LP teksts

Rīgā

02.12.2014.

Nr.90/TA-2845 (2014)

Saeimas Prezidijam

Lūdzu saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 51.panta pirmo daļu atzīt par steidzamu un iekļaut Saeimas 2014.gada 4.decembra sēdes darba kārtībā Ministru kabineta sēdē atbalstīto likumprojektu „Grozījumi Civilprocesa likumā”. Likumprojektu izstrādāja Tieslietu ministrija (atbildīgā amatpersona - Zeile 67046131, olga.zeile@tm.gov.lv).

Pielikumā: 1. Likumprojekts uz 5 lp.

2. Likumprojekta anotācija uz 5 lp.

3. Ministru kabineta 2014.gada 2.decembra sēdes protokola Nr.66 48.§ izraksts uz 1lp.

Ministru prezidente

Laimdota Straujuma

Gaile 67082896

Likumprojekts

Grozījumi Civilprocesa likumā

Izdarīt Civilprocesa likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 23.nr.; 2001, 15.nr.; 2002, 24.nr.; 2003, 15.nr.; 2004, 6., 10., 14., 20.nr.; 2005, 7., 14.nr.; 2006, 1., 13., 20., 24.nr.; 2007, 3., 24.nr.; 2008, 13.nr.; 2009, 2., 6., 14.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2009, 205.nr.; 2010, 166., 183., 206.nr.; 2011, 16., 95., 132., 148.nr.; 2012, 50., 100., 190., 197.nr.; 2013, 87., 112., 188.nr.; 2014, 2., 41., 63., 108., 194., 228.nr.) šādus grozījumus:

1. 341.⁶ pantā:

papildināt pantu ar 1.¹ daļu šādā redakcijā:

„(1¹) Kreditors, kura prasījumu administrators atzinis par pirmšķietami (prima facie) nepamatotu, vai kreditors, kurš izteicis šaubas par cita kreditora prasījuma pamatotību, var lūgt tiesu pieaicināt vai pielaist to lietā kā ieinteresēto personu. Lūgumam kreditors pievieno pierādījumus par sava prasījuma pamatotību. Lēmums, ar kuru apmierināts vai noraidīts lūgums par ieinteresētās personas pieaicināšanu vai iestāšanos lietā, nav pārsūdzams.”;

papildināt pantu ar 3.¹ daļu šādā redakcijā:

„(3¹) Ja, pamatojoties uz administratora atzinumu un citiem pierādījumiem, tiesa konstatē, ka tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāns satur saistības, par kurām ir strīds par tiesībām, un saistību apjoms būtiski ietekmē tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna saskaņošanu, tiesa atstāj tiesiskās aizsardzības procesa pieteikumu bez izskatīšanas.”;

papildināt astoto daļu ar vārdiem „izņemot spriedumu, ar kuru noraidīts tiesiskās aizsardzības procesa pieteikums. Spriedumu, ar kuru noraidīts tiesiskās aizsardzības procesa pieteikums, var pārsūdzēt apelācijas kārtībā, ja pastāv kāds no šā likuma 440.²pantā noteiktajiem apelācijas tiesvedības ierosināšanas pamatiem.”

2. Papildināt 341.⁷ panta piekto daļu ar vārdiem „izņemot lēmumu, ar kuru noraidīts pieteikums par ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanu. Par lēmumu, ar kuru noraidīts pieteikums par ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanu, var iesniegt blakus sūdzību.”

3. 363.¹¹pantā:

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

„(4) Ja līdz sprieduma taisīšanai tiesa konstatē, ka iesniedzējs nav samaksājis valsts nodevu vai maksātnespējas procesa depozītu, izņemot gadījumu, kad tiesa pēc savas iniciatīvas ierosinājusi juridiskās personas maksātnespējas procesa lietu, vai atbrīvojusi darbinieku no depozīta samaksas, tā atstāj maksātnespējas procesa pieteikumu bez izskatīšanas.”;

papildināt pantu ar 4.¹daļu šādā redakcijā:

„(4.¹) Tiesnesis pieņem lēmumu par darbinieka pilnīgu vai daļēju atbrīvošanu no maksātnespējas procesa depozīta samaksas un valsts nodevas par juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikuma.”

4. 363.¹³ pantā:

papildināt pirmo daļu ar vārdiem „izņemot spriedumu, ar kuru noraidīts juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikums. Spriedumu, ar kuru noraidīts juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikums, var pārsūdzēt apelācijas kārtībā, ja pastāv kāds no šā likuma 440.² pantā noteiktajiem apelācijas tiesvedības ierosināšanas pamatiem.”;

izteikt septīto daļu šādā redakcijā:

„(7) Tiesa, pasludinot juridiskās personas maksātnespējas procesu un izbeidzot tiesiskās aizsardzības procesu, ieceļ šā likuma 363.¹⁰ pantā noteiktajā kārtībā Maksātnespējas administrācijas ieteikto administratora amata kandidātu.”

5. 363.¹⁷ pantā:

papildināt pirmo daļu pēc vārdiem „administratora lēmumu” ar vārdiem „vai izsoles aprēķinu”;

papildināt otro daļu pēc vārdiem „administratora lēmums” ar vārdiem „vai izsoles aprēķins”;

papildināt trešo daļu pēc vārdiem „administratora lēmums” ar vārdiem „vai izsoles aprēķins”.

6. 363.²³ pantā:

papildināt pantu ar 1.¹ daļu šādā redakcijā:

„(1¹) Ja maksātnespējas procesa pieteikumu iesniedz atbilstoši Maksātnespējas likuma 133.panta pirmās daļas trešajā punktā noteiktajam, tad šā panta pirmajā daļa norādīto informāciju norāda par katru iesniedzēju atsevišķi.”;

izteikt otrās daļas otro punktu šādā redakcijā:

„2) fiziskās personas maksātnespējas procesa depozīta samaksu”.

7. Izteikt 363.²⁵ panta trešās daļas trešo punktu šādā redakcijā:

„3) parādnieks nav iemaksājis fiziskās personas maksātnespējas procesa depozītu”.

8. 363.²⁷pantā:

otro daļu pēc vārdiem „ka parādniekam” papildināt ar vārdiem:

„vai parādniekiem, ja maksātnespējas procesa pieteikums ir iesniegts atbilstoši Maksātnespējas likuma 133.panta pirmās daļas trešajā punktā noteiktajam.”.

papildināt otro daļu ar vārdiem:

„un iesniedzējs ir samaksājis valsts nodevu par fiziskās personas maksātnespējas procesa pieteikuma iesniegšanu un fiziskās personas maksātnespējas procesa depozītu.”;

papildināt 3.¹daļu pēc vārdiem „saistības” ar vārdiem:

„vai iesniedzējs nav samaksājis fiziskās personas maksātnespējas procesa depozītu, vai valsts nodevu par fiziskās personas maksātnespējas procesa pieteikuma iesniegšanu, tiesa maksātnespējas procesa pieteikumu noraida un izbeidz fiziskās personas maksātnespējas procesa lietu.”;

papildināt ceturto daļu ar vārdiem „izņemot spriedumu par fiziskās personas maksātnespējas procesa pieteikuma noraidīšanu. Spriedumu par fiziskās personas maksātnespējas procesa pieteikuma noraidīšanu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā, ja pastāv kāds no šā likuma 440.² pantā noteiktajiem apelācijas tiesvedības ierosināšanas pamatiem.”

9. 363.²⁹ pantā:

papildināt pantu ar 1.¹ daļu šādā redakcijā:

„(1¹) Tiesa lemj par bankrota procedūras izbeigšanu pēc parādnieka pieteikuma, ja pret parādnieku nav iesniegti kreditoru prasījumi.”;

papildināt pantu ar 2.¹ daļu šādā redakcijā:

„(2¹) Pieteikumā par bankrota procedūras izbeigšanu šā panta 1.¹ daļā noteiktajā gadījumā, parādnieks norāda visas parādnieka saistības un to pamatu.”;

papildināt pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

„(5) Ja tiesa, izbeidzot bankrota procedūru, konstatē, ka parādnieka saistības ir noilgušas saskaņā ar Maksātnespējas likuma 150.panta trešo un piekto daļu, tā vienlaikus ar procedūras izbeigšanu spriedumā norāda, ka visas saistības, kurām izpildes termiņš iestājies ar maksātnespējas procesa pasludināšanas brīdi, uzskatāmas par noilgušām, vienlaikus atbrīvojot personu no saistībām.”

10. Papildināt 363.³⁶ panta pirmo daļu ar septīto punktu šādā redakcijā:

„7) nav iesniegti kreditoru prasījumi atbilstoši Maksātnespējas likumā noteiktajiem termiņiem, vienlaikus izbeidzot arī bankrota procedūru.”

11. 406.pantā:

papildināt trešo daļu ar šādu teikumu:

„Maksātnespējas procesa administrators, ceļot prasību, var lūgt tiesu piemērot pagaidu aizsardzības līdzekli – balsstiesību atņemšanu.”;

papildināt ceturto daļu ar vārdiem:

„kā arī var piemērot balsstiesību atņemšanu, ja to ir lūdzis maksātnespējas procesa administrators. Šāds lēmums nav pārsūdzams.”

12. Papildināt 406.¹⁰pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

„(6) Ja Maksātnespējas likumā noteiktos gadījumos maksātnespējas procesa administrators cēlis apvērsuma prasību, lai apstrīdētu prasījumu, ja to ir lūdzis maksātnespējas procesa administrators, tiesnesis piemēro pagaidu aizsardzības līdzekli kreditoram – balsstiesību atņemšanu. Šāds lēmums nav pārsūdzams.”

13. Izteikt 54.¹ nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

„Atsevišķu kategoriju lietu izskatīšanas īpatnības apelācijas instancē”.

14. Izteikt 440.¹ pantu šādā redakcijā:

„Apelācijas sūdzības lietās par maza apmēra prasībām, par spriedumiem, ar kuriem noraidīts tiesiskās aizsardzības procesa pieteikums vai juridiskās personas vai fiziskās personas maksātnespējas procesa pieteikums, apelācijas instancē izskata šā likuma 52.—54.nodaļā noteiktajā kārtībā, ievērojot šajā nodaļā paredzētos izņēmumus.”

15. Izteikt 440.² panta ievaddaļu šādā redakcijā:

„Apelācijas kārtībā var pārsūdzēt šā likuma 440.¹ pantā minētos pirmās instances tiesas spriedumus, ja:”.

16. Izslēgt 440.³ pantā vārdus „lietā par maza apmēra prasību”.

17. 440.⁷ pantā:

izslēgt skaitļus un vārdus „250.²⁷ panta otrās daļas”;

papildināt pantu pēc skaitļa „417.” ar skaitli „440.²”.

18. 440.¹¹ pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus „Lietas par maza apmēra prasībām” ar vārdiem „Šajā nodaļā minētās lietas”;

trešajā daļā izslēgt vārdus „par maza apmēra prasību”;

aizstāt trešajā daļā vārdu „lietas” ar vārdu „lietu”.

19. Papildināt 563.panta pirmās daļas 10.punktu ar vārdiem:

„kā arī prasījumiem par Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā un Krimināllikumā paredzētajiem sodiem un prasījumiem par kompensāciju par kaitējumu, kas radīts ar noziedzīgu nodarījumu.”

20. Papildināt pārejas noteikumus ar 102., 103. un 104. punktu šādā redakcijā:

„102. Tiesa pieņem lēmumu par juridiskās personas maksātnespējas procesa izbeigšanu, ja saņemts Maksātnespējas administrācijas pieteikums par administratora atcelšanu un juridiskās personas maksātnespējas procesa izbeigšanu Maksātnespējas likuma pārejas noteikumu 27.punktā noteiktajā gadījumā.

103. Tiesa, kas pieņem šā likuma pārejas noteikumu 102.punktā minēto lēmumu, uzdod no maksātnespējas procesa atceltajam administratoram veikt ar parādnieka izslēgšanu no Uzņēmumu reģistra saistītas darbības. Ja administrators neiesniedz tiesā pieteikumu par maksātnespējas procesa izbeigšanu sakarā ar to, ka nav uzsākta vai pabeigta mantas pārdošana, vai nav sākta vai pabeigta kreditoru prasījumu apmierināšana, tiesa papildus šajā punktā minētajam pienākumam uzdod no maksātnespējas procesa atceltajam administratoram veikt ar maksātnespējas procesa pabeigšanu saistītas darbības.

104. Līdz 2012.gada 30.jūnijam uzsāktajos tiesiskās aizsardzības procesos, juridiskās personas maksātnespējas procesos un fiziskās personas maksātnespējas procesos sūdzības tiesa izskata šā likuma 45.¹,46.¹ un 46.² nodaļā noteiktajā kārtībā.”

Grozījumi stājas spēkā 2015.gada 1.martā.

Tieslietu ministrs

Dzintars Rasnačs

Likumprojekta „Grozījumi Civilprocesa likumā” sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojums (anotācija)

I. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.	Pamatojums	Likumprojekts izstrādāts pēc Tieslietu ministrijas iniciatīvas.
2.	Pašreizējā situācija un problēmas, kuru risināšanai tiesību akta projekts izstrādāts, tiesiskā regulējuma mērķis un būtība	Likumprojekts nepieciešams, jo, ņemot vērā 2014.gada 15.oktobrī izsludināto likumprojektu „Grozījumi Maksātnespējas likumā” (Nr.367/Lp11), Civilprocesa likumā nepieciešams iekļaut procesuālās normas, kas atbilst Maksātnespējas likuma grozījumiem, kā arī normas, kas novērš praksē konstatētas problēmas. Grozījumu būtība: 1. Saistībā ar iespēju apstrīdēt nolēmumu, ar kuru noraidīts tiesiskās aizsardzības vai ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesa, fiziskās vai juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikums: Spēkā esošais regulējums, lai nodrošinātu maksimāli ātru un efektīvu tiesiskās aizsardzības un maksātnespējas procesa norisi, paredz, ka nolēmumi šajās lietās nav pārsūdzami. Civilprocesa regulējums paredz, ka nolēmumu, ar kuru noraidīts tiesiskās aizsardzības vai ārpustiesas tiesiskās procesa, fiziskās vai juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikums, nav pārsūdzams. Izvērtējot līdzšinējo tiesu praksi, konsultējoties ar tiesnešiem, tika secināts, ka nolēmums, ar kuru noraidīts tiesiskās aizsardzības, vai maksātnespējas procesa pieteikumus, būtu pārsūdzams. Ņemot vērā minēto, lai nodrošinātu pilnvērtīgu tiesas kontroli pār tiesiskās aizsardzības procesiem un maksātnespējas procesiem, kā arī, lai nodrošinātu vienveidīgu tiesu praksi šajās lietās, attiecīgie lēmumi būtu pārsūdzami. Savukārt, lai nodrošinātu procesa ekonomiju un ātrumu, pārsūdzība būtu pieļaujama tikai apelācijas instancē kā galīgajā instancē, tādā pašā kārtībā, kā tas ir lietās par maza apmēra prasībām. 2. Saistībā ar administratora atzinumu par pirmsšķietami (prima facie) nepamatotām saistībām tiesiskās aizsardzības procesā: Maksātnespējas likumā ir ietvertas normas, kas paredz administratora rīcību, ja viņš konstatē, ka tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā norādītās saistības ir pirmsšķietami (prima facie) nepamatotas, proti - administratoram ir pienākumu atzinumā norādīt, vai plānā norādītās saistības ir pirmsšķietami (prima facie) īstas. Ņemot vērā minēto, Civilprocesa likumā nepieciešams noteikt tiesas rīcību, tiesiskās aizsardzības procesa lietā saņemot šādu atzinumu. Likumprojekts paredz, ka, ja tiesa konstatē, ka tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāns satur saistības, par kurām ir strīds par tiesībām, un šādu saistību apjoms būtiski ietekmē tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna saskaņošanu, tā atstāj pieteikumu bez izskatīšanas. 3. Saistībā ar maksātnespējas procesa administratora iecelšanu pārejot no tiesiskās aizsardzības procesa uz juridiskās personas maksātnespējas procesu: Lai nodrošinātu, ka, pārejot no tiesiskās aizsardzības procesa uz juridiskās personas maksātnespējas procesu, maksātnespējas procesu administrē neitrāls administrators, Maksātnespējas likums paredz, ka šādos gadījumos administrators tiek nomainīts, to ieceļot no rindas. Ņemot vērā minēto, Civilprocesa likumā nepieciešams attiecīgi noteikt tiesas rīcību, ieceļot administratoru. 4. Attiecībā uz darbinieku atbrīvošanu no juridiskās personas maksātnespējas procesa depozīta iemaksas, piesakot darba devēja maksātnespējas procesu: Lai izpildītu Latvijas Republikas Satversmes tiesas 2012.gada 20.aprīļa spriedumu lietā Nr.2011-16-01 „Par Maksātnespējas likuma 62.panta pirmās daļas un Civilprocesa likuma 363.2 panta otrās daļas normu, ciktāl tās neparedz tiesas tiesības atbrīvot personas no depozīta iemaksas, atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92.pantam” paredzēto, ka no depozīta iemaksas ir atbrīvoti darbinieki, kuriem vienīgais tiesību aizsardzības līdzeklis ir maksātnespējas procesa pieteikuma iesniegšana, Maksātnespējas likumā ir paredzēts, ka darbiniekus, kuriem vienīgais tiesību aizsardzības līdzeklis ir maksātnespējas procesa pieteikuma iesniegšana, tiesa var atbrīvot no depozīta iemaksas un valsts nodevas samaksas. Tādējādi ir nepieciešami atbilstoši grozījumi arī Civilprocesa likumā, jo šobrīd šāda regulējuma nav. 5. Attiecībā uz maksātnespējas procesa administratora tiesībām pēc juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas: Praksē ir konstatēts, ka bieži vien Maksātnespējas likumā un Civilprocesa likumā paredzētie instrumenti netiek izmantoti atbilstoši to mērķiem. Ņemot vērā identificēto nepieciešamību spēt noteikt nepamatotus kreditorus, tādējādi mazinot to iespējas ietekmēt maksātnespējas procesa gaitu, Maksātnespējas likumā ir noteiktas administratora tiesības triju mēnešu laikā no tāda kreditora prasījuma, kurš pamatots ar nolēmumu par saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanu vai saistību piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtība, iesniegšanas dienas celt apvērsuma prasību pret kreditoru, lūdzot tiesu piemērot šim kreditoram pagaidu aizsardzības līdzekli — balsstiesību atņemšana, ja ir pamatotas šaubas par to, ka kreditora prasījums nav pamatots pēc būtības, un kreditora prasījums pamatots ar tiesas nolēmumu, kas ir stājies spēkā triju gadu laikā pirms juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas dienas. Atbilstošus grozījumus nepieciešams veikt Civilprocesa likumā, lai tiesa varētu minēto instrumentu pielietot. 6. Kontekstā ar administratora pienākumu sagatavot izsoles aprēķinu un tiesībām to apstrīdēt: Maksātnespējas likums precizē maksātnespējas procesa administratora pienākumu - sagatavot izsoles aprēķinu. Tā kā līdzšinējā judikatūrā bija nostiprinājies viedoklis, ka sūdzības par administratora sagatavoto aprēķinu skatāmas Maksātnespējas likuma noteiktajā kārtībā, nevis Civilprocesa likuma noteiktajā kārtībā, Civilprocesa likumā paredzot iespēju iesniegt sūdzību arī par izsoles aprēķinu. 7. Attiecībā uz fiziskās personas maksātnespējas procesa depozīta ieviešanu: Maksātnespējas likums paredz ieviest fiziskās personas maksātnespējas procesa depozītu, līdz ar to arī Civilprocesa likums ir atbilstoši papildināms. 8. Kontekstā ar „ģimenes maksātnespējas” pieteikuma iesniegšanu: Maksātnespējas likuma 131.panta pirmās daļas 1.un 2.punktā noteiktajām ieinteresētajām personām ir tiesības iesniegt vienu maksātnespējas procesa pieteikumu, ja katrai no minētajām personām pastāv kāda no Maksātnespējas likuma 129.panta pirmajā daļā minētajām pazīmēm. Ņemot vērā minēto, Civilprocesa likumā ir iekļaujams regulējums par valsts nodevas, depozīta samaksu, kā arī tiesas rīcību, skatot šādu pieteikumu. 9. Saistībā ar fiziskās personas maksātnespējas procesa izbeigšanu, ja nav iesniegts neviens kreditora prasījums: Maksātnespējas likums paredz regulējumu gadījumam, kad fiziskās personas maksātnespējas procesa ietvaros netiek iesniegts neviens kreditora prasījums. Atbilstoši precizējumi attiecībā uz pieteikuma saturu un tiesas rīcību ir izdarāmi arī Civilprocesa likumā. 10. Attiecībā uz saistībām, kas nav dzēšamas maksātnespējas procesa ietvaros: Maksātnespējas likums precizē tos prasījumus, kas netiek dzēsti pēc saistību dzēšanas procedūras pabeigšanas, proti, netiek dzēsti prasījumi par Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā un Krimināllikumā paredzētajiem sodiem, kā arī kompensācija par radīto kaitējumu. Atbilstoši nepieciešams precizēt arī Civilprocesa likuma regulējumu. 11. Lai nodrošinātu Maksātnespējas likuma pārejas noteiktumu ieviešanu, nodrošinot visu līdz šim uzsākto maksātnespējas procesu „pāreju” uz vienu regulējumu, Civilprocesa likumā ir paredzēta tiesas rīcība, saņemot Maksātnespējas administrācijas pieteikumu par administratora atcelšanu Maksātnespējas likuma pārejas noteikumu 27.punktā noteiktajā kārtībā. 12. Lai nodrošinātu Civilprocesa likuma stāšanos spēkā vienlaicīgi ar grozījumiem Maksātnespējas likumā, Likumprojektā ietverta norma, kas paredz, ka grozījumu spēkā stāšanās datums ir 2015.gada 1.marts.
3.	Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas	Nav.
4.	Cita informācija	Nav.

II. Tiesību akta projekta ietekme uz sabiedrību, tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
1.	Sabiedrības mērķgrupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē vai varētu ietekmēt	Sabiedrības mērķgrupa, kuras intereses tieši ietekmē šis projekts, ir tiesneši savukārt netieši projekts ietekmē arī maksātnespējas procesa dalībniekus – maksātnespējas procesa administratori, kreditorus, parādnieka pārstāvjus utt. Ņemot vērā minēto, sabiedrības mērķgrupas kopējo skaitlisko apmēru noteikt nav iespējams.
2.	Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību un administratīvo slogu	Tautsaimniecības vide un administratīvais slogs netiek ietekmēts.
3.	Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums	Nav attiecināms.
4.	Cita informācija	Nav.

III. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

Likumprojekts šo jomu neskar

IV. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

Likumprojekts šo jomu neskar

V. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām

Likumprojekts šo jomu neskar

VI. Sabiedrības līdzdalība un komunikācijas aktivitātes
1.	Plānotās sabiedrības līdzdalības un komunikācijas aktivitātes saistībā ar projektu	Likumprojekts apspriests un tā redakcijas veidotas Tieslietu ministrijas darba grupā Civilprocesa likuma grozījumu izstrādei, kuras sastāvā ir tiesneši, advokāti, Latvijas Komercbanku asociācija, Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome, Latvijas Universitātes mācībspēki, tiesībzinātnieki, pieaicinot Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācijas un Ārvalstu investoru padomes Latvijā pārstāvjus. Papildus tam grozījumu nepieciešamība apspriesta arī ar Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas Maksātnespējas likuma darba grupas dalībniekiem - Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociāciju, Latvijas Komercbanku asociāciju, Ārvalstu investoru padomi Latvijā, Latvijas Kredītņēmēju apvienību, Latvijas Zvērinātu advokātu padomi, Maksātnespējas administrāciju, Finanšu ministriju, Valsts ieņēmumu dienestu.
2.	Sabiedrības līdzdalība projekta izstrādē	Kā jau iepriekš minēts, Likumprojekts apspriests un tā izstrādē piedalījušies Tieslietu ministrijas darba grupas Civilprocesa likuma grozījumu izstrādei locekļi.
3.	Sabiedrības līdzdalības rezultāti	Tieslietu ministrijas darba grupa Civilprocesa likuma grozījumu izstrādei atbalsta attiecīgo likumprojektu, un visi darba grupas izteiktie iebildumi un priekšlikumi ir ņemti vērā.
4.	Cita informācija	Nav.

VII. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
1.	Projekta izpildē iesaistītās institūcijas	Likumprojekta izpildi nodrošinās tiesas.
2.	Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru. Jaunu institūciju izveide, esošu institūciju likvidācija vai reorganizācija, to ietekme uz institūcijas cilvēkresursiem	Nav.
3.	Cita informācija	Nav.

Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs

A.Šķēle

967046147, agnese.skele@tm.gov.lv

v_sk = 1295

LATVIJAS REPUBLIKAS MINISTRU KABINETA SĒDE

___________________________________________________________

protokola izraksts

Rīgā

Nr.66

2014.gada 2.decembrī

48.§

Likumprojekts "Grozījumi Civilprocesa likumā"

TA-2845

___________________________________________________________

(Dz.Rasnačs, L.Medina, J.Reirs, L.Straujuma)

1. Atbalstīt iesniegto likumprojektu.

Valsts kancelejai sagatavot likumprojektu iesniegšanai Saeimā.

2. Noteikt, ka atbildīgais par likumprojekta turpmāko virzību Saeimā ir tieslietu ministrs.

3. Lūgt Saeimu atzīt likumprojektu par steidzamu.

Ministru prezidente		Laimdota Straujuma

Valsts kancelejas direktore		Elita Dreimane