Pirmā lasījuma redakcija

Nr.

Priekšlikumi

(666)

Ministru kabineta atzinums

Komisijas

atzinums

Komisijas atbalstītā redakcija

1.pants. Apstiprināt valsts budžetu 2017.gadam ieņēmumos 8 065 928 117 euro apmērā saskaņā ar 1. un 2.pielikumu.

1.pants. Apstiprināt valsts budžetu 2017.gadam ieņēmumos 8 065 928 117 euro apmērā saskaņā ar 1. un 2.pielikumu.

2.pants. Apstiprināt valsts budžetu 2017.gadam izdevumos 8 367 444 841 euro apmērā saskaņā ar 1., 3., 4. un 5.pielikumu.

2.pants. Apstiprināt valsts budžetu 2017.gadam izdevumos 8 367 444 841 euro apmērā saskaņā ar 1., 3., 4. un 5.pielikumu.

3.pants. (1) Apstiprināt mērķdotāciju apjomu pašvaldībām 338 823 020 euro apmērā, tajā skaitā:

1)           pašvaldību pamata un vispārējās vidējās izglītības iestāžu, pašvaldību speciālās izglītības iestāžu, pašvaldību profesionālās izglītības iestāžu un daļējai interešu izglītības programmu pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām 238 182 417 euro apmērā saskaņā ar 6. un 7.pielikumu;

2)           pašvaldību speciālajām pirmsskolas izglītības iestādēm, internātskolām, Izglītības iestāžu reģistrā reģistrētajiem attīstības un rehabilitācijas centriem un speciālajām internātskolām bērniem ar fiziskās un garīgās attīstības traucējumiem 78 234 133 euro apmērā saskaņā ar 8.pielikumu;

3)           pašvaldību izglītības iestādēs bērnu no piecu gadu vecuma izglītošanā nodarbināto pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām 21 570 348 euro apmērā saskaņā ar 9.pielikumu;

4)           māksliniecisko kolektīvu vadītāju darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām 836 122 euro apmērā saskaņā ar 10.pielikumu;

1

2

Ministru kabinets

Izteikt likumprojekta 3.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

"3.pants. (1) Apstiprināt mērķdotāciju apjomu pašvaldībām 352 645 774  euro apmērā, tajā skaitā:

1) pašvaldību pamata un vispārējās vidējās izglītības iestāžu, pašvaldību speciālās izglītības iestāžu, pašvaldību profesionālās izglītības iestāžu un daļējai interešu izglītības programmu pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām 255 336 155 euro apmērā saskaņā ar 6. un 7.pielikumu;

2) pašvaldību speciālajām pirmsskolas izglītības iestādēm, internātskolām, Izglītības iestāžu reģistrā reģistrētajiem attīstības un rehabilitācijas centriem un speciālajām internātskolām bērniem ar fiziskās un garīgās attīstības traucējumiem 70 154 009 euro apmērā saskaņā ar 8.pielikumu;

3) pašvaldību izglītības iestādēs bērnu no piecu gadu vecuma izglītošanā nodarbināto pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām 26 296 752 euro apmērā saskaņā ar 9.pielikumu;

4) māksliniecisko kolektīvu vadītāju darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām 858 858 euro apmērā saskaņā ar 10.pielikumu."

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija

Izteikt likumprojekta 3.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

"3.pants. (1) Apstiprināt mērķdotāciju apjomu pašvaldībām 352 645 774  euro apmērā, tajā skaitā:

1) pašvaldību pamata un vispārējās vidējās izglītības iestāžu, pašvaldību speciālās izglītības iestāžu, pašvaldību profesionālās izglītības iestāžu un daļējai interešu izglītības programmu pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām 255 336 155 euro apmērā saskaņā ar 6. un 7.pielikumu;

2) pašvaldību speciālajām pirmsskolas izglītības iestādēm, internātskolām, Izglītības iestāžu reģistrā reģistrētajiem attīstības un rehabilitācijas centriem un speciālajām internātskolām bērniem ar fiziskās un garīgās attīstības traucējumiem 70 154 009 euro apmērā saskaņā ar 8.pielikumu;

3) pašvaldību izglītības iestādēs bērnu no piecu gadu vecuma izglītošanā nodarbināto pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām 26 296 752 euro apmērā saskaņā ar 9.pielikumu;

4) māksliniecisko kolektīvu vadītāju darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām 858 858 euro apmērā saskaņā ar 10.pielikumu;

5) mērķdotācijas pašvaldību pasākumiem __________ euro apmērā saskaņā ar 14.pielikumu."

Atbalstīt

Daļēji atbalstīts. Iekļauts komisijas priekšlikumā Nr.2

Atbalstīts

3.pants. (1) Apstiprināt mērķdotāciju apjomu pašvaldībām 352 645 774  euro apmērā, tajā skaitā:

1) pašvaldību pamata un vispārējās vidējās izglītības iestāžu, pašvaldību speciālās izglītības iestāžu, pašvaldību profesionālās izglītības iestāžu un daļējai interešu izglītības programmu pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām 255 336 155 euro apmērā saskaņā ar 6. un 7.pielikumu;

2) pašvaldību speciālajām pirmsskolas izglītības iestādēm, internātskolām, Izglītības iestāžu reģistrā reģistrētajiem attīstības un rehabilitācijas centriem un speciālajām internātskolām bērniem ar fiziskās un garīgās attīstības traucējumiem 70 154 009 euro apmērā saskaņā ar 8.pielikumu;

3) pašvaldību izglītības iestādēs bērnu no piecu gadu vecuma izglītošanā nodarbināto pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām 26 296 752 euro apmērā saskaņā ar 9.pielikumu;

4) māksliniecisko kolektīvu vadītāju darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām 858 858 euro apmērā saskaņā ar 10.pielikumu;

5) mērķdotācijas pašvaldību pasākumiem ________ euro apmērā saskaņā ar 14.pielikumu.

(2) Ministru kabinetam, pamatojoties uz Izglītības un zinātnes ministrijas sniegto informāciju, ir tiesības mainīt šā panta pirmās daļas 1., 2. un 3.punktā minētajos pielikumos noteikto finansējuma sadalījumu pa pašvaldībām.

(3) Ministru kabinetam, pamatojoties uz Kultūras ministrijas sniegto informāciju, ir tiesības mainīt šā panta pirmās daļas 4.punktā minētajā pielikumā noteikto finansējuma sadalījumu pa pašvaldībām.

(2) Ministru kabinetam, pamatojoties uz Izglītības un zinātnes ministrijas sniegto informāciju, ir tiesības mainīt šā panta pirmās daļas 1., 2. un 3.punktā minētajos pielikumos noteikto finansējuma sadalījumu pa pašvaldībām.

(3) Ministru kabinetam, pamatojoties uz Kultūras ministrijas sniegto informāciju, ir tiesības mainīt šā panta pirmās daļas 4.punktā minētajā pielikumā noteikto finansējuma sadalījumu pa pašvaldībām.

4.pants. Apstiprināt valsts budžeta dotāciju pašvaldībām 36 479 383 euro apmērā, tajā skaitā:

1)           pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondam 35 697 973 euro apmērā;

2)           pašvaldībām par bērniem bērnunamos (par vienu bērnu 8 540 euro) un iemītniekiem veco ļaužu pansionātos un centros (par vienu iemītnieku 4 270  euro), kuri tajos ievietoti līdz 1998.gada 1.janvārim, 781 410 euro apmērā. Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā pašvaldībām piešķir valsts budžeta dotāciju.

4.pants. Apstiprināt valsts budžeta dotāciju pašvaldībām 36 479 383 euro apmērā, tajā skaitā:

1)           pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondam 35 697 973 euro apmērā;

2)           pašvaldībām par bērniem bērnunamos (par vienu bērnu 8 540 euro) un iemītniekiem veco ļaužu pansionātos un centros (par vienu iemītnieku 4 270  euro), kuri tajos ievietoti līdz 1998.gada 1.janvārim, 781 410 euro apmērā. Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā pašvaldībām piešķir valsts budžeta dotāciju.

5.pants. Apstiprināt valsts budžeta ilgtermiņa saistību maksimāli pieļaujamo apjomu saskaņā ar 11.pielikumu.

5.pants. Apstiprināt valsts budžeta ilgtermiņa saistību maksimāli pieļaujamo apjomu saskaņā ar 11.pielikumu.

6.pants. Šā likuma sagatavošanā izmantota iekšzemes kopprodukta (faktiskajās cenās) prognoze 2017.gadam 26 403 000 000 euro apmērā.

6.pants. Šā likuma sagatavošanā izmantota iekšzemes kopprodukta (faktiskajās cenās) prognoze 2017.gadam 26 403 000 000 euro apmērā.

7.pants. Noteikt, ka 2017.gadā pieļaujamais vispārējās valdības budžeta deficīts, kas izriet no strukturālās budžeta bilances mērķa, atbilstoši Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmas Eiropas Savienībā metodoloģijai, ir 1,1 procents no iekšzemes kopprodukta.

7.pants. Noteikt, ka 2017.gadā pieļaujamais vispārējās valdības budžeta deficīts, kas izriet no strukturālās budžeta bilances mērķa, atbilstoši Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmas Eiropas Savienībā metodoloģijai, ir 1,1 procents no iekšzemes kopprodukta.

8.pants. Noteikt maksimālo valsts parādu 2017.gada beigās nominālvērtībā 9 950 000 000 euro apmērā, ņemot vērā Valsts kases administrētajiem aizņēmumiem un parāda vērtspapīriem piesaistīto atvasināto finanšu instrumentu valūtas rezultātu.

8.pants. Noteikt maksimālo valsts parādu 2017.gada beigās nominālvērtībā 9 950 000 000 euro apmērā, ņemot vērā Valsts kases administrētajiem aizņēmumiem un parāda vērtspapīriem piesaistīto atvasināto finanšu instrumentu valūtas rezultātu.

9.pants. Noteikt, ka finanšu ministrs 2017.gadā var valsts vārdā sniegt galvojumus 41 784 482 euro apmērā saskaņā ar 12.pielikumu. 

9.pants. Noteikt, ka finanšu ministrs 2017.gadā var valsts vārdā sniegt galvojumus 41 784 482 euro apmērā saskaņā ar 12.pielikumu. 

10.pants. Noteikt valsts budžeta aizdevumu kopējo palielinājumu 216 319 079 euro apmērā, kas neietver šā likuma 14.pantā noteikto pašvaldību aizņēmumu kopējo palielinājumu, ja aizņēmumi tiek ņemti no Valsts kases.

10.pants. Noteikt valsts budžeta aizdevumu kopējo palielinājumu 216 319 079 euro apmērā, kas neietver šā likuma 14.pantā noteikto pašvaldību aizņēmumu kopējo palielinājumu, ja aizņēmumi tiek ņemti no Valsts kases.

11.pants. Valdības rīcības pieļaujamās robežas, lai segtu uz valsts budžetu attiecināmās valsts vārdā sniegto galvojumu parāda saistības 2017.gadā, ir novērtētas 1 490 525 euro apmērā.

11.pants. Valdības rīcības pieļaujamās robežas, lai segtu uz valsts budžetu attiecināmās valsts vārdā sniegto galvojumu parāda saistības 2017.gadā, ir novērtētas 1 490 525 euro apmērā.

12.pants. Atļaut finanšu ministram Ministru kabineta noteiktajā kārtībā 2017.gadā dzēst valsts aizdevumus 165 037 euro apmērā likvidētajiem uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) vai komercsabiedrībām.

12.pants. Atļaut finanšu ministram Ministru kabineta noteiktajā kārtībā 2017.gadā dzēst valsts aizdevumus 165 037 euro apmērā likvidētajiem uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) vai komercsabiedrībām.

13.pants. Atļaut finanšu ministram, nepiemērojot Ministru kabineta noteikto kārtību, 2017.gadā dzēst parādsaistības 3 313 222 euro apmērā likvidētajiem subjektiem saskaņā ar 13.pielikumu.

13.pants. Atļaut finanšu ministram, nepiemērojot Ministru kabineta noteikto kārtību, 2017.gadā dzēst parādsaistības 3 313 222 euro apmērā likvidētajiem subjektiem saskaņā ar 13.pielikumu.

14.pants. (1) Noteikt pašvaldību aizņēmumu kopējo palielinājumu 56 914 872 euro apmērā Eiropas Savienības un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu īstenošanai, tajā skaitā kapitālsabiedrību pamatkapitāla palielināšanai ar mērķi nodrošināt pašvaldību līdzfinansējumu Eiropas Savienības un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu īstenošanai, kā arī Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta līdzfinansēto projektu īstenošanai.

(2) Noteikt pašvaldību aizņēmumu kopējo palielinājumu 61 223 386 euro apmērā:

1) izglītības iestāžu, tajā skaitā pirmsskolas izglītības iestāžu, investīciju projektiem, sociālo programmu investīciju projektiem, pašvaldību katlumāju (ar jaudu līdz 3 MW) energoefektivitātes uzlabošanas investīciju projektiem, investīcijām ārkārtas (avārijas) seku neatliekamai novēršanai, pašvaldību autonomo funkciju veikšanai nepieciešamā transporta iegādei, investīciju veikšanai valsts nozīmes arhitektūras pieminekļos, pašvaldības autonomo funkciju veikšanai nepieciešamā nekustamā īpašuma, kas atrodas citas pašvaldības administratīvajā teritorijā, iegādei, Mežaparka Lielās estrādes rekonstrukcijai;

2) valsts nozīmes sporta, aizsardzības infrastruktūras attīstības projektiem, kuri tiek realizēti ar valsts budžeta līdzfinansējumu;

3) ceļu un to kompleksa investīciju projektiem, tajā skaitā šo projektu ietvaros paredzēto siltumtrašu, ūdensvada un kanalizācijas tīklu renovācijai un izbūvei. Pašvaldības budžeta faktiskais ieguldījums (līdzfinansējums) 2017.gadā ceļu un to kompleksa investīciju projektā nav mazāks par 25 procentiem no pašvaldības kopējām izmaksām un nepieciešamā aizņēmuma apmērs nav lielāks par 75 procentiem no pašvaldības kopējām  izmaksām;

4) kultūras iestāžu investīciju projektiem. Pašvaldības budžeta faktiskais ieguldījums (līdzfinansējums) 2017.gadā kultūras iestāžu investīciju projektā nav mazāks par 40 procentiem no pašvaldības kopējām izmaksām un nepieciešamā aizņēmuma apmērs nav lielāks par 60 procentiem no pašvaldības kopējām izmaksām;

5) investīciju projektu dokumentācijas (tehniskā projekta) izstrādei:

6) kurināmā iegādei un pirmpirkuma tiesību izmantošanai;

7) pašvaldību prioritāro investīciju projektu īstenošanai ar maksimālo pašvaldības aizņēmumu summu 250 000 euro apmērā republikas pilsētu pašvaldībām un reģionālās nozīmes attīstības centra pašvaldībām un 400 000 euro apmērā pārējām novada pašvaldībām.

(3) Noteikt pašvaldību sniegto galvojumu kopējo palielinājumu 56 914 872 euro apmērā par tām parāda saistībām, kuras uzņemas pašvaldības kapitālsabiedrības investīciju projektu īstenošanai , kā arī par tām parāda saistībām, kuras uzņemas studējošie studiju kredīta un studējošo kredīta saņemšanai no kredītiestādes.

(4) Noteikt, ka pašvaldībām nav tiesību uzņemties ilgtermiņa saistības atbilstoši likuma “Par pašvaldību budžetiem” 22.pantam, izņemot saistības:

1)           līdz pieciem gadiem pašvaldību autonomo funkciju nodrošināšanai nepieciešamajiem pakalpojumiem, datortehnikas, sakaru un citas biroja tehnikas iegādei;

2)           pakalpojumiem ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu nodrošināšanai.

3)           šā panta pirmajā un otrās daļas 1., 2., 3., 4. un 5.punktā minēto investīciju projektu īstenošanai;

4)           Publiskās un privātās partnerības likumā noteiktajā kārtībā akceptēto publiskās un privātās partnerības projektu īstenošanai.

(5) Lai neaizkavētu Eiropas Savienības un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu īstenošanu, atļaut finanšu ministram piešķirt aizņēmumu vai sniegt galvojumu pašvaldībai arī gadījumos, kad pašvaldības saistības (aizņēmumi, galvojumi, citas ilgtermiņa saistības) pārsniedz 20 procentus no pašvaldības 2017.gada pamatbudžeta ieņēmumiem bez valsts budžeta transfertiem noteiktam mērķim un iemaksām pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā, ar nosacījumu, ka pašvaldība spēs pildīt savas saistības un veikt maksājumus, kuriem iestājies atmaksas termiņš.

(6) Finanšu ministram ir tiesības mainīt šā panta pirmajā un otrajā daļā minēto aizņēmumu palielinājumu,  un, ja nepieciešams,  noteikt aizņēmuma palielinājumu likumā “Par pašvaldību finanšu stabilizēšanu un pašvaldību finansiālās darbības uzraudzību” noteikto pasākumu izpildei, nepārsniedzot pašvaldību aizņēmumu kopējo pieļaujamo palielinājumu 118 138 258 euro apmērā.

14.pants. (1) Noteikt pašvaldību aizņēmumu kopējo palielinājumu 56 914 872 euro apmērā Eiropas Savienības un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu īstenošanai, tajā skaitā kapitālsabiedrību pamatkapitāla palielināšanai ar mērķi nodrošināt pašvaldību līdzfinansējumu Eiropas Savienības un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu īstenošanai, kā arī Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta līdzfinansēto projektu īstenošanai.

(2) Noteikt pašvaldību aizņēmumu kopējo palielinājumu 61 223 386 euro apmērā:

1) izglītības iestāžu, tajā skaitā pirmsskolas izglītības iestāžu, investīciju projektiem, sociālo programmu investīciju projektiem, pašvaldību katlumāju (ar jaudu līdz 3 MW) energoefektivitātes uzlabošanas investīciju projektiem, investīcijām ārkārtas (avārijas) seku neatliekamai novēršanai, pašvaldību autonomo funkciju veikšanai nepieciešamā transporta iegādei, investīciju veikšanai valsts nozīmes arhitektūras pieminekļos, pašvaldības autonomo funkciju veikšanai nepieciešamā nekustamā īpašuma, kas atrodas citas pašvaldības administratīvajā teritorijā, iegādei, Mežaparka Lielās estrādes rekonstrukcijai;

2) valsts nozīmes sporta, aizsardzības infrastruktūras attīstības projektiem, kuri tiek realizēti ar valsts budžeta līdzfinansējumu;

3) ceļu un to kompleksa investīciju projektiem, tajā skaitā šo projektu ietvaros paredzēto siltumtrašu, ūdensvada un kanalizācijas tīklu renovācijai un izbūvei. Pašvaldības budžeta faktiskais ieguldījums (līdzfinansējums) 2017.gadā ceļu un to kompleksa investīciju projektā nav mazāks par 25 procentiem no pašvaldības kopējām izmaksām un nepieciešamā aizņēmuma apmērs nav lielāks par 75 procentiem no pašvaldības kopējām  izmaksām;

4) kultūras iestāžu investīciju projektiem. Pašvaldības budžeta faktiskais ieguldījums (līdzfinansējums) 2017.gadā kultūras iestāžu investīciju projektā nav mazāks par 40 procentiem no pašvaldības kopējām izmaksām un nepieciešamā aizņēmuma apmērs nav lielāks par 60 procentiem no pašvaldības kopējām izmaksām;

5) investīciju projektu dokumentācijas (tehniskā projekta) izstrādei:

6) kurināmā iegādei un pirmpirkuma tiesību izmantošanai;

7) pašvaldību prioritāro investīciju projektu īstenošanai ar maksimālo pašvaldības aizņēmumu summu 250 000 euro apmērā republikas pilsētu pašvaldībām un reģionālās nozīmes attīstības centra pašvaldībām un 400 000 euro apmērā pārējām novada pašvaldībām.

(3) Noteikt pašvaldību sniegto galvojumu kopējo palielinājumu 56 914 872 euro apmērā par tām parāda saistībām, kuras uzņemas pašvaldības kapitālsabiedrības investīciju projektu īstenošanai , kā arī par tām parāda saistībām, kuras uzņemas studējošie studiju kredīta un studējošo kredīta saņemšanai no kredītiestādes.

(4) Noteikt, ka pašvaldībām nav tiesību uzņemties ilgtermiņa saistības atbilstoši likuma “Par pašvaldību budžetiem” 22.pantam, izņemot saistības:

1)           līdz pieciem gadiem pašvaldību autonomo funkciju nodrošināšanai nepieciešamajiem pakalpojumiem, datortehnikas, sakaru un citas biroja tehnikas iegādei;

2)           pakalpojumiem ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu nodrošināšanai.

3)           šā panta pirmajā un otrās daļas 1., 2., 3., 4. un 5.punktā minēto investīciju projektu īstenošanai;

4)           Publiskās un privātās partnerības likumā noteiktajā kārtībā akceptēto publiskās un privātās partnerības projektu īstenošanai.

(5) Lai neaizkavētu Eiropas Savienības un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu īstenošanu, atļaut finanšu ministram piešķirt aizņēmumu vai sniegt galvojumu pašvaldībai arī gadījumos, kad pašvaldības saistības (aizņēmumi, galvojumi, citas ilgtermiņa saistības) pārsniedz 20 procentus no pašvaldības 2017.gada pamatbudžeta ieņēmumiem bez valsts budžeta transfertiem noteiktam mērķim un iemaksām pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā, ar nosacījumu, ka pašvaldība spēs pildīt savas saistības un veikt maksājumus, kuriem iestājies atmaksas termiņš.

(6) Finanšu ministram ir tiesības mainīt šā panta pirmajā un otrajā daļā minēto aizņēmumu palielinājumu,  un, ja nepieciešams,  noteikt aizņēmuma palielinājumu likumā “Par pašvaldību finanšu stabilizēšanu un pašvaldību finansiālās darbības uzraudzību” noteikto pasākumu izpildei, nepārsniedzot pašvaldību aizņēmumu kopējo pieļaujamo palielinājumu 118 138 258 euro apmērā.

15.pants. Noteikt Izglītības un zinātnes ministrijai finansējumu studiju kredītu un studējošo kredītu dzēšanai 2 398 212 euro  apmērā.

15.pants. Noteikt Izglītības un zinātnes ministrijai finansējumu studiju kredītu un studējošo kredītu dzēšanai 2 398 212 euro  apmērā.

16.pants. (1) Noteikt, ka saskaņā ar likumu “Par valsts sociālo apdrošināšanu” sociālās apdrošināšanas speciālo budžetu ieņēmumu īpatsvars gada sociālās apdrošināšanas pakalpojumu finansējuma summā ir šāds: valsts pensiju speciālajā budžetā — 72,47 procenti; invaliditātes, maternitātes un slimības speciālajā budžetā — 20,82 procenti; nodarbinātības speciālajā budžetā — 5,3 procenti; darba negadījumu speciālajā budžetā — 1,41 procenti.

(2) Ministru kabinetam ir tiesības mainīt šā panta pirmajā daļā noteiktos sociālās apdrošināšanas speciālo budžetu ieņēmumu īpatsvarus, ja:

1)           stājas spēkā normatīvie akti, kuriem ir finansiāla ietekme uz valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta izdevumiem;

2)           gada laikā mainās pabalstu un pensiju saņēmēju skaits un pabalstu un pensiju vidējie apmēri un papildus nepieciešamos izdevumus nesedz katrā no speciālajiem budžetiem plānotais apropriācijas apmērs, — nepārsniedzot sociālās apdrošināšanas speciālajam budžetam šajā likumā noteikto apropriācijas apmēru.

16.pants. (1) Noteikt, ka saskaņā ar likumu “Par valsts sociālo apdrošināšanu” sociālās apdrošināšanas speciālo budžetu ieņēmumu īpatsvars gada sociālās apdrošināšanas pakalpojumu finansējuma summā ir šāds: valsts pensiju speciālajā budžetā — 72,47 procenti; invaliditātes, maternitātes un slimības speciālajā budžetā — 20,82 procenti; nodarbinātības speciālajā budžetā — 5,3 procenti; darba negadījumu speciālajā budžetā — 1,41 procenti.

(2) Ministru kabinetam ir tiesības mainīt šā panta pirmajā daļā noteiktos sociālās apdrošināšanas speciālo budžetu ieņēmumu īpatsvarus, ja:

1)           stājas spēkā normatīvie akti, kuriem ir finansiāla ietekme uz valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta izdevumiem;

2)           gada laikā mainās pabalstu un pensiju saņēmēju skaits un pabalstu un pensiju vidējie apmēri un papildus nepieciešamos izdevumus nesedz katrā no speciālajiem budžetiem plānotais apropriācijas apmērs, — nepārsniedzot sociālās apdrošināšanas speciālajam budžetam šajā likumā noteikto apropriācijas apmēru.

17.pants. Noteikt, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu sadalījums starp valsts budžetu un pašvaldību budžetiem ir šāds: pašvaldību budžetiem — 80 procentu apmērā un valsts budžetam — 20 procentu apmērā.

3

Latvijas Reģionu apvienības frakcija

Aizstāt likumprojekta 17.pantā skaitli “80” ar skaitli “82” un skaitli “20” ar skaitli “18”.

Neatbalstīt

Neatbalstīts

17.pants. Noteikt, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu sadalījums starp valsts budžetu un pašvaldību budžetiem ir šāds: pašvaldību budžetiem — 80 procentu apmērā un valsts budžetam — 20 procentu apmērā.

18.pants. (1) Noteikt, ka prognozētie iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi pašvaldību budžetos ir 1 312 117 600 euro.

(2) Šā panta pirmajā daļā minēto iedzīvotāju ienākuma nodokļa prognozēto ieņēmumu procentuālais sadalījums pa ceturkšņiem tiek noteikts šādā apmērā: I ceturksnī — 22 procenti, II ceturksnī — 24 procenti, III ceturksnī — 26 procenti, IV ceturksnī — 28 procenti.

(3) Finanšu ministrija izvērtē šā panta pirmajā daļā minēto faktisko iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu izpildi par iepriekšējo mēnesi salīdzinājumā ar prognozēto atbilstoši šā panta otrajā daļā minētajam procentuālajam sadalījumam (viena trešā daļa no ceturkšņa prognozes). Ja tiek konstatēta iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu neizpilde (no gada sākuma), tad, pamatojoties uz finanšu ministra rīkojumu, to kompensē no valsts pamatbudžetā ieskaitāmās iedzīvotāju ienākuma nodokļa daļas. Ja pašvaldībām tiek izmaksāta kompensācija, bet turpmākajā periodā prognoze tiek pārpildīta, Finanšu ministrijai ir tiesības no pārpildes ieturēt izmaksāto kompensāciju un pārskaitīt to valsts budžetā.

4

Latvijas Reģionu apvienības frakcija

Aizstāt likumprojekta 18.pantā skaitli “1 312 117 600” ar skaitli “1 338 359 952”.

Neatbalstīt

Neatbalstīts

18.pants. (1) Noteikt, ka prognozētie iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi pašvaldību budžetos ir 1 312 117 600 euro.

(2) Šā panta pirmajā daļā minēto iedzīvotāju ienākuma nodokļa prognozēto ieņēmumu procentuālais sadalījums pa ceturkšņiem tiek noteikts šādā apmērā: I ceturksnī — 22 procenti, II ceturksnī — 24 procenti, III ceturksnī — 26 procenti, IV ceturksnī — 28 procenti.

(3) Finanšu ministrija izvērtē šā panta pirmajā daļā minēto faktisko iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu izpildi par iepriekšējo mēnesi salīdzinājumā ar prognozēto atbilstoši šā panta otrajā daļā minētajam procentuālajam sadalījumam (viena trešā daļa no ceturkšņa prognozes). Ja tiek konstatēta iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu neizpilde (no gada sākuma), tad, pamatojoties uz finanšu ministra rīkojumu, to kompensē no valsts pamatbudžetā ieskaitāmās iedzīvotāju ienākuma nodokļa daļas. Ja pašvaldībām tiek izmaksāta kompensācija, bet turpmākajā periodā prognoze tiek pārpildīta, Finanšu ministrijai ir tiesības no pārpildes ieturēt izmaksāto kompensāciju un pārskaitīt to valsts budžetā.

19.pants. Noteikt, ka Finanšu ministrijas programmas 42.00.00 “Valsts budžeta aizdevumi un to atmaksāšana” izpildītājs ir Valsts kase un tā nodrošina šīs programmas uzskaiti valsts budžeta finanšu bilances ietvaros.

19.pants. Noteikt, ka Finanšu ministrijas programmas 42.00.00 “Valsts budžeta aizdevumi un to atmaksāšana” izpildītājs ir Valsts kase un tā nodrošina šīs programmas uzskaiti valsts budžeta finanšu bilances ietvaros.

20.pants. Noteikt, ka budžeta resora “62. Mērķdotācijas pašvaldībām” programmas 01.00.00 “Mērķdotācijas izglītības pasākumiem”, programmas 05.00.00 “Mērķdotācijas pašvaldībām — pašvaldību izglītības iestāžu pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām” un programmas 10.00.00 “Mērķdotācijas pašvaldībām — pašvaldību izglītības iestādēs bērnu no piecu gadu vecuma izglītošanā nodarbināto pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām” izpildītājs ir Izglītības un zinātnes ministrija un tā nodrošina šo programmu finansēšanas plānu iesniegšanu Valsts kasei.

20.pants. Noteikt, ka budžeta resora “62. Mērķdotācijas pašvaldībām” programmas 01.00.00 “Mērķdotācijas izglītības pasākumiem”, programmas 05.00.00 “Mērķdotācijas pašvaldībām — pašvaldību izglītības iestāžu pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām” un programmas 10.00.00 “Mērķdotācijas pašvaldībām — pašvaldību izglītības iestādēs bērnu no piecu gadu vecuma izglītošanā nodarbināto pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām” izpildītājs ir Izglītības un zinātnes ministrija un tā nodrošina šo programmu finansēšanas plānu iesniegšanu Valsts kasei.

21.pants. Noteikt, ka budžeta resora “62. Mērķdotācijas pašvaldībām” programmas 02.00.00 “Mērķdotācijas pašvaldību tautas mākslas kolektīvu vadītāju darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām” izpildītājs ir Kultūras ministrija un tā nodrošina šīs programmas finansēšanas plānu iesniegšanu Valsts kasei.

21.pants. Noteikt, ka budžeta resora “62. Mērķdotācijas pašvaldībām” programmas 02.00.00 “Mērķdotācijas pašvaldību tautas mākslas kolektīvu vadītāju darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām” izpildītājs ir Kultūras ministrija un tā nodrošina šīs programmas finansēšanas plānu iesniegšanu Valsts kasei.

22.pants. Noteikt, ka budžeta resora “64. Dotācija pašvaldībām” programmas 01.00.00 “Dotācija pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondam” izpildītājs ir Finanšu ministrija un tā nodrošina šīs programmas finansēšanas plānu iesniegšanu Valsts kasei.

22.pants. Noteikt, ka budžeta resora “64. Dotācija pašvaldībām” programmas 01.00.00 “Dotācija pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondam” izpildītājs ir Finanšu ministrija un tā nodrošina šīs programmas finansēšanas plānu iesniegšanu Valsts kasei.

23.pants. Noteikt, ka budžeta resora “74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” programmas 01.00.00 “Apropriācijas rezerve”, programmas 02.00.00 “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”, programmas 06.00.00 “Pedagogu darba samaksas reformas ieviešanas finansējums”, programmas 07.00.00 “Tiesu spriedumu izpilde”, programmas 08.00.00 “Veselības aprūpes sistēmas reformas ieviešanas finansējums” un programmas 80.00.00 “Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai” izpildītājs ir Finanšu ministrija un tā nodrošina šo programmu finansēšanas plānu iesniegšanu Valsts kasei.

23.pants. Noteikt, ka budžeta resora “74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” programmas 01.00.00 “Apropriācijas rezerve”, programmas 02.00.00 “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”, programmas 06.00.00 “Pedagogu darba samaksas reformas ieviešanas finansējums”, programmas 07.00.00 “Tiesu spriedumu izpilde”, programmas 08.00.00 “Veselības aprūpes sistēmas reformas ieviešanas finansējums” un programmas 80.00.00 “Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai” izpildītājs ir Finanšu ministrija un tā nodrošina šo programmu finansēšanas plānu iesniegšanu Valsts kasei.

24.pants. Budžeta izpildītāji normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sagatavo un apstiprina valsts budžeta iestāžu, valsts budžeta programmu un apakšprogrammu, kā arī pasākumu tāmes. Budžeta izpildītāji piešķirto līdzekļu ietvaros nodrošina valsts budžeta līdzekļu efektīvu un racionālu izlietojumu atbilstoši tāmēs plānotajam, lai nodrošinātu attiecīgo valsts funkciju izpildi.

24.pants. Budžeta izpildītāji normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sagatavo un apstiprina valsts budžeta iestāžu, valsts budžeta programmu un apakšprogrammu, kā arī pasākumu tāmes. Budžeta izpildītāji piešķirto līdzekļu ietvaros nodrošina valsts budžeta līdzekļu efektīvu un racionālu izlietojumu atbilstoši tāmēs plānotajam, lai nodrošinātu attiecīgo valsts funkciju izpildi.

25.pants. Ministrijas un citas centrālās valsts iestādes nodrošina ieņēmumu par veikto darbību ieskaitīšanu pamatbudžeta ieņēmumu kontos plānotajā apjomā saskaņā ar 2.pielikumu.

25.pants. Ministrijas un citas centrālās valsts iestādes nodrošina ieņēmumu par veikto darbību ieskaitīšanu pamatbudžeta ieņēmumu kontos plānotajā apjomā saskaņā ar 2.pielikumu.

26.pants. Finanšu ministram gadījumos, kad Eiropas Savienības iestāžu noteiktās Latvijas iemaksas Eiropas Savienības budžetā pārsniedz šajā likumā apstiprinātos apjomus, atļauts veikt nepieciešamos maksājumus.

26.pants. Finanšu ministram gadījumos, kad Eiropas Savienības iestāžu noteiktās Latvijas iemaksas Eiropas Savienības budžetā pārsniedz šajā likumā apstiprinātos apjomus, atļauts veikt nepieciešamos maksājumus.

27.pants. Ja pēc šā likuma stāšanās spēkā normatīvajos aktos paredzētajos gadījumos tiek veikta apropriāciju pārdale starp budžeta resoriem, programmām, apakšprogrammām un budžeta izdevumu kodiem atbilstoši ekonomiskajām kategorijām vai tiek veiktas apropriāciju izmaiņas, Finanšu ministrija katru mēnesi līdz nākamā mēneša 10.datumam atbilstoši veiktajām izmaiņām precizē valsts budžeta kopsavilkuma datus un elektroniski iesniedz Valsts kasei.

27.pants. Ja pēc šā likuma stāšanās spēkā normatīvajos aktos paredzētajos gadījumos tiek veikta apropriāciju pārdale starp budžeta resoriem, programmām, apakšprogrammām un budžeta izdevumu kodiem atbilstoši ekonomiskajām kategorijām vai tiek veiktas apropriāciju izmaiņas, Finanšu ministrija katru mēnesi līdz nākamā mēneša 10.datumam atbilstoši veiktajām izmaiņām precizē valsts budžeta kopsavilkuma datus un elektroniski iesniedz Valsts kasei.

28.pants. Finanšu ministram ir tiesības pārdalīt attiecīgajai ministrijai vai citai centrālajai valsts iestādei budžeta resora “74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” programmā 80.00.00 “Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai” paredzēto apropriāciju Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai, kā arī Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta projektu īstenošanai.

28.pants. Finanšu ministram ir tiesības pārdalīt attiecīgajai ministrijai vai citai centrālajai valsts iestādei budžeta resora “74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” programmā 80.00.00 “Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai” paredzēto apropriāciju Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai, kā arī Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta projektu īstenošanai.

29.pants. Finanšu ministram ir tiesības Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai, kā arī Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta projektu īstenošanai budžeta resoram likumā noteiktās apropriācijas ietvaros pārdalīt apropriāciju starp programmām, apakšprogrammām un budžeta izdevumu kodiem atbilstoši ekonomiskajām kategorijām.

29.pants. Finanšu ministram ir tiesības Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai, kā arī Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta projektu īstenošanai budžeta resoram likumā noteiktās apropriācijas ietvaros pārdalīt apropriāciju starp programmām, apakšprogrammām un budžeta izdevumu kodiem atbilstoši ekonomiskajām kategorijām.

30.pants. Finanšu ministram ir tiesības budžeta resoram likumā noteiktās apropriācijas ietvaros pārdalīt apropriāciju starp programmām, apakšprogrammām, budžeta izdevumu kodiem atbilstoši ekonomiskajām kategorijām, ievērojot šādus nosacījumus:

1)           kopējais pārdales apjoms starp pamatbudžeta programmām (apakšprogrammām) nedrīkst izraisīt katras atsevišķās programmas (apakšprogrammas) palielinājumu, kas būtu lielāks par 5 procentiem no programmai (apakšprogrammai) apstiprinātās gada apropriācijas apjoma;

2)           ir pieļaujama tikai tāda apropriācijas pārdale no kapitālajiem izdevumiem uz kārtējiem izdevumiem, kas neietekmē ministrijai vai citai centrālajai valsts iestādei turpmākajiem gadiem noteiktos maksimāli pieļaujamos izdevumu apjomus;

3)           pārskaitījumi pašvaldībām, no valsts budžeta daļēji finansētām atvasinātām publiskām personām un no budžeta nefinansētām iestādēm tiek nodrošināti tikai ar transfertu starpniecību;

4)           nav pieļaujama apropriācijas pārdale atlīdzības palielināšanai, ja tā ietekmē ministrijai vai citai centrālajai valsts iestādei turpmākajiem gadiem noteikto atlīdzībai paredzēto izdevumu maksimāli pieļaujamo apjomu un kopējo izdevumu apjomu;

5)           nav pieļaujama apropriācijas pārdale no izdevumiem sociālajiem pabalstiem un pensijām (tajā skaitā izdienas pensijām) uz citiem izdevumiem;

6)           nav pieļaujama apropriācijas pārdale no izdevumiem Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības projektu un pasākumu īstenošanai uz citiem izdevumiem;

7)           nav pieļaujamas apropriācijas izmaiņas valsts pamatfunkciju īstenošanai, kas palielina ministrijas ilgtermiņa saistību maksimāli pieļaujamo apjomu turpmākajiem gadiem;

8)           nav pieļaujama apropriācijas pārdale starp šajā likumā apstiprināto pamatbudžetu un speciālo budžetu;

9)           nav pieļaujama apropriācijas pārdale apropriācijas palielināšanai Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras speciālajam budžetam;

10)         nav pieļaujama apropriācijas pārdale citiem mērķiem no jaunajām politikas iniciatīvām 2015.—2017.gadam piešķirtā finansējuma, neatliekamajiem pasākumiem 2016.—2018.gadam un jaunajām politikas iniciatīvām un citiem prioritārajiem pasākumiem 2017.—2019.gadam piešķirtā finansējuma.

30.pants. Finanšu ministram ir tiesības budžeta resoram likumā noteiktās apropriācijas ietvaros pārdalīt apropriāciju starp programmām, apakšprogrammām, budžeta izdevumu kodiem atbilstoši ekonomiskajām kategorijām, ievērojot šādus nosacījumus:

1)           kopējais pārdales apjoms starp pamatbudžeta programmām (apakšprogrammām) nedrīkst izraisīt katras atsevišķās programmas (apakšprogrammas) palielinājumu, kas būtu lielāks par 5 procentiem no programmai (apakšprogrammai) apstiprinātās gada apropriācijas apjoma;

2)           ir pieļaujama tikai tāda apropriācijas pārdale no kapitālajiem izdevumiem uz kārtējiem izdevumiem, kas neietekmē ministrijai vai citai centrālajai valsts iestādei turpmākajiem gadiem noteiktos maksimāli pieļaujamos izdevumu apjomus;

3)           pārskaitījumi pašvaldībām, no valsts budžeta daļēji finansētām atvasinātām publiskām personām un no budžeta nefinansētām iestādēm tiek nodrošināti tikai ar transfertu starpniecību;

4)           nav pieļaujama apropriācijas pārdale atlīdzības palielināšanai, ja tā ietekmē ministrijai vai citai centrālajai valsts iestādei turpmākajiem gadiem noteikto atlīdzībai paredzēto izdevumu maksimāli pieļaujamo apjomu un kopējo izdevumu apjomu;

5)           nav pieļaujama apropriācijas pārdale no izdevumiem sociālajiem pabalstiem un pensijām (tajā skaitā izdienas pensijām) uz citiem izdevumiem;

6)           nav pieļaujama apropriācijas pārdale no izdevumiem Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības projektu un pasākumu īstenošanai uz citiem izdevumiem;

7)           nav pieļaujamas apropriācijas izmaiņas valsts pamatfunkciju īstenošanai, kas palielina ministrijas ilgtermiņa saistību maksimāli pieļaujamo apjomu turpmākajiem gadiem;

8)           nav pieļaujama apropriācijas pārdale starp šajā likumā apstiprināto pamatbudžetu un speciālo budžetu;

9)           nav pieļaujama apropriācijas pārdale apropriācijas palielināšanai Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras speciālajam budžetam;

10)         nav pieļaujama apropriācijas pārdale citiem mērķiem no jaunajām politikas iniciatīvām 2015.—2017.gadam piešķirtā finansējuma, neatliekamajiem pasākumiem 2016.—2018.gadam un jaunajām politikas iniciatīvām un citiem prioritārajiem pasākumiem 2017.—2019.gadam piešķirtā finansējuma.

31.pants. Šā likuma 30.panta nosacījumi neattiecas uz:

1)           šā likuma 28. un 29.pantā paredzēto apropriācijas pārdali;

2)           apropriācijas pārdali starp programmām, apakšprogrammām un budžeta izdevumu kodiem atbilstoši ekonomiskajām kategorijām budžeta resoram likumā noteiktās pamatbudžeta apropriācijas ietvaros, ja pārdale veikta uz izdevumiem sociālajiem pabalstiem un pensijām (tajā skaitā izdienas pensijām);

3)         apropriācijas pārdali starp programmām, apakšprogrammām un budžeta izdevumu kodiem atbilstoši ekonomiskajām kategorijām budžeta resoram likumā noteiktās pamatbudžeta apropriācijas ietvaros, ja pārdale veikta no izdevumiem sociālajiem pabalstiem, kas budžeta resoram plānoti stipendiju izmaksai valsts akreditētajās profesionālās un augstākās izglītības programmās studējošajiem;

4) apropriācijas pārdali starp programmām, apakšprogrammām un budžeta izdevumu kodiem atbilstoši ekonomiskajām kategorijām budžeta resoram likumā noteiktās pamatbudžeta apropriācijas ietvaros, ja pārdale veikta no izdevumiem sociālajiem pabalstiem, kas budžeta resoram plānoti izmaksai pabalstiem sakarā ar amatpersonas (darbinieka) nāvi, pabalstiem amatpersonas (darbinieka), kura ir bijusi darba (dienesta) tiesiskajās attiecībās, invaliditātes gadījumā vai šā pabalsta daļu, ja amatpersonai (darbiniekam) piecu gadu laikā pēc nelaimes gadījuma dienas veselības stāvoklis ir pasliktinājies un noteikta cita invaliditātes grupa, kompensācijām amatpersonas (darbinieka) apbedīšanas izdevumu segšanai, kompensācijām par veselības aprūpes izdevumiem atvaļinātajai Iekšlietu ministrijas un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonai ar speciālo dienesta pakāpi;

5)           apropriācijas pārdali starp programmām, apakšprogrammām un budžeta izdevumu kodiem atbilstoši ekonomiskajām kategorijām budžeta resoram likumā noteiktās apropriācijas ietvaros, ja ir pieņemts Ministru kabineta lēmums un Ministru kabinets ir deleģējis finanšu ministram tiesības veikt apropriācijas pārdali, nepiemērojot šā likuma 30.panta nosacījumus. Šādu apropriācijas pārdali atļauts veikt, ja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darba dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas nav iebildusi pret apropriācijas pārdali;

6)           funkciju pārdali vai strukturālajām reformām, ja ir pieņemts Ministru kabineta lēmums un Saeima normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir piekritusi šādai pārdalei.

31.pants. Šā likuma 30.panta nosacījumi neattiecas uz:

1)           šā likuma 28. un 29.pantā paredzēto apropriācijas pārdali;

2)           apropriācijas pārdali starp programmām, apakšprogrammām un budžeta izdevumu kodiem atbilstoši ekonomiskajām kategorijām budžeta resoram likumā noteiktās pamatbudžeta apropriācijas ietvaros, ja pārdale veikta uz izdevumiem sociālajiem pabalstiem un pensijām (tajā skaitā izdienas pensijām);

3)         apropriācijas pārdali starp programmām, apakšprogrammām un budžeta izdevumu kodiem atbilstoši ekonomiskajām kategorijām budžeta resoram likumā noteiktās pamatbudžeta apropriācijas ietvaros, ja pārdale veikta no izdevumiem sociālajiem pabalstiem, kas budžeta resoram plānoti stipendiju izmaksai valsts akreditētajās profesionālās un augstākās izglītības programmās studējošajiem;

4) apropriācijas pārdali starp programmām, apakšprogrammām un budžeta izdevumu kodiem atbilstoši ekonomiskajām kategorijām budžeta resoram likumā noteiktās pamatbudžeta apropriācijas ietvaros, ja pārdale veikta no izdevumiem sociālajiem pabalstiem, kas budžeta resoram plānoti izmaksai pabalstiem sakarā ar amatpersonas (darbinieka) nāvi, pabalstiem amatpersonas (darbinieka), kura ir bijusi darba (dienesta) tiesiskajās attiecībās, invaliditātes gadījumā vai šā pabalsta daļu, ja amatpersonai (darbiniekam) piecu gadu laikā pēc nelaimes gadījuma dienas veselības stāvoklis ir pasliktinājies un noteikta cita invaliditātes grupa, kompensācijām amatpersonas (darbinieka) apbedīšanas izdevumu segšanai, kompensācijām par veselības aprūpes izdevumiem atvaļinātajai Iekšlietu ministrijas un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonai ar speciālo dienesta pakāpi;

5)           apropriācijas pārdali starp programmām, apakšprogrammām un budžeta izdevumu kodiem atbilstoši ekonomiskajām kategorijām budžeta resoram likumā noteiktās apropriācijas ietvaros, ja ir pieņemts Ministru kabineta lēmums un Ministru kabinets ir deleģējis finanšu ministram tiesības veikt apropriācijas pārdali, nepiemērojot šā likuma 30.panta nosacījumus. Šādu apropriācijas pārdali atļauts veikt, ja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darba dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas nav iebildusi pret apropriācijas pārdali;

6)           funkciju pārdali vai strukturālajām reformām, ja ir pieņemts Ministru kabineta lēmums un Saeima normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir piekritusi šādai pārdalei.

32.pants. (1) Finanšu ministram ir tiesības pārdalīt šajā likumā noteikto apropriāciju budžeta resora “74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” programmā 01.00.00 “Apropriācijas rezerve”, lai ministrijas un citas centrālās valsts iestādes varētu veikt galīgā norēķina maksājumus par 2016.gadā saņemtajiem pakalpojumiem un īstenotajiem investīciju projektiem, ievērojot šādus nosacījumus:

1)           2016.gadā uzsāktai, bet nepabeigtai iepirkumu procedūrai, ja 2017.gadā attiecīgajam pasākumam apropriācija nav piešķirta vai tās plānotais apmērs ir nepietiekams;

2)           2016.gada valsts budžetā plānotu un iesāktu investīciju projektu (izņemot izdevumus atlīdzībai) pabeigšanai, ja 2017.gadā šiem mērķiem apropriācija nav piešķirta vai tās plānotais apmērs ir nepietiekams;

3)           maksājumiem, kas nepieciešami 2016.gada valsts budžetā plānotiem un iesāktiem pasākumiem un pasūtījumiem, ja galīgā norēķina maksājumus (izņemot komunālos maksājumus) nevarēja nodrošināt preču vai pakalpojumu piegādātāja darba nepietiekamas kvalitātes vai aizkavētas piegādes dēļ un 2017.gadā šiem mērķiem apropriācija nav piešķirta vai tās plānotais apmērs ir nepietiekams;

4)           investīciju projektu sagatavošanai nepieciešamo zemesgabalu iegādei (atsavināšanai), ja ir iesniegts objektīvs pamatojums iegādes nepieciešamībai.

(2) Finanšu ministram ir tiesības pārdalīt šajā likumā noteikto apropriāciju budžeta resora “74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” programmā 01.00.00 “Apropriācijas rezerve”, lai ministrijas un citas centrālās valsts iestādes varētu nodrošināt pabeigto Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu uzturēšanu, ievērojot šādus nosacījumus:

1)           projekts ir pilnībā pabeigts un par to ir veikts galīgā norēķina maksājums;

2)           2017.gadā projekta uzturēšanai apropriācija nav piešķirta.

(3) Finanšu ministram ir tiesības ministrijām un citām centrālajām valsts iestādēm līdz 2017.gada 31.oktobrim nepārdalīto budžeta resora  “74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” programmā 01.00.00 “Apropriācijas rezerve” noteikto apropriāciju pārdalīt uz programmu 02.00.00 “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”.

32.pants. (1) Finanšu ministram ir tiesības pārdalīt šajā likumā noteikto apropriāciju budžeta resora “74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” programmā 01.00.00 “Apropriācijas rezerve”, lai ministrijas un citas centrālās valsts iestādes varētu veikt galīgā norēķina maksājumus par 2016.gadā saņemtajiem pakalpojumiem un īstenotajiem investīciju projektiem, ievērojot šādus nosacījumus:

1)           2016.gadā uzsāktai, bet nepabeigtai iepirkumu procedūrai, ja 2017.gadā attiecīgajam pasākumam apropriācija nav piešķirta vai tās plānotais apmērs ir nepietiekams;

2)           2016.gada valsts budžetā plānotu un iesāktu investīciju projektu (izņemot izdevumus atlīdzībai) pabeigšanai, ja 2017.gadā šiem mērķiem apropriācija nav piešķirta vai tās plānotais apmērs ir nepietiekams;

3)           maksājumiem, kas nepieciešami 2016.gada valsts budžetā plānotiem un iesāktiem pasākumiem un pasūtījumiem, ja galīgā norēķina maksājumus (izņemot komunālos maksājumus) nevarēja nodrošināt preču vai pakalpojumu piegādātāja darba nepietiekamas kvalitātes vai aizkavētas piegādes dēļ un 2017.gadā šiem mērķiem apropriācija nav piešķirta vai tās plānotais apmērs ir nepietiekams;

4)           investīciju projektu sagatavošanai nepieciešamo zemesgabalu iegādei (atsavināšanai), ja ir iesniegts objektīvs pamatojums iegādes nepieciešamībai.

(2) Finanšu ministram ir tiesības pārdalīt šajā likumā noteikto apropriāciju budžeta resora “74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” programmā 01.00.00 “Apropriācijas rezerve”, lai ministrijas un citas centrālās valsts iestādes varētu nodrošināt pabeigto Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu uzturēšanu, ievērojot šādus nosacījumus:

1)           projekts ir pilnībā pabeigts un par to ir veikts galīgā norēķina maksājums;

2)           2017.gadā projekta uzturēšanai apropriācija nav piešķirta.

(3) Finanšu ministram ir tiesības ministrijām un citām centrālajām valsts iestādēm līdz 2017.gada 31.oktobrim nepārdalīto budžeta resora  “74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” programmā 01.00.00 “Apropriācijas rezerve” noteikto apropriāciju pārdalīt uz programmu 02.00.00 “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”.

33.pants. Finanšu ministram ir tiesības ministrijai vai citai centrālajai valsts iestādei šajā likumā noteiktās apropriācijas ietvaros pārdalīt apropriāciju no budžeta izdevumu kodiem atbilstoši ekonomiskajām kategorijām uz finansēšanas klasifikācijas kategoriju kodiem, ja ir pieņemts attiecīgs Ministru kabineta lēmums un apropriācijas pārdalei nav negatīvas ietekmes uz vispārējās valdības budžeta bilanci nominālajā izteiksmē atbilstoši Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmas Eiropas Savienībā metodoloģijai.

33.pants. Finanšu ministram ir tiesības ministrijai vai citai centrālajai valsts iestādei šajā likumā noteiktās apropriācijas ietvaros pārdalīt apropriāciju no budžeta izdevumu kodiem atbilstoši ekonomiskajām kategorijām uz finansēšanas klasifikācijas kategoriju kodiem, ja ir pieņemts attiecīgs Ministru kabineta lēmums un apropriācijas pārdalei nav negatīvas ietekmes uz vispārējās valdības budžeta bilanci nominālajā izteiksmē atbilstoši Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmas Eiropas Savienībā metodoloģijai.

34.pants. (1) Noteikt, ka apropriācijas pārdale starp budžeta resoriem tiek veikta kā transferta pārskaitījums, ja pārdales rezultātā nemainās izlietojuma mērķis un apropriācija tiek izmantota tā paša pasākuma īstenošanai vai sniegtā pakalpojuma nodrošināšanai.

(2) Šā panta pirmās daļas nosacījumi neattiecas uz apropriācijas pārdali starp budžeta resoru “74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” un citiem budžeta resoriem.

34.pants. (1) Noteikt, ka apropriācijas pārdale starp budžeta resoriem tiek veikta kā transferta pārskaitījums, ja pārdales rezultātā nemainās izlietojuma mērķis un apropriācija tiek izmantota tā paša pasākuma īstenošanai vai sniegtā pakalpojuma nodrošināšanai.

(2) Šā panta pirmās daļas nosacījumi neattiecas uz apropriācijas pārdali starp budžeta resoru “74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” un citiem budžeta resoriem.

35.pants. Noteikt, ka Valsts prezidenta kancelejas programmas 04.00.00 “Valsts prezidenta darbības nodrošināšana” ietvaros izdevumi Valsts prezidenta atalgojumam mēnesī nepārsniedz 4 561 euro un reprezentācijas izdevumi mēnesī nepārsniedz 912 euro.

35.pants. Noteikt, ka Valsts prezidenta kancelejas programmas 04.00.00 “Valsts prezidenta darbības nodrošināšana” ietvaros izdevumi Valsts prezidenta atalgojumam mēnesī nepārsniedz 4 561 euro un reprezentācijas izdevumi mēnesī nepārsniedz 912 euro.

36.pants. Ja 2017.gadā faktiskie ieņēmumi no Eiropas Savienības politiku instrumentiem un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības pārsniedz šajā likumā plānoto apjomu, tad par attiecīgo apjomu tiek palielināta apropriācija budžeta resora “74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” programmā 80.00.00 “Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai”. Par minēto papildu ieņēmumu novirzīšanu Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu papildu izdevumu finansēšanai finanšu ministrs nekavējoties informē Ministru kabinetu un Saeimu. Izdevumus minētajam mērķim atļauts veikt, ja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darba dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas nav iebildusi pret apropriācijas palielinājumu.

36.pants. Ja 2017.gadā faktiskie ieņēmumi no Eiropas Savienības politiku instrumentiem un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības pārsniedz šajā likumā plānoto apjomu, tad par attiecīgo apjomu tiek palielināta apropriācija budžeta resora “74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” programmā 80.00.00 “Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai”. Par minēto papildu ieņēmumu novirzīšanu Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu papildu izdevumu finansēšanai finanšu ministrs nekavējoties informē Ministru kabinetu un Saeimu. Izdevumus minētajam mērķim atļauts veikt, ja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darba dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas nav iebildusi pret apropriācijas palielinājumu.

37.pants. Maksa, kas tiek ieturēta no valsts pensijas, pabalsta vai atlīdzības par to piegādi saņēmēja dzīvesvietā, ir 1,74 euro. Ieturēto maksu par valsts pensijas, pabalsta vai atlīdzības piegādi saņēmēja dzīvesvietā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra pārskaita valsts akciju sabiedrībai “Latvijas Pasts” no tā budžeta līdzekļiem, no kura tiek izmaksāta valsts pensija, pabalsts vai atlīdzība.

37.pants. Maksa, kas tiek ieturēta no valsts pensijas, pabalsta vai atlīdzības par to piegādi saņēmēja dzīvesvietā, ir 1,74 euro. Ieturēto maksu par valsts pensijas, pabalsta vai atlīdzības piegādi saņēmēja dzīvesvietā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra pārskaita valsts akciju sabiedrībai “Latvijas Pasts” no tā budžeta līdzekļiem, no kura tiek izmaksāta valsts pensija, pabalsts vai atlīdzība.

38.pants. Ja Valsts ieņēmumu dienesta, Prokuratūras, Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta un Valsts Policijas amatpersonu (darbinieku) tiešas darbības rezultātā atklāti un novērsti liela apjoma noziedzīgi nodarījumi valsts ieņēmumu un nodokļu administrēšanas jomā, aizturētas kontrabandas kravas un konvencionāli aizliegtu priekšmetu ievešana un izvešana, novērsta būtiska noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija un tā rezultātā ir palielinājušies valsts budžeta ieņēmumi vai tiek prognozēts būtisks šo ieņēmumu palielinājums, Ministru kabinets pieņem lēmumu par attiecīgo institūciju konkrēto amatpersonu (darbinieku) motivēšanu un apropriācijas palielinājumam novirzāmo finansējuma apjomu. Finanšu ministram ir tiesības palielināt apropriāciju izdevumiem, ja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darba dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas ir izskatījusi to un nav iebildusi pret apropriācijas palielinājumu.

5

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija

Papildināt 38.pantu pēc vārdiem "Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta" ar vārdiem ", Valsts robežsardzes".

Atbalstīts

38.pants. Ja Valsts ieņēmumu dienesta, Prokuratūras, Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta, Valsts robežsardzes un Valsts Policijas amatpersonu (darbinieku) tiešas darbības rezultātā atklāti un novērsti liela apjoma noziedzīgi nodarījumi valsts ieņēmumu un nodokļu administrēšanas jomā, aizturētas kontrabandas kravas un konvencionāli aizliegtu priekšmetu ievešana un izvešana, novērsta būtiska noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija un tā rezultātā ir palielinājušies valsts budžeta ieņēmumi vai tiek prognozēts būtisks šo ieņēmumu palielinājums, Ministru kabinets pieņem lēmumu par attiecīgo institūciju konkrēto amatpersonu (darbinieku) motivēšanu un apropriācijas palielinājumam novirzāmo finansējuma apjomu. Finanšu ministram ir tiesības palielināt apropriāciju izdevumiem, ja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darba dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas ir izskatījusi to un nav iebildusi pret apropriācijas palielinājumu.

39.pants. Ja Valsts kases amatpersonu (darbinieku) veikto pasākumu efektīvas valsts parāda vadības ietvaros rezultātā 2017.gada desmit mēnešos būtiski samazinās valsts budžeta izdevumi salīdzinājumā ar likuma “Par valsts budžetu 2017.gadam” spēkā stāšanās dienā plānotajiem procentu izdevumiem budžeta apakšprogrammā 31.02.00 “Valsts parāda vadība” un nodrošināts izdevumu samazinājums līdz gada beigām, izņemot izdevumus, kuri neietekmē valsts budžeta bilanci pēc EKS2010 metodoloģijas, Ministru kabinets pieņem lēmumu par Valsts kases amatpersonu (darbinieku) motivēšanu un apropriācijas palielinājumam novirzāmo finansējuma apjomu, kas nepārsniedz 2 procentus no Ministru kabineta lēmuma pieņemšanas dienā zināmā un līdz gada beigām plānotā valsts budžeta procentu izdevumu samazinājuma kopsummas budžeta apakšprogrammā 31.02.00 “Valsts parāda vadība”. Finanšu ministram ir tiesības palielināt apropriāciju izdevumiem budžeta apakšprogrammā 31.01.00 “Budžeta izpilde”, tajā skaitā atlīdzībai, ja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darba dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas ir izskatījusi to un nav iebildusi pret apropriācijas palielinājumu.

6

Deputāts M.Bondars

Izslēgt likumprojekta 39. pantu;

Neatbalstīt

Neatbalstīts

39.pants. Ja Valsts kases amatpersonu (darbinieku) veikto pasākumu efektīvas valsts parāda vadības ietvaros rezultātā 2017.gada desmit mēnešos būtiski samazinās valsts budžeta izdevumi salīdzinājumā ar likuma “Par valsts budžetu 2017.gadam” spēkā stāšanās dienā plānotajiem procentu izdevumiem budžeta apakšprogrammā 31.02.00 “Valsts parāda vadība” un nodrošināts izdevumu samazinājums līdz gada beigām, izņemot izdevumus, kuri neietekmē valsts budžeta bilanci pēc EKS2010 metodoloģijas, Ministru kabinets pieņem lēmumu par Valsts kases amatpersonu (darbinieku) motivēšanu un apropriācijas palielinājumam novirzāmo finansējuma apjomu, kas nepārsniedz 2 procentus no Ministru kabineta lēmuma pieņemšanas dienā zināmā un līdz gada beigām plānotā valsts budžeta procentu izdevumu samazinājuma kopsummas budžeta apakšprogrammā 31.02.00 “Valsts parāda vadība”. Finanšu ministram ir tiesības palielināt apropriāciju izdevumiem budžeta apakšprogrammā 31.01.00 “Budžeta izpilde”, tajā skaitā atlīdzībai, ja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darba dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas ir izskatījusi to un nav iebildusi pret apropriācijas palielinājumu.

40.pants. Ja 2017.gada sešu un deviņu mēnešu laikā ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumu īstenošanā iesaistīto institūciju darbības rezultātā būtiski tiek uzlabota situācija ēnu ekonomikas apkarošanā un godīgas konkurences veicināšanā un tiek prognozēti ievērojami uzlabojumi arī līdz gada beigām, Ministru kabinets pieņem lēmumu par ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumu īstenošanā iesaistīto institūciju amatpersonu (darbinieku) motivēšanu un apropriācijas palielinājumam novirzāmo finansējuma apjomu, kas nepārsniedz 5 procentus no valsts budžetā plānoto nodokļu ieņēmumu pārpildes. Finanšu ministram ir tiesības palielināt apropriāciju izdevumiem, tajā skaitā novirzot atlīdzībai attiecīgajā budžeta programmā: Finanšu ministrijai (Valsts ieņēmumu dienestam) ne vairāk kā 79,5 procentus; Iekšlietu ministrijai (Valsts policijai, Valsts robežsardzei) ne vairāk kā 16 procentus; Labklājības ministrijai (Valsts darba inspekcijai) ne vairāk kā 2 procentus; Zemkopības ministrijai (Pārtikas un veterinārajam dienestam, Valsts meža dienestam, Valsts augu aizsardzības dienestam) ne vairāk kā 2 procentus un prokuratūrai (Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestam) ne vairāk kā 0,5 procentus no apropriācijas palielinājuma, ja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darba dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas ir izskatījusi to un nav iebildusi pret apropriācijas palielinājumu.

7

Frakcija “No sirds Latvijai”

Izslēgt likumprojekta 40.pantu.

Neatbalstīt

Neatbalstīts

40.pants. Ja 2017.gada sešu un deviņu mēnešu laikā ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumu īstenošanā iesaistīto institūciju darbības rezultātā būtiski tiek uzlabota situācija ēnu ekonomikas apkarošanā un godīgas konkurences veicināšanā un tiek prognozēti ievērojami uzlabojumi arī līdz gada beigām, Ministru kabinets pieņem lēmumu par ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumu īstenošanā iesaistīto institūciju amatpersonu (darbinieku) motivēšanu un apropriācijas palielinājumam novirzāmo finansējuma apjomu, kas nepārsniedz 5 procentus no valsts budžetā plānoto nodokļu ieņēmumu pārpildes. Finanšu ministram ir tiesības palielināt apropriāciju izdevumiem, tajā skaitā novirzot atlīdzībai attiecīgajā budžeta programmā: Finanšu ministrijai (Valsts ieņēmumu dienestam) ne vairāk kā 79,5 procentus; Iekšlietu ministrijai (Valsts policijai, Valsts robežsardzei) ne vairāk kā 16 procentus; Labklājības ministrijai (Valsts darba inspekcijai) ne vairāk kā 2 procentus; Zemkopības ministrijai (Pārtikas un veterinārajam dienestam, Valsts meža dienestam, Valsts augu aizsardzības dienestam) ne vairāk kā 2 procentus un prokuratūrai (Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestam) ne vairāk kā 0,5 procentus no apropriācijas palielinājuma, ja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darba dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas ir izskatījusi to un nav iebildusi pret apropriācijas palielinājumu.

8

Latvijas Reģionu apvienības frakcija

Papildināt likumprojektu ar 40¹.pantu šādā redakcijā:

“40¹.pants. (1) Finanšu ministrs ne vēlāk kā 2017.gada 1.aprīlī rakstveidā iesniedz Saeimai ziņojumu par “Pasākumu plāna ēnu ekonomikas apkarošanai un godīgas konkurences nodrošināšanai 2017.-2020.gadam” izpildi.

(2) Prezidijs ikgadējo ziņojumu par “Pasākumu plāna ēnu ekonomikas apkarošanai un godīgas konkurences nodrošināšanai 2017.-2020.gadam” izpildi iekļauj Saeimas sēdes darba kārtībā ne agrāk kā 10 un ne vēlāk kā 20 dienas pēc tā iesniegšanas.

(3) Izskatot Saeimas sēdē Finanšu ministra ziņojumu par “Pasākumu plāna ēnu ekonomikas apkarošanai un godīgas konkurences nodrošināšanai 2017.-2020.gadam” izpildi, Finanšu ministrs ziņo par to, pēc tam tiek atklātas debates. Pēc debatēm runā, ja to vēlas, vienīgi Finanšu ministrs.”

Neatbalstīt

Neatbalstīts

41.pants. Noteikt, ka valsts akciju sabiedrība “Latvenergo” ieskaita valsts pamatbudžeta ieņēmumos maksājumu par valsts kapitāla izmantošanu (ieņēmumus no dividendēm) 2017.gadā (par 2016. pārskata gadu) 102 759 955 euro.

9

10

Deputāts M.Bondars

Izslēgt likumprojekta 41. pantu;

Ministru kabinets

Izteikt likumprojekta 41.pantu šādā redakcijā:

"41.pants. Noteikt, ka valsts akciju sabiedrība “Latvenergo” ieskaita valsts pamatbudžeta ieņēmumos maksājumu par valsts kapitāla izmantošanu (ieņēmumus no dividendēm) 2017.gadā (par 2016. pārskata gadu) 90 141 835 euro."

Neatbalstīt

Atbalstīt

Neatbalstīts

Atbalstīts

41.pants. Noteikt, ka valsts akciju sabiedrība “Latvenergo” ieskaita valsts pamatbudžeta ieņēmumos maksājumu par valsts kapitāla izmantošanu (ieņēmumus no dividendēm) 2017.gadā (par 2016. pārskata gadu) 90 141 835 euro.

42.pants. Noteikt, ka akciju sabiedrība “Latvijas Valsts Meži” ieskaita valsts pamatbudžeta ieņēmumos maksājumu par valsts kapitāla izmantošanu (ieņēmumus no dividendēm) 2017. gadā (par 2016. pārskata gadu) 35 195 000  euro.

11

Deputāts M.Bondars

Izslēgt likumprojekta 42. pantu;

Neatbalstīt

Neatbalstīts

42.pants. Noteikt, ka akciju sabiedrība “Latvijas Valsts Meži” ieskaita valsts pamatbudžeta ieņēmumos maksājumu par valsts kapitāla izmantošanu (ieņēmumus no dividendēm) 2017. gadā (par 2016. pārskata gadu) 35 195 000  euro.

43.pants. Noteikt, ka minimālo dividendēs izmaksājamo peļņas daļu par 2016.gada pārskata gadu valsts izšķirošajā ietekmē esošām kapitālsabiedrībām (tajā skaitā netiešā izšķirošajā ietekmē esošām kapitālsabiedrībām) nosaka un aprēķina 50 procentu apmērā, bet kapitālsabiedrībām, kurās visas kapitāla daļas tieši vai pastarpināti pieder valstij, 2017.gadā (par 2016. pārskata gadu) nosaka un aprēķina 85 procentu apmērā no attiecīgās kapitālsabiedrības tīrās peļņas, ja valsts budžeta likumā kārtējam gadam nav noteikts citādi. Ministru kabineta noteiktajā kārtībā var tikt pieņemts lēmums par atšķirīgu dividendēs izmaksājamo minimālo peļņas daļu.

12

13

14

Deputāts M.Bondars

Izslēgt likumprojekta 43. pantu;

Frakcija “No sirds Latvijai”

Izteikt likumprojekta 43.panta otro teikumu šādā redakcijā:

“Ministru kabineta noteiktajā kārtībā var tikt pieņemts lēmums par atšķirīgu dividendēs izmaksājamo minimālo peļņas daļu, ja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darba dienu laikā pēc attiecīgās informācijas saņemšanas Saeimā nav iebildusi pret to.”

Juridiskais birojs

Ierosinām izteikt likumprojekta 43. pantu šādā redakcijā:

“43. pants. Noteikt, ka minimālo dividendēs izmaksājamo peļņas daļu par 2016. gada pārskata gadu valsts izšķirošajā ietekmē esošām kapitālsabiedrībām (tajā skaitā netiešā izšķirošajā ietekmē esošām kapitālsabiedrībām) nosaka un aprēķina 50 procentu apmērā, bet kapitālsabiedrībām, kurās visas kapitāla daļas tieši vai pastarpināti pieder valstij, 2017. gadā (par 2016. pārskata gadu) nosaka un aprēķina 85 procentu apmērā no attiecīgās kapitālsabiedrības tīrās peļņas, ja šajā likumā nav noteikts citādi. Ministru kabinets normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos un  kārtībā var pieņemt lēmumu par atšķirīgu dividendēs izmaksājamo minimālo peļņas daļu .”

Neatbalstīt

Neatbalstīt

Atbalstīt

Neatbalstīts

Neatbalstīts

Atbalstīts

43.pants. Noteikt, ka minimālo dividendēs izmaksājamo peļņas daļu par 2016. gada pārskata gadu valsts izšķirošajā ietekmē esošām kapitālsabiedrībām (tajā skaitā netiešā izšķirošajā ietekmē esošām kapitālsabiedrībām) nosaka un aprēķina 50 procentu apmērā, bet kapitālsabiedrībām, kurās visas kapitāla daļas tieši vai pastarpināti pieder valstij, 2017. gadā (par 2016. pārskata gadu) nosaka un aprēķina 85 procentu apmērā no attiecīgās kapitālsabiedrības tīrās peļņas, ja šajā likumā nav noteikts citādi. Ministru kabinets normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos un  kārtībā var pieņemt lēmumu par atšķirīgu dividendēs izmaksājamo minimālo peļņas daļu.

44.pants. Noteikt, ka kārtību, kādā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas budžeta programmas 30.00.00 “Attīstības nacionālie atbalsta instrumenti” ietvaros paredzētā apropriācija 940 394 euro tiek izmantota Valsts un pašvaldību vienoto klientu apkalpošanas centru tīkla izveidei, uzturēšanai un publisko pakalpojumu sistēmas pilnveidei, nosaka Ministru kabinets.

44.pants. Noteikt, ka kārtību, kādā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas budžeta programmas 30.00.00 “Attīstības nacionālie atbalsta instrumenti” ietvaros paredzētā apropriācija 940 394 euro tiek izmantota Valsts un pašvaldību vienoto klientu apkalpošanas centru tīkla izveidei, uzturēšanai un publisko pakalpojumu sistēmas pilnveidei, nosaka Ministru kabinets.

45.pants. Personām, kurām no 2011.gada 1.janvāra līdz 2011.gada 31.decembrim saskaņā ar likumu “Par valsts pensijām” piešķirtas vai pārrēķinātas vecuma, izdienas vai apgādnieka zaudējuma pensijas, tās pārskata ar 2017.gada 1.janvāri, pārrēķinot pensijas sākuma kapitālu un pensijas kapitālu atbilstoši likuma “Par valsts pensijām” 12.panta ceturtās daļas noteikumiem, un izmaksā šādi:

1)           pensiju pārskata, ievērojot likuma “Par valsts pensijām” pārejas noteikumu 65.punkta 3. un 4.apakšpunktā minētos noteikumus;

2)           pensiju pārskata, ievērojot pensijas piešķiršanas un pārrēķināšanas datumu, pensijas aprēķināšanai iepriekš piemēroto kārtību, kā arī likuma “Par valsts pensijām” 26.panta un pārejas noteikumu 15. un 15.¹ punkta noteikumus;

3)           atbilstoši šā panta noteikumiem pārskatītais pensijas apmērs tiek noteikts no 2017.gada 1.janvāra, un par periodu no 1.janvāra to izmaksā ne vēlāk kā 2017.gada jūnijā.

45.pants. Personām, kurām no 2011.gada 1.janvāra līdz 2011.gada 31.decembrim saskaņā ar likumu “Par valsts pensijām” piešķirtas vai pārrēķinātas vecuma, izdienas vai apgādnieka zaudējuma pensijas, tās pārskata ar 2017.gada 1.janvāri, pārrēķinot pensijas sākuma kapitālu un pensijas kapitālu atbilstoši likuma “Par valsts pensijām” 12.panta ceturtās daļas noteikumiem, un izmaksā šādi:

1)           pensiju pārskata, ievērojot likuma “Par valsts pensijām” pārejas noteikumu 65.punkta 3. un 4.apakšpunktā minētos noteikumus;

2)           pensiju pārskata, ievērojot pensijas piešķiršanas un pārrēķināšanas datumu, pensijas aprēķināšanai iepriekš piemēroto kārtību, kā arī likuma “Par valsts pensijām” 26.panta un pārejas noteikumu 15. un 15.¹ punkta noteikumus;

3)           atbilstoši šā panta noteikumiem pārskatītais pensijas apmērs tiek noteikts no 2017.gada 1.janvāra, un par periodu no 1.janvāra to izmaksā ne vēlāk kā 2017.gada jūnijā.

46.pants. Finanšu ministram ir tiesības palielināt šajā likumā noteikto apropriāciju budžeta resora “74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” programmā 02.00.00 “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” ārkārtas situāciju novēršanai. Apropriācijas palielinājums nedrīkst pārsniegt 0,03 procentus no šā likuma 6.pantā noteiktās iekšzemes kopprodukta prognozes apjoma. Apropriāciju minētajam mērķim atļauts palielināt, ja Ministru kabinets ir pieņēmis lēmumu un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darba dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas ir to izskatījusi un nav iebildusi pret apropriācijas palielinājumu.

46.pants. Finanšu ministram ir tiesības palielināt šajā likumā noteikto apropriāciju budžeta resora “74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” programmā 02.00.00 “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” ārkārtas situāciju novēršanai. Apropriācijas palielinājums nedrīkst pārsniegt 0,03 procentus no šā likuma 6.pantā noteiktās iekšzemes kopprodukta prognozes apjoma. Apropriāciju minētajam mērķim atļauts palielināt, ja Ministru kabinets ir pieņēmis lēmumu un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darba dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas ir to izskatījusi un nav iebildusi pret apropriācijas palielinājumu.

47.pants Atļaut finanšu ministram palielināt Latvijas Republikas daļas Ziemeļu Investīciju bankas apmaksātajā kapitālā par 1 161 692 euro, saskaņā ar Ziemeļu Investīciju bankas statūtiem.

47.pants Atļaut finanšu ministram palielināt Latvijas Republikas daļas Ziemeļu Investīciju bankas apmaksātajā kapitālā par 1 161 692 euro, saskaņā ar Ziemeļu Investīciju bankas statūtiem.

48.pants. Atļaut finanšu ministram palielināt Latvijas Republikas saistības pret Ziemeļu investīciju banku, Investīciju projektu aizdevumu galvojumu palielināšanai par 4 995 310 euro un Vides investīciju projektu aizdevumu galvojumu palielināšanai par 832 552 euro, saskaņā ar noslēgtiem galvojuma līgumiem starp Latvijas Republiku un Ziemeļu Investīciju banku.

48.pants. Atļaut finanšu ministram palielināt Latvijas Republikas saistības pret Ziemeļu investīciju banku, Investīciju projektu aizdevumu galvojumu palielināšanai par 4 995 310 euro un Vides investīciju projektu aizdevumu galvojumu palielināšanai par 832 552 euro, saskaņā ar noslēgtiem galvojuma līgumiem starp Latvijas Republiku un Ziemeļu Investīciju banku.

49.pants. Finanšu ministram ir tiesības palielināt šajā likumā noteikto apropriāciju budžeta resora “74.Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” programmā 02.00.00 “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”, atbilstoši budžetā ieskaitīto soda naudu apmēram par Kredītiestāžu likuma 198.¹ pantā minētajiem pārkāpumiem, ja Ministru kabinets ir pieņēmis lēmumu un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darba dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas ir to izskatījusi un nav iebildusi pret apropriācijas palielinājumu.

49.pants. Finanšu ministram ir tiesības palielināt šajā likumā noteikto apropriāciju budžeta resora “74.Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” programmā 02.00.00 “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”, atbilstoši budžetā ieskaitīto soda naudu apmēram par Kredītiestāžu likuma 198.¹ pantā minētajiem pārkāpumiem, ja Ministru kabinets ir pieņēmis lēmumu un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darba dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas ir to izskatījusi un nav iebildusi pret apropriācijas palielinājumu.

50.pants. Ja 2017.gadā faktiskie ieņēmumi no noziedzīgi iegūto līdzekļu konfiskācijas pārsniedz šajā likumā plānoto apjomu, tad finanšu ministram par attiecīgo apjomu ir tiesības palielināt šajā likumā noteikto apropriāciju budžeta resora “74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” programmā 02.00.00 “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”, ja Ministru kabinets ir pieņēmis lēmumu un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darba dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas ir to izskatījusi un nav iebildusi pret apropriācijas palielinājumu. Ja 2017.gadā faktiskie ieņēmumi no noziedzīgi iegūto līdzekļu konfiskācijas nesasniedz šajā likumā plānoto apjomu, tad finanšu ministram par attiecīgo apjomu ir pienākums samazināt šajā likumā noteikto apropriāciju budžeta resora “74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” programmā 02.00.00 “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”, ja Ministru kabinets ir pieņēmis lēmumu un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darba dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas ir to izskatījusi un nav iebildusi pret apropriācijas samazinājumu.

50.pants. Ja 2017.gadā faktiskie ieņēmumi no noziedzīgi iegūto līdzekļu konfiskācijas pārsniedz šajā likumā plānoto apjomu, tad finanšu ministram par attiecīgo apjomu ir tiesības palielināt šajā likumā noteikto apropriāciju budžeta resora “74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” programmā 02.00.00 “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”, ja Ministru kabinets ir pieņēmis lēmumu un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darba dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas ir to izskatījusi un nav iebildusi pret apropriācijas palielinājumu. Ja 2017.gadā faktiskie ieņēmumi no noziedzīgi iegūto līdzekļu konfiskācijas nesasniedz šajā likumā plānoto apjomu, tad finanšu ministram par attiecīgo apjomu ir pienākums samazināt šajā likumā noteikto apropriāciju budžeta resora “74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” programmā 02.00.00 “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”, ja Ministru kabinets ir pieņēmis lēmumu un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darba dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas ir to izskatījusi un nav iebildusi pret apropriācijas samazinājumu.

51.pants. Noteikt, ka saskaņā ar Lauksaimniecības un lauku attīstības likumu un Attīstības finanšu institūcijas likumu valsts 200 000 000 euro apmērā atbild par akciju sabiedrības “Attīstības finanšu institūcijas Altum” izsniegtajām garantijām, tajā skaitā valsts saistības 50 000 000 euro apmērā stājas spēkā pēc normatīvo aktu par portfeļgarantiju programmas īstenošanu spēkā stāšanās un 2 500 000 euro apmērā stājas spēkā pēc normatīvo aktu par vidēja un ilgtermiņa eksporta kredītu garantiju programmas īstenošanu spēkā stāšanās.

51.pants. Noteikt, ka saskaņā ar Lauksaimniecības un lauku attīstības likumu un Attīstības finanšu institūcijas likumu valsts 200 000 000 euro apmērā atbild par akciju sabiedrības “Attīstības finanšu institūcijas Altum” izsniegtajām garantijām, tajā skaitā valsts saistības 50 000 000 euro apmērā stājas spēkā pēc normatīvo aktu par portfeļgarantiju programmas īstenošanu spēkā stāšanās un 2 500 000 euro apmērā stājas spēkā pēc normatīvo aktu par vidēja un ilgtermiņa eksporta kredītu garantiju programmas īstenošanu spēkā stāšanās.

15

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija

Papildināt likumprojektu ar jaunu 52.pantu šādā redakcijā:

"52.pants. Atļaut finanšu ministram pēc tam, kad ir pieņemts Ministru kabineta lēmums par rezerves kapitāla palielināšanu akciju sabiedrībai „Attīstības finanšu institūcija Altum” mājokļu atbalsta programmas finansēšanai, palielināt apropriāciju Ekonomikas ministrijai resursiem no dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem un izdevumiem ieskaitīšanai akciju sabiedrības „Attīstības finanšu institūcija Altum” rezerves kapitālā, nepārsniedzot 6 000 000 euro”.

Atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju

52.pants. Atļaut finanšu ministram pēc tam, kad ir pieņemts Ministru kabineta lēmums par rezerves kapitāla palielināšanu akciju sabiedrībai „Attīstības finanšu institūcija Altum” mājokļu atbalsta programmas finansēšanai, palielināt apropriāciju Ekonomikas ministrijai resursiem no dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem un izdevumiem ieskaitīšanai akciju sabiedrības „Attīstības finanšu institūcija Altum” rezerves kapitālā, nepārsniedzot 6 000 000 euro”.

52.pants. (1) Atļaut finanšu ministram pārņemt valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Aknīstes psihoneiroloģiskā slimnīca”, valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Bērnu psihoneiroloģiskā slimnīca “Ainaži””, valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Bērnu klīniskā universitātes slimnīca”, valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Daugavpils psihoneiroloģiskā slimnīca”, valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Slimnīca “Ģintermuiža””, valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Strenču psihoneiroloģiskā slimnīca”, valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca”, valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrs”, sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Ludzas medicīnas centrs” un sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca” valsts vārdā galvotās saistības ne vairāk kā 170 021 374 euro apmērā atbilstoši faktiskajam valsts vārdā galvoto saistību atlikumam, saglabājot prasījuma tiesības pret minētajām kapitālsabiedrībām.

(2) Atļaut finanšu ministram palielināt apropriāciju Veselības ministrijai līdz 170 021 374 euro, paredzot dotāciju no vispārējiem ieņēmumiem, šā panta pirmajā daļā minēto kapitālsabiedrību pamatkapitāla palielināšanai ar finanšu ieguldījumu.

53.pants. (1) Atļaut finanšu ministram pārņemt valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Aknīstes psihoneiroloģiskā slimnīca”, valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Bērnu psihoneiroloģiskā slimnīca “Ainaži””, valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Bērnu klīniskā universitātes slimnīca”, valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Daugavpils psihoneiroloģiskā slimnīca”, valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Slimnīca “Ģintermuiža””, valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Strenču psihoneiroloģiskā slimnīca”, valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca”, valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrs”, sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Ludzas medicīnas centrs” un sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca” valsts vārdā galvotās saistības ne vairāk kā 170 021 374 euro apmērā atbilstoši faktiskajam valsts vārdā galvoto saistību atlikumam, saglabājot prasījuma tiesības pret minētajām kapitālsabiedrībām.

(2) Atļaut finanšu ministram palielināt apropriāciju Veselības ministrijai līdz 170 021 374 euro, paredzot dotāciju no vispārējiem ieņēmumiem, šā panta pirmajā daļā minēto kapitālsabiedrību pamatkapitāla palielināšanai ar finanšu ieguldījumu.

(3) Šā panta otrajā daļā minēto apropriāciju atļauts piešķirt kapitālieguldījumiem, neatliekamiem pasākumiem ar pozitīvu sociālekonomisku efektu vai amatpersonu (darbinieku) motivēšanai, ņemot vērā ieguldījumu attiecīgās institūcijas  mērķu sasniegšanā.

16

17

Deputāts M.Bondars

Izslēgt likumprojekta 52. panta trešajā daļā vārdus “neatliekamiem pasākumiem ar pozitīvu sociālekonomisku efektu vai amatpersonu (darbinieku) motivēšanai, ņemot vērā ieguldījumu attiecīgās institūcijas mērķu sasniegšanā.”

Ministru kabinets

Izteikt likumprojekta 52.panta trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Veselības ministrijai atbilstoši normatīvajiem aktiem veikt finanšu ieguldījumu ne vairāk kā 170 021 374 euro apmērā šā panta pirmajā daļā minēto kapitālsabiedrību pamatkapitālā ar mērķi dzēst saistības pret Finanšu ministriju, kas izveidojušās valsts vārdā galvoto aizdevumu pārņemšanas rezultātā."

Neatbalstīt

Atbalstīt

Neatbalstīts

Atbalstīts

(3) Veselības ministrijai atbilstoši normatīvajiem aktiem veikt finanšu ieguldījumu ne vairāk kā 170 021 374 euro apmērā šā panta pirmajā daļā minēto kapitālsabiedrību pamatkapitālā ar mērķi dzēst saistības pret Finanšu ministriju, kas izveidojušās valsts vārdā galvoto aizdevumu pārņemšanas rezultātā.

53.pants.  (1) Noteikt, ka valsts nekustamā īpašuma atsavināšanu Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā noteiktajā kārtībā, ja šajā pantā nav noteikts citādi, var organizēt tā ministrija vai cita centrālā valsts iestāde, kuras valdījumā ir attiecīgais valsts nekustamais īpašums. Atsavināšanai paredzētā valsts nekustamā īpašuma novērtēšanu organizē tā valdītājs. Atsavināšanas izdevumu apmēru nosaka Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā noteiktajā kārtībā.

(2) Ja valsts nekustamā īpašuma atsavināšanu organizē ministrija vai cita centrālā valsts iestāde, kuras valdījumā ir attiecīgais valsts nekustamais īpašums, attiecīgā valsts nekustamā īpašuma atsavināšanas rezultātā iegūtos līdzekļus pēc atsavināšanas izdevumu segšanas ieskaita valsts budžetā. Finanšu ministram ir tiesības palielināt attiecīgajai ministrijai vai citai centrālajai valsts iestādei apropriāciju resursiem no dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem un izdevumiem 50 procentu apmērā no valsts nekustamā īpašuma atsavināšanas rezultātā valsts budžetā ieskaitītajiem līdzekļiem. Apropriāciju palielina, ja ir pieņemts Ministru kabineta lēmums par finansējuma summu un to, kādam mērķim atsavināšanas rezultātā iegūtie līdzekļi ir piešķirami apropriācijas palielināšanai resursiem no dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem un izdevumiem, un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darba dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas un izskatīšanas nav iebildusi pret apropriācijas palielinājumu.

18

Frakcija “No sirds Latvijai” 

Izslēgt likumprojekta 53.panta 2.daļas otro un trešo teikumu, kā arī izslēgt šā panta trešo, ceturto un piekto daļu.  

Neatbalstīt

Neatbalstīts

54.pants.  (1) Noteikt, ka valsts nekustamā īpašuma atsavināšanu Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā noteiktajā kārtībā, ja šajā pantā nav noteikts citādi, var organizēt tā ministrija vai cita centrālā valsts iestāde, kuras valdījumā ir attiecīgais valsts nekustamais īpašums. Atsavināšanai paredzētā valsts nekustamā īpašuma novērtēšanu organizē tā valdītājs. Atsavināšanas izdevumu apmēru nosaka Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā noteiktajā kārtībā.

(2) Ja valsts nekustamā īpašuma atsavināšanu organizē ministrija vai cita centrālā valsts iestāde, kuras valdījumā ir attiecīgais valsts nekustamais īpašums, attiecīgā valsts nekustamā īpašuma atsavināšanas rezultātā iegūtos līdzekļus pēc atsavināšanas izdevumu segšanas ieskaita valsts budžetā. Finanšu ministram ir tiesības palielināt attiecīgajai ministrijai vai citai centrālajai valsts iestādei apropriāciju resursiem no dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem un izdevumiem 50 procentu apmērā no valsts nekustamā īpašuma atsavināšanas rezultātā valsts budžetā ieskaitītajiem līdzekļiem. Apropriāciju palielina, ja ir pieņemts Ministru kabineta lēmums par finansējuma summu un to, kādam mērķim atsavināšanas rezultātā iegūtie līdzekļi ir piešķirami apropriācijas palielināšanai resursiem no dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem un izdevumiem, un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darba dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas un izskatīšanas nav iebildusi pret apropriācijas palielinājumu.

 (3) Šā panta otrajā daļā minēto apropriāciju atļauts piešķirt kapitālieguldījumiem, neatliekamiem pasākumiem ar pozitīvu sociālekonomisku efektu vai amatpersonu (darbinieku) motivēšanai, ņemot vērā ieguldījumu attiecīgās institūcijas mērķu sasniegšanā.

19

Deputāts M.Bondars

Izslēgt likumprojekta 53. panta trešajā daļā vārdus “neatliekamiem pasākumiem ar pozitīvu sociālekonomisku efektu vai amatpersonu (darbinieku) motivēšanai, ņemot vērā ieguldījumu attiecīgās institūcijas  mērķu sasniegšanā.”

Neatbalstīt

Neatbalstīts

 (3) Šā panta otrajā daļā minēto apropriāciju atļauts piešķirt kapitālieguldījumiem, neatliekamiem pasākumiem ar pozitīvu sociālekonomisku efektu vai amatpersonu (darbinieku) motivēšanai, ņemot vērā ieguldījumu attiecīgās institūcijas mērķu sasniegšanā.

(4) Ja tiek atsavināts valsts nekustamais īpašums, kuru Kultūras ministrija ir nodevusi Finanšu ministrijas valdījumā un valsts akciju sabiedrības “Valsts nekustamie īpašumi” pārvaldīšanā, šā panta otrajā daļā minētā apropriācija piešķirama kapitālieguldījumiem Finanšu ministrijas valdījumā un valsts akciju sabiedrības “Valsts nekustamie īpašumi” pārvaldīšanā esošo Kultūras ministrijas iestāžu funkciju nodrošināšanai izmantoto valsts nekustamo īpašumu attīstīšanai.

(5) Šajā pantā noteiktā kārtība nav attiecināma uz tādu valsts nekustamo īpašumu atsavināšanu, par kuru atsavināšanu Ministru kabineta atļauja nav nepieciešama.

(4) Ja tiek atsavināts valsts nekustamais īpašums, kuru Kultūras ministrija ir nodevusi Finanšu ministrijas valdījumā un valsts akciju sabiedrības “Valsts nekustamie īpašumi” pārvaldīšanā, šā panta otrajā daļā minētā apropriācija piešķirama kapitālieguldījumiem Finanšu ministrijas valdījumā un valsts akciju sabiedrības “Valsts nekustamie īpašumi” pārvaldīšanā esošo Kultūras ministrijas iestāžu funkciju nodrošināšanai izmantoto valsts nekustamo īpašumu attīstīšanai.

(5) Šajā pantā noteiktā kārtība nav attiecināma uz tādu valsts nekustamo īpašumu atsavināšanu, par kuru atsavināšanu Ministru kabineta atļauja nav nepieciešama.

54.pants. Atļaut finanšu ministram pēc tam, kad ir pieņemts Ministru kabineta lēmums par augstskolas, kas ir atvasināta publiska persona, nekustamā īpašuma atsavināšanas rezultātā iegūto līdzekļu piešķiršanu augstskolai, kas ir atvasināta publiska persona, atbilstoši Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā paredzētajam, palielināt atbildīgajai ministrijai apropriāciju augstskolas, kas ir atvasināta publiska persona, izdevumiem, ja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darba dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas nav iebildusi pret apropriācijas palielinājumu.

55.pants. Atļaut finanšu ministram pēc tam, kad ir pieņemts Ministru kabineta lēmums par augstskolas, kas ir atvasināta publiska persona, nekustamā īpašuma atsavināšanas rezultātā iegūto līdzekļu piešķiršanu augstskolai, kas ir atvasināta publiska persona, atbilstoši Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā paredzētajam, palielināt atbildīgajai ministrijai apropriāciju augstskolas, kas ir atvasināta publiska persona, izdevumiem, ja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darba dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas nav iebildusi pret apropriācijas palielinājumu.

55.pants. Noteikt, ka veselības aprūpes sistēmas reformas ieviešanai budžeta resora “74.Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” 08.00.00 programmā “Veselības aprūpes sistēmas reformas ieviešanas finansējums” rezervēto finansējumu 34 324 450 euro apmērā finanšu ministrs pārdala Veselības ministrijai pēc tam, kad Ministru kabinets ir apstiprinājis finansējumu veselības reformas pasākumu īstenošanai 2017.gadā.

20

Juridiskais birojs

Ierosinām aizstāt likumprojekta 55. pantā vārdus “veselības reformas” ar vārdiem “veselības aprūpes sistēmas reformas”.

Atbalstīt

Atbalstīts

56.pants. Noteikt, ka veselības aprūpes sistēmas reformas ieviešanai budžeta resora “74.Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” 08.00.00 programmā “Veselības aprūpes sistēmas reformas ieviešanas finansējums” rezervēto finansējumu 34 324 450 euro apmērā finanšu ministrs pārdala Veselības ministrijai pēc tam, kad Ministru kabinets ir apstiprinājis finansējumu veselības aprūpes sistēmas reformas pasākumu īstenošanai 2017.gadā.

56.pants. Noteikt, ka kompensāciju izmaksu veikšanai par dienesta pienākumu pildīšanu virs noteiktā dienesta pienākumu izpildes laika Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm valsts budžeta resora “74.Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” programmā 07.00.00 “Tiesu spriedumu izpilde” rezervētais finansējums ir līdz 16 000 000 euro, paredzot, ka finansējuma apmērs tiek precizēts atbilstoši Iekšlietu ministrijas un Tieslietu ministrijas veiktajiem aprēķiniem, nepārsniedzot rezervēto summu. Finanšu ministram ir tiesības pārdalīt programmā 07.00.00 “Tiesu spriedumu izpilde” rezervēto finansējumu Iekšlietu ministrijai un Tieslietu ministrijai pēc attiecīga Ministru kabineta lēmuma pieņemšanas. Finanšu ministram ir tiesības ministrijām nepārdalīto budžeta resora “74.Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” programmā 07.00.00 “Tiesu spriedumu izpilde” noteikto apropriāciju pārdalīt uz programmu 02.00.00 “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”.

57.pants. Noteikt, ka kompensāciju izmaksu veikšanai par dienesta pienākumu pildīšanu virs noteiktā dienesta pienākumu izpildes laika Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm valsts budžeta resora “74.Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” programmā 07.00.00 “Tiesu spriedumu izpilde” rezervētais finansējums ir līdz 16 000 000 euro, paredzot, ka finansējuma apmērs tiek precizēts atbilstoši Iekšlietu ministrijas un Tieslietu ministrijas veiktajiem aprēķiniem, nepārsniedzot rezervēto summu. Finanšu ministram ir tiesības pārdalīt programmā 07.00.00 “Tiesu spriedumu izpilde” rezervēto finansējumu Iekšlietu ministrijai un Tieslietu ministrijai pēc attiecīga Ministru kabineta lēmuma pieņemšanas. Finanšu ministram ir tiesības ministrijām nepārdalīto budžeta resora “74.Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” programmā 07.00.00 “Tiesu spriedumu izpilde” noteikto apropriāciju pārdalīt uz programmu 02.00.00 “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”.

57.pants. (1) Ekonomikas ministrijas budžeta programmā 33.00.00 “Ekonomikas attīstības programma” ieskaitītie līdzekļi ir izmantojami atbalsta pasākumiem Latvijas uzņēmējiem jaunu eksporta tirgu apguvē un eksporta palielināšanā uz prioritāriem mērķa tirgiem, investīciju veicināšanai, reemigrācijas atbalsta pasākumu un mājokļa programmas finansēšanai, kā arī citiem darba vietu radīšanas un ģimeņu atbalsta pasākumiem un sistēmas administrēšanas izmaksu segšanai.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētajiem mērķiem apropriācijas pārdale starp Ekonomikas ministriju un citiem budžeta resoriem tiek veikta kā transferta pārskaitījums.

58.pants. (1) Ekonomikas ministrijas budžeta programmā 33.00.00 “Ekonomikas attīstības programma” ieskaitītie līdzekļi ir izmantojami atbalsta pasākumiem Latvijas uzņēmējiem jaunu eksporta tirgu apguvē un eksporta palielināšanā uz prioritāriem mērķa tirgiem, investīciju veicināšanai, reemigrācijas atbalsta pasākumu un mājokļa programmas finansēšanai, kā arī citiem darba vietu radīšanas un ģimeņu atbalsta pasākumiem un sistēmas administrēšanas izmaksu segšanai.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētajiem mērķiem apropriācijas pārdale starp Ekonomikas ministriju un citiem budžeta resoriem tiek veikta kā transferta pārskaitījums.

58.pants. Noteikt, ka Ekonomikas ministrijas budžeta apakšprogrammā 29.02.00 “Elektroenerģijas lietotāju atbalsts” paredzēto apropriāciju var izmantot visiem elektroenerģijas lietotājiem, daļēji kompensējot obligātās iepirkuma komponentes izmaksas, un aizsargātā lietotāja tirdzniecības pakalpojuma nodrošināšanai.

21

Ministru kabinets

Izteikt likumprojekta 58.pantu šādā redakcijā:

"58.pants. Noteikt, ka Ekonomikas ministrijas budžeta apakšprogrammā 29.02.00 “Elektroenerģijas lietotāju atbalsts” paredzēto apropriāciju var izmantot visiem elektroenerģijas lietotājiem, daļēji kompensējot obligātās iepirkuma komponentes izmaksas, energoietilpīgu apstrādes rūpniecības uzņēmumu atbalstam un aizsargātā lietotāja tirdzniecības pakalpojuma nodrošināšanai."

Atbalstīt

Atbalstīts

59.pants. Noteikt, ka Ekonomikas ministrijas budžeta apakšprogrammā 29.02.00 “Elektroenerģijas lietotāju atbalsts” paredzēto apropriāciju var izmantot visiem elektroenerģijas lietotājiem, daļēji kompensējot obligātās iepirkuma komponentes izmaksas, energoietilpīgu apstrādes rūpniecības uzņēmumu atbalstam un aizsargātā lietotāja tirdzniecības pakalpojuma nodrošināšanai.

59.pants. Noteikt, ka Ekonomikas ministrijas budžeta apakšprogrammā 29.02.00 “Elektroenerģijas lietotāju atbalsts” paredzēto apropriāciju var izmantot tikai apakšprogrammā noteiktajiem mērķiem.

60.pants. Noteikt, ka Ekonomikas ministrijas budžeta apakšprogrammā 29.02.00 “Elektroenerģijas lietotāju atbalsts” paredzēto apropriāciju var izmantot tikai apakšprogrammā noteiktajiem mērķiem.

60.pants. Atļaut finanšu ministram pēc tam, kad ir pieņemts Ministru kabineta lēmums par kārtējo pamatkapitāla palielināšanu sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Eiropas dzelzceļa līnijas”, palielināt apropriāciju Satiksmes ministrijai resursiem no dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem pamatkapitāla palielināšanai sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Eiropas dzelzceļa līnijas”.

61.pants. Atļaut finanšu ministram pēc tam, kad ir pieņemts Ministru kabineta lēmums par kārtējo pamatkapitāla palielināšanu sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Eiropas dzelzceļa līnijas”, palielināt apropriāciju Satiksmes ministrijai resursiem no dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem pamatkapitāla palielināšanai sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Eiropas dzelzceļa līnijas”.

61.pants. Programmas “Valsts aizsardzība, drošība un integrācija NATO” izlietojumu nosaka Ministru kabinets.

62.pants. Programmas “Valsts aizsardzība, drošība un integrācija NATO” izlietojumu nosaka Ministru kabinets.

62.pants. Noteikt, ka pedagogu darba samaksas reformas ieviešanai valsts, pašvaldību un privātajās izglītības iestādēs no 2016.gada 1.septembra valsts budžeta resorā “74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” rezervētais finansējums 2017.gadam ir līdz 31 521 704 euro. Finanšu ministram ir tiesības pārdalīt programmā 06.00.00 “Pedagogu darba samaksas reformas ieviešanas finansējums” rezervēto finansējumu uz attiecīgo budžeta resoru pēc lēmuma pieņemšanas Ministru kabinetā pamatojoties uz Izglītības un zinātnes ministrijas veiktajiem aprēķiniem, nepārsniedzot rezervēto summu.

22

Ministru kabinets

Svītrot likumprojekta 62.pantu.

Atbalstīt

Atbalstīts

63.pants. Atļaut finanšu ministram pēc tam, kad ir pieņemts Ministru kabineta lēmums par pamatkapitāla palielināšanu valsts akciju sabiedrībai “Privatizācijas aģentūra” ar mērķi segt sabiedrības ar ierobežotu atbildību “FeLM” darbības izdevumus, palielināt apropriāciju Ekonomikas ministrijai resursiem no dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem pamatkapitāla palielināšanai valsts akciju sabiedrībai “Privatizācijas aģentūra” atbilstoši Ministru kabineta lemtajam apmēram.

63.pants. Atļaut finanšu ministram pēc tam, kad ir pieņemts Ministru kabineta lēmums par pamatkapitāla palielināšanu valsts akciju sabiedrībai “Privatizācijas aģentūra” ar mērķi segt sabiedrības ar ierobežotu atbildību “FeLM” darbības izdevumus, palielināt apropriāciju Ekonomikas ministrijai resursiem no dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem pamatkapitāla palielināšanai valsts akciju sabiedrībai “Privatizācijas aģentūra” atbilstoši Ministru kabineta lemtajam apmēram.

23

Frakcija “No sirds Latvijai”

Papildināt likumprojektu ar 64.pantu šādā redakcijā:

“Ministru kabinetam līdz 31.martam izstrādāt un iesniegt:

1) valsts nodokļu politikas pamatnostādnes 2017.-2021.gadam;

2) zinātniskās darbības finansējuma paaugstināšanas grafiku, paredzot finansējuma pieaugumu ne mazāk par 0.15% no iekšzemes kopprodukta gadā, lai valsts piešķirtais finansējums zinātniskajai darbībai 2020.gadā sasniedz vismaz 1% no iekšzemes kopprodukta.

3) augstākās izglītības finansēšanas modeļa ieviešanas plānu augstākās izglītības kvalitātes celšanai un vidēja termiņa valsts pasūtījuma plānu no budžeta līdzekļiem finansējamo studiju vietu skaitam augstskolās tautsaimniecībai būtiskajās nozarēs atbilstoši ilgtermiņa darba tirgus pieprasījuma prognozēm, novēršot daudzkārtēju programmu dublēšanos.

4) vispārējās, profesionālās, profesionālās ievirzes un interešu izglītības kvalitātes nodrošināšanas modeli un tam nepieciešamo finansējumu, iekļaujot tajā pedagogu darba samaksas modeli.

5) plānu, kā uzlabosies veselības aprūpes pieejamība un kvalitāte, palielinot valsts finansējumu veselības jomā līdz 5% no iekšzemes kopprodukta 2020.gadā.”

Neatbalstīt

Neatbalstīts

24

Frakcija SASKAŅA

Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā:

“(1) Noteikt finansējuma palielinājumu veselības aprūpes darbinieku vidējās darba samaksas paaugstināšanai 23 000 000 euro apmērā:

1) 2 500 000 euro ģimenes ārstu praksēs;

2) 4 000 000 euro pagarinātā normālā darba laika virsstundu apmaksai ar paaugstinātu likmi;

3) 16 500 000 euro vidējās darba samaksas paaugstināšana pārējiem veselības aprūpes darbiniekiem.

  (2) Noteikt, ka šā panta pirmajā daļā minēto finansējumu var izmantot tikai šā panta pirmajā daļā minētajiem mērķiem.

  (3) Šā panta pirmajā daļā minētajiem mērķiem apropriācijas pārdale starp speciālā budžeta apakšprogrammu līdzekļiem, kas izvietoti termiņnoguldījumos Valsts kases kontos un citiem budžeta resoriem tiek veikta kā transferta pārskaitījums.

(4) Papildus finansējuma palielinājums 23 000 000 euro apmērā finanšu ministrs pārdala Veselības ministrijai pēc tam, kad Ministru kabinets ir apstiprinājis finansējumu veselības pasākumu īstenošanai 2017. gadā. ”

Neatbalstīt

Neatbalstīts

25

Frakcija SASKAŅA

Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā:

“(1) Noteikt finansējuma palielinājumu pedagogiem vidējās darba samaksas paaugstināšanai 1 900 000 euro apmērā:

1) 1 400 000 euro sociālajam atbalstam pedagogiem, kuri skolu tīkla optimizācijas rezultātā zaudēs darbu;

2) 500 000 euro speciālās izglītības pedagogu, sporta pedagogu un pirmsskolas pedagogu izdienas pensijām.

  (2) Noteikt, ka šā panta pirmajā daļā minēto finansējumu var izmantot tikai šā panta pirmajā daļā minētajiem mērķiem.

  (3) Šā panta pirmajā daļā minētajiem mērķiem apropriācijas pārdale starp speciālā budžeta apakšprogrammu līdzekļiem, kas izvietoti termiņnoguldījumos Valsts kases kontos un citiem budžeta resoriem tiek veikta kā transferta pārskaitījums.

(4) Papildus finansējuma palielinājums 1 900 000 euro apmērā finanšu ministrs pārdala Izglītības un zinātnes ministrijai pēc tam, kad Ministru kabinets ir apstiprinājis finansējumu pedagogu darba samaksas reformas ieviešanai. ”

Neatbalstīt

Neatbalstīts

26

Frakcija SASKAŅA

Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā:

“Noteikt Ministru kabinetam līdz 2017. gada 1. jūlijam iesniegt Saeimā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli””, kurā būtu noteikta ar nekustamā īpašuma nodokli neapliekamā dzīvojamās platības daļa par katru šajā nekustamajā īpašumā deklarēto Latvijas valstspiederīgo personu. ”

Neatbalstīt

Neatbalstīts

27

Ministru kabinets

Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā:

“64.pants. Noteikt, ka valsts budžeta ikgadējā dotācija Ekonomikas ministrijas budžeta apakšprogrammā 29.02.00 “Elektroenerģijas lietotāju atbalsts” obligātā iepirkuma komponentes saglabāšanai 26,79 EUR/MWh apmērā 2017.gadā plānota 68 080 099 euro apmērā (tajā skaitā 19 729 623 euro obligātā iepirkuma komponentes saglabāšanai līdz 2017.gada 31.martam) un energoietilpīgu apstrādes rūpniecības uzņēmumu atbalstam 3 500 000 euro apmērā.”

Atbalstīt

Atbalstīts

64.pants. Noteikt, ka valsts budžeta ikgadējā dotācija Ekonomikas ministrijas budžeta apakšprogrammā 29.02.00 “Elektroenerģijas lietotāju atbalsts” obligātā iepirkuma komponentes saglabāšanai 26,79 EUR/MWh apmērā 2017.gadā plānota 68 080 099 euro apmērā (tajā skaitā 19 729 623 euro obligātā iepirkuma komponentes saglabāšanai līdz 2017.gada 31.martam) un energoietilpīgu apstrādes rūpniecības uzņēmumu atbalstam 3 500 000 euro apmērā.

28

Ministru kabinets

Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā:

“65.pants. Noteikt, ka Ekonomikas ministrijas budžeta apakšprogrammas 29.02.00 “Elektroenerģijas lietotāju atbalsts” izdevumu segšanai no akciju sabiedrības “Latvenergo” ikgadējām dividendēm 2017.gadā tiek novirzīti resursi 35 391 835 euro apmērā.”

Atbalstīt

Atbalstīts

65.pants. Noteikt, ka Ekonomikas ministrijas budžeta apakšprogrammas 29.02.00 “Elektroenerģijas lietotāju atbalsts” izdevumu segšanai no akciju sabiedrības “Latvenergo” ikgadējām dividendēm 2017.gadā tiek novirzīti resursi 35 391 835 euro apmērā.

29

Ministru kabinets

Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā:

“66.pants. Atļaut finanšu ministram pēc tam, kad ir pieņemts Ministru kabineta lēmums, izsniegt valsts aizdevumu 20 000 000 euro apmērā akciju sabiedrībai ,,Latvijas Attīstības finanšu institūcija Altum" ieguldījumam Centrālās un Austrumeiropas investīciju fondā ar mērķi veikt investīcijas Centrālajā un Austrumeiropā, nepiemērojot Ministru kabineta noteikto valsts aizdevumu izsniegšanas kārtību. Aizdevuma līgumu noslēgt pēc līguma par Centrālās un Austrumeiropas investīciju fonda dibināšanu parakstīšanas, piemērojot valsts aizdevuma izsniegšanas nosacījumus, kuri apstiprināti Ministru kabineta lēmumā.”

Atbalstīt

Atbalstīts

66.pants. Atļaut finanšu ministram pēc tam, kad ir pieņemts Ministru kabineta lēmums, izsniegt valsts aizdevumu 20 000 000 euro apmērā akciju sabiedrībai ,,Latvijas Attīstības finanšu institūcija Altum" ieguldījumam Centrālās un Austrumeiropas investīciju fondā ar mērķi veikt investīcijas Centrālajā un Austrumeiropā, nepiemērojot Ministru kabineta noteikto valsts aizdevumu izsniegšanas kārtību. Aizdevuma līgumu noslēgt pēc līguma par Centrālās un Austrumeiropas investīciju fonda dibināšanu parakstīšanas, piemērojot valsts aizdevuma izsniegšanas nosacījumus, kuri apstiprināti Ministru kabineta lēmumā.

30

Ministru kabinets

Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā:

"67.pants. Finanšu ministram ir tiesības, pēc tam, kad ir pieņemts Ministru kabineta lēmums par biedrībai “Latvijas Olimpiskā komiteja” izsniegto valsts galvoto aizdevumu pārkreditēšanu un ir precizēts valsts budžeta ilgtermiņa saistībās Izglītības un zinātnes ministrijas valsts budžeta programmas 09.00.00 “Sports” apakšprogrammā 09.23.00 “Valsts ilgtermiņa saistības sportā – Dotācija Latvijas Olimpiskajai komitejai (LOK) – valsts galvoto aizdevumu atmaksai” nepieciešamais līdzekļu apmērs, veikt apropriācijas pārdali no  Izglītības un zinātnes ministrijas valsts budžeta programmas 09.00.00 “Sports” apakšprogrammas 09.23.00 “Valsts ilgtermiņa saistības sportā – Dotācija Latvijas Olimpiskajai komitejai (LOK) – valsts galvoto aizdevumu atmaksai” uz budžeta resora "74.Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmu 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem"".

Atbalstīt

Atbalstīts

67.pants. Finanšu ministram ir tiesības, pēc tam, kad ir pieņemts Ministru kabineta lēmums par biedrībai “Latvijas Olimpiskā komiteja” izsniegto valsts galvoto aizdevumu pārkreditēšanu un ir precizēts valsts budžeta ilgtermiņa saistībās Izglītības un zinātnes ministrijas valsts budžeta programmas 09.00.00 “Sports” apakšprogrammā 09.23.00 “Valsts ilgtermiņa saistības sportā – Dotācija Latvijas Olimpiskajai komitejai (LOK) – valsts galvoto aizdevumu atmaksai” nepieciešamais līdzekļu apmērs, veikt apropriācijas pārdali no  Izglītības un zinātnes ministrijas valsts budžeta programmas 09.00.00 “Sports” apakšprogrammas 09.23.00 “Valsts ilgtermiņa saistības sportā – Dotācija Latvijas Olimpiskajai komitejai (LOK) – valsts galvoto aizdevumu atmaksai” uz budžeta resora "74.Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmu 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem"".

31

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija

Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā:

"Noteikt, ka 62.resora „Mērķdotācijas pašvaldībām” programmas 12.00.00 „Mērķdotācijas pašvaldību pasākumiem” izpildītājs ir Vides aizsardzības un reģionālās  attīstības ministrija un tā nodrošina šīs programmas finansēšanas plānu iesniegšanu Valsts kasei.".

Atbalstīts

68.pants. Noteikt, ka 62.resora „Mērķdotācijas pašvaldībām” programmas 12.00.00 „Mērķdotācijas pašvaldību pasākumiem” izpildītājs ir Vides aizsardzības un reģionālās  attīstības ministrija un tā nodrošina šīs programmas finansēšanas plānu iesniegšanu Valsts kasei.".

32

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija

Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā:

"Noteikt, ka 62.resora „Mērķdotācijas pašvaldībām” programmas 12.00.00 „Mērķdotācijas pašvaldību pasākumiem” finansējumu pašvaldības izlieto līdz 2017.gada 31.decembrim un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija kontrolē finansējuma izlietojumu atbilstoši pasākuma mērķim."

Atbalstīts

69.pants. Noteikt, ka 62.resora „Mērķdotācijas pašvaldībām” programmas 12.00.00 „Mērķdotācijas pašvaldību pasākumiem” finansējumu pašvaldības izlieto līdz 2017.gada 31.decembrim un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija kontrolē finansējuma izlietojumu atbilstoši pasākuma mērķim."

33

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija

Kopsavilkuma skaitļus likumprojekta tekstā un pielikumos precizēt pēc balsojumiem par konkrētām pielikumu pozīcijām.

Atbalstīts

34

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija

Sakārtot nobalsotos priekšlikumus pa attiecīgajiem pielikumiem un programmām (apakšprogrammām), saskaņā ar budžeta klasifikāciju.

Atbalstīts

Likums stājas spēkā 2017. gada 1. janvārī.

Likums stājas spēkā 2017. gada 1. janvārī.

1.lasījuma redakcija

Nr.

Priekšlikumi

Ministru kabineta atzinums

Komisijas atzinums

Likumprojekta "Par valsts budžetu 2017.gadam"

6.pielikums

Mērķdotācijas pašvaldībām – pašvaldību pamata un vispārējās vidējās izglītības iestāžu, pašvaldību speciālās izglītības iestāžu un pašvaldību profesionālās izglītības iestāžu pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām

35

Ministru kabinets

Izteikt likumprojekta 6.pielikumu jaunā redakcijā:

“6.pielikums

Mērķdotācijas pašvaldībām – pašvaldību pamata un vispārējās vidējās izglītības iestāžu, pašvaldību speciālās izglītības iestāžu un pašvaldību profesionālās izglītības iestāžu pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām

I. No 2017.gada 1.janvāra līdz 2017.gada 31.augustam

Atbalstīt

Atbalstīts

Republikas pilsētas un

Euro

Republikas pilsētas

Euro

tai skaitā
piemaksām pedagogiem, kuri ieguvuši kvalitātes pakāpi

novadi

un novadi

Kopā

3.kvalitā-tes pakāpe

4.kvalitā-tes pakāpe

5.kvalitā-tes pakāpe

KOPĀ:

227 280 996

Rīga

45 417 872

1 197 704

923 360

183 056

91 288

* Mērķdotācijas sadalījumu

Daugavpils

6 578 840

204 896

128 048

65 448

11 400

pašvaldībām Izglītības un

Jēkabpils

2 008 664

78 672

36 304

41 168

1 200

zinātnes ministrija iesniegs

Jelgava

5 019 200

127 224

80 648

37 720

8 856

uz likumprojekta

Jūrmala

3 346 064

173 016

104 808

62 600

5 608

izskatīšanu

Liepāja

5 858 720

130 016

86 032

36 592

7 392

Saeimā otrajā lasījumā,

Rēzekne

2 787 552

82 864

62 856

16 848

3 160

kad būs apkopota

Valmiera

2 730 096

117 440

52 368

52 144

12 928

informācija par skolēnu

Ventspils

2 944 448

85 280

59 768

21 392

4 120

skaitu izglītības iestādēs

Ādažu novads

961 184

25 552

16 904

8 648

0

2016.gada 1.septembrī.

Aglonas novads

269 280

16 720

4 696

12 024

0

Aizkraukles novads

921 944

26 640

16 424

9 016

1 200

Aizputes novads

989 976

35 240

19 728

14 912

600

Aknīstes novads

233 016

8 120

5 160

2 640

320

Alojas novads

429 400

9 368

5 160

4 208

0

Alsungas novads

110 744

2 536

2 536

0

0

Alūksnes novads

1 441 808

43 216

31 944

11 272

0

Amatas novads

380 832

16 600

7 512

9 088

0

Apes novads

310 640

10 832

5 200

5 632

0

Auces novads

649 720

17 368

14 600

2 440

328

Babītes novads

657 664

19 112

8 432

8 504

2 176

Baldones novads

662 856

15 824

11 216

3 040

1 568

Baltinavas novads

118 008

6 040

3 264

2 776

0

Balvu novads

1 251 656

59 048

32 672

24 760

1 616

Bauskas novads

2 353 584

81 720

35 256

40 216

6 248

Beverīnas novads

242 848

13 736

4 880

8 856

0

Brocēnu novads

707 336

40 112

19 568

19 160

1 384

Burtnieku novads

343 560

11 208

10 160

1 048

0

Carnikavas novads

236 192

4 512

2 000

2 512

0

Cēsu novads

2 367 256

106 888

31 320

68 632

6 936

Cesvaines novads

268 104

6 896

5 400

1 496

0

Ciblas novads

213 784

5 184

3 648

1 536

0

Dagdas novads

736 824

32 832

16 488

15 928

416

Daugavpils novads

1 418 976

52 000

33 144

17 472

1 384

Dobeles novads

2 076 656

60 368

44 952

13 432

1 984

Dundagas novads

373 816

9 312

9 312

0

0

Durbes novads

160 800

3 376

3 000

376

0

Engures novads

600 208

17 736

15 992

1 744

0

Ērgļu novads

245 496

9 264

5 352

3 728

184

Garkalnes novads

429 952

15 720

5 832

9 240

648

Grobiņas novads

807 016

43 896

28 224

10 768

4 904

Gulbenes novads

2 000 128

65 328

34 216

31 112

0

Iecavas novads

775 752

26 808

13 096

11 952

1 760

Ikšķiles novads

753 000

16 168

9 784

4 456

1 928

Ilūkstes novads

783 552

28 048

20 744

7 304

0

Inčukalna novads

506 136

20 080

14 264

5 816

0

Jaunjelgavas novads

387 312

12 808

10 856

1 952

0

Jaunpiebalgas novads

301 520

10 872

7 352

3 520

0

Jaunpils novads

232 616

5 472

5 472

0

0

Jēkabpils novads

380 304

9 272

8 368

904

0

Jelgavas novads

2 300 600

47 072

40 072

5 792

1 208

Kandavas novads

714 632

27 072

17 008

10 064

0

Kārsavas novads

444 144

17 728

9 240

8 488

0

Kocēnu novads

459 768

17 832

12 112

5 720

0

Kokneses novads

495 632

19 416

10 208

9 208

0

Krāslavas novads

1 254 288

65 592

26 672

24 696

14 224

Krimuldas novads

403 944

13 464

9 800

3 664

0

Krustpils novads

475 528

18 960

14 144

4 816

0

Kuldīgas novads

2 255 336

82 512

63 432

19 080

0