2016. gada .novembrī
Nr.
Saeimas Prezidijam
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz pavairot un izdalīt deputātiem komisijas apkopotos priekšlikumus likumprojekta “Grozījumi Apsardzes darbības likumā” (Nr.728/Lp12) izskatīšanai 2.lasījumā.
Pielikumā: Komisijas apkopotie priekšlikumi uz lpp.
Ar cieņu,
komisijas priekšsēdētājs J. Vucāns
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija
Likumprojekts (steidzams) otrajam lasījumam
Grozījumi Apsardzes darbības likumā
(Nr.728/Lp12)
Spēkā esošā redakcija |
Pirmā lasījuma redakcija |
Nr. |
Priekšlikumi ( 3 ) |
Ministru kabineta atzinums |
Komisijas atzinums |
Komisijas atbalstītā redakcija |
|
Izdarīt Apsardzes darbības likumā (Latvijas Vēstnesis, 2014, 47., 75. nr.) šādus grozījumus: |
|
|
|
|
Izdarīt Apsardzes darbības likumā (Latvijas Vēstnesis, 2014, 47., 75. nr.) šādus grozījumus: |
4.pants. Apsardzes darbības ierobežojumi (1) Apsardzes darbībā ir aizliegts: 1) izmantot apsardzes tehniskās sistēmas un vielas, kas ir bīstamas cilvēka dzīvībai vai veselībai; 2) atklāti nēsāt ieročus un speciālos līdzekļus, ja apsardzes darbinieks nav formas tērpā; 3) izmantot šaujamieročus kārtības nodrošināšanai sapulču, gājienu, piketu un citu publisku pasākumu laikā; 4) apzināti apsargāt personu, kas gatavojas izdarīt vai izdara noziedzīgu nodarījumu; 5) veikt apsardzes darbību (izņemot apsardzes tehnisko sistēmu ierīkošanu), ja nav saņemts apsardzes sertifikāts; |
|
|
|
|
|
|
6) uzdot pildīt apsardzes darbinieka pienākumus personai, ar kuru nav noslēgts darba līgums un kura nav saņēmusi apsardzes sertifikātu, izņemot gadījumu, kad uz laiku, kas nepārsniedz divus mēnešus, ir pieņemts mācību praksē praktikants, kurš akreditētā izglītības iestādē apgūst apsardzes sertifikāta saņemšanai nepieciešamo apmācību. Praktikants apsardzes darbību var veikt tikai apsardzes darbinieka vadībā. Apsardzes darbinieks vienlaikus var vadīt (apmācīt) tikai vienu praktikantu; |
1. 4. pantā: izteikt pirmās daļas 6. punktu šādā redakcijā: "6) uzdot veikt apsardzes darbību personai, ar kuru nav noslēgts darba līgums un kura nav saņēmusi apsardzes sertifikātu, izņemot gadījumu, ja atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai mācību prakses organizācijas kārtībai ir pieņemts mācību praksē praktikants, kurš akreditētā izglītības iestādē apgūst apsardzes sertifikāta saņemšanai nepieciešamo apmācību. Praktikants apsardzes darbību var veikt tikai apsardzes darbinieka vadībā. Apsardzes darbinieks vienlaikus var vadīt (apmācīt) tikai vienu praktikantu;"; |
|
|
|
|
1. 4. pantā: izteikt pirmās daļas 6. punktu šādā redakcijā: "6) uzdot veikt apsardzes darbību personai, ar kuru nav noslēgts darba līgums un kura nav saņēmusi apsardzes sertifikātu, izņemot gadījumu, ja atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai mācību prakses organizācijas kārtībai ir pieņemts mācību praksē praktikants, kurš akreditētā izglītības iestādē apgūst apsardzes sertifikāta saņemšanai nepieciešamo apmācību. Praktikants apsardzes darbību var veikt tikai apsardzes darbinieka vadībā. Apsardzes darbinieks vienlaikus var vadīt (apmācīt) tikai vienu praktikantu;"; |
7) sniegt apsardzes pakalpojumu, ja nav noslēgts ar apsardzes pakalpojuma pasūtītāju rakstveida līgums par apsardzes pakalpojuma sniegšanu; 8) sniegt tādus apsardzes pakalpojumu veidus, kas nav norādīti speciālajā atļaujā (licencē) apsardzes darbības veikšanai [turpmāk — speciālā atļauja (licence)]; 9) izmantot formas tērpu un simboliku, kas atbilst vai ir līdzīga cita apsardzes komersanta [arī tāda komersanta, kuram pēdējā gada laikā anulēta speciālā atļauja (licence)], valsts un pašvaldības iestāžu, Nacionālo bruņoto spēku vai Zemessardzes formas tērpiem un simbolikai un rada maldinošu priekšstatu par apsardzes darbības veicēju. Formas tērpam jāatšķiras no ikdienas apģērba ar skaidri izlasāmu tā apsardzes komersanta nosaukumu, ar kuru apsardzes darbinieks atrodas darba tiesiskajās attiecībās. |
papildināt pirmo daļu ar 10. punktu šādā redakcijā: "10) iesaistīt līguma izpildē par apsardzes pakalpojumu sniegšanu komersantu, kurš nav saņēmis speciālo atļauju (licenci) attiecīgo apsardzes pakalpojumu sniegšanai un kurš nav norādīts līgumā par apsardzes pakalpojumu sniegšanu." |
1 |
Iekšlietu ministrs R.Kozlovskis Izteikt likumprojekta 1.panta otro daļu šādā redakcijā: “papildināt pirmo daļu ar 10.punktu šādā redakcijā: “10) iesaistīt līguma par apsardzes pakalpojumu sniegšanu izpildē komersantu, kurš nav saņēmis speciālo atļauju (licenci) attiecīgo apsardzes pakalpojumu sniegšanai.”” |
Atbalstīt |
Atbalstīts |
papildināt pirmo daļu ar 10.punktu šādā redakcijā: “10) iesaistīt līguma par apsardzes pakalpojumu sniegšanu izpildē komersantu, kurš nav saņēmis speciālo atļauju (licenci) attiecīgo apsardzes pakalpojumu sniegšanai.” |
(2) Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī reģistrētais apsardzes komersants sniedz apsardzes pakalpojumus Latvijas Republikā bez speciālās atļaujas (licences), ja apsardzes pakalpojumu sniegšana, kas uzsākta attiecīgajā Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī, ir saistīta ar iebraukšanu Latvijas Republikā uz laiku, lai to turpinātu, bet nav pastāvīga apsardzes pakalpojumu sniegšana Latvijas Republikā. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.04.2014. likumu, kas stājas spēkā 16.04.2014.) |
|
|
|
|
|
|
10.pants. Apsardzes komersanta tiesības un pienākumi (1) Apsardzes komersantam, kas saņēmis speciālo atļauju (licenci) fiziskās apsardzes, tehniskās apsardzes vai inkasācijas apsardzes pakalpojumu sniegšanai, ir tiesības: 1) apsardzes darbības nodrošināšanai ar Valsts policijas atļauju iegādāties un glabāt šaujamieročus, kā arī iegādāties un glabāt gāzes pistoles (revolverus) un speciālos līdzekļus Ieroču un speciālo līdzekļu aprites likumā noteiktajā kārtībā; 2) apsardzes darbības nodrošināšanai izmantot šaujamieročus, gāzes pistoles (revolverus) un speciālos līdzekļus šajā likumā noteiktajā kārtībā; 3) radiosakaru nodrošināšanai noteiktā kārtībā izmantot radiofrekvences; 4) apsardzes darbībā izmantot dienesta suņus; 5) apsardzes darbībā izmantot apsardzes tehniskās sistēmas; 6) nodrošināt savā valdījumā esošā nekustamā īpašuma un kustamās mantas apsardzi, iekšējo kārtību un drošību savā valdījumā vai turējumā esošajā nekustamajā īpašumā, nereģistrējot iekšējās drošības dienestu. |
|
|
|
|
|
|
(2) Apsardzes komersantam ir pienākums: 1) noslēdzot darba līgumu ar apsardzes darbinieku, izsniegt viņam nodarbinātā apliecību. Nodarbinātā apliecībā norāda apsardzes komersanta nosaukumu, darbinieka vārdu, uzvārdu, darba atļaujas numuru (Latvijā nodarbinātajiem ārzemniekiem), darba līguma datumu un numuru, kā arī darba tiesisko attiecību sākuma datumu, ja tas nesakrīt ar darba līguma noslēgšanas datumu. Nodarbinātā apliecībā ir apsardzes komersanta zīmogs, kā arī darbinieka fotogrāfija; 2) slēdzot līgumu par apsardzes pakalpojumu sniegšanu, pārliecināties, vai personai ir tiesisks pamats slēgt līgumu par konkrētā objekta apsardzi; |
|
|
|
|
|
|
3) informēt apsardzes pakalpojuma pasūtītāju, ja līguma saistību izpildē plānots iesaistīt citu apsardzes komersantu. Šādā gadījumā apsardzes pakalpojumu sniedz pēc tam, kad apstiprināti līguma grozījumi vai noslēgts jauns līgums; |
2. 10. pantā: papildināt otrās daļas 3. punktu pēc vārdiem "citu apsardzes komersantu" ar vārdiem "norādot komersantu, kurš tiks iesaistīts"; |
2 |
Iekšlietu ministrs R.Kozlovskis Izslēgt likumprojekta 2.pantā pirmo un otro daļu. |
Atbalstīt |
Atbalstīts |
|
4) veicot apsardzes darbību, novērtēt iespējamos riskus apsargājamam objektam, veikt nepieciešamos pasākumus, lai novērstu iespējamos apdraudējumus apsargājamā objekta drošībai, kā arī pret apsargājamo objektu vērstus likumpārkāpumus; 5) atbilstoši darba aizsardzības normatīvajiem aktiem nodrošināt apsardzes darbinieku drošību un veselības aizsardzību darbā. |
|
|
|
|
|
|
(3) Tehniskās apsardzes pakalpojumus sniedz tikai tāds apsardzes komersants, kas izveidojis Ministru kabineta noteiktajām prasībām atbilstošu apsardzes vadības centru nepārtrauktai apsargājamā objektā ierīkotās apsardzes tehniskās sistēmas signālu pieņemšanai, apstrādei un informācijas (trauksmes signāla) tālākai paziņošanai apsardzes komersanta mobilajiem norīkojumiem (apsardzes darbiniekiem) un spēj nodrošināt to ierašanos apsargājamā objektā apsardzes pakalpojuma līgumā noteiktajā termiņā. |
papildināt trešo daļu pēc vārdiem "noteiktajā termiņā" ar vārdiem "kas noteikts minūtēs no apsardzes tehniskās sistēmas signālu pieņemšanas brīža"; |
|
|
|
|
|
(4) Sniedzot inkasācijas apsardzes pakalpojumus, apsardzes komersants nodrošina, ka inkasācijas apsardzi vienlaikus veic ne mazāk kā divi apsardzes darbinieki, kuri ir ekipēti ar bruņuvestēm un šaujamieročiem un nodrošināti ar sakaru līdzekļiem, kā arī ar automašīnu, kas aprīkota ar globālās navigācijas sistēmu, sakaru līdzekļiem un trauksmes signalizācijas sistēmu. Inkasācijas apsardzi drīkst veikt viens apsardzes darbinieks, ja inkasācijas apsardzes nodrošināšanā izmantotajā transportlīdzeklī ir ierīkots normatīvo aktu prasībām atbilstošs banknošu konteiners ar intelektisko banknošu neitralizācijas sistēmu un par to ir attiecīgs marķējums uz šā transportlīdzekļa un banknošu konteinera. |
|
|
|
|
|
|
(5) Fizisko apsardzi, tehnisko apsardzi un inkasācijas apsardzi veic tikai tāds apsardzes komersants, kura apsardzes darbinieku skaits, kā arī šā komersanta rīcībā esošais materiāltehniskais nodrošinājums ir pietiekams, lai pildītu apsardzes pakalpojumu līgumu saistības, nepārkāpjot šā likuma, darba tiesiskās attiecības reglamentējošo un citu normatīvo aktu prasības. |
izteikt piekto daļu šādā redakcijā: "(5) Fizisko apsardzi, tehnisko apsardzi un inkasācijas apsardzi veic tikai tāds apsardzes komersants, kura apsardzes darbinieku skaits, kā arī šā komersanta rīcībā esošais materiāltehniskais nodrošinājums ir pietiekams, lai pildītu apsardzes pakalpojumu līgumu saistības, nepārkāpjot šā likuma, darba tiesiskās attiecības reglamentējošo un citu normatīvo aktu prasības. Apsardzes komersants (ģenerāluzņēmējs) apsardzes pakalpojuma līguma saistību izpildei ir tiesīgs piesaistīt citus apsardzes komersantus (apakšuzņēmējus), bet apakšuzņēmējs nav tiesīgs nodot tālāk citiem izpildītājiem savu saistību izpildi. Par apsardzes pakalpojuma līguma saistību izpildi kopumā atbild ģenerāluzņēmējs." |
|
|
|
|
2. Izteikt 10. panta piekto daļu šādā redakcijā: "(5) Fizisko apsardzi, tehnisko apsardzi un inkasācijas apsardzi veic tikai tāds apsardzes komersants, kura apsardzes darbinieku skaits, kā arī šā komersanta rīcībā esošais materiāltehniskais nodrošinājums ir pietiekams, lai pildītu apsardzes pakalpojumu līgumu saistības, nepārkāpjot šā likuma, darba tiesiskās attiecības reglamentējošo un citu normatīvo aktu prasības. Apsardzes komersants (ģenerāluzņēmējs) apsardzes pakalpojuma līguma saistību izpildei ir tiesīgs piesaistīt citus apsardzes komersantus (apakšuzņēmējus), bet apakšuzņēmējs nav tiesīgs nodot tālāk citiem izpildītājiem savu saistību izpildi. Par apsardzes pakalpojuma līguma saistību izpildi kopumā atbild ģenerāluzņēmējs." |
(6) Apsardzes komersants nodrošina, ka apsardzes tehnisko risinājumu projektēšanu, apsardzes tehnisko sistēmu uzstādīšanu un apkalpošanu, kā arī konsultāciju sniegšanu par attiecīgajiem jautājumiem veic tikai tādi darbinieki, kuri ir apliecinājuši atbilstošas zināšanas. |
|
|
|
|
|
|
Pārejas noteikumi (1-11) |
3. Papildināt pārejas noteikumus ar 12. punktu šādā redakcijā: "12. Šā likuma 10. panta otrās daļas 3. punktā un 10. panta trešajā daļā noteiktais pienākums par apakšuzņēmēju norādīšanu un termiņa norādīšanu minūtēs ir attiecināms uz visiem līgumiem, kas ir spēkā pēc 2017. gada 1. jūlija." |
3 |
Iekšlietu ministrs R.Kozlovskis Izslēgt likumprojekta 3.pantu. |
Atbalstīt |
Atbalstīts |
|
|
Likums stājas spēkā 2017. gada 1. janvārī. |
|
|
|
|
Likums stājas spēkā 2017. gada 1. janvārī. |