LP teksts

2014. gada ___. decembrī

Nr. _________________

SAEIMAS PREZIDIJAM

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija ir izstrādājusi likumprojektu “Grozījumi Prokuratūras likumā” un, pamatojoties uz Saeimas Kārtības ruļļa 79. pantu, iesniedz to izskatīšanai Saeimā.

Komisija lūdz minēto likumprojektu nodot tikai Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

Saskaņā ar Kārtības ruļļa 86. pantu komisija lūdz virzīt likumprojektu izskatīšanai Saeimas sēdē pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā.

Pielikumā:

1. Likumprojekts uz vienas lapas;

2. Likumprojekta anotācija uz divām lapām.

Ar cieņu,

komisijas priekšsēdētājs A. Latkovskis

Likumprojekts

Grozījumi Prokuratūras likumā

Izdarīt Prokuratūras likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 12.nr.; 1996, 5., 13.nr.; 1998, 9., 23.nr.; 2000, 14.nr.; 2002, 22.nr.; 2003, 15.nr.; 2005, 14.nr.; 2007, 10.nr.; 2008, 16.nr.; 2009, 3., 13.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2009, 194.nr.; 2010, 205.nr.; 2011, 112., 117.nr.; 2012, 195.nr.; 2013, 183.nr. )šādus grozījumus:

1. Izteikt 27.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

(1) Rajonu (pilsētu) prokuratūras nodibina un to darbības teritorijas nosaka ģenerālprokurors. Rajona (pilsētas) prokuratūras prokuroriem ir tiesības veikt prokurora funkcijas rajona (pilsētas) tiesai un apgabaltiesai piekritīgās lietās.

2. Izslēgt 53.pantu.

komisijas priekšsēdētājs A. Latkovskis

Likumprojekta “Grozījumi Prokuratūras likumā”

ANOTĀCIJA

1. Kādēļ likums ir vajadzīgs?

Saskaņā ar Prokuratūras likuma 27.panta pirmo daļu rajonu (pilsētu) prokuratūras nodibina ģenerālprokurors atbilstoši izveidotajām rajonu (pilsētu) tiesām. Rajonu (pilsētu) prokuratūras veic prokuratūras funkcijas attiecīgajā rajona (pilsētas) tiesas darbības teritorijā.

Saeimā 2014.gada 30.oktobrī kā steidzams pieņemts likumprojekts „Grozījumi likumā „Par tiesu varu”” (Nr.1255/Lp11), kurā cita starpā paredzēts ar 2015.gada 1.martu reorganizēt Rīgas pilsētas Centra rajona tiesu, to likvidējot un tiesnešus pārceļot darbā citās tiesās.

Attiecīgi, pastāvot esošajam normatīvajam regulējumam, 2015.gada 1.martā, pārtraucot Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas darbu, zūd tiesiskais pamats Rīgas pilsētas Centra rajona prokuratūras turpmākai darbībai, un tā ir reorganizējama, šo struktūrvienību likvidējot un prokurorus un darbiniekus pārceļot darbā uz citām Rīgas pilsētas teritorijā esošajām prokuratūras struktūrvienībām.

Taču prokuratūras funkcijas neaprobežojas tikai ar valsts apsūdzības uzturēšanu vai personu un valsts tiesību aizsardzības jautājumu risināšanu tiesā. Prokuratūras likuma 2.pantā kā pirmā funkcija ir noteikta pirmstiesas izmeklēšanas procesu atbilstības likumam uzraudzība. Valsts policijas darbs Rīgas pilsētā ir organizēts atbilstoši administratīvi teritoriālajam dalījumam, t.i., iekļaujoties vienotā un loģiskā sistēmā, kurā pagaidām ietilpst arī prokuratūra un tiesa. Ir nelietderīgi un neefektīvi mainīt gan Valsts policijas, gan prokuratūras strukturālo shēmu Rīgā, jo tas saistīts ar jau veiksmīgi darbojošās uzraudzības sistēmas atbilstoši administratīvi teritoriālajām vienībām pārstrukturēšanu, veidojot jaunas, nepamatoti lielas struktūrvienības, kas nekādā veidā darbu nepadara efektīvāku un ekonomiskāku.

Līdz ar to ir nepieciešams grozījums likuma 27. pantā, atstājot rajonu (pilsētu) prokuratūru dibināšanu un darbības teritorijas noteikšanu ģenerālprokurora kompetencē, bet izslēdzot piesaisti rajonu (pilsētu) tiesām. Minētā grozījuma izdarīšana ļautu saglabāt Rīgas pilsētas Centra rajona prokuratūru, kā arī gadījumā, ja tiks izveidoti tiesu nami visu apgabaltiesu darbību teritorijās, atkritīs nepieciešamība reorganizēt citu administratīvo teritoriju prokuratūras struktūrvienības.

Kā otra iniciatīva ir grozījums likuma 53. pantā, kas paredz precizēt prokuratūras apbalvojumu normatīvo regulējumu. Prokuratūras likumā ir paredzēta prokuratūras apbalvojuma piešķiršanas iespēja tikai prokuroram. Atbilstoši Prokuratūras likuma 53. panta otrajai daļai ģenerālprokurors par amata pienākumu priekšzīmīgu izpildīšanu, ilgu vai nevainojamu darbu un citiem sasniegumiem prokuroram var piešķirt apbalvojumu, kā arī šī panta trešajā daļā noteikts, ka apbalvojuma veidus un apbalvojumu piešķiršanas kārtību nosaka nolikums. Tajā ietvertais regulējums neaptver prokuratūras Administratīvā direktora dienesta darbiniekus un citas personas, kuru sasniegumi un ieguldījumi prokuratūras izveidošanā, stiprināšanā un attīstībā arī būtu atzīmējami ar apbalvojumu, kas savukārt būtiski apgrūtina Prokuratūras likuma 29. panta trešās daļas 8. punktā dotā pilnvarojuma Ģenerālprokurora padomei izstrādāt un pieņemt Apbalvojumu piešķiršanas nolikumu realizāciju. Turpmāk jautājumu plānots risināt ar iekšējiem normatīvajiem aktiem, ņemot vērā Valsts apbalvojumu likuma 2. panta otrajā daļā noteikto, ka valsts institūcijas var dibināt savus apbalvojumus, un Ministru kabineta 2010. gada 5. oktobra noteikumus Nr.928 “Kārtība, kādā dibināmi valsts institūciju un pašvaldību apbalvojumi”.

2. Kāda var būt likuma iespējamā ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību?

Likumprojekts saglabās līdzšinējo prokuratūras strukturālo sistēmu un paplašinās apbalvojamo darbinieku loku.

3. Kāda var būt likuma iespējamā ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem?

Likumprojekts šo jomu neskar.

4. Kāda var būt likuma iespējamā ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu?

Likumprojekts šo jomu neskar.

5. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst likumprojekts?

Likumprojekts šo jomu neskar.

6. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot likumprojektu?

Notikušas konsultācijas ar Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūru un Latvijas Republikas Tieslietu ministriju.

7. Kā tiks nodrošināta likuma izpilde?

Likuma izpilde tiks nodrošināta saskaņā ar likumā un normatīvajos aktos noteikto kārtību un ar jau esošo valsts institūciju palīdzību. Jaunu institūciju dibināšana nav nepieciešama.