I. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

 1.

 Pamatojums

Deklarācijas par Valda Dombrovska vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību punkts - turpināsim civiltiesību, tajā skaitā līgumtiesību, modernizāciju, izstrādājot arī dalītā īpašuma un hipotekārās kreditēšanas tiesisko regulējumu.

Valdības rīcības plāna 119.3.apakšpunkts.

 2.

 Pašreizējā situācija un problēmas

           Civiltiesību nozares pamats ir 1937.gadā pieņemtais Civillikums. Tādējādi Civillikumā ietvertais regulējums, tajā skaitā Ģimenes tiesību daļas normas, ir novecojis un vairs nespēj pilnībā apmierināt mūsdienu sabiedrības vajadzības.

            Izvērtējot problēmu jautājumus un nepilnības Latvijas Republikas Ģimenes tiesību regulējumā, konstatētas šādas būtiskākās nepilnības aizbildnības, aizgādības un saskarsmes tiesību institūtu tiesiskajā regulējumā.

1. Aizbildnība

1. Saskaņā ar Civillikuma 222.pantu bez vecāku aizgādības palikušam bērnam ieceļams aizbildnis. Minētā norma ir novecojusi, kā arī neatbilst Bērnu tiesību aizsardzības likuma un Bāriņtiesu likuma normām, kuras paredz ārpusģimenes aprūpes nodrošināšanu ne tikai bez vecāku gādības palikušajiem bērniem, bet arī bāreņiem, kā arī līdztekus aizbildnībai paredz citas bērna ārpusģimenes aprūpes formas (audžuģimeni un bērnu aprūpes iestādi).

2. Civillikuma Ģimenes tiesību daļā ir ļoti nepārskatāms regulējums attiecībā uz vecākiem kā bērna dabiskajiem aizbildņiem, jo vecāku tiesības un pienākumi ir noteikti gan normās, kas nosaka aizbildnību, gan arī normās, kas nosaka aizgādības kārtību.

3. Civillikuma 242.pants noteic to personu loku, kas nevar būt par aizbildņiem. Minētais uzskaitījums ir nepilnīgs, jo neatbilst Bērnu tiesību aizsardzības likuma 72.panta trešajai daļai un Saeimā 2012.gada 29.novembrī pieņemtajam likumam „Grozījumi Civillikumā”, kas ir spēkā kopš 2013.gada 1.janvāra.

4. Saskaņā ar Civillikuma 245.pantu aizbildņa amats ir sabiedrisks pienākums, no kura neviens nevar atteikties bez likumiska iemesla. Minētā norma un ceturtās nodaļas pirmās apakšnodaļas IV iedaļa „Personas, kam ir tiesība atteikties pieņemt aizbildņa amatu”, kurā ietilpst arī Civillikuma 245.pants, ir novecojusi, kā arī neatbilst mūsdienu izpratnei par aizbildņa institūtu, kā arī tā tiesiskajam regulējumam, piemēram, Bāriņtiesu likuma 29.panta pirmā daļa noteic, ka bāriņtiesa raugās, lai par aizbildni ieceļamajai personai būtu aizbildņa pienākumu pildīšanai nepieciešamās spējas un īpašības, un izvērtē personas motivāciju kļūt par aizbildni, ģimenes locekļu savstarpējās attiecības, nodarbinātību, dzīves apstākļus, spēju pārstāvēt bērnu personiskajās un mantiskajās attiecībās, kā arī atbilstoši normatīvajiem aktiem aizbildnim pienākas atlīdzība par aizbildņa pienākumu pildīšanu.

5. Vairākas Civillikuma Ģimenes tiesību daļas normas ir novecojušas un praksē netiek piemērotas, piemēram, 243., 257., 259., 272., 277. un 340.pants.

2. Aizgādības un saskarsmes tiesības

1. Civillikuma 182.panta trešā daļa noteic, ka tiesa var noteikt, ka ar bērnu drīkst tikties tikai trešās personas klātbūtnē vai noteiktā vietā, ciktāl tas atbilst bērna interesēm. Minētās normas piemērošana praksē ir apgrūtināta, jo nav viennozīmīgi saprotams, kura institūcija nosaka to trešo personu, kuras klātbūtnē vecāki drīkst tikties ar bērnu, kā arī nav saprotama šādas personas izraudzīšanas kārtība. Tāpat ir dažādi traktējams termins „noteikta vieta”.

2. Normatīvajos aktos nav noteikta arī informācija, kādu tiesai būtu jāņem vērā, izšķirot strīdus par aizgādības tiesībām, kā arī nosakot saskarsmes tiesības izmantošanas kārtību.

3. Normatīvajos aktos nav noteikta vecāku atbildība par tiesas nolēmumu lietā, kas izriet no aizgādības vai saskarsmes tiesībām, neizpildi.

3.

 Saistītie politikas ietekmes novērtējumi un pētījumi

Projekts šo jomu neskar

 4.

 Tiesiskā regulējuma mērķis un būtība

      Likumprojekta mērķis ir Civillikuma Ģimenes tiesību daļas modernizācija, atsakoties no novecojušiem tiesību institūtiem, kuri vairs nespēj pilnībā apmierināt mūsdienu sabiedrības vajadzības, novēršot atsevišķu Civillikuma Ģimenes tiesību daļas normu neatbilstību Bāriņtiesu likumam un Bērnu tiesību aizsardzības likumam, kā arī novēršot Civillikuma normu piemērotāju, tajā skaitā tiesu, praksē konstatētās nepilnības ģimenes tiesību regulējumā.

      Likumprojekts minētā mērķa sasniegšanai paredz izdarīt šādus būtiskākos grozījumus Civillikuma Ģimenes tiesību daļā:

1)     novērst pretrunas ar Bērnu tiesību aizsardzības un Bāriņtiesu likuma normām, nosakot Civillikumā, ka bez vecāku gādības palikušie bērni un bāreņi var tikt nodoti ne tikai aizbildnībā, bet arī ievietoti audžuģimenē vai bērnu aprūpes iestādē, ja nav iespējams bērnu ievietot audžuģimenē;

     2) novērst regulējuma sadrumstalotību attiecībā uz vecākiem kā bērna dabiskajiem aizbildņiem, visas normas, kas noteic vecāku tiesības un pienākumus pret bērnu, iekļaujot normās, kas nosaka aizgādības kārtību;

     3) izslēgt no Civillikuma ceturtās nodaļas pirmās apakšnodaļas IV iedaļu „Personas, kam ir tiesība atteikties pieņemt aizbildņa amatu”, jo tā ir novecojusi, kā arī neatbilst mūsdienu izpratnei par aizbildņa institūtu un tā tiesiskajam regulējumam;

    4) precizēt to personu loku, kas nevar būt par aizbildņiem.

      Šobrīd Civillikuma 242.panta 1. un 8.punkts paredz, ka par aizbildņiem nevar būt personas, kas atrodas aizgādnībā un ārvalstnieki, izņemot gadījumus, kad aizbildnību nodibina pār viņu valsts pilsoņiem vai viņi ir tuvi bērna radinieki. Saskaņā ar Civillikuma 217.pantu aizgādnību nodibina pār personām ar garīga rakstura vai citiem veselības traucējumiem, kuru rīcībspēju ierobežojusi tiesa, pār personām ar garīga rakstura vai citiem veselības traucējumiem steidzamos gadījumos bez rīcībspējas ierobežošanas un pār personām izlaidīgas vai izšķērdīgas dzīves dēļ vai pār personām, kuras alkohola vai citu apreibinošo vielu pārmērīgas lietošanas dēļ draud novest sevi vai savu ģimeni trūkumā vai nabadzībā un kuru rīcībspēju ierobežojusi tiesa. Ar likumprojektu minētos 1. un 8.punkta nosacījumus, kas liedz kļūt par aizbildņiem, no Civillikuma 242.panta paredzēts izslēgt. Likumprojektā paredzētais grozījums Civillikuma 242.pantā, kas izslēdz aizliegumu personai, kas atrodas aizgādnībā, būt par aizbildni, saistīts ar grozījumiem rīcībspējas tiesiskajā regulējumā, kuri Civillikumā stājās spēkā 01.01.2013. un ANO Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām 23.pantu, kas paredz: „Dalībvalstis veic efektīvus un atbilstošus pasākumus, lai likvidētu diskrimināciju pret personām ar invaliditāti visos jautājumos saistībā ar laulību, ģimeni, vecāku stāvokli un attiecībām, vienlīdzīgi ar citiem, lai nodrošinātu, ka tiek atzītas personu ar invaliditāti tiesības brīvi un ar atbildību lemt par savu bērnu skaitu un laika periodu starp bērnu dzimšanu un tiesības uz vecumam atbilstošas informācijas un izglītības pieejamību par reproduktīvajiem un ģimenes plānošanas jautājumiem un tām tiek paredzēti līdzekļi, kas vajadzīgi šo tiesību īstenošanai. Tāpat dalībvalstis nodrošina personu ar invaliditāti tiesības un pienākumus attiecībā uz aizbildnību, bērnu adopciju vai līdzīgiem institūtiem, ja šādi jēdzieni pastāv attiecīgās valsts tiesību aktos; visos gadījumos galvenais apsvērums ir bērna vislabākās intereses. Dalībvalstis sniedz atbilstošu palīdzību personām ar invaliditāti bērnu audzināšanas pienākumu veikšanā.” Tādēļ, ja personai būs tiesa ierobežojusi rīcībspēju, bāriņtiesai katrā individuālajā gadījumā būs vienalga jāvērtē, vai personai, kurai nodibināta aizgādnība, ir spējas un prasmes būt par aizbildni. Ar rīcībnespējas institūta reformu un rīcībspējas ierobežojumu institūta ieviešanu, ir saistīti arī Likumprojektā paredzētie grozījumi 316.pantā, kas paredz papildināt pantu ar teikumu, ka, ja  nepilngadīgajam ir iecelts aizbildnis ar ierobežotu rīcībspēju, bāriņtiesa ieceļ aizbilstamajam līdzaizbildni, kurš pārstāv aizbilstamo mantiskajās attiecībās tādā apjomā, kādā tiesa ir ierobežojusi aizbildņa rīcībspēju. Savukārt likumprojektā paredzētais grozījums Civillikuma 242.pantā, kas izslēdz aizliegumu ārvalstniekiem, izņemot gadījumus, kad aizbildnību nodibina pār viņu valsts pilsoņiem vai viņi ir tuvi bērna radinieki, būt par aizbildni, ir saistīts ar likumprojektā ietverto grozījumu Civillikuma 235.pantā, kas paredz, ka aizbildnība pār nepilngadīgo, Civillikuma 229.pantā minēto gadījumu, piekrīt viņa radiniekiem, personām, kuras atrodas ar nepilngadīgo nedalītā saimniecībā, vai uztur emocionālu saikni ar nepilngadīgo un audžuģimeni. Līdz ar to nav pamatoti ierobežot ārvalstnieka tiesības būt par aizbildni, ja viņš atbildīs Civillikuma 235.pantā noteiktajiem kritērijiem. Turklāt, ja par aizbildni vienlaikus pieteiksies gan radinieks, gan persona, kas atrodas ar nepilngadīgo nedalītā saimniecībā, bet kas nav radinieks, vai persona, kas uztur emocionālu saikni ar nepilngadīgo, vai audžuģimene, šīm personām būs vienādas tiesības būt par aizbildni, savukārt bāriņtiesa vērtēs katru gadījumu individuāli un par aizbildni iecels personu, kas katrā individuālajā gadījumā visvairāk atbildīs bērna labākajām interesēm;

5) noteikt, ka aizbildnība pār nepilngadīgo, izņemot šā likuma 229.pantā minēto gadījumu, piekrīt viņa radiniekiem, personām, kuras atrodas ar nepilngadīgo nedalītā saimniecībā, vai uztur emocionālu saikni ar nepilngadīgo un audžuģimeni. Ja par aizbildni vienlaikus pieteiksies gan radinieks, gan persona, kas atrodas ar nepilngadīgo nedalītā saimniecībā, bet kas nav radinieks,  vai persona, kas uztur emocionālu saikni ar nepilngadīgo, vai audžuģimene, šīm personām būs vienādas tiesības būt par aizbildni, savukārt bāriņtiesa vērtēs katru gadījumu individuāli un par aizbildni iecels personu, kas katrā individuālajā gadījumā visvairāk atbilst bērna labākajām interesēm. Savukārt terminu „radinieks” nosaka saskaņā ar Civillikuma 206.–208.pantu;

      6) precizēt kārtību, kādā bērna vecāki un citas personas, kam uz to ir tiesības, drīkst tikties ar bērnu trešās personas klātbūtnē un noteikt minētās personas izraudzīšanas kārtību. Likumprojekts paredz tiesības tiesai, ja nepieciešams, noteikt, ka vecāki ar bērnu drīkst tikties tikai saskarsmes personas klātbūtnē vai bāriņtiesas ieteiktā noteiktā vietā, vai noteiktā laikā kopā ar bērnu ierodoties bāriņtiesā. Ja tiesa konstatēs, ka ar bērnu drīkst tikties tikai saskarsmes personas klātbūtnē un puses nevarēs vienoties par saskarsmes personu vai bāriņtiesa nepiekritīs pušu izvēlei par saskarsmes personu, saskarsmes tiesības īstenos bāriņtiesas pārstāvja vai bāriņtiesas pilnvarotas personas klātbūtnē. Likumprojekts precizē, ka saskarsmes persona ir fiziska persona, kuras klātbūtnē, ja tā piekrīt, īsteno saskarsmes tiesības, un ka saskarsmes persona var būt arī cita persona (krīzes centrs, psihologu apvienība u. c.), kas nodrošina speciālista klātbūtni saskarsmes tiesību īstenošanas laikā. Likumprojekta nolūks nav mainīt līdzšinējo praksi attiecībā uz, to, kas šobrīd var būt trešās personas, kuras klātbūtnē tiek īstenota saskarsme. Parasti tās ir bērnam tuvas personas, visbiežāk radinieki. Tomēr arī šobrīd ne vienmēr puses var panākt vienošanos, ka trešā persona ir bērna radinieks vai cita bērnam tuvam persona, ir arī situācijas, kad personai, kuras klātbūtnē īstenojama saskarsme, ir nepieciešamas speciālas zināšanas, piemēram, psihologa zināšanas. Tāpēc likumprojekts precizē, ka saskarsmes persona ir fiziska persona, bet tā var būt arī cita persona (krīzes centrs, psihologu apvienība u. c.), kas nodrošina speciālista klātbūtni saskarsmes tiesību īstenošanas laikā. Likumprojekts apzināti nenosauc šīs „citas personas” juridisko darbības formu, tie var būt gan vairāki individuāli praktizējuši psihologi, kas apvienojuši savu praksi, gan juridiskas personas, gan sabiedriskas organizācijas kā, piemēram, krīzes centri. Galvenais, kas apvieno šīs „citas personas”, ir to darbības veida saistība ar bērnu un to, ka šīs personas tiks izvēlētas bērna interesēs un lai pēc iespējas netraucētu bērna ierasto vidi, tās var būt arī bērnudārzs vai skola, ko apmeklē bērns. Galvenais, ka šī cita persona, neatkarīgi no savas darbības juridiskās formas var nodrošināt attiecīga, bērna interesēm atbilstoša speciālista klātbūtni saskarsmes tiesību īstenošanas laikā. Bet jebkurā gadījumā katrā konkrētajā lietā un tās apstākļos gan tiesa, gan bāriņtiesa savā atzinumā izvērtēs saskarsmes personas atbilstību un nepieļaus, ka par saskarsmes personu tiek noteikta bērna interesēm neatbilstoša persona;

    7) noteikt, ka, izšķirot strīdus par aizgādības tiesībām, kā arī nosakot saskarsmes tiesības izmantošanas kārtību, tiesa ņem vērā uzticamu informāciju par visiem personas, kas vēlas aizgādības vai saskarsmes tiesības izlietot, vardarbības gadījumiem pret bērnu vai bērna vecāku. Papildus minētajam, izšķirot strīdus par aizgādības tiesībām, tiesa ņems vērā tiesas noteiktās saskarsmes tiesības izmantošanas kārtības pārkāpumus. Formulējums, ka, izšķirot strīdus par aizgādības tiesībām, kā arī nosakot saskarsmes tiesības izmantošanas kārtību, tiesa ņem vērā uzticamu informāciju visiem personas, kas vēlas aizgādības vai saskarsmes tiesības izlietot, vardarbības gadījumiem pret bērnu vai bērna vecāku, ir pārņemts no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievieti un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu, kuru arī Latvijai ir interese pēc iespējas ātrāk ratificēt, 31.panta. Šīs konvencijas Izskaidrojošā ziņojumā noteikts, ka šī noteikuma (konvencijas 31.panta) mērķis ir garantēt, ka tiesu iestādes nenosaka saskarsmes tiesību izmantošanas kārtību, neņemot vērā visa veida vardarbības (fiziskas, seksuālas, psiholoģiskas vai ekonomiskas) gadījumus. Izskaidrojošais ziņojums paredz, ka papildus citiem faktoriem vardarbības gadījumi pret nevardarbīgo vecāku, tikpat lielā mērā kā pret bērnu, ir jāņem vērā, pieņemot nolēmumus attiecībā uz aizgādību un saskarsmes tiesībām. Izskaidrojošais ziņojums turpina, ka īpaši vardarbības mājsaimniecībā gadījumos jautājumi saistībā ar kopīgo bērnu bieži vien ir vienīgās saites, kas paliek starp vardarbības upuri un vardarbīgo personu. Daudziem vardarbības upuriem un viņu bērniem saskarsmes tiesību nolēmumu izpilde var radīt nopietnu drošības apdraudējumu, jo nereti tas nozīmē satikt „aci pret aci” vardarbīgo personu. Tāpēc, Izskaidrojošajā ziņojumā skaidrots, ka minētais konvencijas noteikums uzliek pienākumu nodrošināt, lai vardarbības upuri un viņu bērni tiek pasargāti no tālāka apdraudējuma. Tomēr Izskaidrojošais ziņojums nemin, kas būtu uzskatāms par „uzticamu informāciju” par vardarbības gadījumiem, acīmredzot atstājot to tiesas vērtējumam. Uzticama informācija varētu būt gan liecinieku liecības, informācija no citiem pierādīšanas līdzekļiem, gan cita informācija, ko tiesa atzīst par uzticamu, piemēram, izraksti no ārstniecības iestādēm vai personām, krīzes centriem, psihologa atzinumi utt.;

     8) nolūkā veicināt tiesas nolēmumu lietās, kas izriet no aizgādības vai saskarsmes tiesībām, labprātīgu izpildi, tiks noteikta vecāku atbildība par tiesas nolēmumu lietā, kas izriet no aizgādības vai saskarsmes tiesībām, neizpildi tādējādi, ka vecākam, kas nepilda attiecīgo tiesas nolēmumu, tiks pārtrauktas aizgādības tiesības;

      9) tiks modernizēta terminoloģija, kā arī izslēgtas atsevišķas novecojušas un praksē nepiemērojamas likuma normas, piemēram, Civillikuma 243., 256., 257., 259., 272., 277. un 340. pants.

        Likumprojekts pilnībā atrisinās anotācijas I sadaļas 2. punktā minētos problēmjautājumus.

Civillikuma 217.pantā veikti tehniska rakstura grozījumi, ņemot vērā to, ka atsauce pantā ir uz spēkā neesošu normu.

 5.

 Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Likumprojektu izstrādāja ar tieslietu ministra 2009.gada 2.decembra rīkojumu Nr.1-1/403 izveidotā darba grupa grozījumu izstrādei Civillikuma Ģimenes tiesību daļā, Civilprocesa likumā un citos tiesību aktos saistībā ar Civillikuma Ģimenes tiesību daļas modernizāciju un tiesas nolēmumu piespiedu izpildi, kas saistīti ar aizgādības un saskarsmes tiesību nodrošināšanu. Darba grupas sastāvā tika iekļauti pārstāvji no Tieslietu ministrijas, Labklājības ministrijas, Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas, Rīgas domes Rīgas bāriņtiesas, Latvijas Zvērinātu advokātu padomes, Latvijas zvērinātu notāru padomes, Latvijas zvērinātu tiesu izpildītāju padomes, tiesneši un zvērināti advokāti.

 6.

 Iemesli, kādēļ netika nodrošināta sabiedrības līdzdalība

Nav attiecināms

 7.

 Cita informācija

 Nav.

II. Tiesību akta projekta ietekme uz sabiedrību

 1.

 Sabiedrības mērķgrupa

Likumprojektā ietvertais regulējums aptver visu sabiedrību kopumā (pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2013.gada 1.janvārī Latvijā bija 2,024 miljoni iedzīvotāju).

 2.

 Citas sabiedrības grupas (bez mērķgrupas), kuras tiesiskais regulējums arī ietekmē vai varētu ietekmēt

Projekts šo jomu neskar

 3.

 Tiesiskā regulējuma finansiālā ietekme

Projekts šo jomu neskar

 4.

 Tiesiskā regulējuma nefinansiālā ietekme

Likumprojektā ietvertais regulējums paredz, ka aizbildņa pienākums vairs nebūs sabiedrisks pienākums, no kura neviens nevar atteikties bez likumiska iemesla.

Likumprojektā ietvertais regulējums uzliks šādus pienākumus vai aizliegumus:

         1) par aizbildni nedrīkstēs būt:

a) personas, ko vecāki testamentā noraidījuši no aizbildnības pār saviem palikušajiem nepilngadīgajiem;

b) personas, kuru intereses acīm redzami runā pretim svarīgām aizbilstamā interesēm;
c) tās bāriņtiesas, kura uzrauga attiecīgo aizbildnību, locekļi;

d) nepilngadīgas personas;

e) personas, kuras sodītas par noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar vardarbību vai vardarbības piedraudējumu, – neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas;

f) personas, kuras sodītas par noziedzīgiem nodarījumiem pret tikumību un dzimumneaizskaramību, – neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas;

g) personas, kuras atceltas no aizbildņa pienākumu pildīšanas nekārtīgas aizbildņa pienākumu izpildīšanas dēļ;

h) personas, kurām atņemts audžuģimenes vai viesģimenes statuss, jo tās nav pildījušas pienākumus atbilstoši bērna interesēm;

i) personas, kurām ar tiesas spriedumu atņemtas aizgādības tiesības;

j) personas, kurām tiesa ir piemērojusi Krimināllikumā noteiktos medicīniska rakstura piespiedu līdzekļus par nepieskaitāmības stāvoklī izdarītu Krimināllikumā paredzētu noziedzīgu nodarījumu;

2) pienākumu bāriņtiesai tajos gadījumos, ja bērna radinieki, personas, kuras atrodas ar nepilngadīgo nedalītā saimniecībā, vai uztur emocionālu saikni ar nepilngadīgo nevar uzņemties aizbildnību, bāriņtiesa lemj par bērna ievietošanu audžuģimenē vai bērnu aprūpes iestādē, ja bērnu nav iespējams ievietot audžuģimenē;

3) pienākumu bāriņtiesai izvērtēt par aizbildni ieceļamās personas atbilstību aizbildņa pienākumu pildīšanai.

        Likumprojektā ietvertais regulējums nodrošinās vienlīdzīgas tiesības un iespējas visām personām, kuras atrodas salīdzināmos apstākļos.

 5.

 Administratīvās procedūras raksturojums

 Projekts šo jomu neskar

 6.

 Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

 Projekts šo jomu neskar

 7.

 Cita informācija

 Nav.

  III. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

Projekts šo jomu neskar

  IV. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

 1.

 Nepieciešamie saistītie tiesību aktu projekti

 Likumprojekts „Grozījumi Bāriņtiesu likumā” un „Grozījumi Civilprocesa likumā”.

Likumprojekta „Grozījumi Civilprocesa likumā” mērķis ir lietu, kas izriet no aizgādības vai saskarsmes tiesībām, izskatīšanas tiesā kārtības pilnveidošana, kā arī minēto lietu kategorijās pieņemto nolēmumu izpildes kārtības noteikšana.

Likumprojekta „Grozījumi Bāriņtiesu likumā” mērķis ir saskaņot Bāriņtiesu likuma normas ar iepriekš minētajiem izstrādātajiem grozījumiem Civilprocesa likumā un šo likumprojektu.

 Par likumprojektu izstrādi ir atbildīga Tieslietu ministrija. Minētie likumprojekti ir izstrādāti un virzāmi izskatīšanai vienā likumprojektu paketē.

 2.

 Cita informācija

 Nav.

  V. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām

Projekts šo jomu neskar

 VI. Sabiedrības līdzdalība un šīs līdzdalības rezultāti

 1.

 Sabiedrības informēšana par projekta izstrādes uzsākšanu

Skat. informāciju 2.punktā.

 2.

 Sabiedrības līdzdalība projekta izstrādē

Likumprojekta izstrādes darba grupas sastāvā kā pastāvīgi darba grupas locekļi ietilpst pārstāvji no Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes, jo izstrādājamais regulējums skar zvērinātu tiesu izpildītāju kompetenci tiesas nolēmumu aizgādības un saskarsmes lietās izpildē. Likumprojekta izstrādes darba grupas atsevišķās sēdēs, kurās tika izvērtēti jautājumi par saskarsmes tiesību izmantošanas kārtības pilnveidošanu, piedalījās biedrības Krīžu un konsultāciju centra „Skalbes” psiholoģe Marija Ābeltiņa un biedrības Resursu centra „Marta” projektu vadītājs, juriskonsults Juris Dilba, jo minētajām biedrībām ir liela pieredze darbam ar bērnu vecākiem, kuriem netiek pienācīgi nodrošinātas iespējas satikties un uzturēt kontaktus ar saviem bērniem.

 3.

 Sabiedrības līdzdalības rezultāti

Biedrību Krīžu un konsultāciju centra „Skalbes” un Resursu centra „Marta” pārstāvji, kā arī Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes pārstāvji atbalsta likumprojektā ietvertos grozījumus.

 4.

 Saeimas un ekspertu līdzdalība

Projekts šo jomu neskar

 5.

 Cita informācija 

 Nav.

  VII. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām

 1.

 Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Likumprojekta izpildi atbilstoši ārējos normatīvajos aktos nostiprinātajai kompetencei nodrošinās bāriņtiesas, tiesas un zvērināti tiesu izpildītāji.

 2.

 Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām

Bāriņtiesu, tiesas un zvērinātu tiesu izpildītāju funkcijas un uzdevumi ar likumprojektu netiek paplašināti vai sašaurināti. Likumprojekts paredz tikai precizēt bāriņtiesu funkciju un uzdevumu bērnu personisko un mantisko interešu aizstāvēšanā izpildes kārtību. Piemēram, arī šobrīd bāriņtiesas apstiprina testamentā ieceltos aizbildņus (sk. Civillikuma 231.pantu). Pēc Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas, kas īsteno bāriņtiesas uzraudzību atbilstoši Bāriņtiesu likumā noteiktajai kompetencei, sniegtās informācijas nav apkopoti statistikas dati par šādu bāriņtiesu pieņemto lēmumu skaitu, bet šādu gadījumu nav daudz, vidēji apmēram viens gadījums gadā.

 3.

 Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes institucionālo struktūru.

Jaunu institūciju izveide

Saistībā ar likumprojekta izpildi nav nepieciešams veidot jaunas institūcijas.

 4.

 Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes institucionālo struktūru.

Esošu institūciju likvidācija

Saistībā ar likumprojekta izpildi netiks likvidētas esošās institūcijas.

 5.

 Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes institucionālo struktūru.

Esošu institūciju reorganizācija

Saistībā ar likumprojekta izpildi nav plānota esošo institūciju reorganizācija vai apvienošana.

 6.

 Cita informācija

 Nav.