojekts paredz saudzējošāku pieeju iedzīvotāju maksājumiem 2017.gadā.

3.  Kāda var būt likuma ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem?

Likumprojekts šo jomu neskar.

4. Kāda var būt likuma ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu?

Likumprojekts šo jomu neskar.

5. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst likumprojekts?

Likumprojekts šo jomu neskar.

6. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot likumprojektu?

Izstrādājot likumprojektu, notikušas konsultācijas ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, Finanšu ministriju, Latvijas Atkritumu saimniecības uzņēmumu asociāciju un Saeimas Juridisko biroju. 

7. Kā tiks nodrošināta likuma izpilde?

Normatīvā akta izpilde tiks nodrošināta ar jau esošo institūciju palīdzību to kompetences ietvaros. Nav jārada jaunas institūcijas, un netiek paplašinātas esošo institūciju funkcijas. 

Saskaņā ar likumu “Par likumu un citu Saeimas, Valsts prezidenta un Ministru kabineta pieņemto aktu izsludināšanas, publicēšanas, spēkā stāšanās kārtību un spēkā esamību” likums tiks publicēts oficiālajā preses izdevumā “Latvijas Vēstnesis”.

Komisijas priekšsēdētājs                                                                                    J.Vucāns