Rīgā, 2016. gada 8.novembrī
Nr. 111.9/3-102-12/16
Saeimas Prezidijam
Saeimas Juridiskā komisija lūdz izdarīt izmaiņas 2016.gada 10.novembra Saeimas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā izskatīšanai komisijas sagatavoto likumprojektu „Grozījumi Maksātnespējas likumā”.
Juridiskā komisija lūdz minēto likumprojektu nodot tikai Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.
Saskaņā ar Kārtības ruļļa 86.pantu Juridiskā komisija lūdz virzīt likumprojektu izskatīšanai Saeimas sēdē pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā.
Pielikumā: likumprojekts uz 24 lp. un anotāciju uz 11 lp.
Ar cieņu,
Juridiskās komisijas priekšsēdētājs G.Bērziņš
Grozījumi Maksātnespējas likumā
Izdarīt Maksātnespējas likumā (Latvijas Vēstnesis 2010, 124. un 170. nr.; 2012, 33. nr.; 2013. 142. un 188. nr.; 2014. 204. un 257. nr.; 2015. 42. nr.) šādus grozījumus:
1. Papildināt likumu ar 8.1 pantu šādā redakcijā:
“8.1 pants. Tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošā persona
Tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošā persona ir tiesas iecelta fiziskā persona, kurai ir šajā likumā noteiktās tiesības un pienākumi tiesiskās aizsardzības procesā.”
2. Aizstāt 9. panta pirmajā daļā vārdus “ieguvusi maksātnespējas procesa administratora sertifikātu“ ar vārdiem “iecelta administratora amatā”.
3. Papildināt 11. pantu pēc vārdiem „izmaksas ir” ar vārdiem „attiecīgi tiesiskās aizsardzības procesa uzrauga vai”.
4. Izteikt 12. panta pirmās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:
“Maksātnespējas reģistra mērķis ir nodrošināt tiesiskās aizsardzības procesa, juridiskās personas maksātnespējas procesa un fiziskās personas maksātnespējas procesa publiskumu, veicināt tiesiskās aizsardzības procesa, juridiskās personas maksātnespējas procesa un fiziskās personas maksātnespējas procesa virzību, šajos procesos iesaistīto un citu personu tiesisko interešu aizsardzību, Maksātnespējas administrācijas funkciju izpildi, kā arī sekmēt sadarbību maksātnespējas jautājumos.”
5. Papildināt Maksātnespējas likumu ar 12.1 un 12.2 pantu šādā redakcijā:
“12.1 pants. Elektroniskā maksātnespējas uzraudzības sistēma
(1) Elektroniskā maksātnespējas uzraudzības sistēma ir valsts informācijas sistēma (turpmāk – Sistēma), kuras pārzinis un turētājs ir Maksātnespējas administrācija. Sistēmas programmnodrošinājums un tehniskie līdzekļi, kas nodrošina šīs sistēmas darbību, ir valsts īpašums.
(2) Sistēmas mērķis ir veicināt Maksātnespējas administrācijas funkciju izpildi, tajā skaitā, sagatavojot normatīvajos aktos noteikto informāciju publiskošanai Maksātnespējas administrācijas tīmekļa vietnē un pildot citus normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus, kā arī nodrošināt ērtu informācijas apriti starp maksātnespējas procesā iesaistītajām personām un institūcijām.
(3) Sistēmā iekļauj informāciju:
1) par tiesiskās aizsardzības procesā un maksātnespējas procesā iesaistītajām personām;
2) par tiesiskās aizsardzības procesa un maksātnespējas procesa norisi;
3) par tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošo personu un administratoru;
4) par kompetento institūciju konstatētajiem tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošo personu un administratoru izdarītajiem pārkāpumiem, pildot tiem maksātnespējas jomu regulējošajos aktos noteiktos pienākumus un īstenojot tiesības;
5) par maksātnespējīgo darba devēju darbinieku prasījumiem;
6) kas iekļauta šā likuma 85. pantā noteiktajos administratoru darbības pārskatos.
(4) Ziņas par tiesiskās aizsardzības procesa subjektu, maksātnespējīgo juridisko un fizisko personu, administratoru un tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošo personu iekļaušanai Sistēmā sniedz Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs. Ziņas par Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā un Krimināllikumā paredzētajiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti maksātnespējas jomā, iekļaušanai Sistēmā sniedz Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs.
(5) Sistēmā administrators elektroniskā veidā iesniedz šā likuma 85. pantā noteiktos administratoru darbības pārskatus.
(6) Tiesības apstrādāt Sistēmā iekļauto informāciju ir Maksātnespējas administrācijai.
(7) Sistēmā jaunākās (aktuālās) ziņas reģistrē, vienlaikus saglabājot iepriekš reģistrētās (vēsturiskās) ziņas.
(8) Ministru kabinets nosaka Sistēmā iekļaujamās informācijas apjomu un kārtību, kādā informāciju iesniedz un saņem no Sistēmas.
12.2 pants. Maksātnespējas administrācijas tīmekļa vietnē publicējamā informācija
(1) Lai veicinātu kreditoru interešu aizsardzību tiesiskās aizsardzības procesā un maksātnespējas procesā, sekmētu tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanu, nodrošinot iespēju izvēlēties labāko tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošo personu, kā arī informētu sabiedrību par Maksātnespējas administrācijas darbības rezultātiem, Maksātnespējas administrācija savā tīmekļa vietnē par tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošo personu un administratoru, kā arī par tiesiskās aizsardzības procesu, juridiskās personas maksātnespējas procesu un fiziskās personas maksātnespējas procesu publicē vismaz šādu informāciju:
1) tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas un administratora vārdu un uzvārdu un kontaktinformāciju;
2) ziņas par administratoru darbības rezultātiem maksātnespējas procesā atbilstoši noslēguma darbības pārskatā sniegtajai informācijai;
3) ziņas par normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā konstatētajiem tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošo personu un administratoru darbības pārkāpumiem, kas konstatēti ar kompetentās institūcijas lēmumu vai tiesas nolēmumu, kas kļuvis nepārsūdzams;
4) ziņas par tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošo personu uzraudzīto tiesiskās aizsardzības procesu skaitu;
5) ziņas par tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas uzraudzītajiem tiesiskās aizsardzības procesiem, kas izbeigti, pasludinot juridiskās personas maksātnespējas procesu;
6) ziņas par tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas uzraudzītajiem tiesiskās aizsardzības procesiem, kas izbeigti saistībā ar tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna izpildi;
7) ziņas par administratora administrēto juridiskās personas maksātnespējas procesu un fiziskās personas maksātnespējas procesu skaitu un ilgumu;
8) ziņas par praktizēšanas laiku tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas statusā un administratora profesijā.
(2) Publiskojot šajā likumā noteiktās ziņas, Maksātnespējas administrācija nodrošina fizisko personu datu aizsardzības jomu regulējošo normatīvo aktu un komercnoslēpuma aizsardzības prasības. Noteiktās ziņas par administratoru darbības rezultātiem publicē negrozītā veidā atbilstoši administratora darbības pārskatā norādītajam. Par šo ziņu satura patiesumu un atbilstību normatīvo aktu prasībām ir atbildīgs informācijas iesniedzējs.
(3) Maksātnespējas administrācijas tīmekļa vietnē publicētajai šajā pantā norādītajai informācijai ir informatīvs raksturs, un tās publicēšana neuzliek personām pienākumus vai nepiešķir tiesības.
(4) Ministru kabinets nosaka detalizētu Maksātnespējas administrācijas publiskoto ziņu saturu un publicēšanas kārtību, kā arī kļūdu labošanas kārtību.”
6. Papildināt likumu ar I1 nodaļu šādā redakcijā:
“I1 nodaļa. Tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošā persona
12.3 pants. Tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošajai personai izvirzītās prasības un ierobežojumi
(1) Par tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošo personu var būt rīcībspējīga fiziskā persona, kurai ir tiesības uzturēties un tikt nodarbinātai Latvijā visu tiesiskās aizsardzības procesa norises laiku un attiecībā uz kuru nepastāv šajā likumā noteiktie ierobežojumi.
(2) Par tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošo personu nevar būt persona:
1) kura sodīta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas vai pret kuru izbeigts kriminālprocess par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu uz personu nereabilitējošā pamata;
2) kurai pasludināts fiziskās personas maksātnespējas process, un no tā izbeigšanas dienas nav pagājuši pieci gadi;
3) kura ir bijusi juridiskās personas pārvaldes institūcijas loceklis un savas nolaidības dēļ vai tīši novedusi šo juridisko personu līdz juridiskās personas maksātnespējas procesam;
4) kura, pamatojoties uz lēmumu disciplinārlietā, atcelta no vispārējā vai specializētā valsts civildienesta ierēdņa amata, atcelta vai atstādināta no administratora amata, izslēgta no zvērinātu advokātu vai viņu palīgu skaita, atlaista no prokurora amata vai atcelta no zvērināta tiesu izpildītāja vai viņa palīga amata, zvērināta notāra vai viņa palīga amata vai tiesneša amata, kamēr nav pagājuši pieci gadi no dienas, kad lēmums disciplinārlietā stājās spēkā;
5) kurai, pamatojoties uz lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā, ir piemērots administratīvais sods – tiesību atņemšana ieņemt jebkuru amatu komercsabiedrībā;
6) kuru tiesa ir atcēlusi no tiesiskās aizsardzības procesa, konstatējot, ka viņš ļaunprātīgi izmanto savas pilnvaras;
7) kurai atbilstoši viņas mītnes valsts noteiktajam tiesiskajam regulējumam ir liegtas tiesības ieņemt tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas amatam līdzīgus amatus.
(3) Par tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošo personu konkrētā tiesiskās aizsardzības procesā nevar būt persona, ja tā atbilst vismaz vienam no turpmāk norādītajiem kritērijiem:
1) ir piedalījusies parādnieka tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna izstrādē,
2) ir sniegusi zvērināta revidenta atzinumu par tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu,
3) personas, kuras ir uzskatāmas par ieinteresētajām personām attiecībā tiesiskās aizsardzības procesa subjektu saskaņā ar šā likuma 72. panta noteikumiem;
4) ir aizdomās turētais, apsūdzētais vai tiesājamais kriminālprocesā, kas saistīts ar viņa rīcību konkrētajā tiesiskās aizsardzības procesā.
(4) Administratoru, zvērinātu advokātu, zvērinātu tiesu izpildītāju un citu reglamentēto profesiju pārstāvju, kas iecelti par tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošo personu, darbību konkrētā tiesiskās aizsardzības procesā regulē tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas darbību reglamentējošās normas. Administratoriem, zvērinātiem advokātiem, zvērinātiem tiesu izpildītājiem un citiem reglamentēto profesiju pārstāvjiem, pildot tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas pienākumus, nav tiesību izmantot attiecīgajos viņu profesionālās darbības regulējošajos normatīvajos aktos noteiktās speciālās tiesības un priekšrocības, ko noteic vai garantē attiecīgie normatīvie akti.
12.4 pants. Tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas iecelšana un atcelšana
(1) Tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošo personu tiesiskās aizsardzības procesā ieceļ tiesa šajā likumā un Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.
(2) Tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošo personu tiesa atceļ:
1) pēc savas iniciatīvas;
2) uz tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas pieteikuma pamata, ja viņš ir atkāpies no konkrēta tiesiskās aizsardzības procesa;
3) uz šā likuma 42. panta trešajā daļā noteiktā kreditoru vairākuma pieteikuma pamata;
4) uz Maksātnespējas administrācijas pieteikuma pamata, ja ir konstatēti šā likuma 12.3 panta otrajā un trešajā daļā noteiktie ierobežojumi;
5) uz Maksātnespējas administrācijas direktora pieteikuma pamata, ja pret tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošo personu ir ierosināta disciplinārlieta vai ir stājies spēkā disciplinārlietu komisijas lēmums par uzrauga atcelšanu no amata;
6) uzraugs nepilda tam uzlikto šā likuma 31.7 panta pirmajā daļā noteikto disciplinārsodu
12.5 pants. Tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas vispārīgie pienākumi
(1) Tiesiskās aizsardzības procesu uzraugošajai personai ir pienākums reģistrēties Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicējam nodokļu jomu regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, Valsts ieņēmumu dienestā deklarēt prakses vietu Latvijā un paziņot par to Maksātnespējas administrācijai.
(2) Tiesiskās aizsardzības procesu uzraugošajai personai jānodrošina dokumentu kārtošana un saziņa ar tiesiskās aizsardzības procesā iesaistītajām personām valsts valodā.
(3) Ziņas par tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošo personu tiek publicētas maksātnespējas reģistrā.
12.6 pants. Tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas darbības publicitāte
Atbildīgā iestāde maksātnespējas reģistrā par tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošo personu ieraksta šādas ziņas:
1) vārds, uzvārds;
2) personas kods (ja personai nav personas koda, — dzimšanas datums, personu apliecinoša dokumenta numurs un izdošanas datums, valsts un institūcija, kas dokumentu izdevusi);
2) prakses vietas adrese Latvijā;
3) tālruņa numurs;
4) elektroniskā pasta adrese;
5) ieraksta izdarīšanas datums.
12.7 pants. Tiesiskās aizsardzības procesa lietas kārtošana
(1) Tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošā persona savā prakses vietā, kas deklarēta šajā likumā noteiktajā kārtībā, kārto tiesiskās aizsardzības procesa lietu, kurā iekļauj visu ar attiecīgo tiesiskās aizsardzības procesu saistīto informāciju un dokumentus, sastādot attiecīgā procesa lietā esošo dokumentu sarakstu.
(2) Ministru kabinets nosaka tiesiskās aizsardzības procesa lietvedības vešanas kārtību.
12.8 pants. Tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas lietvedība un ieņēmumu un izdevumu uzskaite
(1) Tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošā persona savā prakses vietā, kas deklarēta šajā likumā noteiktajā kārtībā, kārto savu lietvedību, kā arī ieņēmumu un izdevumu uzskaiti, kas radušies, veicot tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas amata pienākumus.
(2) Ieņēmumus no tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas amata pienākumu veikšanas veido tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas atlīdzība par pienākumu pildīšanu tiesiskās aizsardzības procesā.
(3) Tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas izdevumus veido izdevumi, kas saistīti ar prakses vietas uzturēšanu un citi šajā likumā un citos likumos noteiktie maksājumi, kas saistīti ar šo tiesiskās aizsardzības procesu.
(4) Ministru kabinets nosaka tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas lietu nomenklatūru un glabāšanas termiņus, kā arī lietvedības uzskaites kārtību.
12.9 pants. Tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas atbildība un nodrošinājums
(1) Tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošā persona atbild par zaudējumiem, kas viņas vainas dēļ nodarīti valstij, parādniekam, kreditoriem vai citām personām.
(2) Tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošā persona neatbild par parādnieka un iepriekšējo tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošo personu rīcību un darījumiem, kas slēgti, pirms viņš sācis pildīt tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas pienākumus.
(3) Prasības pret tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošo personu ir ceļamas šā likuma 30. pantā noteiktajā kārtībā un termiņos.
(4) Tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošajai personai ir šajā likumā paredzētais nodrošinājums tiem gadījumiem, kad viņš ar savu rīcību nodara zaudējumu valstij, parādniekam, kreditoriem vai citām personām. Nodrošinājums ir tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas darbības civiltiesiskās atbildības apdrošināšana.
(5) Tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošā persona apdrošina savu civiltiesisko atbildību par iespējamo kaitējumu, ko viņa ar savu rīcību var nodarīt parādniekam, kreditoriem vai citām personām katrā tiesiskās aizsardzības procesā.
(6) Tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas kārtību, kā arī minimālo apdrošinājuma summu nosaka Ministru kabinets.
12.10 pants. Tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas pienākumu izbeigšanās
Tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas pienākumi izbeidzas:
1) ja tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošā persona tiek atcelta no konkrēta tiesiskās aizsardzības procesa;
2) ja tiek izbeigts tiesiskās aizsardzības process;
3) tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas nāves gadījumā.”
7. 13. pantā:
papildināt pirmo daļu ar 5. un 6. punktu šādā redakcijā:
„5) kura nokārtojusi administratora eksāmenu;
6) kurai ir nevainojama reputācija.”;
izteikt otro daļu šādā redakcijā:
“(2) Par administratoru nevar būt persona:
1) kura neatbilst šā panta pirmās daļas prasībām;
2) kurai no administratora amata atcelšanas vai sertifikāta izbeigšanas dienas saskaņā ar šā likuma 17.2 panta pirmās daļas 5. punktu vai 6. punktu nav pagājuši pieci gadi;
3) kura sodīta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas, vai pret kuru izbeigts kriminālprocess par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu uz personu nereabilitējoša pamata;
4) kurai pasludināts fiziskās personas maksātnespējas process un no tā izbeigšanas dienas nav pagājuši pieci gadi;
5) kura ir bijusi juridiskās personas pārvaldes institūcijas loceklis un savas nolaidības dēļ vai tīši novedusi šo juridisko personu līdz juridiskās personas maksātnespējas procesam;
6) kurai, pamatojoties uz lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā, ir piemērots administratīvais sods – tiesību atņemšana ieņemt jebkuru amatu komercsabiedrībā;
7) kura, pamatojoties uz lēmumu disciplinārlietā, atcelta no administratora amata, izslēgta no zvērinātu advokātu vai viņu palīgu skaita, atlaista no prokurora amata vai atcelta no zvērināta tiesu izpildītāja, viņa palīga amata, zvērināta notāra, viņa palīga amata vai tiesneša amata, kamēr nav pagājuši pieci gadi no dienas, kad lēmums disciplinārlietā stājās spēkā.”
8. Papildināt likumu ar 13.1 pantu šādā redakcijā:
„13.1 pants. Administratora amats
(1) Administratoru pēc administratora eksāmena nokārtošanas amatā ar rīkojumu ieceļ Maksātnespējas administrācijas direktors.
(2) Pēc administratora iecelšanas amatā Maksātnespējas administrācijas direktors izdod administratoram tā amata apliecību, kuras derīguma termiņš ir divi gadi.
(3) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā administratoru ieceļ amatā, kā arī nosaka administratora amata apliecības formu un saturu, izdošanas un izsniegšanas kārtību.”
9. Izteikt 14. pantu šādā redakcijā:
“14. Administratoru profesionālā organizācija
Administratoru profesionālās organizācijas funkcijas īsteno biedrība “Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācija” (turpmāk – Admnistratoru asociācija). Administratoru asociācijā pēc profesionālās darības principa ir apvienoti visi Latvijas administratori.
10. Izteikt 15. panta otro daļu šādā redakcijā:
“(2) Administratoru amata pretendentu apmācību veic Maksātnespējas administrācija un citas juridiskās personas, kuras atbilst normatīvajos aktos noteiktajām prasībām. Par apmācības kursa noklausīšanos izsniedz apliecinājumu.”
papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:
“(4) Ministru kabinets nosaka šā panta otrajā daļā norādītā apliecinājuma saturu, kā arī prasības, kādas izvirzāmas juridiskajām personām, kuras veic administratoru amata pretendentu apmācību.”
11. Izslēgt 16. pantu.
12. Papildināt likumu ar 16.1 un 16.2 pantu šādā redakcijā:
“16.1 pants. Administratora eksaminācija
(1) Personas, kuras vēlas ieņemt administratora amatu, pārbauda eksaminācijas komisija, kuru ieceļ tieslietu ministrs. Eksaminācijas komisijas sastāvā ir pa vienam pārstāvim no Tieslietu ministrijas, Maksātnespējas administrācijas, Augstākās tiesas, augstskolu akadēmiskā personāla un Administratoru asociācijas. Eksaminācijas komisijā iekļauj arī Tieslietu padomes noteiktu rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi un Maksātnespējas jautājumu konsultatīvās padomes deleģēto nevalstiskās organizācijas pārstāvi.
(2) Pie administratora eksāmena tiek pielaistas personas:
1) kuras atbilst šā likuma 13. panta pirmās daļas 1. — 4. un 6. punkta prasībām;
2) uz kurām neattiecas šā likuma 13. panta otrajā daļā noteiktie šķēršļi;
3) kuras ir saņēmušas apliecinājumu par apmācības kursa noklausīšanos;
4) ir iemaksājušas eksāmena maksu Maksātnespējas administrācijas kontā.
(3) Ja Maksātnespējas administrācija konstatē vai saņem informāciju par personas neatbilstību šā likuma 13. panta pirmās daļas 6. punkta prasībām, attiecīgo jautājumu izskata un izlemj eksaminācijas komisija.
(4) Eksaminācijas komisija pieņem arī administratora regulāro kvalifikācijas eksāmenu (turpmāk – kvalifikācijas eksāmens).
(5) Administratora eksaminācijas kārtību, minimālo zināšanu apjomu, eksāmena maksu un kārtību, kā arī eksaminācijas komisijas darbības kārtību nosaka Ministru kabinets.
16.2 pants. Administratora kvalifikācijas eksāmens
(1) Pēc iecelšanas amatā administrators reizi divos gados (skaitot no amatā iecelšanas dienas vai iepriekšējā kvalifikācijas eksāmena nokārtošanas dienas) kārto kvalifikācijas eksāmenu.
(2) Kvalifikācijas eksāmena kārtošanas priekšnosacījums ir kvalifikācijas pilnveides pasākumu apmeklējumi 32 akadēmisko stundu apmērā kārtējās apliecības derīguma termiņa laikā.
(3) Kvalifikācijas eksāmenā eksaminācijas komisija pārbauda administratora teorētiskās zināšanas (arī normatīvo aktu pārzināšanu), kas nepieciešamas, lai veiktu administratora amata pienākumus, kā arī šo zināšanu piemērošanas prasmi.
(4) Ja kārtējā kvalifikācijas eksāmena kārtošnas laikā administratora amata darbība ir apturēta, pamatojoties uz administratora motivētu iesniegumu, Maksātnespējas administrācijas direktors var pieņemt lēmumu par kvalifikācijas eksāmena kārtošanas termiņa pagarināšanu uz laiku līdz nākamajai kvalifikācijas eksāmena kārtošanas reizei.
(5) Kvalifikācijas eksāmenu ne retāk kā trīs reizes gadā – līdz 15. februārim, 15. jūnijam un 15. oktobrim – organizē un tā norisi nodrošina Maksātnespējas administrācija.
(6) Ministru kabinets nosaka kvalifikācijas eksāmena maksu, kvalifikācijas eksāmena kārtību, jomas, kurās tiek pārbaudītas administratora zināšanas un prasmes, kā arī vērtēšanas kārtību un apliecības izsniegšanas kārtību.”
13. Izslēgt 17. pantu.
14. Papildināt likumu ar 17.1, 17.2, 17.3 un 17.4 pantu šādā redakcijā:
„17.1 pants. Atbrīvošana no administratora amata
(1) Maksātnespējas administrācijas direktors atbrīvo administratoru no amata pēc viņa lūguma.
(2) Ministru kabinets nosaka administratora atbrīvošanas kārtību.
17.2 pants. Atcelšana no administratora amata
(1) Maksātnespējas administrācijas direktors ar lēmumu atceļ administratoru no amata šādos gadījumos:
1) administrators ir notiesāts par tīšu noziedzīgu nodarījumu;
2) administratoram ar tiesas spriedumu ir nodibināta aizgādnība;
3) administratoram pasludināts fiziskās personas maksātnespējas process;
4) administrators nav kārtojis kvalifikācijas eksāmenu vai, kārtojot kvalifikācijas eksāmenu, saņēmis negatīvu vērtējumu;
5) tiesa ir atcēlusi administratoru no maksātnespējas procesa pienākumu pildīšanas uz šā likuma 22. panta otrās daļas 7. punkta pamata;
6) pēdējo divu administratora amata darbības gadu laikā tiesa par normatīvo aktu pārkāpumiem ir divas reizes atcēlusi administratoru no viņa pienākumu pildīšanas juridiskās personas maksātnespējas procesā vai fiziskās personas maksātnespējas procesā;
7) stājies spēkā disciplinārlietu komisijas lēmums par administratora atcelšanu no amata;
8) administrators nepilda tam uzlikto šā likuma 31.7 panta pirmajā daļā noteikto disciplinārsodu;
9) administratora nāves gadījumā;
10) stājies spēkā kompetentas institūcijas lēmums par administratora saukšanu pie administratīvās atbildības, piemērojot administratīvo sodu – tiesību atņemšana ieņemt jebkuru amatu komercsabiedrībā, bet, ja šāds lēmums pārsūdzēts vai par to ir iesniegts protests, sūdzība vai protests noraidīts.
(2) Ministru kabinets nosaka atcelšanas no administratora amata kārtību.
17.3 pants. Atstādināšana no administratora amata darbību veikšanas
(1) Maksātnespējas administrācijas direktors administratoru var atstādināt no amata darbību veikšanas, pamatojoties uz disciplinārlietu komisijas lēmumu, un ja:
1) administrators ir aizdomās turētais vai apsūdzētais krimināllietā un viņa neatstādināšana var kaitēt valsts interesēm vai trešo personu pamatotām interesēm maksātnespējas jomā;
2) pret administratoru ir ierosināta disciplinārlieta un administratora neatstādināšana var kaitēt valsts vai trešo personu pamatotām interesēm.
(2) Ministru kabinets nosaka administratora atstādināšanas kārtību.
17.4 pants. Administratora amata darbību apturēšana
(1) Maksātnespējas administrācijas direktors, pamatojoties uz administratora iesniegumu, pieņem lēmumu administratora amata darbības apturēšanu uz laiku, kamēr administrators ir tiešās vai pastarpinātās valsts pārvaldes iestādes, atvasinātas publiskas personas, citas valsts iestādes vai valsts (pašvaldības) kapitālsabiedrības dienestā, uz administratora ilgstošas slimības, grūtniecības, dzemdību vai bērna kopšanas atvaļinājuma laiku, kā arī pēc administratora pamatota lūguma citos gadījumos.
(2) Kārtību, kādā tiek apturēta administratora amata darbība, nosaka Ministru kabinets.”
15. 18. pantā:
izteikt 2., 3. un 4. punktu šādā redakcijā:
„2) administratora amata apliecības numurs;
3) administratora amata apliecības izdošanas datums un tās derīguma termiņš;
4) administratora prakses vietas adrese Latvijā;”
izteikt 7. punktu šādā redakcijā:
„7) administratora amata darbības apturēšanas, atbrīvošanas no amata, atcelšanas vai atstādināšanas datums;”
izteikt otro daļu šādā redakcijā:
„(2) Maksātnespējas administrācija nodrošina šā panta pirmās daļas 1., 2., 3., 4., 5., 6. un 7. punktā minēto ziņu pieejamību atbildīgajai iestādei, kas veic ierakstus maksātnespējas reģistrā, kā arī ved iecelto, kā arī no amata atcelto, atbrīvoto, un atstādināto administratoru un administratoru, kuru darbība ir apturēta, reģistrus.”
16. Izteikt III nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:
„III nodaļa. Administratora iecelšana un atcelšana juridiskās vai fiziskās personas maksātnespējas procesā”
17. Izslēgt 19. panta pirmajā daļā vārdus “tiesiskās aizsardzības procesā”.
18. 20.pantā:
izslēgt šā panta pirmajā daļā vārdus “tiesiskās aizsardzības procesā vai”;
izslēgt šā panta pirmās daļas 1. punktu;
izslēgt šā panta pirmās daļas 2. punktā vārdus “tiesiskās aizsardzības procesā”;
papildināt šā panta pirmo daļu ar 1.1 un 1.2 punktu šādā redakcijā:
“1.1) administrators no amata ir atbrīvots, atcelts vai atstādināts;
1.2) apturēta administratora amata darbība;”
izslēgt pirmās daļas 4. punktu;
izslēgt šā panta pirmās daļas 7. punktā vārdus “tiesiskās aizsardzības procesa lietā”;
papildināt šā panta pirmo daļu ar 8., 9., 10. un 11. punktu šādā redakcijā:
„8) administrators juridiskās personas maksātnespējas procesā vai fiziskās personas maksātnespējas procesā pilda ar administratora pienākumiem saistītas darbības, kurās viņš pats, viņa laulātais vai personas, kas sastāv ar administratoru radniecībā vai svainībā līdz otrajai pakāpei, vai darījumu partneri ir vai varētu būt personiski vai mantiski ieinteresēti;
9) administrators pilda ar administratora pienākumiem saistītas darbības attiecībā pret tādu kreditoru vai parādnieku, kura dalībnieks, akcionārs, biedrs, pārraudzības, kontroles vai izpildinstitūcijas loceklis ir viņš pats vai viņa laulātais vai personas, kas sastāv ar administratoru radniecībā vai svainībā līdz otrajai pakāpei;
10) administrators ir lēmis par administrēšanai vakantā subjekta prasījumu citā juridiskās personas maksātnespējas procesā vai fiziskās personas maksātnespējas procesā, kurā administrators pilda maksātnespējas procesa administratora pienākumus;
11) administrators jau ir pildījis maksātnespējas procesa administratora pienākumus šā parādnieka maksātnespējas procesā.”
19. Izteikt 21. pantu šādā redakcijā:
“21. pants. Izņēmumi no ierobežojumiem administratora pienākumu pildīšanai
(1) Šā likuma 20. panta noteikumi nav piemērojami, ja darījuma attiecībās administrators ir preču vai pakalpojumu saņēmējs darījuma partnera parastās saimnieciskās darbības ietvaros, par darījumu nav strīda un administrators darījumā nebauda īpašas priekšrocības.
(2) Administrators nekavējoties informē visus kreditorus un Maksātnespējas administrāciju par darījumu partneriem un sniedz pamatojumu tam, ka attiecībā uz viņu nepastāv šā likuma 20. pantā noteiktie ierobežojumi.
(3) Administratoram ir atļauts finansēt maksātnespējas procesa izmaksas šajā likumā noteiktajā kārtībā.”
20. 22.pantā:
izteikt šā panta nosaukumu šādā redakcijā:
“22. pants. Administratora atcelšana no juridiskās personas maksātnespējas procesa vai fiziskās personas maksātnespējas procesa”;
izslēgt šajā pntā vārdus “tiesiskās aizsardzības procesā” (attiecīgajā skaitlī un locījumā);
izteikt šā panta otrās daļas 5.punktu šādā redakcijā:
“5) viņš atkāpies no juridiskās personas maksātnespējas procesa vai fiziskās personas maksātnespējas procesa (23.pants);”;
izslēgt šā panta otrās daļas 8.punktu;
papildināt šā panta otro daļu ar 8.1 punktu šādā redakcijā:
“8.1) administrators no amata ir atbrīvots, atcelts vai atstādināts, vai viņa amata darbība ir apturēta.”
aizstāt šā panta ceturtajā daļā vārdus “administratora sertifikāta darbība izbeigta vai administratora sertifikāts anulēts” ar vārdiem “administrators no amata ir atbrīvots, atcelts vai atstādināts”.
21. 23.pantā:
izteikt šā panta nosaukumu šādā redakcijā:
“23. pants. Administratora atkāpšanās no juridiskās personas maksātnespējas procesa vai fiziskās personas maksātnespējas procesa”;
aizstāt šajā pantā vārdu “amata” ar vārdiem “juridiskās personas maksātnespējas procesa vai fiziskās personas maksātnespējas procesa”;
papildināt pantu ar jaunu 3.1 daļu šādā redakcijā:
“(31) Administrators iesniedz tiesai pieteikumu par atkāpšanos no visiem juridiskās personas maksātnespējas procesiem un fiziskās personas maksātnespējas procesiem, kuros viņš iecelts, ja ir apturēta administratora amata darbība.”
22. Aizstāt 24. pantā vārdu “amata” ar vārdiem “juridiskās personas maksātnespējas procesa vai fiziskās personas maksātnespējas procesa”.
23. 25. pantā:
izteikt šā panta nosaukumu šādā redakcijā:
“25. pants. Administratora pienākumu izbeigšanās juridiskās personas maksātnespējas procesā vai fiziskās personas maksātnespējas procesā”
aizstāt šā pantā 1. punktā vārdu “amata” ar vārdiem “juridiskās personas maksātnespējas procesa vai fiziskās personas maksātnespējas procesa”;
izslēgt šā panta 2. un 5. punktu;
papildināt šo pantu ar 6. punktu šādā redakcijā:
“6) ja administrators tiek atbrīvots, atcelts vai atstādināts no amata, vai viņa darbība ir apturēta.”
24. 26. pantā:
izslēgt šajā pantā vārdus “tiesiskās aizsardzības procesa” (attiecīgajā locījumā);
aizstāt šajā pantā vārdus „Administratoru asociācijai” ar vārdiem „Maksātnespējas administrācijai”;
aizstāt šā panta pirmajā daļā vārdus “sertifikāta saņemšanas” ar vārdiem “iecelšanas amatā”;
papildināt trešo daļu ar 9. punktu šādā redakcijā:
“9) nodrošināt piekļuvi maksātnespējas reģistrā ierakstītajai administratora prakses vietai Latvijā un parādnieka – juridiskās personas – atrašanās vietai, Maksātnespējas administrācijai veicot šā likuma 174.2 panta pirmās daļas devītajā punktā noteiktās procesuālās darbības.”;
papildināt pantu ar sesto un septīto daļu šādā redakcijā:
“(6) Administrators savā prakses vai parādnieka atrašanās vietā kārto juridiskās personas maksātnespējas procesa un fiziskās personas maksātnespējas procesa lietu, kurā iekļauj visu ar juridiskās personas maksātnespējas procesu un fiziskās personas maksātnespējas procesu saistīto informāciju un dokumentus, sastādot attiecīgā procesa lietā esošo dokumentu sarakstu.
(7) Ministru kabinets nosaka juridiskās personas maksātnespējas procesa un fiziskās personas maksātnespējas procesa lietvedības vešanas kārtību.”
25. Papildināt likumu ar 26.1 un 26.2 pantu šādā redakcijā:
“26.1 pants. Administratora lietvedība un ieņēmumu un izdevumu uzskaite
(1) Administrators savā prakses vietā kārto savu lietvedību, kā arī ieņēmumu un izdevumu uzskaiti, kas radušies, veicot administratora amata pienākumus.
(2) Ieņēmumus no administratora amata pienākumu veikšanas veido administratora atlīdzība par pienākumu pildīšanu juridiskās personas maksātnespējas procesā un fiziskās personas maksātnespējas procesā.
(3) Administratora izdevumus veido izdevumi, kas saistīti ar prakses vietas uzturēšanu un citi šajā likumā un citos likumos noteiktie maksājumi.
(4) Ministru kabinets nosaka administratora lietu nomenklatūru un glabāšanas termiņus, kā arī lietvedības uzskaites kārtību.
26. 27. pantā:
izslēgt šajā pantā vārdus “tiesiskās aizsardzības procesa” (attiecīgajā locījumā);
papildināt ar otro daļu šādā redakcijā:
“(2) Administratoram, attiecībā uz kuru tiek veiktas šā likuma 174.2 panta pirmās daļas devītajā punktā noteiktās procesuālās darbības, ir šādas tiesības:
1) būt klāt procesuālo darbību izpildes laikā, izteikt piezīmes un lūgumus;
2) ierosināt, lai sniedzamajai informācijai vai kādai tās daļai nosaka ierobežotas pieejamības informācijas statusu;
3) iepazīties ar procesuālās darbības protokolu un tam pievienotajiem dokumentiem, izteikt labojumus un papildinājumus;
4) iesniegt sūdzību Maksātnespējas administrācijas direktoram par Maksātnespējas administrācijas amatpersonas rīcību.”
27. Izslēgt 30. panta pirmajā daļā vārdus “tiesiskās aizsardzības procesa”.
28. Papildināt likumu ar IV1 nodaļu šādā redakcijā:
„IV1 nodaļa. Tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas un administratora disciplinārā atbildība
31.1 pants. Disciplinārlietas ierosināšana
(1) Disciplinārlietu pret tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošo personu un administratoru var ierosināt Maksātnespējas administrācijas direktors pēc tiesneša vai prokurora priekšlikuma vai pēc savas iniciatīvas.
(2) Disciplinārlietu pret tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošo personu un administratoru var ierosināt par:
1) normatīvo aktu būtisku pārkāpumu;
2) profesionālo ētikas normu būtisku pārkāpumu;
3) sistēmātiskiem normatīvo aktu pārkāpumiem administratora rīcībā, ja pārkāpumus ir konstatējusi Maksātnespējas administrācija šajā likumā noteiktajā kārtībā;
4) konstatētu ļaunprātīgu pilnvaru izmantošanu, ja to ir konstatējus Maksātnespējas administrācija šajā likumā noteiktajā kārtībā.
(3) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā ierosina disciplinārlietu pret tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošo personu un administratoru.
31.2 pants. Tiesiekās aizsardzības procesa uzraugošās personas atcelšana no procesa saistībā ar disciplinārlietas izskatīšanu
Ja disciplinārlietas izskatīšanas gaitā disciplinārlietu komisijai rodas pārliecība, ka pārkāpums, par kura pazīmēm tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas darbībā ir ierosināta disciplinārlieta, nav savienojams ar tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas pienākumu pildīšanu, disciplinārlietu komisija var lūgt Maksātnespējas administrācijas direktoru iesniegt tiesā pieteikumu par tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas atcelšanu no noteikta vai visiem tiesiskās aizsardzības procesiem, kuros tā ir iecelta.
31.3 Administratora atstādināšana no amata pienākumu pildīšanas līdz disciplinārlietas izskatīšanai
Ja disciplinārlietas izskatīšanas gaitā disciplinārlietu komisijai rodas pārliecība, ka pārkāpums, par kura pazīmēm administratora darbībā ir ierosināta disciplinārlieta, nav savienojams ar administratora amata pienākumu pildīšanu, disciplinārlietu komisija var lūgt Maksātnespējas administrācijas direktoru atstādināt administratoru no amata darbību veikšanas līdz lietas izskatīšanai.
31.4 pants. Disciplinārlietu komisija
(1) Disciplinārlietu komisija izskata disciplinārlietu pret tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošo personu un administratoru un piemēro tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošajai personai un administratoram disciplinārsodu.
(2) Disciplinārlietu komisijas sastāvā, kuru apstiprina tieslietu ministrs, ir:
1) viens Tieslietu ministrijas pārstāvis;
2) divi Maksātnespējas administrācijas pārstāvji;
3) viens Augstākās tiesas priekšsēdētāja norīkots Augstākās tiesas tiesnesis;
4) viens Administratoru asociācijas pārstāvis.
(2) Disciplinārlietu komisijas priekšsēdētājs ir Tieslietu ministrijas pārstāvis.
(3) Disciplinārlietu komisijas sastāvu apstiprina uz trīs gadiem.
(4) Disciplinārlietu komisijas darbu nodrošina un organizē Maksātnespējas administrācija.
(5) Ministru kabinets nosaka disciplinārlietu komisijas darbības kārtību un disciplinārlietas izskatīšanas kārtību.
(6) Disciplinārlietu komisija izstrādā un pieņem tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošo personu un administratoru profesionālās ētikas kodeksu.
31.5 pants. Disciplinārlietu komisijas tiesības
Disciplinārlietu komisijai, izskatot disciplinārlietas, ir tiesības:
1) uzklausīt citu personu paskaidrojumus un prasīt lietpratēju atzinumus, pieprasīt ziņas un dokumentus no valsts un pašvaldību institūcijām, kā arī no citām privāto tiesību juridiskajām personām un to amatpersonām;
2) lūgt Maksātnespējas administrāciju veikt tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas un administratora darbības pārbaudi.
31.6 pants. Disciplinārlietu komisijas lēmums
(1) Disciplinārlietu komisija pieņem šādu lēmumu:
1) uzlikt tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošajai personai un administratoram vienu no šā likuma 31.7 panta pirmajā daļā paredzētajiem disciplinārsodiem;
2) ierosināt Maksātnespējas administrācijas direktoram, ka administrators atceļams no amata;
3) ierosināt Maksātnespējas administrācijas direktoram, ka administrators ir atstādināms no amata;
4) ierosināt Maksātnespējas administrācijas direktoram, ka tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošā persona atceļama no noteikta vai visiem tiesiskās aizsardzības proceiem, kuros tā iecelta;
5) izbeigt disciplinārlietu;
6) nepiemērot disciplinārsodu un lēmumu nosūtīt Maksātnespējas administrācijai, lai tā izskaidrotu tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošajai personai vai administratoram viņa rīcības nepareizību.
(2) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā disciplinārlietu komisija pieņem lēmumu.
31.7 pants. Disciplinārsodi un to piemērošana
(1) Disciplinārlietu komisijai ir tiesības uzlikt tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošajai personai un administratoram vienu no šādiem disciplinārsodiem:
1) izteikt piezīmi, piemērojot naudas sodu līdz 150 euro apmērā vai bez tā;
2) izteikt rājienu, piemērojot naudas sodu no 150 līdz 15 000 euro apmērā vai bez tā.
(2) Maksātnespējas administrācijas direktors šā likuma 31.6 panta pirmās daļas 2. un 3. punktā noteikto lēmumu izpilda divu nedēļu laikā no attiecīgā disciplinārlietu komisijas lēmuma saņemšanas dienas.
(3) Tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošajai personai un administratoram, kuram ir uzlikts šā panta pirmās daļā paredzētais disciplinārsods, ir pienākums triju mēnešu laikā no lēmuma pieņemšanas dienas iemaksāt naudas sodu Maksātnespējas administrācijas kontā.
(4) Ja administrators nepilda tam uzlikto šā panta pirmajā daļā minēto disciplinārsodu, Maksātnespējas administrācijas direktors lemj par viņa atcelšanu no amata.
(5) Disciplinārlietu komisija attiecībā uz tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošo personu vai administratoru, kuram ir uzlikts šā panta pirmajā daļā paredzētais disciplinārsods, pēc viņa motivēta lūguma var pieņemt lēmumu par uzliktā naudas soda samaksas atlikšanu līdz noteiktam termiņam vai sadalīšanu termiņos.
31.8 pants. Disciplinārlietas noilgums.
Disciplinārlieta nav ierosināma un disciplinārsods nav uzliekams, ja pagājuši divi gadi no pārkāpuma pārtraukšanas dienas.
31.9 pants. Disciplinārlietu komisijas lēmuma pārsūdzēšana.
Disciplinārlietu komisijas lēmumu par disciplinārsoda uzlikšanu disciplināri sodītā tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošā persona vai administrators var pārsūdzēt administratīvajā rajona tiesā 30 dienu laikā no lēmuma paziņošanas dienas. Pieteikuma iesniegšana tiesā neaptur minētā lēmuma darbību, izņemot lēmumu daļā par naudas soda piemērošanu.”
29. Izslēgt 35. pantu.
30. Papildināt likumu ar 35.1 pantu šādā redakcijā:
“35.1 pants. Tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas iecelšana konkrētā tiesiskās aizsardzības procesā
(1) Tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas kandidātu konkrētam tiesiskās aizsardzības procesam tiesai iesaka šā likuma 42. panta trešajā daļā noteiktais kreditoru vairākums, par to vienojoties ar tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošo personu un parādnieku.
(2) Tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošajai personai ir tiesības jebkurā brīdī atkāpties no konkrēta tiesiskās aizsardzības procesa. Pieteikumu par atkāpšanos no konkrēta tiesiskās aizsardzības procesa tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošā persona iesniedz tiesā, kurā ierosināta attiecīgā tiesiskās aizsardzības procesa lieta, vienlaikus paziņojot parādnieka kreditoriem.
(3) Ja tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošā persona ir iesniegusi tiesā pieteikumu par atkāpšanos no konkrēta tiesiskās aizsardzības procesa, jaunu tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas kandidātu tiesai iesaka šā likuma 42. panta trešajā daļā noteiktais kreditoru vairākums, par to vienojoties ar tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošo personu un parādnieku. Pieteikumu jauna tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas kandidāta apstiprināšanai konkrētā tiesiskās aizsardzības procesā 15 dienu laikā no dienas, kad tiesā iesniegts pieteikums par tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas atkāpšanos, tiesā iesniedz šā likuma 42. panta trešajā daļā noteiktā kreditoru vairākuma pilnvarotais pārstāvis.
(4) Šā likuma 42. panta trešajā daļā noteiktajam kreditoru vairākumam ir tiesības mainīt tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošo personu. Jaunu tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas kandidātu tiesai iesaka šā likuma 42. panta trešajā daļā noteiktais kreditoru vairākums, par to vienojoties ar tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošo personu un parādnieku. Pieteikumu par jauna tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas kandidāta apstiprināšanu tiesā iesniedz likuma 42. panta trešajā daļā noteiktā kreditoru vairākuma pilnvarotais pārstāvis
(5) Ja šā panta pirmajā vai trešajā daļā noteiktajā gadījumā netiek panākta vienošanās par tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas kandidātu, to konkrētā tiesiskās aizsardzības procesā izvēlas un ieceļ tiesa no likuma 42.panta trešajā daļā noteiktā kreditoru vairākuma izvirzītajiem tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas kandidātiem.
31. 36. pantā:
izteikt pirmās daļas 6. punktu šādā redakcijā:
“6) lietā ieceltās tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas vārds un uzvārds un personas kods (ja personai nav personas koda, — dzimšanas datums, personu apliecinoša dokumenta numurs un izdošanas datums, valsts un institūcija, kas dokumentu izdevusi);”;
svītrot pirmās daļas 7. punktu.
32. Aizstāt 37. panta ceturtajā daļā vārdu “administratora” ar vārdiem “tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas”.
33. 40. pantā:
papildināt pirmo daļu aiz vārdiem “pēc tiesiskās aizsardzības procesa lietas ierosināšanas parādnieks” ar vārdiem “nekavējoties nosūta visiem kreditoriem aktuālo kreditoru sarakstu, norādot katra kreditora prasījuma apmēru un kontaktinformāciju, kā arī”;
papildināt pantu ar pirmo 11 daļu šādā redakcijā:
"(11) Izstrādājot tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu, parādniekam ir tiesības sasaukt kreditoru sapulci."
ceturtās daļas 10. punktā
aizstāt vārdu “administratoru” ar vārdiem “tiesiskās aizsardzības procesu uzraugošo personu”;
izteikt ceturtās daļas 12. punktu šādā redakcijā:
“12) informāciju par tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas kandidātu, norādot:
a) viņa vārdu, uzvārdu;
b) personas kodu (ja personai nav personas koda, — dzimšanas datumu, personu apliecinoša dokumenta numuru un izdošanas datumu, valsti un institūciju, kas dokumentu izdevusi);
c) prakses vietas adresi Latvijā;
d) tālruņa numuru;
e) elektroniskā pasta adresi;
f) ieraksta izdarīšanas datums.
g) tā atlīdzības apmēru, ja ir panākta 35.1 pantā noteiktā vienošanās;”
papildināt ceturto daļu ar 12.1 punktu šādā redakcijā:
“121) tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas kandidāta apliecinājumu, ka attiecībā uz viņu nepastāv šā likuma 12.3 panta otrajā un trešajā daļā noteiktie ierobežojumi.”
izslēgt sestās daļas 3. punktu;
papildināt sesto daļu ar 4. un 5. punktu šādā redakcijā:
“4) šā likuma 43.1 pantā minēto zvērināta revidenta atzinumu, ja tāds ir sagatavots;
5) šā panta 12. un 12.1 punktā norādīto informāciju par kreditoru izvirzītajiem tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas kandidātiem, ja nav panākta vienošanās par tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas kandidātu”
34. Izteikt 42. panta piektās daļas trešo teikumu šādā redakcijā:
“Par vērā neņemtajiem iebildumiem parādnieks nekavējoties uzsāk šā likuma 43.1 pantā minētās darbības un pievieno vērā neņemtos iebildumus saskaņotajam tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānam.”;
35. 43. pantā:
aizstāt panta nosaukumā un tekstā vārdu “administrators” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošā persona” (attiecīgā locījumā);
izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:
“(1) Pirms tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna apstiprināšanas tiesā atzinumu par šo plānu tiesas noteiktajā termiņā sniedz tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošā persona.”
izteikt 1.1 daļu šādā redakcijā:
“(11) Atzinumu par tiesiskās aizsardzības procesa pasākuma plānu tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošā persona parādniekam nodod vienlaikus ar tā iesniegšanu tiesā.”
izslēgt otrajā daļā vārdus “kā arī pauž viedokli par tiek kreditoru izteiktajiem iebildumiem, kuri nav ņemti vērā saskaņotajā tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā”;
izslēgt trešajā daļā vārdus “vai pēc kreditora lūguma”.
36. Papildināt likumu ar 43.1 pantu šādā redakcijā:
“43.1 pants. Zvērināta revidenta atzinums par kreditoru iebildumiem
(1) Ja parādnieks nav ņēmis vērā kreditoru izteiktos iebildumus par tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu, šos iebildumus izvērtē un par tiem savu atzinumu sniedz neatkarīgs zvērināts revidents, kurš nav tiesiskā aizsardzības procesa uzraugošā persona.
(2) Ja kreditoru iebildumi attiecas uz kreditora prasījuma pamatotību, zvērināts revidents atzinumā sniedz argumentētu viedokli par to, vai tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā un tam pievienotajos dokumentos norādītais kreditora prasījums ir pirmsšķietami (prima facie) pamatots.
(3) Ja zvērināts revidents kādu no prasījumiem atzīst par pirmsšķietami (prima facie) nepamatotu, viņš atzinumu nodod parādniekam, kurš savukārt nekavējoties informē attiecīgo kreditoru.
(4) Parādniekam vai kreditoram, kura prasījumu zvērināts revidents ir atzinis par pirmsšķietami (prima facie) nepamatotu, ir tiesības ne vēlāk kā trīs dienas pirms tiesiskās aizsardzības procesa pieteikuma izskatīšanas dienas iesniegt tiesai pierādījumus par kreditora prasījuma pamatotību.
(5) Ja zvērināts revidents konstatē, ka tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā ietvertas saistības, par kurām ir pamatotas šaubas, vai zvērināts revidents uzskata, ka plānam pievienotie dokumenti ir, iespējams, viltoti, tas sniedz attiecīgu informāciju atbildīgajām valsts institūcijām.
(6) Izmaksas, kas saistītas ar zvērināta revidenta atzinuma sniegšanu, finansē kreditori, kuru iebildumi ir bijuši par pamatu šā pantā noteikto darbību uzsākšanai.”
37. Aizstāt 46. panta ceturtajā daļā vārdu “administrators” ar vārdiem “tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošā persona”.
38. Aizstāt 47. pantā vārdu “administratora” ar vārdiem “tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas”.
39. Aizstāt 49. pantā vārdu “administrators” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem “tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošā persona” (attiecīgā locījumā).
40. Izteikt 50. pantu šādā redakcijā:
“50. pants. Tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas darbības tiesiskās aizsardzības procesa laikā
(1) Lai nodrošinātu tiesiskās aizsardzības procesa likumīgu un efektīvu norisi, tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošā persona veic parādnieka darbības uzraudzību atbilstoši tiesiskās aizsardzības procesa mērķim, tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānam un normatīvo aktu prasībām.
(2) Tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošā persona pēc tam, kad pasludināts tiesas nolēmums par tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanu:
1) piecu dienu laikā pēc tam, kad pasludināts nolēmums par tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanu, iesniedz atbildīgajai iestādei, kas kārto maksātnespējas reģistru, apstiprinātu tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu;
2) piecu dienu laikā pēc tam, kad pieņemts tiesas lēmums par tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna grozījumu apstiprināšanu, iesniedz atbildīgajai iestādei, kas kārto maksātnespējas reģistru, tiesas apstiprinātus tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna grozījumus;
3) uzrauga tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna izpildi;
4) pieprasa un saņem no parādnieka visas ziņas par tiesiskās aizsardzības procesa norisi;
5) informē kreditorus pēc to pieprasījuma par tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna izpildi un izskata iesniegtās sūdzības.
(3) Tiesiskās aizsardzības procesa uzraugoša persona nodrošina to, ka viņš ir sasniedzams maksātnespējas reģistrā norādītajā adresē Latvijā, un viņam adresētās korespondences (tajā skaitā ar drošu elektronisko parakstu parakstīto dokumentu) saņemšanu.
(4) Tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošajai personai ir šādas tiesības:
1) pieprasīt un saņemt no parādnieka un tā pārstāvjiem tiesiskās aizsardzības procesā nepieciešamo informāciju;
2) pieprasīt un saņemt no citām kompetentām personām un institūcijām to rīcībā esošo informāciju, kas saistīta ar tiesiskās aizsardzības procesa norisi;
3) iepazīties ar parādnieka finansiālo stāvokli un visiem dokumentiem, kā arī pieprasīt un saņemt visus dokumentus.
(5) Tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošajai personai ir šādi pienākumi:
1) piedalīties tiesas sēdēs tiesiskās aizsardzības procesa lietās;
2) sniegt informāciju par tiesiskās aizsardzības procesa norisi tiesai, kreditoriem, Maksātnespējas administrācijai un citām normatīvajos aktos noteiktajām personām un institūcijām;
3) piecu dienu laikā paziņot kreditoriem par tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā norādītās kontaktinformācijas maiņu;
4) sadarboties ar pilnvarotām personām un institūcijām, kurām saskaņā ar citu valstu normatīvajiem aktiem ir tiesības īstenot savas pilnvaras tiesiskās aizsardzības procesā;
5) sniegt tiesībaizsardzības institūcijām ziņojumus un materiālus par tiesiskās aizsardzības procesā atklātajiem faktiem, kuri var būt par pamatu kriminālprocesa uzsākšanai.”
41. 51. pantā:
izteikt trešo daļu šādā redakcijā:
“(3) Tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošajai personai ir pienākums nekavējoties informēt kreditorus par to, ka:
1) īstenojot tiesiskās aizsardzības procesu, parādnieks nav veicis šajā likumā noteiktās darbības vai ir sniedzis nepatiesas ziņas;
2) parādnieks ilgāk nekā 30 dienas nepilda tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu un tiesai nav iesniedzis šā plāna grozījumus;
3) parādnieks pārkāpj šajā likumā noteiktos rīcības ierobežojumus.”
papildināt pantu ar jaunu 5.1 daļu šādā redakcijā:
“(5)1 Kreditoram ir tiesības iesniegt tiesā pieteikumu par tiesiskās aizsardzības procesa izbeigšanu šā panta trešās daļas 2. punktā noteiktajā gadījumā.”;
aizstāt sestajā daļā vārdu “administrators” ar vārdiem “tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošā persona”.
42. 53. pantā:
izteikt pirmās daļas 3. punktu šādā redakcijā:
“3) šā likuma 42. panta trešajā daļā noteiktais kreditoru vairākums ir vienojies ar tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošo personu un parādnieku par tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošo personu ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā;”;
aizstāt pirmās daļas 4. punktā vārdu “administrators” ar vārdiem “tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas”.
43. Izteikt 54. pantu šādā redakcijā:
“54. pants. Tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošā persona ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesā
(1) Tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošo personu ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesā ieceļ tiesa saskaņā ar šā likuma 42. panta trešajā daļā noteiktā kreditoru vairākuma, tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas un parādnieka vienošanos.
(2) Šā likuma 42. panta trešajā daļā noteiktā kreditoru vairākuma vienošanās ar tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošo personu un parādnieku par tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas izvēli (53. panta pirmās daļas 3. punkts) uzskatāma par panāktu, ja ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu ir saskaņojis šā likuma 42. panta trešajā daļā minētais kreditoru vairākums.”
44. 60. pantā:
papildināt pirmo daļu ar 1.1 un 1.2 punktu šādā redakcijā:
“11) kreditors vai kreditori, ja pastāv šā likuma 51. panta trešās daļas 2. punktā noteitkā pazīme;
12) šā likuma 42. panta trešajā daļā noteiktā kreditoru vairākuma pārstāvis, ja pastāv kāda no šā likuma 51. panta trešās daļas 1. un 3. punktā noteiktajām pazīmēm;”
izslēgt pirmās daļas 4. punktu.
45. Izslēgt 62. panta septīto daļu.
46. Papildināt Maksātnespējas likumu ar 85.1 pantu šādā redakcijā:
“85.1 pants. Administratora darbības revīzija
(1) Kreditori, kuri pārstāv ne mazāk kā 25 procentus no atzīto pamatprasījumu summas nodrošināto vai nenodrošināto kreditoru grupā, var pieprasīt administratora darbības revīziju attiecīgajā maksātnespējas procesā.
(2) Revīziju veic kreditoru pieaicināts zvērināts revidents vai zvērinātu revidentu komercsabiedrība.
(3) Revīzijas uzsākšanas pamats ir šī panta pirmajā daļā minēto kreditoru pieņemts paziņojums administratoram, kurā ir norādīts revīzijas veicējs, revīzijas uzdevums un revīzijai nepieciešamā informācija.
(4) Kreditoru darba uzdevums revidentam var ietvert gan administratora darbības pārbaudu attiecīgā maksātnespējas procesa laikā, gan arī parādnieka darījumu, grāmatvedība un finanšu pārbaudi par periodu līdz maksātnespējas procesa pasludināšanai.
(5) Administrators nodrošina revidentu ar paziņojumā par revīzijas veikšanu norādīto informāciju ne vēlāk kā divu nedēļu laikā pēc paziņojuma saņemšanas. Pēc revidenta pieprasījuma administrators nekavējoties nodrošina revidentu ar jebkuru papildus vai skaidrojošu informāciju, ciktāl tas izriet no paziņojumā noteiktā darba uzdevuma.
(6) Ar revidenta ziņojumu ir tiesības iepazīties administratoram, par kura darbības revīziju ir sagatavots attiecīgais revidenta ziņojums.
(6) Revīzijas veikšanu finansē kreditori, kuri pieprasījuši revīzijas veikšanu.”
47. 107. panta otrajā daļā aizstāt vārdus “administratoru un kreditoriem par administratora amata kandidātu” ar vārdiem „tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošo personu un kreditoriem par tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas kandidātu” un vārdu “administratora” ar vārdiem “tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas.”
48. Aizstāt šā likuma 132. pantā vārdu “sertifikāta” ar vārdiem “amata apliecības”.
49. Papildināt šā likuma 151. panta otro daļu ar vārdiem “izņemot šā likuma 150. panta trešajā daļā noteikto gadījumu.”
50. Izteikt 166. pantu šādā redakcijā:
“166. pants. Tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas atlīdzība tiesiskās aizsardzības procesā un ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesā
(1) Par atlīdzības apmēru tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošajai personai un tās segšanas kārtību tiesiskās aizsardzības procesā vai ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesā šā likuma 42. panta trešajā daļā noteiktais kreditoru vairākums rakstveidā vienojas ar tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošo personu un to norāda tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā.
(2) Tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas atlīdzību par pienākumu veikšanu tiesiskās aizsardzības procesā vai ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesā maksā šā likuma 42. panta trešajā daļā noteiktais kreditoru vairākums, kurš ir atbalstījis tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu proporcionāli katra kreditora prasījuma apmēram, ja vien nav panākta cita vienošanās kreditoru starpā.”.
51. Izslēgt 167. panta trešās daļas 1. punktu.
52. 169. pantā:
aizstāt vārdus „amata” ar vārdiem „juridiskās personas maksātnespējas procesa”;
53. Papildināt 171. panta pirmo daļu aiz vārda “pabeigšanai” ar vārdiem “vai izbeigšanai”.
54. Izslēgt likuma 174. pantu.”
55. Papildināt likumu ar 174.1, 174.2 un 174.3 pantu šādā redakcijā:
“174.1 pants. Maksātnespējas administrācijas uzdevumi:
Lai īstenotu šā likuma 173. pantā un citos normatīvajos aktos noteiktās funkcijas, Maksātnespējas administrācija:
1) veic administratoru uzraudzību;
2) izskata sūdzības par administratora rīcību, izņemot tos likumā noteiktos gadījumus, kad sūdzības par administratora lēmumiem izskatāmas tiesā, kurā ierosināta attiecīgā maksātnespējas procesa lieta;
3) izskata administratīvo pārkāpumu lietas atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā noteiktajai kompetencei;
4) izskata iesniegumus par maksātnespējīgo darba devēju darbinieku prasījumu apmierināšanu;
5) izskata iesniegumus par juridiskās personas maksātnespējas procesa depozīta un fiziskās personas maksātnespējas procesa depozīta izmaksu;
6) izskata iesniegumus par šā likuma 118.1 pantā noteikto līdzekļu izmaksu;
7) organizē administratoru pretendentu apmācību;
8) organizē administratora eksāmenu un kvalifikācijas eksāmenu;
9) ieceļ amatā administratorus;
10) organizē administratoru kvalifikācijas pilnveidi;
11) atbrīvo, atceļ un atstādina no amata administratorus, kā arī aptur administratora amata darbību;
12) šajā likumā noteiktajos gadījumos un apmērā veic tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošo personu uzraudzību un izskata sūdzības par viņu rīcību;
13) izveido, uztur un attīsta Sistēmu;
14) nodrošina administratoru un citu normatīvajos aktos noteikto personu, kurām ir pienākums iesniegt informāciju Maksātnespējas administrācijā, iesniegto dokumentu pārveidošanu elektroniskā formā glabāšanai elektroniskā vidē saskaņā ar normatīvajiem aktiem par arhīvu pārvaldību;
15) nodrošina maksātnespējas jomu regulējošajos normatīvajos aktos noteikto ziņu pieejamību;
16) veic citos normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus.
174.2 Maksātnespējas administrācijas tiesības
(1) Maksātnespējas administrācijai ir šādas tiesības:
1) pieprasīt valsts un pašvaldību institūcijām un bez maksas saņemt no tām jebkuru Maksātnespējas administrācijas funkciju izpildei nepieciešamo ar tiesiskās aizsardzības procesu un maksātnespējas procesu saistīto informāciju;
2) pieprasīt no tiesiskās aizsardzības procesā un maksātnespējas procesā iesaistītajām institūcijām un personām un saņemt no tām nepieciešamās ziņas un dokumentus par tiesiskās aizsardzības procesa un maksātnespējas procesa norisi;
3) pieprasīt tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošajai personai un administratoram un saņemt no viņa nepieciešamās ziņas un attiecīgos dokumentus par tiesiskās aizsardzības procesa un maksātnespējas procesa norisi;
4) pieprasīt, lai tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošā persona un administrators uzrāda dokumentu oriģinālus, un saņemt dokumentu atvasinājumus tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas un administratora rīcības likumības pārbaudei;
5) pieprasīt un saņemt tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas un administratora paskaidrojumus par viņa rīcību tiesiskās aizsardzības procesā un maksātnespējas procesā;
6) uzaicināt tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošo personu un administratoru ierasties Maksātnespējas administrācijā, lai sniegtu paskaidrojumus par tiesiskās aizsardzības procesa un maksātnespējas procesa norisi;
7) uzlikt administratoram tiesisku pienākumu;
8) iesniegt tiesai pieteikumu par tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas un administratora atcelšanu no tiesiskās aizsardzības procesa un maksātnespējas procesa administratora pienākumu pildīšanas;
9) 24 stundu laikā pēc brīdinājuma nosūtīšanas ierasties pie tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas un administratora maksātnespējas reģistrā ierakstītajā prakses vietā vai parādnieka – juridiskās personas – atrašanās vietā. Pārbaudes laikā Maksātnespējas administrācijas amatpersonām, uzrādot iestādes rakstveida pilnvarojumu, kurā norādīts pārbaudes priekšmets un mērķis, ir tiesības:
a) pieprasīt un saņemt ar jebkuru tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas un administratora lietvedībā esošo tiesiskās aizsardzības procesu, juridiskās personas maksātnespējas procesu vai fiziskās personas maksātnespējas procesu saistīto informāciju un dokumentus (arī elektroniskā veidā sagatavotus, komercnoslēpumu saturošus dokumentus), iepazīties ar tiem uz vietas, kā arī saņemt normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā apliecinātus šo dokumentu atvasinājumus;
b) pieprasīt un saņemt informāciju un dokumentus par administratora ieņēmumu un izdevumu uzskaiti, pildot administratora amata pienākumus, iepazīties ar tiem uz vietas, kā arī saņemt normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā apliecinātus šo dokumentu atvasinājumus;
c) pieprasīt un saņemt no tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas un administratora rakstveida vai mutvārdu paskaidrojumus.
(2) Maksātnespējas administrācijas amatpersonas pilnvaras apliecina dienesta apliecība.
(3) Ministru kabinets nosaka Maksātnespējas administrācijas amatpersonu un darbinieku dienesta apliecības saturu un formu.
(4) Uzsākot šā likuma 174.2 panta pirmās daļas 9. punktā noteiktās procesuālās darbības, Maksātnespējas administrācijas amatpersona informē tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošo personu un administratoru par viņa tiesībām.
174.3 pants. Procesuālās darbības protokols
(1) Šā likuma 174.2 panta pirmās daļas 9. punktā noteiktās procesuālās darbības Maksātnespējas administrācijas amatpersonas fiksē procesuālās darbības protokolā.
(2) Procesuālās darbības protokolā norāda:
1) darbības norises vietu un datumu;
2) darbības veikšanas tiesisko pamatu;
3) laiku, kad darbība sākta un pabeigta;
4) darbības veicēju amatu, vārdu un uzvārdu;
5) protokolētāja amatu, vārdu un uzvārdu;
6) personu — darbības dalībnieku vārdu, uzvārdu un amatu vai saistību ar tiesiskās aizsardzības procesu vai maksātnespējas procesu;
7) darbības norises gaitu un konstatētos faktus;
8) procesuālās darbības laikā iegūtos dokumentus.
(3) Protokolam pievieno procesuālās darbības gaitā iegūtos dokumentus.
(4) Procesuālās darbības veicējs iepazīstina personas, kuras piedalījās attiecīgajā darbībā, ar procesuālās darbības protokola saturu un pielikumiem. Personu izteiktos labojumus un papildinājumus fiksē procesuālās darbības protokolā.
(5) Procesuālās darbības protokolu kopumā un katru tā lappusi atsevišķi paraksta procesuālās darbības veicējs, protokolētājs un visas personas, kuras piedalījās attiecīgajā darbībā. Ja persona atsakās parakstīties, to atzīmē protokolā, norādot atteikšanās iemeslu un motīvu.”
56. Izteikt 175. pantu šādā redakcijā:
„175. pants. Maksātnespējas administrācijas lēmumi, to apstrīdēšana un pārsūdzēšana.
(1) Maksātnespējas administrācija pieņem lēmumus par:
1) maksātnespējīgo darba devēju darbinieku prasījumu apmierināšanu;
2) administratora rīcību maksātnespējas procesā un administratora amata vispārējās darbības ietvaros, kā arī par tiesiskā pienākuma uzlikšanu pārkāpuma konstatēšanas gadījumā;
3) administratora iecelšanu, atbrīvošanu, atcelšanu un atstādināšanu no amata, kā arī administratora amata darbību apturēšanu;
4) par administratora kvalifikācijas eksāmena termiņa pagarināšanu;
5) šā likuma 62. un 129. pantā minētā depozīta izmaksāšanu;
6) šā likuma 118.1 pantā noteitko naudas līdzekļu izmaskāšanu.
(2) Šā panta pirmās daļas 1., 3. un 4. punktā minēto Maksātnespējas administrācijas lēmumu var apstrīdēt augstākā iestādē. Augstākas iestādes lēmumu par attiecīgo Maksātnespējas administrācijas lēmumu var pārsūdzēt tiesā.
(3) Šā panta otrajā daļā minētos lēmumus apstrīd un pārsūdz Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Minēto lēmumu apstrīdēšana un pārsūdzēšana neaptur to darbību.
(4) Šā panta pirmās daļas 2. punktā minēto Maksātnespējas administrācijas lēmumu var pārsūdzēt Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā mēneša laikā no lēmuma saņemšanas dienas tajā tiesā, kurā ierosināta attiecīgā maksātnespējas procesa lieta. Sūdzības iesniegšana tiesā neaptur Maksātnespējas administrācijas lēmuma darbību.
(5) Šā panta pirmās daļas 5. un 6. punktā minēto Maksātnespējas administrācijas lēmumu var pārsūdzēt Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā mēneša laikā no lēmuma saņemšanas dienas tajā tiesā, kurā ierosināta attiecīgā maksātnespējas procesa lieta. Sūdzības iesniegšana tiesā aptur Maksātnespējas administrācijas lēmuma darbību.”
57. Pārejas noteikumos:
Izslēgt pārejas noteikumu 4. punkta 3. apakšpunktā vārdus „administratora sertifikāts anulēts, jo administrators, lai saņemtu sertifikātu, sniedzis nepatiesas ziņas.”
papildināt ar 35.-57. punktu šādā redakcijā:
35. Administratori, kuriem sertifikāti ir izsniegti saskaņā ar šā likuma regulējumu, kas bija spēkā līdz 2016. gada 31. decembrim un kuru sertifikāti ir derīgi 2017. gada 1. janvārī, ir tiesības pildīt administrtora pienākumus, pamatojoties uz izsniegto sertifikātu. Pēc sertifikāta derīguma termiņa beigām administratoram ir pienākums tuvākajā kvalifikācijas eksāmena kārtošanas reizē kārtot kvalifikācijas eksāmenu. Ja administrators kvalifikācijas eksāmenu nekārto, vai kārtojot kvalifikācijas eksāmenu, saņem negatīvu vērtējumu, viņš zaudē tiesības pildīt administratora pienākumus.
36. Šo pārejas noteikumu 35. punktā minētajiem administratoriem līdz iecelšanmai amatā piemēro šā likuma regulējumu, kas noteic ierobežojumu pildīt administratora pienākumus, ja tā sertifikāt darbības termiņš ir notecējis, tā darība ir apturēta vai izbeigta vai sertifikāts anulēts, kas bija spēkā līdz 2016. gada 31. decembrim.
37. Šo pārejas noteikumu 35. punktā minētos administratorus Maksātnespējas administrācijas direktors ieceļ amatā un viņiem izsniedz amata apliecību pēc sekmīgi nokārtota kvalifikācijas eksāmena. Līdz amata apliecības izsniegšanai administratora tiesības pildīt administratora pienākumus apliecina sertfikāts, kas izsniegts saskaņā ar šā likuma regulējumu, kas bija spēkā līdz 2016. gada 31. decembrim. Līdz amata apliecības izsniegšanai maksātnespējas reģistrā ailēs, kurās ierakstāmas ziņas par amata apliecību, ieraksta ziņas par administratora sertifikātu.
38. Sākot ar 2017. gada 1. janvāri, Administratoru asociācijas uzdevumu pieņemt lēmumu par izsniegto administratora sertifikātu darbības apturēšanu, izbeigšanu un tā anulēšanu atbilstoši likuma noteikumiem par administratora sertifikāta darbības apturēšanu, izbeigšanu un tā anulēšanu, kas bija spēkā līdz šā likuma grozījumu, kas paredz administratora iecelšanu amatā, spēkā stāšanās brīdim, pilda Maksātnespējas administrācija. Pieņemot lēmumu par administratoru sertifikāta darbības apturēšanu, izbeigšanu un tā anulēšanu, piemēro Ministru kabineta 2010. gada 9. novembra noteikumos Nr. 1038 “Maksātnespējas procesa administratoru pretendentu apmācības un maksātnespējas procesa administratoru sertificēšanas kārtība” noteikto kārtību, ciktāl tās noteikumi nav pretrunā šā likuma mērķim. Maksātnespējas administrācijas lēmumu par izsniegto administratora sertifikātu darbības apturēšanu, izbeigšanu un tā anulēšanu var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.
39. Administratori, kuru sertifikāta darbība šo pārejas noteikumu 35. punktā noteiktajā kvalifikācijas eksāmena kārtošanas laikā ir apturēta, kvalifikācijas eksāmenu, ko kārto pirms iecelšanas amatā, kārto tuvākajā kvalifikācijas eksāmena kārtošanas reizē, kas seko sertifikāta darbības apturēšanas termiņa izbeigšanās dienai.
40. Maksātnespējas administrācija pirmo administratoru kvalifikāciajs eksāmenu rīko, sākot ar 2017. gada 1. jūniju.
41. Pēc kvalifikācijas eskāmena rezultātu paziņošanas Maksātnespējas administrācija nekavējoties sniedz informāciju atbildīgajai iestādei, kura kārto maksātnespējas reģistru, ziņu aktualizēšanai par administratoru, un gadījumos, kad saskaņā ar šo pārejas noteikumu 38. punktu administrators zaudē tiesības pildīt administratora pienākumus, veic pasākumus viņa atcelšanai no visiem maksātnespējas procesiem, kuros administrtors ir bijis iecelts, saskaņā ar šā likuma 17.2 panta pirmās daļas 4. punktu un 20. panta pirmās daļas 1.1 punktu.
42. Maksātnespējas administrācija pieņem lēmumus par apstrīdētajiem Administratoru asociācijas administratīvajiem aktiem un faktisko rīcību jautājumos par administratora sertificēšanu, tajā skaitā sertifikāta izsniegšanu, sertifikāta darbības izbeigšanu vai anulēšanu, kā arī administratora atkārtotu sertificēšanu.
43. Administratoru asociācijas faktisko rīcību un administratīvos aktus, kuri attiecas uz administratora sertificēšanu, tajā skaitā sertifikāta izsniegšanu, sertifikāta darbības izbeigšanu, anulēšanu vai administratora atkārtotu sertificēšanu, var apstrīdēt Maksātnespējas administrācijā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Maksātnespējas administrācijas lēmumu var pārsūdzēt tiesā. Minēto lēmumu apstrīdēšana un pārsūdzēšana neaptur to darbību.
44. Administratoru asociācija līdz 2017. gada 1. martam nodod Maksātnespējas administrācijai izsniegto, pagarināto, anulēto un izbeigto sertifikātu un sertifikātu dublikātu reģistru, lēmumus, kas pieņemti, pildot tai noteiktos valsts pārvaldes uzdevumus atbilstoši šā likuma regulējumam, kas bija spēkā līdz 2016. gada 31. decembrim, kā arī šo lēmumu pieņemšanu pamatojotšos dokumentus.
45. Šā likuma noteikumus, kas noteic regulējumu attiecībā uz administratoru amata pretendentu apmācību, piemēro, sākot ar 2017. gada 1. jūliju. Apliecinājumi par apmācības kursa noklausīšanos, ko izsniegusi Administratoru asociācija, ir derīgi līdz tajos norādītā termiņa beigām. Administratora amata kandidātam, kuram izsniegtā Administratoru asociācijas apliecinājuma par apmācības kursa noklausīšanos derīguma termiņš beidzas laikā no 2017. gada 1. janvāra līdz 2017. gada 1. jūlijam, ir tiesības kārtot administratora eksāmenu tuvākajā Maksātnespējas administācijas organizētajā administratora eksāmena kārtošanas reizē pēc šajā apliecinājumā norādītā termiņa beigām.
46. Kvalifikācijas pilnveides pasākumi, ko administrators ir apmeklējis līdz šā likuma noteikumu par kvalifikācijas eksāmena kārtošanu spēkā stāšanās brīdim, ir ņemami vērā, vērtējot jautājumu par kvalifikācijas eksāmena priekšnosacījumu izpildi.
47. Šā likuma regulējumu, kas paredz ieviest tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas regulējumu un saistītās izmaiņas tiesiskās aizsardzības procesa un ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesa norisē un attiecīgi ierobežot administratoru kompetenci veikt administratora pienākumus tiesiskās aizsardzības procesā un ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesā, piemēro, sākot ar 2017. gada 1. jūliju. Šajā punktā minēto regulējumu piemēro attiecībā uz tiesiskās aizsardzības un ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesiem, kas ierosināti pēc 2017. gada 1. jūlija. Tiesiskās aizsardzības procesiem, kas uzsākti līdz 2017. gada 30. jūnijam, piemērojamas likuma normas, kas bija spēkā šā procesa uzsākšanas brīdī.
48. Šā likuma noteikumus, kas noteic Maksātnespējas administrācijas kompetenci veikt šā likuma 174.2 panta pirmās daļas 9. punktā noteitkās darības, piemēro, sākot ar 2017. gada 1. jūliju.
49. Šā likuma regulējumu, kas noteic tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas un administratora disciplināratbildību, piemēro, sākot ar 2017. gada 1. jūliju.
50. Šā likuma regulējumu, kas noteic tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas un administratora pienākumu lietvedības kārtošanas jomā, piemēro, sākot ar 2017. gada 1. jūliju.
51. Šā likuma 174.1 panta 13., 14. un 15. punktu, kas noteic Maksātnespējas administrācijas kompetenci izveidot, uzturēt un attīstīt Sistēmu, veikt dokumentu elektronisku apstrādi un nodrošināt ziņu pieejamību tīmekļa vietnē, piemēro, sākot ar 2018. gara 1. jūliju.
52. Šā likuma 12.1 pants, kas noteic Sistēmas darbību, stājas spēkā 2018. gada 1. jūlijā.
53. Šā likuma 12.2 pants, kas noteic Maksātnespējas administrācijas tīmekļa vietnē publicējamo informāciju, stājas spēkā 2018. gada 1. jūlijā.
54. Ministru kabinets līdz 2017. gada 1. maijam izdod šā likuma 13.1 panta trešajā daļā, 15. panta ceturtajā daļā, 16.1 panta piektajā daļā, 16.2 panta sestajā daļā un 174.2 panta trešajā daļā noteiktos Ministru kabineta noteikumus.
55. Ministru kabinets līdz 2017. gada 1. jūnijam izdod šā likuma 12.7 otrajā daļā, 12.8 ceturtajā daļā, 12.9 panta sestajā daļā, 17.1 panta otrajā daļā, 17.2 panta otrajā daļā, 17.3 panta otrajā daļā 17.4 panta otrajā daļā, 26. panta septītajā daļā, 26.1 panta ceturtajā daļā, 31.1 panta trešajā daļā, 31.4 piektajā daļā un 31.6 panta otrajā daļā noteiktos Ministru kabineta noteikumus.
56. Ministru kabinets līdz 2017. gada 31. decembrim izdod šā likuma 12.1 panta astotajā daļā un 12.2 panta ceturtajā daļā noteiktos Ministru kabineta noteikumus
57. Līdz šo pārejas noteikumu 54. punktā noteikto Ministru kabineta noteikumu izdošanas brīdim, bet ne ilgāk kā līdz 2017. gada 1. jūnijam, piemēro Ministru kabineta 2010. gada 9. novembra noteikumus Nr. 1038 “Maksātnespējas procesa administratoru pretendentu apmācības un maksātnespējas procesa administratoru sertificēšanas kārtība”, ciktāl tie nav pretrunā šā likuma mērķim.
Likums stājas spēkā 2017. gada 1. janvārī.
Likumprojekta “Grozījumi Maksātnespējas likumā”
Anotācija
1. Kādēļ likums ir vajadzīgs?
Ņemot vērā informāciju, kas iegūta, veicot situācijas maksātnespējas nozarē izpēti (Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra “SKDS” veiktā aptauja “Uzskati par ar maksātnespējas procesu un TAP saistītajiem jautājumiem”, Ārvalstu investoru padomes Latvijā un profesionālo pakalpojumu uzņēmuma “Deloitte” veiktais pētījums “Ļaunprātīga maksātnespējas procesa riski Latvijā”), konstatēts, ka sabiedrības uzticēšanās līmenis maksātnespējas procesa administratoru (turpmāk – administrators) profesijai un maksātnespējas procesa norises likumībai kopumā ir ļoti zems. Apkopotās informācijas analīzes rezultātā tika secināts, ka šāda situācija ir izveidojusies, jo maksātnespējas process atsevišķos gadījumos tiek izmantots ļaunprātīgi. Šos riskus varētu novērst, stiprinot administratora profesijas regulējumu un uzraugošo institūciju darbību.
Administratoru ienākšanas profesijā un uzraudzības modeļa maiņa.
Atbilstoši šobrīd spēkā esošajam regulējumam sertifikāciju un apmācību pirms sertifikācijas nodrošina biedrība “Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācija” (turpmāk – Administratoru asociācija). Maksātnespējas likuma 14. panta otrā daļa noteic, ka Administratoru asociācija sertifikācijas un apmācības jomā veic šādus valsts pārvaldes uzdevumus: apmāca administratoru pretendentus, sertificē administratorus, veic atkārtotu sertifikāciju, izbeidz un aptur sertifikātu darbību, anulē tos, kā arī organizē administratoru profesionālās kvalifikācijas pilnveidi. Minētie valsts pārvaldes uzdevumi ar likumu ir deleģēti Administratoru asociācijai un to finansēšanai ir noteikta pakalpojuma maksa, ko nosaka Ministru kabinets.
Administratoru amata pretendentu apmācību šobrīd jāveic Administratoru asociācijai, bet kvalifikācijas pilnveidi tai jāorganizē, nosakot arī apmācības programmā iekļauto priekšmetu saturu. Pamats apliecinājuma par kursa noklausīšanos saņemšanai ir noteikta apjoma lekciju apmeklējums. Pamats sertifikāta izsniegšanai ir sekmīga eksāmena nokārtošana. Eksāmena organizēšanā un norisē ir iesaistīta Administratoru asociācija un tās izveidota institūcija, kurā citastarp ir pārstāvēta Administratoru asociācija. Atkārtotu sertificēšanu reizi divos gados veic Administratoru asociācija. Faktiski pamats sertifikāta darbības pagarināšanai ir noteikta apjoma kvalifikācijas pasākumu apmeklējums, punktu skaits, ko iegūst, sekmīgi administrējot procesu, samaksāta maksa par pakalpojumu, apliecinājuma iesniegšana par atbilstību Maksātnespējas likumā administratoram izvirzītajām prasībām. Līdz ar to atkārtotas sertifikācijas laikā nenotiek administratora zināšanu pārbaude. Lēmuma pieņemšana par administratora sertifikāta darbības apturēšanu, izbeigšanu un tā anulēšanu ir Administratoru asociācijas kompetencē, savukārt pasākumus administratora atcelšanai no konkrētiem procesiem veic Maksātnespējas administrācija atbilstoši kompetencei. Šobrīd administratoru profesionālās ētikas kodeksu izstrādā un pieņem Administratoru asociācija. Profesionālās ētikas kodeksa normu rupjš pārkāpums var būt par pamatu administratora sertifikāta darbības izbeigšanai, lēmumu par to ir tiesības pieņemt Administratoru asociācijai.
Līdz ar to visi ar administratoru eksāmenu saistītie jautājumi ir Administratoru asociācijas pārziņā. Tādējādi nevar izslēgt subjektīvu pieeju sertifikācijas procesā. Tāpat, lai gan noteikti uzdevumi ir noteikti Administratoru asociācijas izveidotajai Sertifikācijas komisijai, netiek izslēgts, ka visi tās locekļi ir saistīti ar Administratoru asociāciju, jo netiek ierobežota situācija, ka augstskolu akadēmiskā personāla pārstāvji vienlaikus ir arī Administratoru asociācijas pārstāvji vai cieši ar to saistīti, t. sk., ņemot vērā, ka tās sastāvu apstiprina Administratoru asociācija. Visas administratoru sertifikācijā iesaistītās personas ir Administratoru asociācijas norīkotas (darbinieki, pilnvarotās personas) vai apstiprinātas, vai uzaicinātas. Līdz ar to var teikt, ka visu sertifikācijas procesu kontrolē Administratoru asociācija. Līdz ar to nav novērsts subjektīvas vērtēšanas iespējamības faktors un citi iespējamie riski par neobjektivitāti.
Par problēmām maksātnespējas jomā liecina gan plašsaziņas līdzekļos izskanējusī informācija, gan sabiedriskās domas pētījumu rezultāti, gan uzraugošās institūcijas – Maksātnespējas administrācijas – sniegtā informācija. Jāņem vērā arī tas, ka Administratoru asociācija pēc būtības ir šīs profesijas pārstāvju apvienība, kura turklāt nepārstāv visus administratorus. Tās biedri ir tiesīgi piedalīties Administratoru asociācijas darbībā, tās lietu pārvaldīšanā, biedru sapulcē ievēlēt vadības, rīcības un kontroles institūcijas un tikt tajās ievēlētiem, kā arī saņemt Administratoru asociācijas palīdzību profesionālo interešu aizstāvībā. Ņemot vērā, ka daļa Administratoru asociācijas pārvaldes institūciju pārstāvju un darbinieku paši ir administratori, lēmumu pieņemšanas objektivitāte par saviem profesijas biedriem atsevišķos gadījumos varētu būt vērtējama kritiski. Jāsecina, ka identificētās problēmas nav vērtējamas kā individuāli gadījumi, kā arī nav izslēgta korporatīvu saišu ietekme. Līdz ar to nav izslēdzams risks par atsevišķu administratoru ieinteresētību noteiktu personu uzņemšanai administratoru skaitā.
Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka 2013. gada pētījumā „ERAB Maksātnespējas administratoru pienākumu izpilde” citastarp ir likts uzsvars uz nepieciešamību Latvijā stiprināt uzraugošo institūciju darbību, kā arī stiprināt ētikas principu ievērošanu administratoru darbībā. Ārvalstu investoru padome Latvijā un profesionālo pakalpojumu uzņēmuma “Deloitte” veiktajā pētījumā “Ļaunprātīga maksātnespējas procesa riski Latvijā” norādījusi uz to, ka pastāv vairāki riski, kā maksātnespējas procesu ļaunprātīgi izmantot, vienlaikus norādot uz nepieciešamību stiprināt iesaistīto uzraugošo institūciju kompetenci. Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra “SKDS” veiktajā aptaujā “Uzskati par ar maksātnespējas procesu un TAP saistītiem jautājumiem” iegūtā informācija liecina par to, ka maksātnespējas jomas regulējums ir vērtējams kā labs, taču nav uzticības maksātnespējas procesa administratoriem. Piemēram, pilnīgu uzticību administratoram nav paudis neviens tiesnesis un neviens juridiskās palīdzības sniedzējs un advokāts. Pilnīgu uzticību administratoriem ir pauduši 5% kreditoru, 5% parādnieka pārstāvju, 10% trešo personu un 20% administratoru.
Ņemot vērā minēto, likumprojekts paredz mainīt esošo administratoru ienākšanas profesijā un uzraudzības modeli. Likumprojektā iekļautie priekšlikumi neparedz mehānisku kvalifikācijas pārbaudes un sekojošu tiesību piešķiršanu praktizēt administratora amatā nodošanu no vienas institūcijas citai. Likumprojektā iekļautie priekšlikumi paredz kompleksu risinājumu, kas paredz veikt administratoru profesijas reformu, nododot viņu kvalifikācijas pārbaudes funkciju valstij, vienlaikus paredzot stingrākas prasības administratoru kvalifikācijai, reputācijai un profesionalitātei, kā arī ieviešot regulāru administratoru eksamināciju. Likumprojekts noteic, ka administratoru amatā ieceļ un no tā atceļ Maksātnespējas administrācijas direktors, tas ievieš disciplināro atbildību. Administratora profesijas reformu ietvaros likumprojekts noteic arī prasības administratora lietvedības vešanai un paplašina Maksātnespējas administrācijas tiesības pieprasīt un iegūt administratora prakses vietā ar procesiem saistītos dokumentus.
Nosakot tiesības veikt administratoru amata pretendentu apmācību plašākam personu lokam, tiek veicināta konkurence, kas savukārt veicinās apmācību kvalitāti.
Ieviešot regulāru kvalifikācijas eksāmenu, regulāri tiks ne vien pārbaudīta administratora darbība iepriekšējā periodā, bet arī pārbaudītas viņa zināšanas, kas veicinās viņu augstu profesionālo kvalifikāciju, tajā skaitā attiecībā uz jaunākajām tendencēm profesionālajā jomā. Nododot eksaminācijas jautājumu izskatīšanu plaši pārstāvētai un ar Maksātnespējas likumu definētai eksaminācijas komisijai, tiek novērstas jebkādas šaubas par kādas personas vai personu grupas iespējamu ieinteresētību noteiktu personu nonākšanai administratora amatā vai amata saglabāšanu gadījumā, ja regulārās kvalifikācijas pārbaudes laikā tiktu konstatēta administratora neatbilstība tam izvirzītajām prasībām. Tādējādi tiek nodrošināta neitrālas institūcijas veikta amata pretendentu un administratoru zināšanu pārbaude. Ņemot vērā, ka eksaminācijas komisijā ir pārstāvētas dažādas institūcijas, kā arī nevalstiskais sektors, tiek mazināts negodprātīgas rīcības risks, jo iesaistās institūcijas pārstāv dažādus sektorus un tiem ir iespēja veikt plašāku eksāmena norises uzraudzību. Plaši pārstāvētās eksaminācijas komisijas kompetence vērtēt administratoru atbilstību nevainojamas reputācijas prasībai novērš šaubas par subjektīva vērtējuma sniegšanas iespējamību.
Disciplināratbildības ieviešana veicinās administratoru apzinīgumu un atbildību tā amata pienākumu izpildē, atturēs administratorus no iespējamas likumam un tā mērķim neatbilstošas rīcības. Tiesības atcelt administratoru no amata, pamatojoties uz disciplinārlietu komisijas lēmumu, veicinās to, ka administratori savā profesijā pienākumus veic apzinīgi, godprātīgi un ar vislielāko atbildību.
Minēto pasākumu kopums nodrošinās to, ka administratora profesijā strādā augsti kvalificēti profesionāļi ar amatam atbilstošām zināšanām, prasmēm, un personiskajām īpašībām. Jāņem vērā, ka pastāvošā sistēma, kuras ietvaros administratoru ienākšanas un palikšanas profesijā procesu, ciktāl tas ir saistīts ar administratoru kvalifikāciju, godprātīgu pienākumu pildīšanu un personisko īpašību kopuma atbilstību administratora profesijai, praktiski kontrolē viena institūcija – Administratoru asociācija – tajā skaitā, ņemot vērā publiskajā telpā izskanējušos pārmetumus, rada šaubas par šī uzdevuma īstenotāju neitralitāti.
Arī Satversmes tiesa ir sniegusi vērtējumu attiecībā uz neitralitātes prasības nodrošināšanu tiesu varas institūcijās, norādot, ka, analizējot tiesas neitralitāti kā neatņemamu taisnīgas tiesas sastāvdaļu, ir atzīts, ka neitralitātes prasībai ir subjektīvais un objektīvais aspekts. Subjektīvi neitrāls nozīmē to, ka nevienai personai nav personisku aizspriedumu, bet objektīvā neitralitāte nozīmē, ka jābūt izslēgtām jebkādām pamatotām (tajā skaitā sabiedrības) šaubām par objektivitāti. Turklāt nozīme var būt pat šķietamībai un ir nepieciešams novērst pat šķietamu neobjektivitāti.
Ņemot vērā minēto, likumprojekts noteic sekojošus priekšlikumus administratoru ienākšanai profesijā un darbības profesijā uzraudzībai. Ieviešot likumprojektā iekļautos priekšlikumus administratora profesijas reformai, tiks izveidota sistēma, kas pēc būtības mainīs līdzšinējo sertifikācijas kārtību, ieviešot neitrālu vērtēšanas institūciju, pārskatāmas procedūras, stingrāku uzraudzību, un nodrošinot atbilstoši kvalificētu, atbildīgu un godprātīgu administratoru darbību.
Likumprojektā iekļautie priekšlikumi paredz administratoru ienākšanas profesijā reformu, citastarp, ņemot vērā, ka ienākšana profesijā ir vērtējama kā daļa no īstenotās administratoru uzraudzības, novēršot personu bez atbilstošas kvalifikācijas un personiskajām īpašībām iekļūšanu profesijā. Tiesības apmācīt administratoru amata pretendentus plānots nodot Maksātnespējas administrācijai un citām juridiskajām personām, kuras atbilst Ministru kabineta noteiktām prasībām, līdz ar to Administratoru asociācijai likumprojekts neliedz turpināt administratoru apmācību.
Likumprojekts noteic, ka eksāmenu pieņem eksaminācijas komisija, kuru ieceļ tieslietu ministrs un kuras sastāvā ir plašs pārstāvēto institūciju spektrs – Tieslietu ministrija, Maksātnespējas administrācija, Augstākā tiesa, augstskolas, Administratoru asociācija, kā arī rajona tiesas tiesnesis un nevalstiskā sektora pārstāvis. Pārstāvjus izvirzīs šīs organizācijas, tādējādi novēršot vienas institūcijas ietekmi uz komisijas sastāvu. Likumprojekts paredz ar likumpakārtoto normatīvo aktu regulēt eksaminācijas kārtību, minimālo zināšanu apjomu, arī eksaminācijas komisijas darba kārtību. Likumprojekts administratoram izvirza obligātu prasību – nevainojama reputācija. Jautājumu par iespējamu neatbilstību nevainojamas reputācijas prasībai izskatīs neatkarīga eksaminācijas komisija.
Likumprojekts noteic, ka kvalifikācijas prasību izpilde tiek kontrolēta reizi divos gados, nosakot kvalifikācijas eksāmenu, ko pieņem eksaminācijas komisija. Likumprojekts noteic, ka administrators var turpināt darbību profesijā, ja ir sekmīgi nokārtojis kvalifikācijas eksāmenu. Minēto darbību kārtības noteikšanai likumprojekts noteic deleģējumu Ministru kabinetam.
Likumprojekts noteic Maksātnespējas administrācijas direktora pienākumu atcelt administratoru no amata Maksātnespējas likumā noteiktajos gadījumos, tajā skaitā, pamatojoties uz disciplinārlietu komisijas lēmumu. Likumprojekts paredz Maksātnespējas administrācijas direktora tiesības atbilstoši disciplinārlietu komisijas lēmumam atstādināt administratoru no amata darbību veikšanas Maksātnespējas likumā noteiktajos gadījumos, tajā skaitā, ja viņa neatstādināšana var kaitēt valsts vai trešo personu interesēm. Atcelšanas un atstādināšanas kārtības noteikšanai likumprojekts noteic deleģējumu Ministru kabinetam. Pienākums apturēt administratora amata darbību ir noteikts Maksātnespējas administrācijas direktoram pēc attiecīga iesnieguma saņemšanas saistībā Maksātnespējas likumā minētajiem apstākļiem. Likumprojekts paredz, ka administratoru atbrīvo no amata, pamatojoties uz viņa iesniegumu.
Ar priekšlikumiem likumprojektā tiek ieviesta disciplināratbildība. Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas pētījumā “Maksātnespējas administratoru pienākumu izpilde”, kā arī Valsts kontroles 2015. gada revīzijas ziņojumā tika uzsvērta nepieciešamība nodrošināt ētikas principu ievērošanu administratoru darbībā. Vienlaikus minētajā pētījumā, kā arī Ārvalstu investoru padomes Latvijā un profesionālo pakalpojumu uzņēmuma “Deloitte” veiktajā pētījumā “Ļaunprātīga maksātnespējas procesa riski Latvijā” ir uzsvērta nepieciešamība stiprināt uzraugošo institūciju darbību. Ņemot vērā minēto, likumprojektā ir paredzēts ieviest administratoru disciplināratbildību. Disciplinārlietas pret administratoriem izskatīs un administratoru ētikas kodeksu izstrādās tieslietu ministra apstiprinātā Disciplinārlietu komisija.
Likumprojekts paredz disciplinārlietas ierosināšanas pamatu – normatīvo aktu būtisks vai sistemātisks pārkāpums vai profesionālo ētikas normu būtisks pārkāpums. Disciplinārlietu pret administratoru izskata un disciplinārsodu piemēro Disciplinārlietu komisija, kuras sastāvu apstiprina tieslietu ministrs un kurā ir pārstāvji no Tieslietu ministrijas, Maksātnespējas administrācijas, Augstākās tiesas un Administratoru asociācijas. Likumprojekts noteic, ka disciplinārlietu komisijas darba un disciplinārlietu izskatīšanas kārtību noteiks Ministru kabinets. Likumprojekts noteic disciplinārlietu komisijas tiesības uzlikt administratoram disciplinārsodu (piezīme, piemērojot naudas sodu līdz 150 euro vai bez tā, vai rājiens, piemērojot naudas sodu no 150 līdz 15 000 euro apmērā vai bez tā), ierosināt administratora atcelšanu no amata, izbeigt disciplinārlietu vai nepiemērot disciplinārsodu, bet nosūtīt lēmumu Maksātnespējas administrācijai administratora rīcības nepareizības izskaidrošanai.
Likumprojekts noteic, ka profesionālās ētikas kodeksu izstrādā Disciplinārlietu komisija. Profesionālās ētikas normu rupjš pārkāpums ir pamats disciplinārlietas ierosināšanai, jautājumu izskata disciplinārlietu komisija.
Nevainojama reputācija un ierobežojumi administratoram. Lai vairotu uzticību administratora profesijai, tai nepieciešams piesaistīt personas, kuru personīgo un profesionālo īpašību kopuma novērtējums nodrošina šai personai labu reputāciju un augstus ētikas standartus, līdz ar to likumprojekts noteic prasību administratoram – nevainojama reputācija. Atbilstoši likumprojektā ietvertajam regulējumam iekļūšanai administratora profesijā precizētas normas, kas noteic ierobežojumus administratora pienākumu pildīšanai. Papildus likumprojektā ietverti ierobežojumi, lai nodrošinātu Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā paredzēto administratīvo sodu, kas ierobežo personu tiesības ieņemt amatus komercsabiedrībās. Regulējums nepieciešams, lai nepieļautu, ka administratora profesijā nonāk personas, kuras ir veikušas prettiesiskas darbības un par to ir attiecīgi sodītas un kuras nolaidības dēļ vai apzināti ir nepienācīgi pārvaldījušas personīgo vai viņai uzticēto juridiskai personai piederošu mantu. Priekšlikumi paredz arī novērst neviennozīmīgas interpretācijas iespēju attiecībā uz spēkā esošā regulējuma, kas liedz būt par administratoru personām, kuras ir atzītas par vainīgām par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, piemērošanu, nosakot, ka ierobežojums attiecas uz personām, kuras ir sodītas par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas.
Administratoru asociācijas kompetenci likumprojekts paredz sašaurināt, ņemot vērā, ka tiek stiprināta valsts loma maksātnespējas procesu un administratoru darbības uzraudzībā, paredzot Maksātnespējas administrācijas attiecīgās kompetences paplašināšanu, tajā skaitā arī attiecībā uz pienākumu sniegt ziņas par administratoru Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistram to ierakstīšanai maksātnespējas reģistrā.
Maksātnespējas reģistra mērķis. Likumprojekts paredz precizēt Maksātnespējas likuma 12. panta redakciju, precizējot Maksātnespējas reģistra mērķa definīciju. Priekšlikuma būtība ir noteikt likumā Maksātnespējas reģistrā esošo personas datu apstrādes mērķi, nodrošinot regulējuma atbilstību Fizisko personu datu aizsardzības likuma prasībām. Priekšlikums paredz Maksātnespējas likumā skaidri un nepārprotami noteikt, kādu mērķu sasniegšanai maksātnespējas reģistrs ir izveidots, jo šobrīd šā reģistra mērķis nav vienīgi nodrošināt publiskumu.
Administratoru un tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošo personu darbības publiskums. Lai veicinātu kreditoru interešu aizsardzību tiesiskās aizsardzības procesa un maksātnespējas procesā, likumprojekts paredz Maksātnespējas likumā noteikt pienākumu Maksātnespējas administrācijai nodrošināt noteiktas informācijas par administratoru un tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošo personu darbību apkopošanu un publiskošanu (informācijas apriti), tajā skatā informācijas par konstatētajiem darbības pārkāpumiem publiskošanu, vienlaikus nodrošinot fizisko personu datu aizsardzības un komercnoslēpuma aizsardzības prasības. Vienlaikus likumprojekts noteic datu apstrādes un informācijas publiskošanas mērķi, deleģējot Ministru kabinetam noteikt detalizētu publiskojamās informācijas saturu.
Papildus minētajam likumprojekts nosaka attiecīgās elektroniskās sistēmas tiesisko statusu, pārzini, funkcijas, uzdevumus un mērķus, kuru izpildei nepieciešamās informācijas apriti nodrošina. Likumprojekts noteic pārejas noteikumus attiecīgā regulējuma piemērošanas sākuma brīdim, lai iestādes sagatavotos regulējuma ieviešanas tehniskai nodrošināšanai. Minētais regulējums nepieciešams, lai risinātu problēmas maksātnespējas jomā. Publiskojot informāciju par administratoru un tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošo personu darbības rezultātiem, tiktu radīts priekšnoteikums sabiedrības kontrolei pār šo personu darbību, kā arī nodrošināta iespēja kreditoriem sekot līdzi administratoru un tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošo personu darbībai un viņu darbības atbilstībai normatīvo aktu prasībām, citastarp nodrošinot iespēju izvēlēties konkrētajam gadījuma atbilstošāko tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošo personu.
Ziņas maksātnespējas reģistrā. Atbilstoši likumprojektā ietvertajam regulējumam attiecībā uz administratoru iekļūšanu profesijā, likumprojekts precizē šajā reģistrā ierakstāmo ziņu saturu attiecībā uz administratora amata apliecību. Vienlaikus, lai nodrošinātu administratoru sasniedzamību, likumprojekts precizē maksātnespējas reģistrā ierakstāmo ziņu par administratora prakses vietu.
Administratora iecelšana maksātnespējas procesā. Ņemot vērā, ka likumprojekts paredz tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas ieviešanu, un attiecīgi ierobežo administratoru iesaistīšanos tiesiskās aizsardzības procesa norisē, likumprojekts paredz attiecīgi precizēt visu Maksātnespējas likumu, svītrojot tajā administratora pienākumus un tiesības tiesiskās aizsardzības procesā.
Regulējuma precizējumi saistībā ar administratora iecelšanu amatā. Ņemot vērā, ka likumprojekts paredz administratora profesijas regulējuma izmaiņas, nosakot, ka turpmāk administratorus nesertificē, bet ieceļ amatā, un attiecīgās saistītās izmaiņas saistībā ar atrašanos un darbību administratora profesijā, ir nepieciešams izdarīt attiecīgus precizējumus visā Maksātnespējas likuma tekstā arī gadījumos, kad regulējums tieši neregulē darbības saistībā ar iecelšanu amatā, amata darbību apturēšanu, administratora atcelšanu un atstādināšanu no amata.
Ierobežojumi administratora pienākumu pildīšanai maksātnespējas procesā. Ņemot vērā, ka uz administratoriem tiek attiecinātas likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” normas, ir skaidri jānodala regulējums, kas attiecas uz interešu konfliktu Maksātnespējas likuma izpratnē un likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” izpratnē. Lai nerastos tiesību normu kolīzijas, no Maksātnespējas likuma ir jāizslēdz termins “interešu konflikts” un attiecīgi jāpaplašina Maksātnespējas likumā noteiktie ierobežojumi administratora pienākumu pildīšanai maksātnespējas procesā, pēc būtības nemainot regulējuma saturu un būtību, tādējādi novēršot iespējamu situāciju, kurā abu normatīvo aktu regulējums ir savstarpēji izslēdzošs. Tādējādi tiek nošķirti ierobežojumi administratora amata pienākumu pildīšanai maksātnespējas procesā, ko kontrolē Maksātnespējas administrācija un tiesa, no likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” noteiktā interešu konflikta, ko kontrolē Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs.
Administratora darbības revīzija. Lai paplašinātu kreditoru tiesības maksātnespējas procesa un administratora darbības uzraudzības īstenošanai attiecīgajā procesā, likumprojekts noteic kreditoru tiesības pieprasīt administratoru darbības revīziju attiecīgajā maksātnespējas procesā. Likumprojekts noteic, ka revīziju veic kreditoru pieaicināts zvērināts revidents vai zvērinātu revidentu komercsabiedrība. Likumprojekts noteic parādniekam attiecīgu pienākumu nodrošināt revidentu ar nepieciešamo informāciju. Likumprojekts noteic, ka revīzijas veikšanu finansē kreditori, kuri pieprasījuši revīzijas veikšanu.
Uzraugošo institūciju darbības stiprināšana. Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas pētījumā “Maksātnespējas administratoru pienākumu izpilde” un Ārvalstu investoru padomes Latvijā un profesionālo pakalpojumu uzņēmuma “Deloitte” veiktajā pētījumā “Ļaunprātīga maksātnespējas procesa riski Latvijā” ir uzsvērta nepieciešamība stiprināt uzraugošo institūciju darbību.
Maksātnespējas sistēma būs efektīva vienīgi tad, ja par tās īstenošanu atbildīgajām iestādēm un amatpersonām būs nepieciešamie resursi, lai nodrošinātu ļoti efektīvu, savlaicīgu un taisnīgu iznākumu tām personām, kuru labā maksātnespējas regulējums pastāv.[1]
Viens no nozīmīgākajiem kvalitatīvas maksātnespējas tiesību piemērošanas priekšnoteikumiem ir stipra tiesu vara, kas nodrošina objektīvu un ātru ar maksātnespējas procesu saistīto jautājumu izskatīšanu. Attīstoties Latvijas maksātnespējas procesa tiesiskajam regulējumam, tiesas izskatāmo jautājumu loks tiek arvien paplašināts, tādējādi palielinot tiesu noslogotību. Lai paaugstinātu maksātnespējas procesa efektivitāti, līdzās tiesai maksātnespējas procesa uzraudzību savas kompetences ietvaros nodrošina Maksātnespējas administrācija, ļaujot samazināt funkcijas, kas tiesai jāveic saskaņā ar maksātnespējas tiesību aktiem, atbrīvojot tās kapacitāti būtiskāku ar procesa virzību saistīto jautājumu izšķiršanai, tajā pašā laikā nodrošinot nepieciešamās pārbaudes un līdzsvaru. Vienlaikus, ņemot vērā situāciju maksātnespējas jomā, nepieciešams stiprināt valsts kontroli, lai stiprinātu uzticamību maksātnespējas procesa norises likumībai.
Īstenojot uzraudzības funkciju, ļoti svarīgi nodrošināt operatīvu pieeju informācijai par maksātnespējas procesa norisi. Rakstveidā pieprasot administratoram iesniegt dokumentus, kas attiecas uz konkrēta maksātnespējas procesa norisi, nav iespējams savlaicīgi reaģēt uz informāciju par iespējamo normatīvo aktu pārkāpumu. Līdz ar to likumprojektā ir paredzētas Maksātnespējas administrācijas tiesības ierasties administratora prakses vietā un pārbaudīt ar tā lietvedībā esošajiem maksātnespējas procesiem saistītos dokumentus. Attiecīgais regulējums ir sasitīts ar likumprojektā ietverto administratora pienākumu kārtot viņa lietvedībā esošās tiesiskās aizsardzības procesa vai maksātnespējas procesa lietu, kā arī vest administratora ieņēmumu un izdevumu uzskaiti.
Ņemot vērā, ka likumprojekts paredz mainīt un paplašināt Maksātnespējas administrācijas kompetenci, likumprojektā ir detalizēti noteikti Maksātnespējas administrācijas uzdevumi un tiesības, kā arī regulēta Maksātnespējas administrācijas lēmumu apstrīdēšana un pārsūdzēšana.
Tiesiskās aizsardzības process. Likumprojektā iekļautais tiesiskās aizsardzības procesa regulējums ir sagatavots, lai nodrošinātu Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Ārvalstu investoru padomes Latvijā, Latvijas darba devēju konfederācijas, kā arī partijas “Vienotība” Saeimas deputātu frakcijas priekšlikumu ieviešanu.
Likumprojektā ir iekļauts regulējums, kas palielina kreditoru lomu tiesiskās aizsardzības procesā, kā arī paredz iespēju brīvi izvēlēties personu tiesiskās aizsardzības procesa uzraudzības pasākumu veikšanai. Atbilstoši likumprojektā iekļautajam regulējumam tiesiskās aizsardzības procesa norises atbilstību tiesas apstiprinatajam tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānam nodrošinās kreditoru vairākuma izvēlētā un tiesas apstiprinātā tiesiskās aizsardzības procesu uzraugošā persona. Lai ļautu parādniekam iespēju atjaunot maksātspēju gadījumā, ja kreditori nevar vienoties par uzraugošās personas kandidātu, tiesiskās aizsardzības procesa uzrauga kandidātu izvēlēsies tiesa. Par tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošo personu var būt jebkura rīcībspējīga fiziskā persona, kurai ir tiesības uzturēties un būt nodarbinātai Latvijā visu tiesiskās aizsardzības procesa norises laiku un attiecībā uz kuru nepastāv likumprojektā noteiktie ierobežojumi, kuru mērķis ir samazināt risku, ka tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas darbības rezultātā tiek nodarīti zaudējumi parādniekam un kreditoriem, piemēram, sodamība par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu. Tāpat, lai novērstu šobrīd pastāvošo interešu konfliktu, kā ierobežojums būt par tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošo personu konkrētā tiesiskās aizsardzības procesā ir apstāklis, ka persona piedalījusies parādnieka tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna izstrādē. Lai nodrošinātu kreditoru, tostarp mazākuma kreditoru interešu aizsardzību, likumprojektā paredzēts, ka tiesiskās aizsardzības procesu uzraugošajai personai ir pienākums reģistrēties Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicējam nodokļu jomu regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, Valsts ieņēmumu dienestā deklarēt prakses vietu Latvijā un paziņot par to Maksātnespējas administrācijai. Tāpat kreditoru interešu aizsardzības nolūkos likumprojektā ir paredzēta tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas atbildība par zaudējumiem, kas viņas vainas dēļ nodarīti valstij, parādniekam, kreditoriem vai citām personām. Lai nosegtu iespējamos zaudējumus, tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošajai personai jāapdrošina sava civiltiesiskā atbildība.
Kreditoru vairākumam ir tiesības jebkurā brīdī mainīt tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošo personu. Lai stiprinātu kreditoru interešu aizsardzību, likumprojektā ir paredzēts, ka gadījumā, ja tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna saskaņošanas procesa rezultātā paliek vērā neņemtie kreditoru iebildumi, atzinumu par šiem iebildumiem sniedz zvērināts revidents, kura darbību apmaksā kreditori, kuru iebildumi ir bijuši par pamatu šā pantā noteikto darbību uzsākšanai. Vienlaikus, neatkarīgi no zvērināta revidenta atzinumu par tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu likuma noteiktajā apmērā sniedz tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošā persona. Pēc tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanas pasludināšanas tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošā persona uzrauga tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna izpildi, informējot par to kreditorus.
Lai disciplinētu tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas, pildot tām likumā noteiktos pienākumus un īstenojot tiesības, likumprojekts tām noteic disciplināratbildību, kāda ir noteikta administratoriem.
Pārejas noteikumu regulējums. Lai nodrošinātu likumprojektā noteiktā regulējuma efektīvu piemērošanu, kā arī nodrošinātu to personu, kuras skars likumprojektā ietvertais regulējums, tiesisko paļāvību, likumprojekts ietver pārejas noteikumus, paredzot pakāpenisku tajā noteiktā regulējuma piemērošanas uzsākšanu. Līdz ar to likumprojekta pārejas noteikumi noteic, ka administratoriem izsniegtie sertifikāti ir derīgi līdz tajā norādītā termiņa beigām un līdz nākamā tuvākā kvalifikācijas eksāmena rezultātu paziņošanai, pēc sekmīgi nokārtota kvalifikācijas eksāmena nosakot šo administratoru iecelšanu amatā. Lai nodrošinātu tiesisko noteiktību un paļāvību, likumprojekts noteic, ka tajā iekļautais regulējums attiecībā uz administratoru apmācības nodrošināšanu piemērojams, sākot ar 2017. gada 1. jūliju, tādējādi citastarp nodrošinot Administratoru asociācijas tiesības pabeigt uzsākto administratoru apmācību.
Vienlaikus likumprojekts noteic pārejas posma regulējumu attiecībā uz Maksātnespējas administrācijas tiesībām pieņemt lēmumu par Administratoru asociācijas izsniegto administratora sertifikātu darbības apturēšanu, izbeigšanu un tā anulēšanu, kā arī Administratoru asociācijas pieņemto lēmumu apstrīdēšanu.
Likumprojekta pārejas noteikumi noteic Administratoru asociācijas pienākumu nodot tās rīcībā esošos ar tai noteikto valsts uzdevumu pildīšanu saistītos dokumentus un reģistrus Maksātnespējas administrācijai.
Likumprojekts paredz, ka tajā noteiktais regulējums attiecībā uz izmaiņām tiesiskās aizsardzības procesa noteikumos, tajā skaitā tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas noteikšanu, stājas spēkā 2017. gada 1. jūlijā un ir piemērojams tiesiskās aizsardzības procesiem, kas ierosināti pēc 2017. gada 1. jūlija. Minētais pārejas noteikumu regulējums nepieciešams, lai kompetentā institūcija, kas kārto maksātnespējas reģistru, varētu tehniski sagatavoties attiecīgā regulējuma ieviešanai un šajā likumā noteikto ziņu ierakstīšanai maksātnespējas reģistrā.
Likumprojekts noteic, ka regulējums, kas noteic Maksātnespējas administrācijas kompetenci veikt administratora darbības pārbaudi viņa prakses vietā, administratora pienākumu kārtot lietvedību un administratora disciplināratbildības ieviešanu, piemēro, sākot ar 2017. gada 1. jūliju.
Tāpat likumprojekts noteic, ka regulējums attiecībā uz Maksātnespējas administrācijas kompetenci izveidot un uzturēt informācijas sistēmu, ar kuras palīdzību tiktu nodrošināta likumprojektā noteikto ziņu publiskošana, un publiskot likumprojektā noteiktās ziņas ir piemērojams, sākot ar 2018. gada 1. jūliju.
Likumprojekta pārejas noteikumos noteiktais vēlākais attiecīgā regulējuma spēkā stāšanās brīdis citastarp ir noteikts, lai nodrošinātu likumprojektā noteikto likumpakārtoto normatīvo aktu izdošanu noteiktajā kārtībā, nodrošinātu iespēju iesaistītajām personām un institūcijām sagatavoties likumprojektā un likumpakārtotajos normatīvajos aktos noteikto prasību nodrošināšanai, kā arī nodrošinātu iespēju institūcijām, kuras uztur attiecīgās informācijas sistēmas, piemērot šo informācijas sistēmu tehniskos resursus likumprojektā noteiktā regulējuma piemērošanai.
Vienlaikus likumprojekts paredz deleģējumu Ministru kabinetam izdot likumpakārtotos aktus, kas norādīti šīs anotācijas 4. sadaļā.
2. Kāda var būt likuma ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību?
Likumprojektā ietvertais regulējums novērsīs šīs anotācijas 1. sadaļā norādītās problēmas, līdz ar to tiks veicināts tas, ka maksātnespējas procesa administratori ir augsti kvalificēti un kompetenti speciālisti ar labu reputāciju, kuri godprātīgi un atbildīgi pilda savus amata pienākumus. Ņemot vērā, ka administratora pienākums ir nodrošināt maksātnespējas procesa efektivitāti, un nodrošināt šā procesa likumīgu norisi, līdz ar to tiks nodrošināta sabiedrības uzticība administratoriem un maksātnespējas procesam kopumā, tādējādi pozitīvi ietekmējot sabiedrības un tautsaimniecības attīstību.
Tiesiskās aizsardzības procesa regulējuma izmaiņas veicinās sekmīgi noslēgušos tiesiskās aizsardzības procesu skaita pieaugumu, kā arī sekmēs novēloti iesniegtu maksātnespējas procesu skaita samazinājumu, tādējādi paātrinot aktīvu atgriešanu ekonomiskajā apritē un līdz ar to kopumā pozitīvi ietekmējot tautsaimniecības attīstību.
3. Kāda var būt likuma ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem?
Likumprojekta ietekmes uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem ievērtējums tiks sniegts informatīvajā ziņojumā “Par Maksātnespējas administrācijas attīstību”, ko Tieslietu ministrija sadarbībā ar Maksātnespējas administrāciju gatavo iesniegšanai Ministru kabinetā līdz šā gada 31. decembrim.
4. Kāda var būt likuma ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu?
Lai nodrošinātu likumā noteiktā regulējuma ieviešanu, būs nepieciešams izdarīt grozījumu Civilprocesa likumā, nosakot regulējumu tiesiskās aizsardzības procesa nodrošināšanai atbilstoši Maksātnespējas likuma regulējumam.
Būs nepieciešams līdz 2017. gada 1. maijam izdot Ministru kabineta noteikumus, kas noteiks administratoru eksaminācijas un kvalifikācijas eksāmena kārtību, minimālo zināšanu apjomu, eksāmena un kvalifikācijas maksu, kā arī eksaminācijas komisijas darbības kārtību, administratora amatā iecelšanas kārtību, administratora amata apliecības formu un saturu un tās izsniegšanas kārtību, jomas, kurās kvalifikācijas eksāmena ietvaros tiek pārbaudītas administratora zināšanas un prasmes, kā arī to vērtēšanas kārtību, apliecinājuma par administratoru amata kandidātu apmācības kursa noklausīšanos saturu un prasības, kādas izvirzāmas juridiskajām personām, kuras veic administratoru amata pretendentu apmācību. Norādītajā termiņā būs nepieciešams izdot arī Ministru kabineta noteikumus, kas noteiks Maksātnespējas administrācijas amatpersonu un darbinieku dienesta apliecības saturu un formu, kā arī maksas pakalpojumu cenrādi.
Līdz 2017. gada 1. jūnijam būs nepieciešams izdot Ministru kabineta noteikumus, kas noteiks
tiesiskās aizsardzības procesa lietvedības vešanas kārtību un tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas lietu nomenklatūru un glabāšanas termiņus, kā arī lietvedības uzskaites kārtību,
tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas kārtību, kā arī minimālo apdrošinājuma summu,
kārtību, kādā administratoru atbrīvo, atceļ, atstādina no amata un kārtību, kādā aptur administratora amata darbību,
maksātnespējas procesa un administratora lietvedības vešanas kārtību, administratora lietu nomenklatūru un glabāšanas termiņus,
kārtību, kādā ierosina disciplinārlietu pret tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošo personu un administratoru,
nosaka disciplinārlietas izskatīšanas kārtību un disciplinārlietu komisijas darbības un lēmumu pieņemšanas kārtību.
Minētajā termiņā būs nepieciešams izdot jaunā redakcijā Ministru kabineta 2010. gada 9. novembra noteikumus Nr. 1038 “Maksātnespējas procesa administratoru pretendentu apmācības un maksātnespējas procesa administratoru sertificēšanas kārtība”, ņemot vērā, ka daļa deleģējošo normu zaudēs spēku vienlaikus ar attiecīgā Maksātnespējas likuma regulējuma spēkā stāšanos, kā arī, lai nodrošinātu tajos iekālutā regule’juma atbilstību Malsātnespējas likuma normām.
Līdz 2017. gada 31. decembrim būs nepieciešams izdot Ministru kabineta noteikumus, kas noteiks Elektroniskajā maksātnespējas uzraudzības sistēmā iekļaujamās informācijas apjomu un kārtību, kādā informāciju iesniedz un saņem no minētās sistēmas, kā arī detalizētu Maksātnespējas administrācijas publiskoto ziņu saturu un publicēšanas kārtību, kā arī kļūdu labošanas kārtību datos.
Vienlaikus ar attiecīgo Maksātnespējas likuma tiesību normu spēkā stāšanos spēku zaudēs Ministru kabineta 2013. gada 24. septembra noteikumi Nr. 993 “Biedrības “Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācija” maksas pakalpojumu cenrādis”.
5. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst likumprojekts?
Likumprojekts šo jomu neskar.
6. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot tiesību akta projektu?
Pirms tiesību akta projekta sagatavošanas ir notikušas diskusijas Saeimas Juridiskās komisijas izveidotajā darba grupā, kurā piedalījās Tieslietu ministrijas un Maksātnespējas administrācijas pārstāvji, kā arī biedrību „Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācija”, “Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera”, “Latvijas Komercbanku asociācija”, “Latvijas Darba devēju konfederācija”, Ārvalstu investoru padome Latvijā”, “Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija”, kā arī Latvijas Zvērinātu advokātu padomes pārstāvji.
Likumprojektā iekļautais tiesiskās aizsardzības procesa regulējums ir sagatavots, lai nodrošinātu Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Ārvalstu investoru padomes Latvijā, Latvijas darba devēju konfederācijas, kā arī partijas “Vienotība” Saeimas deputātu frakcijas priekšlikumu ieviešanu.
7. Kā tiks nodrošināta likuma izpilde?
Likuma izpilde tiks nodrošināta saskaņā ar Likumā un citos normatīvajos aktos noteikto kārtību. Jaunu institūciju izveide nav nepieciešama.
[1]UNCITRAL Legislative Guide on Insolvency Law. United Nations. – New York, 2005, p. 270, Part one: III.Institutional framework, 33.lpp.
Oriģinālais dokumenta saturs
Oriģinālais dokumenta saturs