2016. gada 16. novembrī
Nr.__________________
Saeimas Prezidijam
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija lūdz grozīt 2016. gada 17. novembra Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā”.
Komisija lūdz minēto likumprojektu nodot tikai Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.
Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 86. pantu komisija lūdz minēto likumprojektu izskatīt pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā šā gada 17. novembra Saeimas sēdē.
Komisija lūdz atzīt minēto likumprojektu par steidzamu.
Pielikumā: 1) likumprojekts „Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” uz ___ lp.;
2) likumprojekta „Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” anotācija uz ___ lp.
Ar cieņu
komisijas priekšsēdētājs Ritvars Jansons
Iesniedz Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija
Likumprojekts
Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā
Izdarīt Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā (Latvijas Vēstnesis, 2010, 118.nr.; 2011, 103., 144.nr.; 2012, 166.nr.; 2013, 40., 46., 61., 87., 234.nr.; 2014, 92., 225.nr.; 2015, 251.nr.; 2016, 2., 11.nr.) šādus grozījumus:
1. 56. pantā:
aizstāt otrajā daļā vārdus „Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļu kandidātus, kuri atbilst šā panta ceturtajā daļā noteiktajiem kritērijiem” ar vārdiem „Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļu kandidātus, kuri atbilst šā panta trešajā daļā noteiktajiem kritērijiem un attiecībā uz kuriem nepastāv šā panta ceturtajā daļā minētie ierobežojumi”;
izteikt trešo daļu šādā redakcijā:
„(3) Par Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļa kandidātu var izvirzīt Latvijas pilsoni, kam deklarētā dzīvesvieta ir Latvijā, kam ir augstākā izglītība, vismaz piecus gadus ilga profesionālā vai akadēmiskā pieredze plašsaziņas līdzekļu, izglītības, kultūras, zinātnes vai cilvēktiesību jomā, laba reputācija, un kurš atbilstoši likuma prasībām ir tiesīgs saņemt speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam.”
2. Izteikt 59. panta trešās daļas 3.punktu šādā redakcijā:
„3) ir konstatēts tāds likumā noteikts apstāklis, kas liedz attiecīgajai personai būt par Padomes locekli (tai skaitā neatbilstība šā likuma 56. panta trešajā daļā minētajām prasībām).”
Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.
Likumprojekta
“Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā”
anotācija
1. Kādēļ likums ir vajadzīgs?
Saeimas 2015. gada 26. novembrī apstiprinātajā Nacionālās drošības koncepcijā kā viena no prioritātēm noteikta Latvijas informatīvajai telpai radītā apdraudējuma novēršana. Koncepcijā noteikts, ka Latvijā jānodrošina efektīva masu mediju monitoringa un uzraudzības sistēma, lai mazinātu iespējas attīstīties šeit noturīgai Krievijas informatīvajai telpai. Lai nodrošinātu Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes iespējas pildīt Koncepcijā ietverto uzstādījumu un Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā noteiktās funkcijas, nepieciešams izdarīt grozījumus Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 56. panta trešajā daļā, nosakot, ka par Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļa kandidātu var izvirzīt Latvijas pilsoni, kurš atbilstoši likuma prasībām ir tiesīgs saņemt speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam.
Vienlaikus likumprojektā ietvertās normas, kas precizē iekšējās atsauces 56. panta otrajā daļā un 59. panta trešās daļas 3.punktā, ir redakcionāla rakstura precizējumi.
2. Kāda var būt likuma ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību?
Likums šo jomu neskar.
3. Kāda var būt likuma ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem?
Likumprojekts šo jomu neskar.
4. Kāda var būt likuma ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu?
Likumprojekts šo jomu neskar.
5. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst likumprojekts?
Likumprojekts šo jomu neskar.
6. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot likumprojektu?
Notikušas konsultācijas ar Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi.
7. Kā tiks nodrošināta likuma izpilde?
Likuma izpildi nodrošinās Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija un kompetentās valsts drošības iestādes.